Jaunsardzei pievienojas 35 jaunieši
20. janvārī pie jaunizveidotās jaunsargu apmācības vietas Ludzā, Stroda ielā 12 svinīgā atmosfērā jaunsardzes rindās uzņemti 35 jauni biedri.
Jaunsargu uzņemšana notiek vēsturiski nozīmīga dienā – 20. janvārī, kad visā Latvijā atzīmē barikāžu atceres laiku un piemin 1991. gada janvāra traģiskos notikumus, kad Latvijas tauta aizstāvēja savas tiesības uz neatkarīgu valsti. Par vienu no barikāžu simboliem kļuvis ugunskurs. Arī tajās 32 gadu atpakaļ tālajās un satraukuma pilnajās dienās ugunskuri dega, nemitīgi dodot situmu, cerību, vienojot tautu.
Un uguns deg
Arī tagad pagalmā pie jaunsargu jaunās mācību vietas izveidots un jau deg neliels ugunskurs, kam blakus arī notiks jauno biedru svinīgais solījums uzņemšanai jaunsardzē. Kā vieni no pirmajiem uz pasākumu ieradušies jau esošie jaunsargi – Lauris, Ivis un Evita. Viņiem šodien goda pilns pienākums – ar karogiem jāstāv goda sardzē. Sarunā jaunieši pastāsta par savu darbību jaunsargos. Nodarbības tiek organizētas sekojoši – katrai grupai viena teorētiskā nodarbība nedēļā un vismaz viens praktiskais pasākums mēnesī – pārgājiens, nometne, sacensības, atceres un citi patriotiskie un sabiedriskie pasākumi, kas visbiežāk tiek organizēti nedēļas nogalēs. Līdz šim jaunieši darbojās skolas zālē, bet tagad visdrīzāk pulcēsies te, jaunajā vietā Stroda ielā. Uz jautājumu – vai tas netraucē mācībās, Evita atbild, ka nē, sekmes skolā viņiem esot labas un laika jaunsardzes nodarbībām pietiek.
Pie pasākuma organizatoriskajiem darbiem sastaptais Jaunsardzes centra otrā (Latgales) novada pārvaldes Ludzas novada Jaunsardzes instruktors Ivars Novožilovs stāsta, ka šodien bija paredzēts uzņemt 50 jauniešus no Ludzas pilsētas, Ludzas 2. un Ciblas vidusskolas, taču slimība ir patraucējusi visiem ierasties, tāpēc pasākumā piedalīsies 35 skolēni, vairākums no viņiem mācās 5. – 8. klasei. Pērn pandēmijas ierobežojumu dēļ šāds pasākums nebija iespējams.
Lauris, Ivis un Evita – viņi būs goda sardzē.
“Augsim Latvijai!”
Nedaudz pievēršoties jaunsargu kustības rašanās pirmsākumiem. Zemessardzes pirmo izveidoto bataljonu pastāvēšanas sākumā zemessargi, apmeklējot militārās apmācības, ņēma līdzi savus bērnus un pēc pašu iniciatīvas iesaistīja tos dažādās zemessargu aktivitātēs. Spontāni sāka veidoties bērnu un jauniešu pulciņi Zemessardzes bataljonos, tad šajos pulciņos iesaistītos sāka saukt par jaunsargiem. Šos jaunsargus vadīja un pirmo apmācību sabiedriskā kārtā veica paši zemessargi. Te radusies arī Jaunsargu devīze – “Augsim Latvijai!”
No šodienas jaunsardzē – Agnese, Justīne, Nika un Sintija.
Tobrīd parādījās arī Zemessardzes štāba sastādītās pirmās vispārēja rakstura jaunsargu apmācības programmas, kurās norādīts jaunsardzes darbības mērķis – “Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības jomā, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšana, vienlaikus Nacionālo bruņoto spēku un militārā dienesta popularizēšana jauniešu vidū, tādējādi paplašinot motivētā profesionālā dienesta personālsastāva atlases iespējas”.
Nodarbību laikā jaunsargi apgūst zināšanas 4 līmeņos, ko caurvij trīs galvenās tēmas: pilsoniskā audzināšana, dzīves un militārā mācība.
Pilsoniskā audzināšana ietver zināšanas par Latvijas valsts un novada simboliku, par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Jaunsardzes vēsturi, par Latvijas valsts un novada svētkiem, atceres pasākumiem un to nozīmi, kas veicina jaunatnes patriotiskumu un piederības sajūtu savam novadam un valstij kopumā, cieņu pret valsts un novada simboliem.
Dzīves mācība ietver tādas interesantas tēmas kā topogrāfija un orientēšanās, tūrisms (izdzīvošana mežā, darbs ar virvēm un mezgliem, uguns un ūdens iegūšana), fiziskā sagatavotība un pirmā palīdzība, kas jauniešiem dod dzīvei nepieciešamo rūdījumu, prasmes rīkoties nestandarta situācijās un spēju izdzīvot neparedzētos apstākļos.
Militārā mācība dod pirmo priekšstatu par militāro jomu un tās specifiku. Jauniešiem ir iespēja apgūt ierindas mācību, individuālās lauka kaujas iemaņas, darboties ar sakaru līdzekļiem un ieročiem, kā piemēram, šaušana ar pneimatisko ieroci, ieroču uzbūve, tehniskie rādītāji un šaušanas pamatprincipi.
Jānis Mikažāns dalās atmiņās par barikāžu laiku.
Tiek pieņemts solījums
Kad jaunsardzes kandidāti nostādīti ierindā, viņus uzrunā Jaunsardzes centra novada pārvaldes vadītājs majors Edmunds Zelenovs. Viņš stāsta par nozīmīgiem notikumiem janvārī mūsu valsts dzīvē barikāžu laikā, par infrastruktūras uzlabošanu jaunsardzei, par obligāto Valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās no 2024. gada un novēl pilnveidoties, iespēju saistīt dzīvi ar dienestu Robežsardzē, Zemessardzē vai Bruņotajos spēkos. Izskan aicinājums būt lojāliem un patriotiskiem pilsoņiem gan civilā apģērbā, gan formā. Izskan Latvijas Valsts himna un jaunsargu kandidāti pieņem svinīgo solījumu uzņemšanai jaunsardzē: “Es, (vārds, uzvārds), Latvijas Republikas jaunsargs svinīgi apsolos nežēlot savu spēku un prātu labākas dzīves veidošanai manas dzimtās zemes un Latvijas tautas labā. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt jaunsarga pienākumus”.
Gatavi jaunsargu solījumam.
Jaunuzņemtos organizācijas biedrus apsveic Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Edgars Dovans, viņš aicina uz iespēju pievērsties militārai karjerai un stāsta par jaunu tehnikas, ieroču un ekipējuma ieviešanu armijā.
Jauniešus uzrunā arī Ludzas novada pašvaldības pārstāve – Ludzas kultūras nama direktore Valentīna Razumovska un pasniedz dāvanu jaunsargiem.
Turpinājumā – tējas dzeršana pie ugunskura un barikāžu dalībnieka Jāņa Mikažāna stāsti par piedzīvoto tālajās 1991. gada janvāra dienās.
Tējas dzeršana.
Tautas vienotības pasākums
Jānis stāsta, kā uz Rīgu braukuši vecos padomju laiku LAZ autobusos neziņas pilni par gaidāmo. Nakts pavadīta Zaķusalā starp ugunskuriem, jo āra temperatūra bija mīnus 3 – 4 grādi.
– Viss ir kā demonstrācijā,– stāsta J. Mikažāns, – Cilvēki staigā starp ugunskuriem, sarunājas. Skan dziesmas. Atmiņā sevišķi palikuši tie mirkļi no rīta, kad atskan sirēnas un sāk zvanīt baznīcu zvani. Tas ir piemiņas brīdis pirmajam OMON upurim Latvijā, šoferim Robertam Mūrniekam, kurš nošauts barikāžu uzbrukuma laikā pie Vecmīlgrāvja tilta. Tieši tagad viņu glabā.
Jānis aicina noskatīties režisora Viestura Kairiša veidoto filmu “Janvāris” un saka, ka barikādes bija psiholoģiski smags tautas vienotības pasākums, kas rezultējās ar valsts neatkarību. Viņš iesaista sarunā jauniešus, uzdodot jautājumu, kāpēc viņiem barikāžu laukumos vajadzējis stiept tīklus? Un paskaidro, ka šī darbība vajadzīga, lai novērstu izpletņlēcēju desantēšanos.
Tējas dzeršanas laikā jaunatne dalās ar citiem par to, kas viņus saista jaunsardzes organizācijā. Zēnus, bez šaubām, vairāk pievelk ieroči, to veidi, uzbūve un iespēja ar tiem rīkoties. Turpretī meitenes interesē orientēšanās dabā, izdzīvošana mežā, dažādi ugunskura iekuršanas veidi un spēja orientēties sarežģītās situācijās, sagatavoties pieņemt lēmumus un rīkoties ļoti mainīgos apstākļos. Tomēr arī viņām nav svešas militārās lietas – Nikai tēvs un onkulis strādā robežsardzē, arī Sintijai brālis bijis saistīts ar militāro dienestu.
Pēc E. Zelenova teiktā, divu pēdējo gadu laikā jaunsargu daudzums ir gandrīz dubultojies. Jaunas jaunsargu apmācības vietas izveidošana liecina, ka valsts domā par vajadzību audzināt jauno paaudzi patriotisma garā, izjust piederību Latvijai un aicina mācīt patriotismu jaunajiem valsts pilsoņiem sākot no agras bērnības – ģimenē un skolā.
