Jevgenija Kušča – Ludzas patriote
Jevgenija Kušča (dzimusi Ruduša) mūsu iedzīvotājiem ir pazīstama kā pieredzējusi politiķe Ludzas novadā. 16 gadus (kopš 2005. gada) ir Ludzas pilsētas un novada domes deputāte, Ludzas krievu biedrības “Nasledije” priekšsēdētāja, no 2008. – 2010. gadam bija Ludzas pilsētas un novada domes priekšsēdētāja. Kopš 2011. gada ir Rēzeknes pilsētas pašvaldības iestādes “Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra “Zeimuļs”” vadītāja, kur strādā arī šobrīd. Kopš 2017. gada darbojas kā Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece kultūras, izglītības un sociālajos jautājumos.
– Jevgenija, mūsu novada iedzīvotāji zina Jūs kā pieredzējušu politiķi. Pastāstiet, lūdzu, par sevi, savu ģimeni. Jūs esat mamma, sieva, vecmamma.
– Es esmu dzimusi 1962. gada 15. janvārī, Ludzā. Mani vecāki ir vietējie iedzīvotāji, tēvs latgalietis Jans Rudušs, strādāja metālapstrādes rūpnīcā, māte – krieviete Ņina Pukste no Balvu novada un strādāja par galveno grāmatvedi Rajona patērētāju biedrībā, kā arī ievadīja daudzus ludzāniešus šajā profesijā. Man ir jaunākā māsa Jeļena, kura pašlaik dzīvo Rīgā un strādā par uzņēmuma galveno grāmatvedi. Esmu dziļi pateicīga, ka mani vecāki audzināja mani cienīt un godāt katru cilvēku, nebūt vienaldzīgai pret cilvēkiem, viņiem palīdzēt un būt aktīvai un pārliecinātai par sevi.
Visu savu bērnību esmu pavadījusi dzimtajā Ludzā. Mācījos Ludzas 2. vidusskolā, biju pionieru grupas vadītāja, aktīvi piedalījos skolas sabiedriskajā dzīvē. Vienmēr ar sirds siltumu atceros savus skolotājus, kuri deva mums labu izglītību. Es nodarbojos ar sportu, spēlēju Ludzas handbola meiteņu komandā. Mums bija profesionāls un prasīgs treneris Anatolijs Stepkans. Pateicoties sportam, esmu attīstījusi sevī atbildību, izturību un mērķtiecību. Šie gadi bija paši laimīgākie un bezrūpīgākie. Man ir liels prieks, ka daži no maniem bijušiem klasesbiedriem dzīvo dzimtajā Ludzā un ir kļuvuši par visuzticamākajiem draugiem, ar kuriem ir draudzīgas attiecības arī šobrīd.
Vēlāk mācījos Rīgas celtniecības tehnikumā. Biju grupas vecākā un pirmā profesija, ko apguvu bija celtniecības tehniķis. Es strādāju Rīgā par inženieri mājokļu un komunālo pakalpojumu jomā un ekonomistu Rīgas motociklu rūpnīcas apgādes daļā. Absolvēju Rēzeknes Augstskolu, kurā ieguvu vadības un uzņēmējdarbības specialitāti, vēlāk Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvu maģistra grādu šajā pašā specialitātē.
1994. gadā kopā ar vīru Viktoru un meitu Olgu no Rīgas pārcēlāmies uz manu dzimto Ludzu, kur 12 gadus darbojāmies nelielā ģimenes tirdzniecības uzņēmumā (mums piederēja neliels veikals), vīrs nodarbojās ar koka granulu ražošanu.
Es esmu vienmēr aktīvi iesaistījusies pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Es vadu Ludzas krievu biedrību “Nasledije”. Mūsu biedrība sastāv no aktīviem, talantīgiem, radošiem cilvēkiem, kuri labprāt piedalās dažādos pilsētas pasākumos un koncertos. Mūsu novada iedzīvotājiem ļoti patīk šīs uzstāšanās, tāpēc zāle vienmēr ir pilna ar skatītājiem. Sirsnīgs paldies visiem mūsu koncertu dalībniekiem.
Manā dzīvē ir bijuši prieki un bēdas, bet ir svarīgi, lai ģimene un tuvie cilvēki šajos brīžos vienmēr ir blakus. Mans vīrs Viktors vienmēr bija ar mani – labs tēvs, mīlošs vīrs, uzticams draugs un gādīgs vectēvs. Mēs bijām laimīga ģimene, jo dzīvojām mīlestībā, savstarpējā cieņā un uzticībā. Bet vienā brīdī tas viss sabruka. Jau ir pagājuši trīs gadi kopš Viktora aiziešanas mūžībā. Cilvēku nevar atgriezt, bet ir palikušas tikai gaišas un labas atmiņas. Viņš vienmēr ir ar mums, mūsu sirdīs. Dzīve nestāv uz vietas, tā rit uz priekšu, ir jādzīvo tālāk.
Ludzā dzīvo mana mamma. Es viņai palīdzu it visā, jo gadi dara savu. Manai meitai ir sava ģimene: vīrs un trīs dēli, viņi dzīvo Rīgā. Olga strādā par speciālistu banku jomā. Kaspars, viņas dēls (20 gadi), mācās par programmētāju, Kristers (13 gadi) mācās skolā, ir sportists – nodarbojas ar brīvcīņām, Vadims (4 gadi) apmeklē bērnudārzu. Mazbērnus audzina par īstiem vīriem, ar atbildības sajūtu pret sevi un savu ģimeni. Viņi bieži brauc pie mums ciemos uz Ludzu.
Es priecājos, ka manā dzīvē un mūsu draudzīgajā ģimenē ir ienācis Vladislavs – bijušais karavīrs, virsnieks, kurš atbalstīja mani grūtajā dzīves posmā, mēs tagad esam kopā.
Es nestāstīju par savu politisko karjeru, jo par to zina visi, kuri mani pazīst.
Noslēgumā es visiem vēlētos novēlēt neizsakāmi lielu laimi. Laime – tā ir tad, kad tev līdzās ir mīloši un tev tuvi cilvēki, draugi, kaimiņi, paziņas, ar kuriem tu vari vienkārši sarunāties, kuri ir tev līdzās gan priekos, gan bēdās un vienmēr tevi atbalstīs. Lai Jūsu ģimenēs valda siltums, mājīgums, sapratne un cieņa.
Es esmu laimīga, jo dzīvoju savā dzimtajā pilsētā un priecājos, ka ar savu darbu, rūpēm un padomu varu palīdzēt cilvēkiem. Ir tāds sakāmvārds “kur tas dzimis, tur tas noderējis”. Paldies Ludzas novada iedzīvotājiem par cieņu, uzticēšanos un atbalstu.
Politisko reklāmu apmaksāja Saskaņa
