Žogs būtiski samazina pārkāpēju skaitu
Terehovas robežkontroles punktā, kas ir lielākais robežšķērsošanas punkts uz Latvijas un Krievijas robežas, pabeigts pirmais modernizācijas etaps. Modernizācijas gaitā tika atjaunota infrastruktūra, kurā vairāk kā 20 gadu netika veikti nekādi būtiski uzlabojumi. Savukārt Opoļu Robežapsardzības nodaļas robežsargi apmierināti ar žoga un robežjoslas izbūvi, jo tas ļoti atvieglo viņu darbu un aizkavē pārkāpējus.
Pēc daļējas žoga izbūves 2019. gadā būtiski samazinājās robežpārkāpumu mēģinājumu skaits visā Valsts Robežsardzes Ludzas pārvaldes uzraudzības teritorijā: ja 2015. gadā pārkāpumu skaits bija 182, tad 2021. gadā – tikai 2. Ir jāturpina modernizācija, robežjoslas un žoga izbūve, pauž robežsargi.
Pabeigts pirmais modernizācijas etaps
Sākot ar 2019. gadu Terehovā noritējusi vērienīga pārbūve. Koordinē un kontrolē modernizācijas darbus VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Tās pārstāvji paziņoja, ka kopējās projekta izmaksas (iekļauts gan pārrobežas sadarbības finansējumu, gan valsts budžeta finansējumu) ir 8 580 167,48 eiro.
Projekta pirmajā kārtā tika demontēta platformu svaru ēka, uzbūvēta padziļinātās muitas kontroles ēka, jauna transformatoru stacija, jaunas serveru telpas, dīzeļģeneratora ēka, attīrīšanas iekārtas. Arī tika veikta pazemes inženiertīklu pārbūve (ūdens kanalizācijas, lietus kanalizācijas, siltumapgādes tīkli), ceļu un laukumu pārbūve (asfalta seguma izbūve, labiekārtošanas darbi, ceļu marķējums, luksofori, barjeras), visā RKP teritorijā uzlabots apgaismojums. Tika veikta 6 kontroles paviljonu izbūve, nojumju pārbūve un paplašināšana, kā arī dublējošo informatīvo zīmju izbūve.
Terehovas RKP paplašinātas nojumes, kuras aprīkotas ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās.
Būvdarbus īstenoja SIA “Monum”. Darbi noritēja vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību.
Kā uzsver “Valsts nekustamie īpašumi”, modernizācijas mērķis ir padarīt robežšķērsošanas vietas darbību efektīvāku un modernāku, atjaunojot infrastruktūru, kurā vairāk kā 20 gadu netika veikti nekādi būtiski uzlabojumi. Gan nojumju, gan paviljonu pārbūve ir būtisks ieguldījums gan dienestu spējā operatīvāk veikt savus pienākumus, gan arī robežšķērsotāju pozitīvajā pieredzē, šķērsojot modernu robežpunktu.
Jauni paviljoni atbilst visām prasībām, nodrošinot robežsargiem ērtu darbavietu.
Lielākais RKP uz Latvijas – Krievijas robežas
Ludzas Zeme apmeklēja Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas I kategorijas robežkontroles punktu, kas atrodas Ludzas novadā un ir visnoslogotākā robežšķērsošanas vieta uz Latvijas austrumu robežas, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Šis robežšķērsošanas punkts ir lielākais uz Latvijas – Krievijas robežas, ikdienā to šķērso ap 603 kravas transportlīdzekļi, 37 vieglās automašīnas un 730 personas.
Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks pulkvežleitnants Aleksejs Kakauļins atzīst, ka jaunizbūvētajā muitas padziļinātās kontroles ēkā ir atvieglota kravas un vieglo automašīnu pārbaude, jo tagad šeit var vienlaikus novietot vairākas mašīnas.
Taču Terehovas modernizācija turpinās, un nākošos etapos ir paredzēta katlu telpas modernizācija, izbūvēt pasažieru autobusu termināli, rekonstruēt administratīvo ēku un atjaunot kontroles caurlaides punktus ar piebraucamiem ceļiem.
Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks pulkvežleitnants Aleksejs Kakauļins.
Izbūvēja sešus jaunus paviljonus
Pulkvežleitnants A. Kakauļins pastāstīja par darbiem, kuri noritēja pēdējā laikā. Viņš atzīmēja, ka pērn jūlijā Terehovas RKP ir pabeigts vēl viens modernizācijas etaps: pārbūvēti un paplašināti esošie kontroles paviljoni, kā arī paplašinātas nojumes virs pārbaudes zonas. Nojumes aprīkotas ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās.
Laipas nodrošina ērtu patruļas pārvietošanos gar robežu ar kājām vai ar kvadriciklu, tās izbūvētas valsts robežas joslā pārsvarā purvainos apvidos.
Iepriekš nojume bija šaura un kravas transportlīdzekļi atradās daļēji ārpus nojumes, kas laikapstākļu dēļ ietekmēja apstākļus kuros amatpersonām bija jāveic savi pienākumi. Tagad nojume nodrošina visu ieceļojošo-izceļojošo joslu paviljonu nosegšanai pret nokrišņiem, paskaidroja A. Kakauļins. Viņš pastāstīja, ka sešu veco paviljonu vietā tagad izbūvēti jauni, pa trīs katrā virzienā – izceļošanai un ieceļošanai: – Mūsu jauni paviljoni ir izbūvēti un aprīkoti tā, lai pielāgotos jaunajām tehnoloģijām un nodrošinātu biometrisku datu pārbaudi, paredzot tajā atsevišķu telpu priekš robežšķērsotājiem.
Robežkontroles punktā strādājošajiem tagad pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, pārliecināts Terehovas RKP priekšnieks. Viņš vērtē izmaiņas pozitīvi.
Raksta autors pamanīja, ka RKP teritorijā valda kārtība, nav bedru, tika uzklāts jauns asfalts. RKP priekšnieks laipni atļāva nofotografēt jaunos paviljonus, pie kuriem gaidīja pārbaudi vairākas vieglās automašīnas.
Darbu veicēji ir pretimnākoši
Terehovas RKP priekšnieks uzsver būvētāju nopietno pieeju, jo viņi bija organizējuši vairākas tikšanās ar topošiem lietotājiem. Arī robežsargi izrāda interesi – vai viss atbilst, vai kaut kādas nianses ir paredzētas.
Aleksejs Kakauļins atzīmēja, ka sakarā ar to, ka projekts bija apjomīgs, mainījās projektētāji, kā arī būvniecību ietekmēja apstākļi, ka iepriekšējā būvniecība notika vairāk kā pirms 20 gadiem un daudz bija veiktas izmaiņas, kas ne vienmēr sakrita ar tehniskā dokumentācijā atspoguļoto, netika ievēroti celtniecības termiņi un ēkas nebija savlaicīgi nodotas ekspluatācijā.
Ar būvdarbu kvalitāti Terehovas robežkontroles punktā kopumā apmierināti, bet ir nianses. RKP priekšnieks pastāstīja, ka 2023.gada pavasarī vienā-otrā paviljonā lietus laikā sāka tecēt no griestiem.
– Tas nebija traģiski, taču liecina par to, ka celtniecības darbu kvalitāte atsevišķos posmos nebija laba. Jāsaka, ka tika uzrakstīts pieteikums no mūsu puses par šo problēmu, un uzņēmums uzreiz to novērsa.
Modernizētajā paviljonā Terehovas RKP.
Joprojām traucē putni
Izbūvēto paviljonu konstrukcijas ir savādākas, telpas – plašākas un ērtākās. Katrā paviljonā uzstādīti jauni kondicionieri, tādu agrāk nebija. A. Kakauļins apstiprina, ka arī šīs vasaras karstākajās dienās ne no robežsargu, ne no muitas amatpersonu puses sūdzības nebija.
A. Kakauļinu priecē, ka viņa padotie tagad pilda dienesta pienākumus siltās telpās, šeit var ieslēgt gan silto, gan auksto gaisu, pielāgojot sev ērtāku vidi. RKP priekšnieks ir apmierināts, ka jaunie paviljoni ir pielāgoti jaunajām tendencēm un aprīkoti ar mūsdienīgu tehniku.
Viens no būvnieku uzdevumiem bija nodrošināt robežkontroles punkta nojumes ar pretputnu aizsardzības tīkliem, lai baloži neveidotu savas ligzdas zem nojumēm. Šī problēma daļēji atrisināta, tomēr baloži nav pazuduši, laikam pielāgojas situācijai, un kaut mazākā skaitā, bet turpina veidot ligzdas, stāsta A. Kakauļins. Viņš uzskata, ka speciālistiem vajag novērst šo problēmu, lai lidojošie putni netraucētu amatpersonām pildīt savas funkcijas.
Izbūvētā infrastruktūra Ludzas iecirknī
Lēmumi par Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi tika pieņemti 2014. gadā, kā rezultātā laikā no 2015.-2019. gadam tika veikta Latvijas – Krievijas robežas izbūve, kas gan netika pabeigta pilnībā.
Ludzas pārvaldes apsargājamā iecirkņa garums ir 142,9 km, žogs izbūvēts 40,2 km garumā, vēl jāizbūvē žogs 102,7 km. Robežjoslas un žoga izbūves laikā Ludzas pārvaldes uzraudzības teritorijā tika paveikti vairāki darbi: zemes virskārtas attīrīšana 101,5 km garumā; zemes virskārtas izlīdzināšana 88,6 km garumā; izveidoti un atjaunoti notekgrāvji 26,2 km garumā; uzstādītas 244 caurtekas; uzbērta šķelda 5,2 km garumā; izveidotas laipas 3,83 km garumā; izbūvēts žogs 40,2 km garumā; uzbūvēti 3 tilti; uzbūvētas 2 koka konstrukcijas (tilts).
Jauns žogs atvieglo robežsargu darbu
Valsts Robežsardzes Ludzas pārvaldes Opoļu Robežapsardzības nodaļas vecākais inspektors (robežuzraudzības tehnisko līdzekļu jomā) leitnants Juris Griševs laipni pavadīja līdz valsts robežai un paradīja Ludzas Zemes žurnālistei izbūvēto gar robežu jauno žogu, paskaidrojot tā priekšrocības.
Valsts Robežsardzes Ludzas pārvaldes Opoļu Robežapsardzības nodaļas vecākais inspektors (robežuzraudzības tehnisko līdzekļu jomā) leitnants Juris Griševs dzimis un audzis Ludzā, viņš dienē Valsts robežsardzē jau 18 gadus.
– Žogs ir šķērslis nelikumīgiem valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, kas pozitīvi ietekmē robežsargu reaģēšanas spēju, mēs savlaicīgi varam aizturēt personas, kuras mēģina nelikumīgi šķērsot valsts robežu,– stāsta viņš. – Bet ja nav žoga, persona var šķērsot valsts robežu ļoti īsa laikā.
Ar žoga kvalitāti robežsargi ir apmierināti. Žogs ir 2 metrus augsts, augšējā daļā tas ir nosegts ar dzeloņdrāšu pinumu, stabi ir iebetonēti. Žogam apakšā ir aizsargskavas, kuras ir piestiprinātas pie zemes, lai pārkāpējs nevarētu žogu pacelt. Piemēram, persona nevar pienākt pie žoga, pacelt to un izlīst caur apakšu, jo skavas apgrūtina to izdarīt, skaidro J. Griševs.
Samazinās robežpārkāpumu skaits
Opoļu Robežapsardzības nodaļas apsargājamā iecirknī pašlaik ir izbūvēts 7,5 km žoga, bet ir plānots vairāk, gandrīz visā iecirknī. Iecirkņa garums ir 23 km, bet zemes segums ne visur atbilst žoga celtniecībai, jo šis apvidus ir gan purvains, gan ūdeņains. Ir jāizbūvē vismaz vēl 10 km žoga, pastāstīja J. Griševs. Patruļtaka ir izveidota visā iecirknī, bet robežjosla ierīkota daļēji, savukārt pēdu kontroles joslas ir izveidotas tajās vietās, kur to atļauj zemes segums.
– Ir jāturpina robežas modernizācija, robežjoslas un žoga izbūve, jo tas ļoti pozitīvi atbalsta un atvieglo mūsu darbu un aizkavē pārkāpējus,– pauž leitnants Juris Griševs. – Šogad no 1. janvāra līdz 1. augustam Opoļu iecirknī tika konstatēti tikai 5 nelikumīgi valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi.
Protams, ka ar žoga un robežjoslas izbūvi būtiski samazinājās robežpārkāpumu mēģinājumu skaits ne tikai Opoļu iecirknī, bet visā VRS Ludzas pārvaldes uzraudzības teritorijā. Ja 2015. gadā to bija 182, 2016. gadā – 174, tad 2021. gadā – tikai 2, savukārt 2022. gadā – 15. Izmaiņas acīmredzamas.
Popularizē robežsarga profesiju
Mūsu sarunas laikā iepriekš klusajā gaitenī sadzirdējām daudzu kāju soļus un skaļas sarunas – izradās, šodien Opoļu Robežapsardzības nodaļā viesojās skolēnu grupa no Rēzeknes. Raksta autorei bija iespēja novērot, kā notiek robežsargu profesijas popularizēšanas pasākums skolēniem.
Opoļu RSN robežsargi atbildēja uz skolēnu jautājumiem.
Leitnants J. Griševs pastāstīja, ka Robežsardze vienmēr cenšas būt pretimnākoša izglītības iestādēm, kuras lūdz atbalstīt nodaļas apmeklējumu. – Mēs saskaņojam un atbalstam skolas, parādām skolēniem gan tehniku, gan mūsu ikdienu, darbu ar speclīdzekļiem, atbildam uz jautājumiem, protams, lūdzam stāties mūsu ierindās.
Leitnants J. Griševs bērniem parādīja telpu, kur izvieto robežpārkāpējus, ieroču telpu, robežsargu ekipējumu un speclīdzekļus, atbildēja uz jautājumiem. Lielu interesi skolēnos izraisīja kinologu paraugdemonstrējumi un izbraukums uz robežu ar bagijiem.
Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes vecākā inspektore (pārvaldes priekšnieka palīdze) virsleitnante Egita Ozere pastāstīja, ka VRS Ludzas pārvalde regulāri rīko skolēnu ekskursijas, ēnu dienas, izbrauc uz Ludzas, Kārsavas, Zilupes un Rēzeknes pilsētas svētkiem, popularizējot robežsargu profesiju. Lai skolēniem būtu plašāks redzesloks, organizē atvērto durvju dienas, skolēnu ekskursijas uz struktūrvienībām, iepazīstina ar darbiniekiem un to pienākumiem, ar tehniskajiem līdzekļiem, lai pēc skolas pabeigšanas viņiem būtu vieglāk izdarīt izvēli, ar ko saistīt savu dzīvi.
Bērni ar prieku pielaikoja robežsargu ekipējumu.
– Skolas izrāda interesi un šogad diezgan intensīvi apmeklē Robežapsardzības nodaļas. Regulāri brauc ne tikai no Rēzeknes, arī Ludzas novada visas skolas šogad jau bijušas ciemos,– pastāstīja viņa. – Interese ir, skolēni var saņemt plašu informāciju masu saziņas līdzekļos, sociālajos tīklos, mēs ļoti aktīvi ar to nodarbojamies.
Sargāt savu valsti – atbildīgs darbs
Leitnants J. Griševs pastāstīja, kā viņš pats ieguva izglītību, cik svarīgi ir mācīties, izglītoties. Viņš dzimis un audzis Ludzā, pabeidza Ludzas pilsētas ģimnāziju, pēc tam iestājās Rēzeknes robežsardzes koledžā. Mācoties ģimnāzijā, viņš piedalījās VRS popularizēšanas pasākumos, brauca ekskursijā uz Valsts Robežsardzes koledžu. Jau ģimnāzijā viņš zināja, ka grib saistīt savu dzīvi ar militāro jomu. Tagad kopējais dienesta stāžs Valsts Robežsardzē jau ir 18 gadi.
Juris dienē ne tikai šeit Latvijā, bet arī aktīvi piedalās dažādās starptautiskajās operācijas Frontex ietvaros, labprāt piedalās VRS popularizēšanas pasākumos. J. Griševs plāno mācīties tālāk, lai iegūt arī 2. līmeņa profesionālo izglītību, jo uzskata, ka sargāt savu valsti ir atbildīgs darbs. Viņš ir labs piemērs, kā var izaugt profesionāli mērķtiecīgs un enerģisks jaunais cilvēks.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Žogs būtiski samazina pārkāpēju skaitu” saturu atbild Ludzas Zeme
