Bērniem ir saskarsmes problēmas

Atkarība no telefona un datora nav tikai bērnu un jauniešu problēma, jo mūsdienās to var attiecināt arī uz pieaugušajiem, kuri neprot lietderīgi un kvalitatīvi pavadīt savu laiku. Aptaujā skolēnu vecāki uzskata, ka bērniem telefona lietošana jāaizstāj ar interesantāku laika pavadīšanas nodarbi, kā arī jāiemāca bērnus internetu izmantot kvalitatīvāk.

Jāmācās kontrolēt paradumu

Arī Ludzas novada BJC jaunatnes lietu speciāliste Solvita Binovska atzīst, ka visi jaunieši lieto telefonus, tikai cits to dara vairāk, cits mazāk. Tas ir atkarīgs no katra individuāli, kādu ietekmi atstājusi apkārtējā vide, audzināšana ģimenē un darbs ar sevi. Starp īsto un virtuālo realitāti ir smalka robeža, kuru jāspēj kontrolēt.

Strādāt ar sevi un apzināti nolikt telefonu tālāk, lai kādā brīdī nesāktu to izmantot sērfošanai internetā, sevišķi, brīvdienās, nav viegli. Arī S. Binovskai tas nav vienkārši, viņa mācās sevi kontrolēt, tāpēc izmanto iespēju doties dabā vai pārslēgties uz kādu citu nodarbi. Ņemot vērā mūsu tehnoloģiju laikmetu, telefonā vienalga nākas ieskatīties, ja nu pēkšņi kāds viņu meklē un ir vajadzīga. Viņasprāt, ir svarīgi saprast, kā tieši tiek pavadīts laiks telefonā vai datorā, jo var 3 stundas pavadīt kvalitatīvi, attīstīties pašmācības ceļā, noklausīties kursus vai arī 3 stundas bezmērķīgi lasīt jokus un mazsvarīgas ziņas. Jaunatnes lietu speciāliste uzsver, ka katram šajā ziņā ir jāstrādā ar sevi.

Tīri izklaides, atpūtas un laika īsināšanas nolūkā S. Binovska ilgāku laiku telefonā pavada, piemēram, braucot vilcienā. Viedierīcē nav arī nevienas spēlītes un no tām viņa neko nesaprot. Pat pusaudža gados ar tām neaizrāvās. S. Binovskas uzskatā, tā ir šausmīga sava laika izšķiešana. Ja ir darāmi un ieplānoti dažādi darbi, tad ir skumji, ka cilvēks tos atliek un bezsakarīgi skatās telefonā vai datorā.

Tīņu gados spēlējis līdz pat 8 stundām dienā

– Man ļoti žēl laika, jo ir maz brīva laika pēc darbadienas, kad jāpaspēj paveikt mājas solis. Caur telefonu vairāk ieskatos e-pastā, sociālajos tīklos padalos ar Ludzas BJC jaunumiem vai jauniešu lietām, sarakstos ar draugiem un pārskatu man saistošāko informāciju. Tas ir arī viss,– stāsta S. Binovska.

Raivis ir 25 gadus vecs jaunietis. Viņš studē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā par programmētāju un paralēli strādā. Līdz ar to datoru sanāk izmantot vairāk nekā citiem ikdienā pierasts.

Pusaudža gados Raivis kopā ar draugiem varēja līdz pat 8 stundām pavadīt pie datorspēlēm.

Telefonu ilgāk patērē nakts stundās, dažreiz ieslēdz to fona troksnim, jo ir grūtības aizmigt. Citādi to izmanto skatoties video un apmeklējot sociālos tīklus. Raivis nekad nav sekojis līdzi tam, cik tieši laika sanāk pavadīt telefonā. Viņaprāt, tās varētu būt vismaz 4 aktīvas stundas dienā, jo bieži telefonā klausās mūziku. Pārsvarā viņš izmanto datoru, kas šobrīd ir ļoti nepieciešams gan studijām, gan darbam. Tomēr šobrīd interese “sērfot” internetā ir mazinājusies, nekā tas bija agrāk skolas laikos. Salīdzinot ar saviem tīņu gadiem, kad Raivis kopā ar draugiem un klasesbiedriem varēja 6 – 8 stundas pavadīt spēlējot datorspēles, tagad tāda interese zudusi. Daudz laika aizņem studijas un darbs. Ja tomēr parādās vēlme, tad ne vairāk kā 2 stundas, atslodzes nolūkā jaunietis atļaujas ieslēgt kādu spēli.

– Manā gadījumā viss atkarīgs no tā, kā definēt vārdu “datoratkarība”. Esmu atkarīgs tādā ziņā, ka man jāstrādā un jāmācās ar datora starpniecību. Ja man nebūtu datora, nevarētu strādāt,– pauž viedokli Raivis.

Ja nestudētu un nebūtu nekā cita ar ko aizpildīt savu laiku, iespējams, laika kavēšanu viedierīcēs varētu nosaukt par atkarību. Jaunietim ir bērnības draugs, kura aizraušanās ar datorspēlēm, viņaprāt, jau rada problēmas. Liela uzmanība tiek veltīta tieši spēlēm, kas jau ir rutīna un ir specifiski laiki, kad jāatrodas tiešsaistē, lai spēlētu.

Pandēmijas laiks pastiprina viedierīču izmantošanu

Ludzānietei Beātei ir 23 gadi, viņa studē Daugavpils Universitātē. Jauniete ikdienā izmanto gan telefonu, gan datoru, jo ir studente un daudz nepieciešams rakstīt dažādus darbus. Viņasprāt, vidēji 2 – 3 stundas izklaides nolūkā rīta vai vakara stundās Beāte patērē telefonu, paskatoties un atverot savu e-pastu un sociālos tīklos. Savukārt dators daudz tiek izmatots studiju procesā, piemēram, sesijas laikā, kad tuvojas darbu nodošanas laiks un pie datora viņa var pavadīt savas dienas lielāko daļu.

Studente Beāte ikdienā izklaides nolūkā telefonā pavada 2 – 3 stundas, studējot dienas lielākā daļa tiek pavadīta pie datora.

– Mēs dzīvojam tādā laikmetā, kad viss ir digitalizēts un pat vienkāršas darbības šobrīd jau notiek elektroniski, tāpēc arī palielinās datora vai telefona izmantošanas laiks,– uzskata Beāte.

Jaunietei šķiet, ka arī pusaudzes gados telefonu lietoja mazāk, jo viņa pievērsa uzmanību komunikācijai ar draugiem un klasesbiedriem, centās iesaistīties arī dažādās ārpusstundu aktivitātēs. Ar spēlītēm netika aizrāvusies.

Daudz vairāk un intensīvāk telefona un datora izmantošana sākās pandēmijas laikā. Un arī šobrīd tā kļūst par ikdienas sastāvdaļu. Tomēr Beāte neizslēdz to, ka daudzi pusaudži šobrīd aizrāvušies ar telefona izmantošanu dažādu video skatīšanai, kam tiek patērēts nesamērīgi daudz laika.

Atzīst atkarību no telefona

Sarunā ar Ludzas 2. vidusskolas psiholoģi Jekaterinu Fjodorovu top skaidrs, ka telefonu lietošana visiem ir teju kā atkarība. Sevišķi bērni un pusaudži bez tiem vairs nevar iztikt, protams, paši viņi to par atkarību neuzskata. Tā tas vienmēr ir pie jebkuras atkarības. Telefona lietošana ir kļuvusi par normu. Tomēr svarīgi, kādiem nolūkiem tiek izmantota viedierīce – vieni mācās, meklē informāciju un apgūst kaut ko jaunu savai pašizaugsmei, bet citi vienkārši pavada laiku sociālajos tīklos vai spēlē spēles. Tā kā paši jaunieši to neuzskata par atkarību, līdz ar to pie psiholoģes neviens nevēršas ar šāda rakstura problēmām.

J. Fjodorovas redzeslokā nonāk jaunieši, kuriem viedierīču lietošanas liegums rada noteikta veida sekas – novērojamas uzvedības problēmas, nesekmība, zūd motivācija mācīties, var būt agresija vai pārņem skumjas. Tas ir atkarīgs no jaunieša temperamenta un rakstura, kad tiek atņemts telefons. Tāpat novērojamas saskarsmes problēmas bērniem, komunicējot vienam ar otru. Piemēram, viņi atrodas viens otram blakus, bet savstarpēji nerunā. Viņiem vieglāk ir uzrakstīt čatā, nevis pateikt mutiski. Telefona dēļ skolā var rasties konfliktsituācijas, kad vienam tāds ir, bet otram nav, kas vairāk novērojams mazākās klasēs. Dažiem telefons ir daļa no dzīves, bez kā nevar iztikt.

Sadarbībā ar psiholoģi J. Fjodorovu, laikraksts Ludzas zeme centās anonīmi aptaujāt vecākus un jauniešus par pavadīto laiku viedtālruņos un ar to saistītajām sekām. Atsaucība bija ļoti neliela, tomēr saņemot šo atgriezenisko saiti, tikai viens no vecākiem godīgi atzīmēja, ka viņa bērnam ir atkarība no viedtālruņa lietošanas.

Bērniem rodas aizkaitinātība, nesavaldība un dusmas

Aptaujā vecāks apstiprina, ka bērns ir kļuvis viegli aizkaitināms, trauksmains, neizjūt laika robežas un lielāko dienas daļu pavada mobilajā telefonā, pauž dusmas, ja lūdz nolikt to malā, ir grūtības sadraudzēties. Tāpat kopš brīža, kad bērns sāka lietot viedierīces, viņš kļuvis nesavaldīgāks un agresīvs, trūkst empātijas spēju, neizrāda rūpes par citiem. Situācijās, kad būtu iespējama reāla saruna, viņš dod priekšroku nosūtīt kādam īsziņu, kā arī izvairās no sporta un spēlēm svaigā gaisā. Arī citi vecāki norāda, ka viņu bērnam ir saskarsmes problēmas ar citiem, tomēr nesaista to ar atkarības veidošanos no telefona.

Paši skolēni aptaujas gaitā pilnībā vai daļēji atzīst, ka atstāj telefonu ieslēgtu pa nakti, ņem to līdzi dodoties uz labierīcībām, pārbauda savu profilu vai citu interneta mājaslapu vairāk nekā 10 reizes dienā, jūtas nemierīgi vai aizkaitināti, kad noliek malā telefonu un cenšas to mazāk izmantot. Cits skolēns jūt, ka ikdienā telefonā pavada arvien vairāk sava laika, kāds pieķer sevi ikdienā regulāri pārbaudām savu telefonu, kad ieslēdz televizoru vai atrodas kādā saviesīgā pasākumā. Citiem ir paradums no rītiem, izkāpjot no gultas, regulāri “sērfot” internetā vai nosūtīt vairāk nekā 20 īsziņas dienā, kā arī atļaujas draugu lokā pavadīt laiku pie telefona ekrāna, lai nosūtītu īsziņu vai pārbaudītu jaunumus interneta dzīlēs.

Savukārt kāds no vecākiem pauž viedokli, ka atkarību varētu novērst, ja iemācītu bērnus izmantot telefonu un datoru, lai iegūtu noderīgu, interesantu, izglītojošu informāciju, tostarp, lasīt interesantas grāmatas, rakstus, enciklopēdijas, skatīties interesantus, informatīvus video. Palīdzēt bērnam izvēlēties spēles, kas attīsta domāšanas prasmes. Internets ir milzīga informācijas krātuve, kur ir jāmāca, kā atrast un izmantot pareizo informāciju, nevis vienkārši jāaizliedz lietot telefonu. Tāpat nevajadzētu vainot tālruni, kā galveno agresijas un bērnu sekmju pasliktināšanās iemeslu. Ja bērns iegrimst virtuālajā pasaulē, bēgot no reālās pasaules, visbiežāk tās ir sekas problēmām ģimenē, skolā, attiecībās ar vienaudžiem, skolotājiem, vecākiem. Tāpēc tālruņa atkarības problēma būtu jārisina, izprotot bērna psiholoģiskās problēmas, nevis izmantojot aizliegumus un ultimātus.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Bērni brīvo laiku pavada skatoties ekrānos” saturu atbild Ludzas Zeme