Kārsava – “latgaliskuma sala” - Ludzas Zeme

Kārsava – “latgaliskuma sala”

Kārsava – “latgaliskuma sala”
5
(1)

Pirmās Latvijā ielu norādes latgaliski parādījās Kārsavas novadā 2014. gadā, kad tika īstenots projekts “SaREDZI latgaliešu valodu”. Bet par pēdējo Kārsavas novada projektu latgaliešu valodas popularizēšanā, kļuva atklātais 2021. gada nogalē Kārsavas kultūrvēstures centrs “Līču mājas”. Šodien stāstīsim, kā Kārsavas pusē popularizē latgaliešu vēsturi, valodu un kultūru.

 

Kārsavā saglabā kultūrvidi

Kārsavā nekad nebija ne muzeja, ne pat nelielas ekspozīcijas, un daudzus gadus nebija ko parādīt pilsētas viesiem, tāpēc jautājums par vēstures ekspozīcijas veidošanu bija aktuāls daudzu gadu garumā. Tāpēc nav nejaušība, ka Kārsavas kultūrvēstures centrā “Līču mājas” izveide notika tieši Kārsavas novada pastāvēšanas laikā (2009.-2021.g.).

Pirmais īstenotais pašvaldības projekts kultūrvides saglabāšanas jomā bija Kārsavas un tās apkārtnes vēstures izpēte. Izpētē tika piesaistīti gan vēsturnieki, gan novadpētnieki, par to rezultātiem 2018. gadā tika izdots rakstu krājums “Kārsavas stāsti” (sastādītāja un projekta koordinatore kārsaviete, muzeoloģe Ineta Zelča Sīmansone).

Balstoties uz šīs izpētes materiāliem, tika veidota vēstures ekspozīcija, ko Kārsavas novada pašvaldība izveidoja par saviem līdzekļiem. Bija iesaistītas firmas, kas profesionāli nodarbojās ar izstāžu ekspozīcijām, ar interjeru izveidi, tas rezultējās tādā skaistā, kvalitatīvā un mūsdienīgā “Līču mājas” ekspozīcijā, kādu mēs varam redzēt šodien.

Otrs projekts – ēkas renovācija – bija jau LADa projekts, kur tika piesaistīti struktūrfondu līdzekļi. Pirmos apmeklētājus “Līču mājas” pieņēma gada nogalē – 2021. gada 19. decembrī notika tās atklāšana.

Bērniem atvēlēta īpaša zona “Līču māju” pastāvīgajā ekspozīcijā.

 

Karsavieši popularizē vēsturi un kultūru

“Līču māju” ēka savā laikā bijusi Reiholda Matīsa fabrika, kur bija dzirnavas, vilnas kārstuve un pat elektrostacija, padomju gados – celtniecības kantoris, visbeidzot pēdējos gadu desmitus – tirdzniecības vieta. 2015. gadā, iegādājoties šo ēku, pašvaldība to renovēja ar domu izveidot šeit tūrisma un informācijas centru ar ekspozīciju, kas Kārsavas ciemiņiem uzskatāmā veidā parāda un pastāsta par Kārsavas un tās apkārtnes vēsturi. Nodoms realizējās un šobrīd tas ir kultūrvēstures centrs ar pastāvīgo ekspozīciju, tūrisma informāciju, telpu nodarbībām, izstādēm un prezentācijām. Regulāri tiek veidotas maināmās izstādes, kur izvieto mākslinieku, amatnieku un vietējo iedzīvotāju darbus.

Līdztekus ekspozīcijas aprakstiem latviešu valodā, tie ir arī latgaliešu rakstu valodā, kas arī ir viens no tās popularizēšanas veidiem.

Kārsavas kultūrvēstures centra “Līču mājas” vadītāja Inta Jurča pastāstīja, ka centrs tapis, lai popularizētu vietējo vēsturi un kultūru, darbinieki cenšas īstenot šo ideju, veidojot dažādus lielākus un mazākus pasākumus. Vietējie iedzīvotāji atnāk un apskatās ekspozīciju, brauc tūristi ekskursijās ar autobusiem, nāk uz nodarbībām bērni, kuriem ekspozīcijā ir atvēlēta īpaša zona ar dažādām spēlēm, kur var gan iejusties tirgotāja lomā, gan iemācīties kādus interesantus vārdus latgaliski.

– Mēs veidojam nodarbības, izmantojot dažādus faktus no Kārsavas vēstures, lai skolēni varētu izprast pilsētas attīstības vēsturi,– stāsta I. Jurča. – Citās spēlēs izmantojam latgaliešu valodu, lai bērni var iepazīt vārdu nozīmi.

Kārsavas kultūrvēstures centrs “Līču mājas” palīdz saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, uzskata tās vadītāja Inta Jurča.

 

“Līču mājas” palīdz saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu ne tikai ar tematiskiem pasākumiem, izstādēm, ekskursijām pilsētā un tuvākajā apkārtnē. Šeit piesaista vietējos uzņēmējus un mājražotājus, organizējot svētku tirdziņus un amatnieku meistarklases. Daudzi cilvēki vēršas kultūrvēstures centrā ar saviem dokumentiem, fotogrāfijām, liecībām, lai šeit vēstures liecības saglabātu un parādītu pārējiem.

– Var pateikt, ka arī mēs līdz ar bibliotēku veicam vēstures faktu glabātāja funkciju,– atzīst I. Jurča, – Jau ir uzkrājies neliels fotogrāfiju un dokumentu arhīvs.

Inta Jurča priecājas, ka vēstures izpēte turpinās un pērn iznāca grāmata “Kārsavas stāsti 2”, kur ir atspoguļots pirmskara un padomju Kārsavas periods. Pašlaik Ineta Zelča Sīmansone pēta dzelzceļa vēsturi, jo Pēterburgas-Varšavas dzelzceļa līnija bija senākā līnija Baltijā 19. gadsimta vidū. Tas viss palīdz izprast lokālo vēsturi un lepoties ar to vietējiem iedzīvotājiem un veidot plašāku un interesantāku vēstījumu pilsētas viesiem.

Varam secināt, ka kultūrvēstures centrs “Līču mājas” pilda mērķi, kam tas tika izveidots – iepazīstināt vietējos iedzīvotājus un pilsētas ciemiņus ar novada vēsturi un kultūrvēsturi.

 

“SaREDZI latgaliešu valodu”

Pirmās Latvijā ielu norādes latgaliešu valodā parādījās Kārsavas novadā 2014. gadā, kad tika īstenots pirmais projekts “SaREDZI latgaliešu valodu”. 2015. gadā tapis otrais, par ko 2016. gadā tam tika piešķirta Latgaliešu kultūras goda balva “Boņuks” par latgaliešu valodas popularizēšanu.

Ideja radās Kārsavas pašvaldībā. Šo projektu autore ir Inga Zagorska, kura 2014. gadā strādāja Kārsavas novada pašvaldībā par tūrisma konsultanti un šobrīd darba gaitas turpina Ludzas novada tūrisma centrā. Viņa uzskata, ka ielu norādes latgaliešu valodā ir ļoti praktiskas un kā bonuss ir latgaliskā pieskaņa.

Tomēr I. Zagorska nevar sevi nosaukt par idejas autori: – Projekta vadītājs nestrādā viens, ir atbalsta komanda, mēs bijām jauni un enerģiski.

Viņa pastāstīja ka pašvaldībā bija vairāki domubiedri, starp tiem dažādi speciālisti. Savā starpā darbinieki pašvaldībā runāja latgaliski un domāja, kā var popularizēt latgaliešu valodu.

– Uzsākam šos projektus tāpēc, ka bijām maza pašvaldība, tāpēc ir jāmeklē līdzekļi. Bija Latgales kultūras programma, mēs domājam, kā to asimilēt mūsu pašvaldībā. Un izdomājam! Ielu norāžu nebija nekur, bet šajā gadījumā būtu latgaliešu valodas redzamība plus infrastruktūra. Tā tie projekti tika nosaukti “SaREDZI latgaliešu valodu”.

Pirmā “SaREDZI latgaliešu valodu” projekta ietvaros ielu zīmes tika uzstādītas Kārsavas novada pagastu centros, tas ir radījis daudzas pozitīvas atsauksmes gan no iedzīvotājiem, gan no novada apmeklētājiem. Kopumā divu gadu laikā tika izvietotas 300 ielu norādes latviešu un latgaliešu valodās Kārsavā un novada apdzīvotās vietās – Mežvidos, Mērdzenē, Pudinavā, Goliševā, Malnavā, Bozovā, Salnavā.

 

Akcentē Latgales kulturvēsturisko mantojumu

Projekta autori uzskata, ka ielu norādes ir infrastruktūras objekts, kā arī orientācijas līdzeklis āra vidē, kas ļauj redzēt vizuāli latgaliešu rakstu valodu.

Ielu norādes latgaliski ir viens no veidiem, kā mūsu dienās akcentēt Latgales kulturvēsturisko mantojumu un mudināt tūristus pamanīt valodas daudzveidību un bagātību, bet vietējiem – mācīties latgaliešu rakstu valodas pamatus.

Šos kultūrvides saglabāšanas projektus izdevās realizēt tāpēc, ka apstākļi sakrita vajadzīgā vietā un vajadzīgā laikā: gan ieinteresēta vietējā pašvaldība ar līdzfinansējumu, gan jaunie vietējie entuziasti, kuri prot sagatavot projektus un vēlējās popularizēt latgaliešu valodu un kultūrvidi.

 

Attieksme pret ielu norādēm latgaliski

Cilvēku attieksme ir pozitīva, jo šo ielu norāžu funkcija ir ļoti praktiska ikdienā un kā bonuss ir latgaliskā pieskaņa, uzskata Ludzas novada tūrisma organizatore Inga Zagorska. Novada apmeklētājiem un ceļotājiem arī joprojām par šo ir interese, kas dod papildu popularitāti. Inga neredz negatīvus aspektus.

Uzrunājot Kārsavas pilsētā sastaptos iedzīvotājus jautājumā par ielu norādēm, kas vairāku gadu garumā ir gan latviski, gan latgaliski, arī nedzirdam negatīvas atbildes.

Mūziķim un vēstures skolotājam Arnim Slobožaņinam, grupas “Dabasu Durovys” solistam un vadītājam, patīk, ka pašvaldības tagad var likt ceļa zīmes latgaliski.

– Tas ir ļoti forši,– uzskata viņš. – Jebkura valoda ir vajadzīga, jebkurai valodai ir sava vieta, tur nevar būt jautājumu. Ja es eju pa ielu, runāju ar draugiem latgaliski, es gribu redzēt arī uzrakstus latgaliski. Man liekas, tas ir ļoti dabiski.

A. Slobožaņins uzskata, ka pirms pieciem gadiem bija liels latgaliešu kultūras pacēlums. Viņš atzīmēja ka sabiedrībā notikusi diskusija, kaut kas ir panākts, kaut ko ir vēl jāpanāk, bet latgaliešu kultūrai un valodai ir sava izkarotā vieta.

Inga Zagorska uzskata, ka ielu norādes latgaliski ir ļoti praktiskas, kā bonuss ir latgaliskā pieskaņa.

 

Kārsaviete Vija Ločmele atzīst, ka pēdējā laikā cilvēki labprāt runā un dzied latgaliski, nekautrējoties un pat ar lepnumu. Viņa pati ir latgaliete, tāpēc viņai ir pozitīva attieksme pret ielu norādēm latgaliski.

Kārsaviete Vija Ločmele atzīst, ka pēdējā laikā cilvēki labprāt runā un dzied latgaliski, nekautrējoties un pat ar lepnumu.

 

Anžela runā latgaliski un jau pierada pie latgaliešu rakstu valodas ielu norādēs. Anatolijam no Malnavas arī ir pozitīvā attieksme, jo viņš ir latgalietis. Aļona pastāstīja, ka viņas ģimenē runā latgaliski, tāpēc viņai šķiet dabiski, ja apkārt viss būtu latgaliski. Annai Vilciņai ir tikai pozitīvas emocijas, kad viņa redz ielu norādes latgaliski. Viņa pati runā mājās latgaliski.

Anžela jau pieradusi pie latgaliešu rakstu valodas ielu norādēs.

 

Kārsaviete Kitija pamanīja, ka pilsētā ielu norādes ir latgaliski, jo tādas citur nav sastopams, viņai tas patīk, jo skolā apmeklēja pulciņu, kurā viņa mācījās latgaliešu valodu.

Arnis atzina, ka no sākuma nevarēja saprast rakstu valodu, bet tagad saprot jau labi. Anatolijs no Malnavas pastāstīja, ka mājās un darbā runā latgaliski, un arī ielu norādes grib redzēt latgaliski.

Annai Vilciņai ir tikai pozitīvas emocijas, kad viņa redz ielu norādes latgaliski.

 

Cilvēki ar laiku pierada pie ielu nosaukumiem latgaliski, pie latgaliešu rakstu valodas. Aptauja parādīja, ka vietējie iedzīvotāji vēlas ne tikai runāt latgaliski, bet arī to redzēt. Vairāki cilvēki pamatoja savu attieksmi ar vārdiem: mēs taču esam latgalieši, tātad viņiem ir svarīga identitāte un latgaliešu valodas atpazīstamība.

Adriāns pamanīja ielu nosaukumus latgaliski, viņa attieksme ir pozitīva.

 

Saglabāt ielu norādes nebija viegli

Interesanti, ka kārsaviešiem nebija viegli saglabāt ielu norādes latgaliski, jo pēc to uzstādīšanas radās domstarpības ar Valsts Valodas Centru. Kaut gan ielu nosaukumus iztulkoja VVC komisija un zīmes tika saskaņotas ar “Latvijas Valsts ceļiem”, Kārsavas pašvaldība saņēma no VVC lūgumu noņemt ielu norādes vai maksāt sodu, jo uzraksti latgaliski bija lielākā izmēra nekā latviski, pie tam latgaliešu valodu Rīgā pieskaitīja pie svešvalodām. Taču Kārsavas novada dome stingri turējās pie sava un uzvarēja.

– Gala rezultātā saņēmām brīdinājumu, bet zīmes nelika noņemt. Tā kā visā bijušajā Kārsavas novadā jau bija saliktas ielu norādes, tad pie šī arī apstājāmies,– stāsta projekta autore Inga Zagorska.

Gadās, ka dažreiz ir jāaizstāv sava pārliecība.

Ielas norāde Salnavā. Divu gadu laikā Kārsavā un Kārsavas novada apdzīvotajās vietās tika uzstādītas 300 ielu norādes latviešu un latgaliešu valodās.

 

Ielu norādes latgaliski ir arī Ludzā, sādžu nosaukumi – Ciblā

Ar savu piemēru Kārsavas novads parādīja, ka latgaliešu valoda ir dzīva un spēj pastāvēt publiskajā telpā. Ielu norādes latgaliski tagad var sastapt arī uz dažām ielām Ludzas vēsturiskajā centrā, ceļa zīmēs Balvu novadā, sādžu norādēs bijušajā Ciblas novadā.

Ezera šķērsiela Ludzā. Ielu norādes latgaliski tagad var sastapt arī uz dažām ielām Ludzas vēsturiskajā centrā.

 

Sādžu norādes latgaliski uz pašvaldības ceļiem bijušajā Ciblas novadā, kas tika iekļauts pēc administratīvās reformas Ludzas novadā, tika uzstādītas pirms diviem gadiem. Biedrības “Latgalīšu volūdys centris” pārstāvis Ansis Ataols Bērziņš realizēja šo iniciatīvu sadarbībā ar vietējo pašvaldību. Zīmes ir brūnā krāsā un apzīmē, kur sādža sākas vai beidzas. Vietējiem patīk. Cilvēki uzskata, ka ciemu nosaukumi latgaliski ir Latgales identitāte.

Latviešu vēsturisko zemju likums kā vienu no valsts un pašvaldību pienākumiem uzliek latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, tostarp atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, tai skaitā ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos.

Kārsaviešiem bija grūtāk, jo viņi bija pirmie, toreiz šī likuma vēl nebija – tas stājās spēkā pirms diviem gadiem, 2021. gadā. Zināms fakts: deviņi no desmit (94%) Kārsavas pilsētas un apkārtnes latviešu valodā runājošiem iedzīvotājiem ikdienā lieto latgaliešu valodu. Laikam pelnīti daži sauc Kārsavas pusi par “latgaliskuma salu”. Un tieši viņiem bija lemts būt par celmlaužiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Kārsava – “latgaliskuma sala”” saturu atbild Ludzas Zeme

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 5 / 5. 1