Mežvidos turpina “zaļo” kursu

Projekta ietvaros turpinām rakstīt par uzņēmējiem un šoreiz par mūsu novada lielāko tomātu audzētāju Mežvidos SIA “Latgales dārzeņu loģistika”. Pagājuši pilni 10 gadi, kopš aizvadīta pirmā tomātu audzēšanas sezona un šobrīd biedrības “Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parks” valdes loceklis Edgars ROMANOVSKIS strādā pie jauniem projektiem.

Apvieno lauksaimniecību, enerģētiku un pētniecību

Uzņēmējs ir cīnījies ar dažādiem izaicinājumiem, bet pūles vainagojas ar panākumiem. Šobrīd Mežvidu pagasta Klonešnīkos no atsevišķām iniciatīvām pakāpeniski ir izveidojies Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parks, kurā jau vairākus gadus tiek apvienota lauksaimniecība, enerģētika un arī pētniecība. Biedrība savulaik dibināta sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, bet biedru sastāvā ir arī Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija, Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un vairāki lauksaimniecības, enerģētikas nozares uzņēmumi, kuru ikdienā būtisku lomu ieņem pētniecība un darbs ar nozares inovācijām.

Siltumnīcu nozare Latvijā ir visvairāk pietuvināta brīvā tirgus apstākļiem, jo tā nesaņem tradicionālos platību vai cita veida tiešos maksājumus, kas pieejami citām lauksaimniecības nozarēm. E. Romanovskis atzīmē, ka būtiska loma ir Lauku atbalsta dienesta administrētajiem investīciju atbalstiem. Šobrīd, kā daudziem uzņēmumiem, arī SIA “Latgales dārzeņu loģistika” svarīgas ir energoresursu izmaksas un uzņēmuma darbībā būtiski ir izmantot aprites ekonomikas koncepciju. Pašreizējās krīzes apstākļos uzņēmējs pastāvīgi mēģina pielāgoties un ieviest audzēšanā un ražošanā “zaļās” tehnoloģijas, kas vērstas gan uz energoefektivitātes paaugstināšanu, videi draudzīgu saimniekošanu, kas rezultējas iegūtajos gala produktos – gan tomātos un zemenēs, gan saražotajā “zaļajā” elektroenerģijā un siltumenerģijā.

Pētniecības darbs ilgst vairāk kā 5 gadus

Uzņēmējs salīdzina siltumnīcas kompleksa gaismošanai patērēto elektroenerģijas daudzumu ar gada laikā patērēto enerģiju Ludzas un Kārsavas pilsētu ielu apgaismošanas nodrošināšanai. Siltumnīcas kompleksā uzstādītas vairākas modernas gaismošanas sistēmas, tajā skaitā arī LED. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitāti un citiem partneriem tiek pārbaudītas praksē un attīstītas dažādas siltumnīcu efektīvas darbības nodrošināšanai būtiskas tehnoloģijas. Kopējais pētniecības darbs, kas ilgst jau vairāk kā 5 gadus pašlaik sāk vainagoties ar konkrētiem rezultātiem, par kuriem sāk izrādīt nopietnu interesi vadošās kompānijas, kas ražo un attīsta siltumnīcu darbības nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģijas.

Kopumā Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka biedri un to sadarbības partneri, savstarpēji koordinējoties un apvienojot savu kompetenci, pašlaik piedalās 5 dažāda veida pētniecības projektu realizācijā, kas lielākoties saistīti ar lauksaimniecību un tehnoloģiju attīstību. Kā arī strādā pie jauniem kopējiem pētniecības projektiem, iesaistot aizvien plašāku un kompetentāku partneru loku, tajā skaitā no vadošajām Eiropas universitātēm. Tostarp jau ceturto gadu ciešā sadarbībā ar Latvijā pazīstamo selekcionāri un lauksaimniecības zinātnieci dr. agr. Venerandu Stramkali tiek īstenots pilotprojekts par industriālo kaņepju audzēšanu un pārstrādi, cenšoties dot jaunu impulsu šīs kādreiz tik nozīmīgās Latgalei lauksaimniecības nozares attīstībai.

Notiek tomātu fasēšana iepakojumos veikalu tīkliem.

Projektu realizācija

Pašlaik īstenojamo projektu saraksts ļauj gūt ieskatu par esošajām norisēm Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parkā un nākotnes potenciālajiem projektiem, proti:

-Projekts Nr. 18-00-A01620-000006 “Siltumnīcu kompleksu apgaismojuma sistēmas novērtēšanas metodikas izstrāde”;

-Projekts Nr. 19-00-A01612-000010 “Inovatīvu risinājumu izpēte un jaunu metožu izstrāde efektivitātes un kvalitātes veicināšanai Latvijas siltumnīcu sektorā [IRIS]”;

-Projekts Nr. 18-00-A01620-000017 “Zemeņu audzēšanas tehnoloģija, izmantojot substrāta apsildi augstajos tuneļos, ar vai bez papildu apgaismojuma, un optimāla augu biezības izvērtēšana augstajos tuneļos, maksimālai ražības paaugstināšanai”;

-Projekts Nr. 21-00-A01611-000049 “3D fotogrammetrijas pielietošana un energoefektivitāti veicinošu inovāciju ieviešana optimālāku vides apstākļu nodrošināšanai vertikālajā lauksaimniecībā”;

-Projekts Nr. 18-00-A01612-000026 “Inovatīvi risinājumi industriālo kaņepju apstrādē un pārstrādē”.

Circenīšu klātbūtne – ekoloģijas indikators

E. Romanovskis uzsver, ka modernās tehnoloģijas nav pretrunā ar “zaļo” domāšanu, tās to pat veicina. Tehnoloģijas palīdz izaudzēt ekoloģisku produkciju un veicina pašlaik tik aktuālā Eiropas Zaļā kursa principu ieviešanu lauksaimniecības un enerģētikas nozarēs.

Pašlaik Mežvidu siltumnīcu kompleksā notiek aktīvs darbs, lai uzstādītu rekuperācijas sistēmu, kas ļautu vienlaikus gan ietaupīt būtisku siltumenerģijas daudzumu, kas nepieciešams kompleksa apsildei, gan regulētu šo klimatu, jo tomāti tiek audzēti ekoloģiski, nelietojot pesticīdus un citus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Siltumnīcā tomāti tiek audzēti ar hidroponikas metodi, sagatavojot un padodot augu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamās pielāgotas barības vielas, kā arī nodrošinot atbilstošu klimatu un nepieciešamo gaismas daudzumu. Te izveidojusies vesela ekosistēma – tomātu apputeksnēšanai tiek izmantotas kamenes, bet kā ekoloģiskas audzēšanas indikators ir starp tomātu stādiem lēkājošie circenīši. Savukārt blakus kompleksam esošās biomasas koģenerācijas elektrostacijas darbībā tiek realizēti bezatlikumu tehnoloģijas principi, kad no lauksaimniecības atlikumiem, piemēram, saulespuķu, kaņepju vai auzu sēnalām/čaumalām tiek ražots siltumnīcas apkurei nepieciešamais siltums, elektrība un izejvielas (biomasas ogles), kas vēlāk tiek izmantotas ķieģeļu vai grila ogļu ražošanai.

Audzē 6 šķirņu tomātus

Siltumnīcas kompleksa darbības laikā tika izmēģināta daudzu tomātu šķirņu audzēšana, meklējot optimālo līdzsvaru starp garšas īpašībām, ražīgumu un konkrētās šķirnes noturīgumu pret slimībām. Tas ir īpaši būtiski, jo Mežvidos nelieto pesticīdus. Svarīga ir piemērotība audzēšanai ziemas periodā, kad nepieciešamo gaismu fotosintēzes procesa nodrošināšanai lielākoties nodrošina uzstādītās augu gaismošanas sistēmas. Šobrīd “Mežvidu” siltumnīcu kompleksā aug 6 šķirņu tomāti un joprojām tiek eksperimentēts ar jaunām šķirnēm. Par šiem jautājumiem siltumnīcu kompleksa galvenais agronoms, reizē arī pētnieks un lauksaimniecības zinātnes virzītājs Juris Gruduls, šķiet, var aizrautīgi stāstīt dienām ilgi.

Tomātu sezona siltumnīcas kompleksā ilgst no septembra līdz jūlija beigām. Tā kā augļu un dārzeņu tirgum ir raksturīga sezonalitāte, tad “Mežvidu tomāti” ieņem savu nišu, piedāvājot arī ziemas sezonā garšīgu un kvalitatīvu produktu. Uzņēmējs ir ieinteresēts, lai būtu pieprasījums, piemērojot saprātīgu cenu par kvalitātes un garšas īpašībām, lai arī ne katrs aizdomājas kāds gaismas/enerģijas daudzums nepieciešams tomātu audzēšanai. No visām izmaksām elektroenerģija sastāda būtiskāko izmaksu pozīciju, atsevišķos ziemas mēnešos komplekss patērē līdz pat 500 MWh elektroenerģijas mēnesī.

E. Romanovskis un agronoms J. Gruduls starp eksperimentālās tomātu šķirnes stādiem.

Pierobežai nepieciešama kompleksa pieeja

– Zaļā domāšana ir virziens, kurā jāturpina iet, līdz ar to jābūt neatlaidīgam, nenolaižot rokas pie pirmās un pat pie desmitās neveiksmes,– pārliecināts E. Romanovskis, – Ja vēlies kaut ko sasniegt. Pirms 5-4 gadiem iniciētā kampaņa deva smagu triecienu atjaunojamās enerģijas nozarei kā tādai, ietekmējot iespējas realizēt un finansēt jaunus projektus, kā arī liedzot iespēju daudzām esošām biogāzes un biomasas stacijām turpināt darbu. Kampaņas radītās sekas īpaši spilgti parādījās pēc pagājušā gada 24. februāra, kad izrādījās, cik maz Latvijā bija darīts ieviešot un attīstot enerģijas ģenerāciju no saules un vēja. Savukārt daudzas elektroenerģijas un siltumenerģijas bāzes jaudā strādājošās biogāzes un biomasas elektrostacijas reģionos bija spiestas izbeigt savu darbību. Mums kā sabiedrībai jāpārstāj pieiet ar kampaņveidīgu pieeju, bet jāanalizē nopietnāk un dziļāk jautājumus un iespējamos risinājumus, kā arī iespējamās sekas. Arī politiķiem būtu vairāk jāieklausās nozares profesionāļos nevis jāpeld pa straumi, mēģinot izdabāt “vidējam statistiskam vēlētājam” ar vienkāršiem risinājumiem, kas ilgtermiņā nenodrošina tos labākos rezultātus. Runājot par Latgales situāciju, būtu jāīsteno kompleksu pieeju, kas nodrošina un veicina investīciju piesaisti, maksimāli atvieglo administratīvo jautājumu risināšanu un tamlīdzīgi, it sevišķi pierobežā.

Pavasarī sāks saules paneļu izbūvi

E. Romanovskis atklāj, ka Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka tuvākie būtiskākie projekti saistīti ar saules enerģijas izmantošanas palielināšanu un integrēšanu kopējā zaļās enerģijas ražošanas aptverē. Lielākā daļa no priekšdarbiem jau ir veikti, lai jau šajā pavasarī varētu ķerties pie praktiskās projektu īstenošanas. Paralēli notiek intensīvs darbs, lai realizētu jau sen plānoto siltumnīcu kompleksa paplašināšanu, kam jau ir piešķirts būtisks investīciju atbalsts no Lauku atbalsta dienesta administrētās siltumnīcu būvniecības un modernizācijas aploksnes.

E. Romanovskis izsaka lielu gandarījumu, ka citu lauksaimniecības nozaru kolēģi, Zemkopības ministrija un vadošās lauksaimniecības organizācijas 2021. gadā, kad notika saspringtas diskusijas par Lauku attīstības programmas nākošo plānošanas periodu uzklausīja un atbalstīja siltumnīcu nozares priekšlikumu par šāda finansējuma nepieciešamību, kas ir ļoti būtisks tieši siltumnīcu modernizācijai un izmaksu efektivitātes nodrošināšanai. Aizvien uzskatāmāki ir pierādījumi par notiekošajām klimata pārmaiņām un šādos apstākļos lauksaimniecība segtajās platībās (siltumnīcās), kurās var kontrolēt audzēšanas procesus, iegūst aizvien būtiskāku nozīmi, lai nodrošinātu uz vietas audzētu, veselīgu un garšīgu augļu un dārzeņu produkciju mūsu iedzīvotājiem.

Biorafinēšanas tehnoloģijas izmantošana

Uzņēmējs spriež, ka apstāties nevar, jāturpina uzstādīto mērķu realizācija, jāmeklē iespējas jaunām investīcijām, jāpaplašinās, kas savukārt nozīmē jaunas darba vietas un iespējas nodrošināt aizvien konkurētspējīgāku atalgojumu, lai nevajadzētu domāt par došanos peļņā uz ārzemēm. Šo gadu laikā Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parkā izveidotā infrastruktūra pašlaik ir labs pamats vairākiem ražošanas projektiem, pie kuru īstenošanas kopā ar sadarbības partneriem norit intensīvs darbs, piemēram, ražotnes izveides, kas darbotos, izmantojot biorafinēšanas tehnoloģiju. Pašlaik tas ir ļoti perspektīvs virziens, kas ļauj no lauksaimnieciskās ražošanas pārpalikumiem – piemēram, auzu vai griķu sēnalām – vai speciāli audzētām kultūrām – piemēram, industriālajām kaņepēm – iegūt augstvērtīgas dzīvnieku barības piedevas. Savukārt ražošanas procesa atlikumus efektīvā gazifikācijas procesā pārvērst sintēzes gāzē.

Jau vairākus gadus, izmantojot Latvijā radītu unikālu gazifikācijas tehnoloģiju, Mežvidos tiek ražota elektrības un siltums, bet nākotnē varētu pievērsties ūdeņraža un jaunākās paaudzes biodegvielu ražošanai. Biorafinēšanas projektu īsteno viens no Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka biedriem – uzņēmums “Biorefic”, kas eksperimentālo iekārtu uzstādīšanai Mežvidos pērn iesniedza arī projekta pieteikumu Ludzas rajona partnerības administrētajos Leader projektos. Uzņēmējs cer, ka iesniegtais projekts tiks atbalstīts.

Vieta, kas piesaista un iedvesmo

Atsevišķos projektos kā aktīvs sadarbības partneris ir iesaistījusies arī Malnavas koledža, kuras audzēkņi regulāri apgūst praktiskā darba pieredzi siltumnīcās un vēlāk saista arī turpmākās darba gaitas ar Mežvidiem. Sadarbības paplašināšana un padziļināšana ar vienu no Latvijas lauksaimnieciskās izglītības stūrakmeņiem, par kādu šo gadu laikā kļuvusi Malnavas koledža, īpaši praktiskās lauksaimniecības pētniecības un jaunāko tehnoloģiju ieviešanas jomā, pašlaik ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka dienas kārtībā.

E. Romanovskis ar komandu noskaņoti patriotiski un apņēmības pilni turpināt darbu savas dzimtās puses attīstībā. Iespējams, šī pieķeršanās Latgalei arī ir palīdzējusi atrast spēkus noturēties un cīnīties ar daudziem izaicinājumiem, ko šo gadu laikā ir bijis jāpārvar Mežvidiem. Ļoti laba sadarbību šo gadu laikā Mežvidiem ir izveidojusies gan ar Ludzas pašvaldību, gan Latgales plānošanas reģionu, bez kuru atbalsta un pretimnākšanas būtu bijis daudz grūtāk pārvarēt daudzos izaicinājumus.

24. janvārī, kad notika intervija, Mežvidus apmeklēja arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadības pārstāvji, savukārt pēcpusdienā, izgaršot īsto Latgales tomātu garšu, ieradās Rimi gardēžu komanda ar Ilzi Auzeri (Jurkāni) priekšgalā. Ja viņi mēro tādu ceļu uz Mežvidiem, tad tam noteikti ir pamats un tas nozīmē, ka Mežvidi šo gadu laikā ir spējuši kļūt par vietu, kas piesaista un iedvesmo.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Mežvidos turpina “zaļo” kursu” saturu atbild Ludzas Zeme