Smēķētāji dalās savos pieredzes stāstos

Smēķēšana ir viens no pirmajiem atkarības veidiem, ar ko cilvēki saskaras savā mūžā. Ir zināmi gadījumi, kad pat 1. klases bērns, klusībā no vecākiem paņēma cigareti un intereses vadīts to aizsmēķēja. Savukārt pusaudža gados ir raksturīga sevis apliecināšana. Tepat vietējie smēķētāju pieredzes stāsti apliecina, ka viņiem savulaik arī bija svarīgs apkārtējo novērtējums.

Bieži vien atkarības sākas ar smēķēšanu

Lai iekļautos starp vienaudžiem un pierādītu, ka ir pietiekami pieaudzis, viņš paņem rokās savu pirmo cigareti, lai uzsmēķētu. Nepareiza sevis parādīšana un apliecināšana tādā veidā diemžēl ir tāpēc, ka pusaudžiem trūkst pozitīvu piemēru no dzīves, kuri sasnieguši augstus rezultātus tāpēc, ka nesmēķē vai nelieto alkoholu. Sevišķi tas novērojams starp tiem pusaudžiem, kuriem nav nekādas aizraušanās vai arī ģimenē nav nostādņu par smēķēšanas kaitīgumu, it īpaši, ja smēķē paši vecāki. No vienas puses vecāki var teikt savam bērnam, lai nesmēķētu, bet ja paši turpina smēķēt, tad pusaudzī nerada atbildības sajūtu. Arī sabiedrībā nav izpratnes un nosodījuma par atkarību veicinošo vielu lietošanu. Bērniem stāstīt, ka pēc daudziem gadiem viņam radīsies vēzis nav galvenais, kas viņus varētu iespaidot un atturēt no smēķēšanas.

– Tā kā jebkura upe sākas ar nelielu urdziņu, tāpat arī atkarība, vai nu tā būtu alkohola, vai narkotiku, bieži sākas ar smēķēšanu,– uzsver narkologs Jāzeps Korsaks.

Kā modes lieta pēdējā laikā ir parādījusies elektroniskās cigaretes, kas pusaudžiem rada interesi pamēģināt, jo to izplatītāji tās pozicionē, kā mazāk kaitīgas, pasniedzot tikai daļu no informācijas. Par tām būtu jāzina tieši vecākiem, pievēršot uzmanību krāsainām ierīcēm pusaudžu kabatās ar atrunām, ka tas ir nepieciešams skolā.

J. Korsaks atzīst, ja smēķētu, tad neuzkāptu Alpu augstākajā virsotnē Monblānā.

Būtu jārunā vecākiem

Jebkurā gadījumā – veipu, tabakas karsēšanas ierīcēs, bezdūmu tabakas izstrādājumos, nikotīna spilventiņos – pamatā ir nikotīns vai citas ķīmiskas vielas, kas izsauc cilvēka organismā noteiktas izmaiņas. Runājot tieši par bērniem un pusaudžiem, tad viņu smadzenes pat 20 – 25 gados atrodas veidošanās procesā, līdz ar to šīs līdz galam neizpētītās ķīmiskās vielas, kas atrodas elektroniskajās cigaretēs, rada psihiskas izmaiņas. No pirmā acu skatiena to ir grūti konstatēt vai saprast, taču parādās atmiņas traucējumi, neuzmanība, zūd koncentrēšanās spējas, garastāvokļa maiņas, parādās depresijas pazīmes.

Tāpat elektronisko cigarešu šķidrums pārvēršas smalkos aerosolos, kas būtiski ietekmē plaušas. Ieelpojot šīs ķīmiskās vielas caur muti, no tvaikiem lielākā vai mazākā mērā rodas smaganu un zobu bojājumi, kas ietekmē ēstgribu. Līdz ar to būtu jāatceras, ka jebkura organismā no ārpuses ienākusi ķīmiska viela noteiktā laika periodā uzkrājas un izpaužas dzīves laikā, piemēram, bērni var piedzimt ar vienu vai otru psihisku vai somatisku pataloģiju, atklāj J. Korsaks. Protams, pusaudzis par to nedomā. Pamatā par to ar pusaudžiem būtu jārunā vecākiem, liekot saprast, cik lielu iespaidu atstāj smēķēšana uz tālāko veselību, darba spējām, pēc tam arī uz profesijas izvēli.

Atļaut tikai no 21 gada vecuma

Viens no narkologa priekšlikumiem gan alkoholu, gan cigaretes, tajā skaitā, veipus, karsēšanas ierīces, bezdūmu tabakas izstrādājumus, nikotīna spilventiņus atļaut iegādāties nevis no 18 gadiem, bet tikai no 21 gada vecuma. Tas tomēr varētu mazināt dramatisku iespaidu uz vēl nenobriedušo cilvēka organismu. It kā pēc gadiem viņi jūtas pieauguši, taču organisms, galvas smadzenes, psihe un pasaules uzskati vēl formējas.

Diemžēl valdība joprojām nav spērusi soli, lai likumdošana paredzētu alkoholu un nikotīnu saturošu produktu iegādi no 21 gada vecuma, jo nav noslēpums, ka šīs nozares ir gan oficiālais lielākais pienesums valsts budžetam, gan neoficiālais tiem, kuri ar to nodarbojas. Kamēr valdība nepieņem nekādus ierobežojumus, tikmēr mums pašiem jāveic skaidrojoša satura pārrunas ar jaunāko paaudzi. Viens no veidiem varētu būt jauniešu iecienītajās sociālajās platformās, piemēram, TikTok, jo viņiem būtiskāka ir dažādu blogeru paustā informācija un nostāja.

Jāmācās noņemt stresu

Jebkura atkarība rada cilvēkam somatiskās izmaiņas, psihiskās izmaiņas un psiholoģiskās izmaiņas. Kādas tieši izmaiņas var rasties cilvēkam jau ir atkarīgs no viņa paša. J. Korsaka pieredzē ir bijuši dažādi pacienti ar dažādu smēķēšanas stāžu. Lielākoties visi nāk atmest ieradumu veselības problēmu dēļ. Jau pēc 5 gadu smēķēšanas stāža pie narkologa ierodas pacients, kuram parādījušās somatiskās veselības problēmas – infarkts, izmaiņas plaušās.

– Kā man viens pacients teica: “Dakter, jūs taču nesmēķējat, jūs līdz galam mani neizpratīsiet!” Pirmais jautājums, ko es uzdodu smēķētājam: “Kāpēc tu lieto? Kā tev pietrūkst dzīvē?”– narkologs cenšas izprast uz ko likt uzsvaru. Te var būt parādījušies psihiskie traucējumi, depresija, stress vai tas ir tīri psiholoģiskais moments, kad jāmāca cilvēkam, kā noņemt stresu. Ja ir garīgais darbs, tad, lai ātrāk pārslēgtos, cilvēkam vajag darīt fizisku darbu, piemēram, var iet skaldīt malku un otrādi, ja ir fizisks darbs – jāmeklē garīga nodarbe.

J. Korsakam ir pacients, kurš 19 gadus atturas no nelāgā ieraduma un, vīrietis būdams, stresu noņem adot un tamborējot. Netipiska nodarbe, viņu apkārtējie apbrīno. Mājā viņam ir atsevišķa istaba, ko dēvē par savu darba kabinetu un tur vīrietis pavada laiku pie rokdarbiem. Viņš ada un tamborē labāk nekā dažas sievietes – rakstainus cimdus, pirkstaiņus, zeķes un šalles, atzīmē narkologs. Šai nodarbei ir vairāki labumi – noņem stresu un ir gatava dāvana jebkurā brīdī un svētkos.

Trešā ceļa nav

Vēl viens narkologa pacients, kurš atturas no kaitīgiem ieradumiem 5 gadus, katru gadu maina automašīnu. Viņš pārdod veco automašīnu un katru gadu pieliek klāt naudu, ko iepriekšējā gada laikā varēja vienkārši izsmēķēt un nodzert. Un viņam ir lepnums par sevi.

Cits pacients saka, ka netic Dievam, bet iet uz baznīcu, klausās ērģeļu skaņas un sprediķi. Tur esošā aura viņam palīdz. Vēl kādam stresu noņem pirtī iešana, citam peldēšana visa gada garumā, pārvarot sevi. Vienas receptes visiem nav, uzsver J. Korsaks. Lai atmestu smēķēšanu vai alkohola lietošanu jābūt kombinētai pieejai – ar zālēm, vispārējā stāvokļa, somatiskā, psihiskā un psiholoģiskā stāvokļa uzlabošanai. Galvenais, lai cilvēks grib un tad var palīdzēt.

Tieksme smēķēt ir tik izteikta, ka cilvēkā var izveidoties sevis apmānīšanas doma: “Es tikai mazliet, es taču vairāk nelietošu!” Tāpēc narkologs vienmēr saviem pacientiem uzsver, ka ir tikai divi ceļi – nelietot pavisam nedz priekos, nedz bēdās vai arī lēnām sevi sagraut. Trešā ceļa nav.

Daudzi J. Korsakam jautā, ko tad viņš ir sasniedzis, nesmēķējot vai nelietojot alkoholu. Viņš tad stāsta par sasniegtajam kalnu virsotnēm – Elbrusu, Monblānu, Kazbeku. Vai smēķējot to varētu izdarīt? Dažiem tas liek aizdomāties un izdarīt secinājumus.

Vairāk lietot piena produktus

Viens labs piemērs J. Korsakam ir arī par pusmaratona skriešanu Rēzeknē pirms Covid-19 sākuma. Skrienot 10 km distanci, viņu panāca un apdzina kāds jaunāks vīrietis. Pabeidzot skrējienu, vīrietis pienāca pie J. Korsaka un jautāja, vai dakteris viņu atceras? J. Korsaks atcerējās arī – bijušais pacients, kuram bija problēmas gan ar alkohola lietošanu, gan smēķēšanu. Kopā sadarbojoties, pacients jau 4 gadus bija pārstājis smēķēt un dzert. Lai sevi kaut kādā veidā stimulētu, viņš sāka skriet un bijušajam pacientam bija patīkami, ka izdevās apdzīt savu ārstu, ņemot vērā, kāds iepriekš bija viņa veselības stāvoklis.

Ar labajiem piemēriem izdodas motivēt cilvēkus nesmēķēt, nelietot alkoholu un lēnām dzīvē kaut ko sākt sasniegt. J. Korsaks saviem pacientiem dod dažādus padomus un knifiņus, kuri palīdz samazināt vēlmi pēc cigaretes vai alkohola. Ja sātīgi paēd piena produktus – biezpienu vai putru, vēlme lietot alkoholu samazinās uz 50%. Tāpat arī ar smēķēšanu. Lielākoties pirmā cigarete tiek izsmēķēta pamostoties no rīta – iedzer tukšā dūšā kafiju un uzsmēķē. Ja no rīta pamostos un uzēstu auzu pārslu putru vai kaut ko, kas nav ass, kairinošs, vēlme uzsmēķēt būtiski samazināsies. Tas ir viens no paņēmieniem, ko pēc būtības zina visi, bet ir jāatgādina gan pacientam, gan viņa ģimenes locekļiem.

– Tu visu vari, ja mīli dzīvi, sauli, pavasari, kā teica kāds rakstnieks, izejot no tā, ko vēlies sasniegt,– pārliecināts J. Korsaks. Kamēr cilvēka smadzenēs nebūs vēlmes nelietot alkoholu un nesmēķēt, tikmēr dari, ko gribi, nekas neizdosies. Ir bijis, ka, atmetot vienu atkarību, cilvēks nododas citai, jo vienkārši neprot dzīvot bez atkarības un nevēlas kardināli mainīt savu dzīvi.

Smēķētājs Jānis dalās stāstā

Iedzīvotāju aptaujas laikā Ludzā, jautājot par smēķēšanu, cilvēki atzīst, ka viņu paziņu lokā ir tādi, kuri smēķē. Piemēram, Marina atklāja, ka pati nesmēķē un citiem arī neiesaka. Viņas vīrs smēķēja, taču pirms krietna laiciņa atmetis smēķēšanu veselības problēmu dēļ.

Arī Irina nesmēķē, bet viņas paziņu lokā ir smēķētāji ar lielu stāžu. Irina ir pamanījusi arī elektronisko cigarešu smēķētājus, taču uzskata, ka tās nepalīdz atmest smēķēšanu, bet ir vienkārši parasto cigarešu alternatīva.

Inese pati nesmēķē, bet ir paziņu lokā cilvēki, kuri smēķē. Par elektroniskajām cigaretēm zina no saviem bērniem, jo viņu klasesbiedri smēķē. Viņasprāt, tā ir tāda pusaudžu problēma. Inesei nav informācijas no kurienes tās nonāk pusaudžu rokās, bet uzskata, ka kompānijās pilngadīgie jaunieši palīdz tās iegādāties priekš jaunākiem bērniem. Viņa neatbalsta smēķēšanu kā tādu un uzskata, ka elektroniskās cigaretes ir tāds pats ļaunums kā parastās cigaretes.

Smēķētājs Jānis dalās savā smēķēšanas stāstā. Viņam bija 14 gadi, kad sāka smēķēt. Toreiz mazos kioskos varēja nopirkt pa vienai cigaretei un viņš kopā ar savu draugu tās pirka. Tolaik, apmeklējot diskotēkas, tas likās ļoti forši – ja tu smēķē, tad visas meitenes “lips” klāt. Diskotēkā tika speciāli ievilkti cigaretes dūmi un pēc tam izpūsti tuvāk meitenēm. Toreiz neviens nesaprata, ka pie smēķēšanas varētu pierast.

Gadā nosmēķē vismaz 1500 eiro

Jāņa smēķēšanas stāžs ir 25 gadi, nerunājot par alkoholu, jo šobrīd viņam smēķēšana iet roku rokā ar alkohola lietošanu. Tieši alkohola ietekmē smēķēšana palielinās vairākas reizes. Viņš ir eksperimentējis un pamēģinājis uzpīpēt pat tēju, kad nebija cigarešu. Smēķēta ir arī zālīte. Pamēģinātas elektroniskās cigaretes, taču viņam nepatika.

– Tagad, no malas paskatoties uz mūsu jauniešiem – iet un pērk cigaretes, viņiem liekas, ka tas ir forši, kamēr es nevaru atmest. Tā ir inde, ko pat nezini kā atmest, ja esi pieradis un nekāda labuma no tā nav. Jaunatne avīzes nelasa, taču gribētu pateikt tiem, kuri grib pamēģināt, lai nesāk,– saka Jānis, kurš jau neskaitāmas reizes smēķēšanu nav varējis atmest, jo vienkārši nesanāk. Šķiet, ka gribas vēl vairāk, labi zinot, ka cigarešu sastāvā ir pēdējie izmeši un ķīmiskās vielas, jo īstās tabakas tajās nav. Jānis atzīst, ka atkarība ir spēcīga un reizēm vairāk gribas smēķēt nekā ēst.

Jautāju Jānim, cik tad sanāk izsmēķēt cigarešu dienā? Viņš saka, ka mājās izsmēķē vienu paciņu cigarešu, bet darbā sanāk 1,5 paciņa dienā. Mājās mazāk “velk” uz smēķēšanu, jo laiks paiet skatoties televizoru vai telefonā sociālajos tīklos.

– Es neskaitu, cik paciņu nosmēķēju, cik naudas nosmēķēju – gribas un smēķēju,– atklāj Jānis.

Kopā ar Jāni parēķināju, cik viņš vidēji nosmēķē savas naudas? Gada laikā tie ir provizoriski 1500 eiro. Jānis aizdomājas – no kurienes viņš ņem tik daudz naudas smēķēšanai? Un ja vēl parēķinātu iztērēto naudu alkoholam, tad sanāktu vēl krietnāka summa, jo smēķēšana Jānim kombinējas ar alkoholu. Vai tas palīdzēs viņam atmest kaitīgo ieradumu – rādīs laiks, jo tam ir nepieciešams gribasspēks un, viennozīmīgi, smēķēšana ir atkarība.

Smēķējot slēpās no citiem

Savukārt ar savu smēķēšanas atmešanas pieredzi, man raksta autorei, dalījās Jana. Viņai bija apmēram 15 gadi, kad pirmo reizi pamēģināja uzsmēķēt. Toreiz viņa dzīvoja internātā, kur nebija vecāku kontroles. Pārējās meitenes gāja smēķēt kopā ar zēniem un viņai gribējās būt šajā kompānijā. Jana pamēģināja un tas iepatikās. Tā pagāja 18 gadi smēķējot. Laikam ejot, Jana smēķēja cigaretes bez filtra, jo tās bija spēcīgākas.

Tagad, atskatoties uz nosmēķētajiem gadiem, viņa uzskata, ka smēķēšana ir velnišķīga nodarbe, kas ir spēcīgāka par pašu cilvēku. Tajā pusaudžu vecumā viņai pareizajā brīdī vienkārši pietrūka vecāku atbalsta un pleca. Smēķēja gan Janas tēvs, gan citi radinieki un tas bija normāli.

Savu kaitīgo ieradumu viņa centās slēpt no visiem saviem tuviniekiem, kolēģiem un draugiem. 80.-90.-tajos gados bija kauns, kad sievietes smēķēja. Vismaz Jana domāja, ka neviens par to nezina, bet cigarešu dūmi paliek uz apģērba un smarža nav noslēpjama. Patiesībā visi zināja, ka Jana smēķē.

Sākumā viņa nesaprata, ka tā ir atkarība. Vairākkārtīgi mēģināja atmest slikto ieradumu, bet tāpat atkal no jauna atsāka. Lietojot alkoholu, smēķēt gribējās vēl vairāk. Arī Janas vīratēvs daudz smēķēja un lietoja alkoholu, kamēr dabūja insultu. Ārsts paskaidroja, kā šīs vielas iedarbojas uz cilvēka fizisko ķermeni – alkohols asinsvadus paplašina, bet cigarešu smēķēšana tos sašaurina. Tā, tam atkārtojoties vairākas reizes, asinsvadi kļūst ļoti trausli un vienreiz tie var neizturēt, līdz ar to rodas asins izplūdums smadzenēs. Tā rezultātā daļa smadzeņu mirst.

Ticība glābj no smēķēšanas

Janu sāka uztraukt tas, ka viņa, būdama spēcīga sieviete, nevar tikt galā ar mazu cigareti. Tā kļuvusi stiprāka par viņu. Jana zināja stāstus, kad ar stipru gribasspēku vīrietis varēja uzreiz atmest smēķēšanu, tiklīdz sagribēja. Bet viņa atļāvās sev vājuma brīžus. Vēlāk tas ietekmēja arī Janas pašvērtējumu – gribu atmest, bet nevaru un kas tu pēc tā visa esi?

Kādu dienu Janas mamma iedeva viņai palasīt Bībeli. Viņa reizēm arī lasīja, taču īsti vēl nebija pārliecināta par Augstāko spēku eksistenci. Vienreiz viņa Bībelē izlasīja vārdus: “Iepazīstot patiesību, patiesība jūs darīs brīvus!” Viņa izbrīnījās un saprata, ka pirmais, no kā vēlas kļūt brīva, ir cigaretes, nezinot par kādu patiesību šajos vārdos ir runa. Jana nespēj izskaidrot, taču pār viņu nāca apskaidrība, ka tikai Dievs var glābt. Jana ar Bībeli rokās lūdza Dievu: “Ja šeit ir rakstīta taisnība, tad atbrīvo mani tūlīt pat!” Grūti izskaidrot kā, bet viņa kļuva brīva. Cigaretes stāvēja un Janai pat necēlās rokas pēc tām.

– Protams, kāds varbūt teiks, ko tu stāsti par Dievu, es bez Dieva varēju atmest smēķēšanu, bet es tā nevarēja. Katram ir savs ceļš. Vajadzīga ticība un vēlme kaut ko savā dzīvē mainīt, jo bez vēlmes tas nenotiks. Man palīdzēja Dievs,– stāsta Jana.

Tāda maza cigarete var uzveikt lielus un spēcīgus cilvēkus. Bet smēķētāji diemžēl to nesaprot. Viņi ir pārliecināti par savu spēku un drosmi, taču bez cigaretes kļūst nepārliecināti un lūdzošu skatu meklē savu 5 cm nelielo atbalstu. Un ko teikt par jaunajiem prātiem, kuri vēl tikai grib pamēģināt “uzvilkt dūmu”? Varbūt mazāk kaitīgāk būs staigāt ar knupīti pa ielu, ja vēl ir saglabājies zīdaiņa zīšanas reflekss. Padomājiet par to!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Smēķētāji dalās savos pieredzes stāstos” saturu atbild Ludzas Zeme