Mūzikas valoda vieno dažādus cilvēkus

Ludzā ir populāras latgaliešu dziesmas, tās klausās dažādu tautību cilvēki, izrādījās aptaujā. Pazīstami mūziķi apspriež Boņuka balvas nozīmi un latgaliešu grupu popularitāti. Latgali muzikāli vieno dziesmas latgaliski, uzskata LU profesors Valdis Muktupāvels, latgaliešu dziesmu dziedāšanu var uztvert kā patriotisku. Savukārt muzikologs Jānis Kudiņš izteica domu, ka caur latgaliešu dziesmu klausīšanos dabiski ir jau notikusi “tuvināšanās” Latvijai un latviskumam.

Mūzikai ir milzīga ietekme

Mūzikai kā mākslas veidam ir plaša, dažāda ietekme uz cilvēku un sabiedrību, uzskata muzikologs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Jānis Kudiņš.

– Pamata ievirzes ziņā mūzika ļauj uztverei iegūt skanisku informāciju, kas emocionāli sniedz dažādas izjūtas, asociatīvi simbolizē dažādus aspektus, kas ir svarīgi cilvēkam un sabiedrībai kopumā. Šaurāk saistībā ar dziedātāju var runāt par dziesmas žanru mūzikas kultūrā,– pauž Kudiņš. Tā kā dziesma ir kompozīcija, ko sintezējoši veido teksts un mūzika, tad izdevies vokālais skaņdarbs pārliecinoši ļauj uztvert gan teksta, gan mūzikas nesaraujamu vienību.

Muzikologs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Jānis Kudiņš uzskata, ka ir vairāk vispusēji jāskaidro Latgales kultūrvēsturiski specifiskais (arī nozīmīgais) Latvijas kultūrā kopumā.

Latvijas Universitātes profesors, mākslas zinātņu doktors, akadēmiķis Valdis Muktupāvels uzsver, ka mūzika ne tikai sniedz estētisku vai intelektuālu baudu, tā ļauj radoši pašizpausties. Mūzika ļauj sajust to, ko nevar vārdiem izteikt. Ar mūzikas palīdzību notiek īpaša komunikācija gan mūziķu vidū, gan starp mūziķiem un auditoriju. Mūzikā gūst apstiprinājumu dažādas vērtības un idejas, tāpat arī sabiedrībā pieņemtās normas. Mūzika apvieno gan nelielas grupas, gan arī visu sabiedrību kopumā. Te īpaši jāmin dziesma, kas pārstāv noteiktu valodu, tā uzrunā šīs valodas zinātājus un savā ziņā tos apvieno. Latviju muzikāli vieno dziesmas latviešu valodā, Latgali – dziesmas latgaliski.

Savukārt, grupas Dabasu Durovys dibinātājs un vadītājs Arnis Slobožaņins uzskata, ka mūzika ir arī visspilgtākā no mākslas formām, jo paši mūziķi ir spilgti, pamanāmi, īpaši.

– Mūzikai ir īpašs iedarbības spēks un liela vara pār cilvēkiem, arī mūziķiem ir liela vara pār cilvēkiem, kaut kādā mērā pat milzīga,– saka A. Slobožaņins. – Cilvēki uzticas tam, kurš viņu acīs ir autoritāte.

Labi koptu vietējo mūziku gribēs klausīties arī citi, pārliecināts latviešu etnomuzikologs, komponists, mūziķis, Latvijas Universitātes profesors, mākslas zinātņu doktors, akadēmiķis Valdis Muktupāvels.

Mūzikas valodā var uzrunāt auditoriju

Dziedātājs ir dziesmas tiešais “nesējs”, tāpēc dziedātāja loma jebkuras dziesmas vēstījuma uztverē ir ļoti liela, pauž profesors Jānis Kudiņš. Dziesma un tās dziedātājs noteikti var būt ļoti ietekmīgi “aģenti” sabiedrības uztverē. Tomēr katrā gadījumā ietekmes spēks ir atkarīgs no tā, kādu vēstījumu pauž dziesmas teksts un mūzika, cik aktuāli tas ir cilvēkam un plašākai sabiedrībai konkrētā laikā un vietā. Jo ikvienas dziesmas popularitāti nosaka tas, cik to par sev svarīgu un populāru noteiktā kontekstā uztvers un uzskatīs noteikts cilvēku kopums.

Savukārt Arnis Slobožaņins uzskata, ka mūzikas valoda ļauj uzrunāt plašāku auditoriju. Ludzas Kultūras nama direktore Valentīna Razumovska piekrīt šim viedoklim: – Noteikti var uzrunāt, jo mūzika ir dvēseles valoda, kurai nevajag vārdu.

Populārā mūzika uzrunā auditoriju tad, kad tā spēj runāt par aktuālām lietām, par katra indivīda vai sabiedrības kopumā priekiem, sāpēm, bailēm un cerībām, uzsver V. Muktupāvels. Svarīgi apzināties, ka dziesmu popularitāti nevar paredzēt vai mākslīgi konstruēt.

A. Slobožaņins novēroja, ka jaunībā cilvēki tiecās klausīties mūziku un pēc tam praktiski visu savu dzīvi klausās savas jaunības mūziku. To apstiprināja arī neliela aptauja Ludzas ielās – pat vidējās paaudzes cilvēki teica, ka ilgus gadus klausās latgaliešu dziesmas.

“Boņuks” – atpazīstamības tramplīns

Dažādos laikos daudz dažādas Latgales grupas un mūziķi saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”. Gan Latgalīšu reps, gan Dabasu Durovys, gan Bez PVN, gan Borowa MC, gan Juris Ostrovskis, gan alternatīvās mūzikas grupa Kapļi.

Visi mūziķi, kuri saņēmuši jebkādu balvu, lai tas būtu Boņuks vai Zelta mikrofons, ir to pelnījuši, jo tas ir milzīgs darbs, uzskata A. Slobožaņins. Viņš novēro, ka grupas, dziedot latgaliešu valodā, ir populāras ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijā. Piemēram, Latgalīšu Reps ir ļoti populārā grupa jauniešu vidū, Dabasu Durovys var savākt 500 cilvēku koncertā, bet Bez PVN – vairākus tūkstošus cilvēku.

Grupas Bez PVN mūziķis G. Rasims domā, ka Rīgas publika viņus vairāk pazīst nevis kā “Boņuka” balvas saņēmējus, bet par viņu mūziku, videoklipiem un koncertiem, pat arī pirms balvas parādīšanās. Taču G. Rasims uzskata, ka “Boņuka” balva ir labs novērtējums un zināms kvalitātes apliecinājums tam, ko viņi dara, bet jauniem kultūras pārstāvjiem tā var būt kā atpazīstamības tramplīns.

Latgaliešu grupas populāras ne tikai Latgalē

A. Slobožaņins pastāstīja, ka dziesmas latgaliski ir populāras ne tikai Latgalē. Pirms pieciem gadiem grupa Dabasu Durovys aktīvi koncertēja visā Latvijā – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, praktiski apbraukāja visu valsti. Dziesmas latgaliešu valodā pieņēma ļoti labi, apstiprina Arnis. Kāpēc? Latgaliešu Latvijā tik daudz, ka viņi ir visur, joko viņš.

Tas arī attiecās uz balvu “Boņuks”. Ārpus Latgales, protams, zina par šo balvu, jo to rāda Latvijas televīzijā, tas ir labs pasākums valsts mērogā.

– Latvija ir maza valstiņa, tāpēc, ja tu uz vietas kaut ko dari, tad par tevi agri vai vēlu uzzinās, – pārliecināts A. Slobožaņins. Viņš uzskata, ka mūziku latgaliski klausās pietiekoši cilvēku – katrs meklē to, kas viņam tuvāks sirdij.

Ludzā runā latgaliski un mīl dziesmas

Ludzas Kultūras nama ilggadīgā direktore Valentīna Razumovska pastāstīja, ka jau vairākus gadus Ludzas KN veiksmīgi darbojas folkloras kopa, kas izpilda latgaliešu tautas dziesmas, pēdējā laikā kolektīvā labprātīgi piedalās arī bērni un jaunieši. Ludzas Kultūras namā darbojas arī vokālais ansamblis, kā repertuārā ir latgaliešu tautas dziesmas. Direktore atzina, ka arī darbā kolēģi sarunājās pārsvarā latgaliski.

V. Razumovska pastāstīja, ka Kultūras namā bieži ciemojas Juris Ostrovskis, kurš pārsvarā dzied latgaliešu repertuāru, tauta viņu mīl un labprāt klausās, uz koncertiem sanāk 200-250 cilvēku. Iecienīts latgaliešu dziesmu izpildītājs ir arī Andris Baltacis. Cilvēki, kuriem dzimtā valoda ir latgaliešu, tā ir mīļa, tāpēc viņi labprāt tajā runā un arī klausās dziesmas, pauž V. Razumovska.

Dzimtā valoda tuva sirdij

Aptaujājot Ludzas novada iedzīvotājus, izrādās, ka dziesmas latgaliešu valodā ir populāras tautā un tās labprāt klausās. Inuta pati esot latgaliete un savu dzimto valodu ciena un mīl, viņai patīk latgaliešu dziesmas. Guntaram un Aivaram arī patīk dziesmas latgaliski, viņi var nosaukt vairāku grupu nosaukumus.

Leonīds atzīst, ka vairāk klausās dziesmas latgaliešu un krievu valodās. Varbūt tāpēc, ka viņa māte ir latgaliete, bet tēvs krievs, viņam ir tuvas šīs valodas.

Maksims klausās Latgalīšu Repu.

Inārai patīk jebkuras latgaliešu dziesmas ar labu saturu, jo tās parasti ir melodiskās, sirdij tuvas un vairo latgaliešu pašapziņu.

Māris klausās latgaliešu dziesmas Latgales radio, viņam tās patīk tāpēc, ka Latgalē viņš dzimis un audzis. Inta labprāt klausās dziesmas latgaliešu valodā, jo tās ir viņas tēva dziesmas, ļoti daudzas no tām viņa zina. Patīk arī tāpēc, ka dziesmas atskaņo pa radio un tās dzird visa Latvija, dzird jaunā paaudze, šīs dziesmas pēc tam aizies tautā, pārliecināta viņa.

Ludzāniete Glafira Oščenkova ilgus gadus dziedāja latgaliski skolotāju korī. Lasa dzeju latgaliski, atceras, ka savulaik pat sacerēja vēlējumus Pēterim Baižai un Lilitai Kornelei latgaliešu tautasdziesmu stilā.

Dziesmas latgaliski klausās dažādu tautību cilvēki

Aptauja parādīja, ka dziesmu ierakstus un radiopārraides latgaliski klausās ne tikai latvieši un latgalieši, bet arī krievi un baltkrievi. Dziesmas patīk kā sievietēm, tā arī vīriešiem, turklāt ne tikai Latgalē dzīvojošiem. Arī, atrodoties ārzemēs, cilvēki ieslēdz radio vai klausās mūzikas ierakstus latgaliski. Ludzānieši pārsvarā klausās latgaliešu grupas Latgalīšu Reps, Bez PVN, Dabasu Durovys.

Elizabete pastāstīja, ka regulāri klausās dziesmas latgaliski, viņa pat nosauca trīs muzikālo grupu nosaukumus un vienu izpildītāju, kurš dzied latgaliski. Interesanti, ka Elizabete runā krieviski, bet viņai patīk dziesmas tieši latgaliešu valodā.

20-gadīgā ludzāniete Egitai klausās dziesmas latgaliski, vairāk patīk Latgalīšu Repa mūzika.

Jānis klausās tikai latviešu un krievu mūziku, bet Gunārs – dziesmas angļu un krievu valodās, abi vīrieši neklausās latgaliešu mūziku. Savukārt krievvalodīgs jaunietis Daņils ir lepns ar to, ka arī Ludzas novadam ir savi muzikanti. Viņš klausās Latgalīšu Reps, patīk arī latviešu grupas A-Eiropa, Prāta Vētra, Opus Pro, kā arī izpildītāji Lauris Reiniks un Artūrs Duboks.

Andrejs Belinskis no Rogovkas mīl latgaliešu dziesmas kopš jaunības.

Patriotisku dziesmu latgaliski ir daudz

Aptaujā gadījās dzirdēt pretrunīgus viedokļus – ka dziesmas latgaliski dara latgaliešus “atsevišķus”, nevis tuvākus Latvijai, kā arī tieši otrādi – ka tās tuvina latgaliešus Latvijai, dara tos “latviskākus”.

Aleksandrs Daniļenko apmeklēja grupas Dabasu Durovys koncertu Ludzā, viņam patīk dziesmas latgaliski.

Mīlestība pret dzimto zemi, valsti u.tml. vairāk saistās ar sabiedrības kopīgo, kolektīvo attieksmi, tās vērtību kultivāciju, uzskata muzikologs Jānis Kudiņš. Tematiski (tekstuāli) šādas ievirzes dziesma var atgādināt par dzimto zemi un valsti kā visas sabiedrības kopīgu, nozīmīgu vērtību.

Mūzikas skolotāja Ināra Dovgiallo stāsta, ka būtībā dziesmās jebkurā valodā ir divas galvenās tēmas – par dzimteni un par mīlestību. Par patriotiskām viņa uzskata visas dziesmas, kurās dzied par dzimteni, valodu, Latgali – gan dziesmu Skaidro volūda, gan Daugaveņa, gan Pīmiņ, brōļ, gan Voludzeite, jo aicina atgriezties uz savu dzimto ligzdu. Patriotisko dziesmu latgaliski ir pietiekami daudz, pārliecināta viņa.

Bez PVN mūziķis G. Rasims arī uzskata, ka latgaliešu mūzikā ir ļoti daudz patriotiska rakstura dziesmu. Jau pati latgaliešu valodas lietošana zināmā mērā iedod šo noskaņu, pārliecināts viņš. Gandrīz katra latgaliešu mūziķa repertuārā var atrast kādu izteikti patriotisku piemēru – no klasiskiem Skaidra volūda, Pīmiņ, brōļ, Zynu, zynu tāva sātu, līdz – Latgaleite, Paleidzi Dīvs, Trešuo zvaigzne, Kalado un daudzām citām.

Daniels Korizno-Šafars klausās Latgalīšu Repu.

Cilvēks var kļūt patriotiskāks caur mūziku

Viena no mūzikas funkcijām ir simboliski stiprināt saiti ar valsti, to vistiešāk pārstāv valsts himna, saka profesors V. Muktupāvels.

– “Dievs, svētī Latviju”, ko dziedam neatkarības dienas svinībās, skolas, augstskolas vai darbavietas svētkos, Latviju reprezentējošos starptautiskos pasākumos un citur, stiprina mūsos Latvijas patriotismu. Līdzās himnai ir vesels dziesmu klāsts, kuru nozīme patriotisma izrādīšanā vai stiprināšanā dažādos laikos ir bijusi ievērojama. Tās ir dziesmas, kas atspoguļo vēsturiskus notikumus, kas pauž prieku par savu valsti un atbalstu tai, kas ir palīdzējušas pārdzīvot grūtus un traģiskus brīžus, te ir arī dziesmas par mīlestību, dabas skaistumu un cilvēku attiecībām.

Interesanti atzīmēt, ka Dziesmotās revolūcijas laika patriotiskās dziesmas bija ne tik daudz par karošanu un uzvaru, kā par mīlestību, par dzimto valodu un zemi, par laimi un prieku, tās bija daudzas jo daudzas tautasdziesmas, uzsver V. Muktupāvels.

Lokālpatriotisms veido valstisko apziņu

Populāras latgaliešu grupas Dabasu Durovys solists A. Slobožaņins atzīst, ka grupas repertuārā nav patriotisko dziesmu, kaut gan tās gan būtu pieprasītas. Savukārt, grupas Bez PVN Guntis Rasims pastāstīja, ka grupas repertuārā vairākas dziesmas ir pietiekami patriotiskas, piemēram, Skaidys, Asam tepat, Besi un citas.

– Varbūt tas nav tāds nacionālromantiskais 19. gadsimta beigu patriotisms, bet tas ir mūsu patriotisms, ko uztveram caur savu dzīves pieredzi. Tāds pamatīgs lokālpatriotisms, kas veido arī mūsu valstisko apziņu,– saka G. Rasims.

Savukārt Valdis Muktupāvels uzskata, ka līdzās visas Latvijas patriotismam sava vieta ir Latvijas vēsturisko zemju – Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Vidzemes un Latgales – patriotismam, kā arī dažādām lokālpatriotisma izpausmēm, tās visas ir saistītas arī ar mūziku.

– Latgalē kā patriotiskas dziesmas ir bijušas gan tautasdziesmas (Tōli dzeivoj muna meilō), gan autordziesmas (Vōlyudzeite). Kopš 1989. gada šāda sūtība ir arī manis un mana brāļa Māra kopīgi radītajai dziesmai Pīmiņ, brōļ.

Tēvu zemes un mātes valodas stiprināšana ir patriotiska, tādēļ arī latgaliešu dziesmu dziedāšanu var uztvert kā patriotisku, uzskata profesors Muktupāvels.

Latviskāk caur latgalisko

Vēl 20. gadsimta sākumā Francis Trasuns bija pārliecināts, ka visiem latviešu novadiem ir jātuvinās. Latgalieši ir daļa no latviešu nācijas, tas tika skaidri pateikts jau 1917. gada kongresā, kad tika nolemts veidot valsti, kas apvienotu visas latviešu apdzīvotās teritorijas. Saskaņā ar Valsts valodas likumu, latgaliešu valoda ir vēsturisks latviešu valodas paveids, tātad tā ir daļa no kopīgās valodas.

Muzikologs J. Kudiņš dalās pārdomās, vai Latgales iedzīvotāji ir kaut kā īpaši jātuvina Latvijai, varbūt ir vairāk vispusēji jāskaidro Latgales kultūrvēsturiski specifiskais (arī nozīmīgais) Latvijas kultūrā kopumā. Viņš izteica domu, ka latgaliešu dziesmu klausīšanās tradīcija dabiski ir jau notikusi “tuvināšanās” Latvijai un latviskumam.

Profesors V. Muktupāvels retoriski vaicā: vai latgaliešus vajag tuvināt Latvijai? Latgale ir Latvija, un latgalieši ir latvieši. Šobrīd daudz svarīgāk ir veidot apziņu, ka Latvija ir daudzveidīgas, daudzslāņainas kultūras zeme, uzskata viņš.

– Ir svarīgi atzīt, cienīt un kopt nacionālās lietas, taču tikpat svarīgi ir rūpēties par vietējo – no novada līdz pat savai sētai –, tā padarot to pievilcīgu un interesantu citiem. Līdzīgi var teikt par mūziku: labi koptu vietējo mūziku gribēs klausīties arī citi. Mūzikas kvalitāte ļaus tai ieskanēties tikai vietējā, novada vai visas Latvijas līmenī,– saka V. Muktupāvels.

Aicina kopt latgaliešu kultūru

Visi mūziķi vienisprātis savās domās – vajag radoši darboties, kopt latgaliešu kultūru, katram savā jomā. Nav nejaušība, ka daži no viņiem lietoja terminu “lokālpatriotisms”, tas ir būt savas dzimtās puses patriotiem, mīlēt un cienīt savu dzimto valodu, mīlēt Latgali un latgalisko.

Ir pazīstams uzskats “Par patriotiem nepiedzimst, par tādiem kļūst”. Mūzikai un muzikantiem ir milzīga ietekme uz simtiem un tūkstošiem dažādu tautību cilvēkus, kuri klausa dziesmas latgaliski. Viņi var uzrunāt auditoriju mūzikas valodā, apvienot gan nelielas grupas, gan sabiedrību kopumā. Ņemot vērā to, ka latgaliešu dziesmas klausās liels cilvēku skaits Latgalē, pie tam ne tikai latvieši un latgalieši, bet arī krievi un baltkrievi, dažādu tautību cilvēki, tāpēc būtu jāpacenšas integrēt pārējos latviskajā vidē caur latgalisko, kā to veiksmīgi dara režisors Kairišs savās filmās, it sevišķi pēdējā filmā “Janvāris”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Mūzikas valoda vieno dažādus cilvēkus” saturu atbild Ludzas Zeme