Sabiedrības neizglītotība ir pamats informatīvajām manipulācijām

Ciblas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Ērika Bondarenko jau strādā pie nākošā pašvaldības informatīvā izdevuma numura, kurā tiek atspoguļota pašvaldības pārbaudīta informācija.

Iepriekšējos rakstos par medijpratību, veicot iedzīvotāju aptauju, kļuva skaidrs, ka ne visiem cilvēkiem ir pietiekami liela izpratne par uzticamiem medijiem. Šoreiz noskaidrojam, kādus informācijas avotus izmanto pašvaldības, lai informētu iedzīvotājus un kas sabiedrības medijpratībā ir sakāms pašvaldību pārstāvjiem.

Pareizs lēmums

Visām pašvaldībām ir svarīgi, lai līdz iedzīvotājiem nonāktu pēc iespējas aktuālāka, patiesa un pārbaudīta informācija. Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs atzīmē labo sadarbību ar vietējo laikrakstu Ludzas Zeme. Pašvaldībai nav sava informatīvā izdevuma un domes priekšsēdētājs uzskata, ka pieņemts ir pareizs lēmums. Pašvaldība bezmaksas izdevumu iepriekš izdeva reizi mēnesī 2 valodās: latviešu un krievu. Tomēr KNAB vairākas pašvaldības par to sodīja, tai skaitā arī Ludzas pašvaldību. Nācās vērtēt vairākus apstākļus, lai nonāktu pie lēmuma atteikties no sava informatīvā izdevuma, lai arī ne visi deputāti bija vienisprātis.

Pirmkārt, vērtējot tā saturu, informācija ātri novecoja. Tāpat pašvaldība īsti nezināja, vai šis bezmaksas izdevums tiešām sasniedza savu mērķi un cik bija tā lasītāju? Tie, kuri dzīvo Ludzas pilsētā vai pagastu centros, apmeklē bibliotēku un veikalu to varēja saņemt. Savukārt lielākā daļa lauku viensētu iedzīvotāju lasīja maksas izdevumu Ludzas Zeme, ko līdz pastkastītei piegādāja pastnieks.

E. Mekšs atzīst, ja novada teritorijā nebūtu neviena cita alternatīva varianta, piemēram, vietējā reģionālā izdevuma, tad būtu jāturpina informatīvā izdevuma izdošana. Taču tā vietā šobrīd bibliotēkas var abonēt vēl kādu papildus preses izdevumu, kas interesē tās apmeklētājus.

 Ludzas novada priekšsēdētājs E. Mekšs uzskata par pareizu lēmumu atteikties no sava informatīvā izdevuma, jo caur citiem masu medijiem iedzīvotājiem var nodot aktuālāku un objektīvāku informāciju.

Jāstiprina savi mediji

Ludzas novada pašvaldība sabiedrības informēšanai uztur arī savu mājaslapu ludza.lv, aktīvi izmanto sociālo tīklu Facebook, arī Latgales radio, radio Ef-Ei. Sadarbības līgums noslēgts arī ar Latgales reģionālo televīziju. Vai visiem ir pieejamas nepieciešamās radio frekvences un televīzija? Ludzas novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka priekš tā ir darīts maz.

Bieži tiek runāts par to, ka Latvijas informācijas telpā vairāk ienāk kaimiņvalstis ar saviem masu informācijas līdzekļiem. Tādēļ būtu jāstiprina savi masu mediji, lai cilvēkiem būtu iespēja dzirdēt, redzēt un lasīt vairāk vietējo masu mediju informāciju. Pašlaik vienkāršāk bez papildus tehniskajiem līdzekļiem iedzīvotājiem ir iegūt kaimiņvalstu ziņas. Šajā ziņā Krievija un Baltkrievija ir spēcīgāka. Tas nav nekas nosodāms, jo informācijas avotus vajag arī dažādot, jo nav labi saņemt tikai vienpusēju informāciju. Tāpat arī par propagandas saturu, ja cilvēks gribēs, tad atradīs internetā, uzskata E. Mekšs. Masu mediji Latvijā tika atstāti pašplūsmā. Cilvēkam, kurš 20 gadus nodzīvoja brīvā valstī, taču klausījās Krievijas radio vai televīziju, nevarēs iedvest citu pārliecību 2 vai 3 gadu laikā.

Manipulē ar cilvēkiem

Priekšsēdētājs min arī to, ka Ministru kabinets negrib piešķirt kompensāciju Latvijas pastam par abonētās preses piegādi. Ja tas netiks atrisināts, tad valsts no otras puses palielinās finansiālo slogu reģionālajiem izdevumiem, tas būs sitiens pa preses abonētāju maciņiem. Pašvaldība spēra soli neizmantot administratīvos resursus sabiedrības informēšanai un nekropļot konkurenci, lai varētu attīstīties vietējie reģionālie izdevumi. Slēdzot vietējo reģionālo izdevumu, pašvaldībai par nodokļu maksātāju naudu atkal jādomā veids, kā informēt iedzīvotājus ar avīzes starpniecību. Pamazām ar šādiem lēmumiem vēl vairāk notiek pierobežas iztukšošana.

E. Mekšs domā, ka arī Ludzas novada pašvaldībā notiek manipulēšana ar cilvēku uzskatiem un nezināšanu par notiekošo domē un tās pieņemtajiem lēmumiem. Tas notiek tīri politisku iemeslu dēļ. Informācija tiek nodota caur saziņas līdzekļiem vai savstarpēju kontaktu veidā, tāpēc to neviens nepārbauda. Arī runājot, piemēram, par Gaismas dārzu. Priekšsēdētājam gadījās sastapties ar kungu, kurš aktivitātes tajā objektā ļoti kritizēja, taču atklājās, ka viņš tur nekad nebija bijis un pat nezina, kur tas atrodas. Vēlāk, uzzinot sīkākas detaļas par objektu, kungs vairs nebija tik kritisks. Cits piemērs – kāda dāma bija saņēmusi informāciju, ka agrāk bija pašvaldības līdzfinansējums daudzdzīvokļu mājām, taču tagad vairs nav, lai arī tajā ziņā nekas nav mainījies.

Darbs ar jaunatni

Svarīgi, lai iedzīvotāji saņemtu objektīvu informāciju. Arī caur laikrakstu Ludzas Zeme cilvēki var izteikt viedokļus un pašvaldība nevar to ietekmēt. Tāpat arī sociālajā tīklā Facebook pašvaldība var pamanīt iedzīvotāju problēmas un reaģēt. Priekšsēdētājs uzskata, ka ar iedzīvotājiem nepieciešams tiešais kontakts, tāpēc ir lietderīgi piedalīties sabiedriskajās apspriešanās, sapulcēs, jo tā var izskaidrot sīkākas detaļas.

– Viennozīmīgi, ka pie mums ir dažādi domājoši cilvēki. Protams, varam kritizēt valdību par neizdarībām, bet cilvēkiem vajag saprast piederību savai zemei. Jābūt patriotam, jādzīvo savā valstī nevis domās par kaut kādiem labajiem laikiem,– uzskata E. Mekšs.

Dzīvojot pierobežā, jārēķinās ar to, ka būs jūtama arī Krievijas un Baltkrievijas ietekme. Svarīgākais ir strādāt ar jaunatni, audzināt patriotiskā garā jau skolā, domā priekšsēdētājs. Tiem, kuriem ir izveidojusies sava domāšana un nostāja par Latviju, ka šeit viss ir slikti, nepierādīt pretējo. Viņš uzskata, ka nav labi, dzīvojot šeit, kritizēt savu valsti, kurai esam piederīgi. Arī Krievijā var sastapt cilvēkus, kuri uzskata, ka labāk ir Latvijā. Savukārt cilvēks, kurš ir paceļojis, nepaudīs tik negatīvu attieksmi. Politiski attiecības ar kaimiņiem nav pārāk labas, taču būtu jādzīvo draudzīgi, jo kaimiņos vienmēr arī paliksim.

Savs informatīvais izdevums

Ciblas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ērika Bondarenko jau vairākus gadus veido pašvaldības bezmaksas informatīvo izdevumu “Ciblas novada ziņas”. Pirmkārt, cilvēkiem tiek sniegta informācija par notikumiem novadā, izsludinātajiem konkursiem, projektiem, domes sēdē lemtajiem jautājumiem, saistošajiem noteikumiem. Tas iznāk 1 – 2 reizes mēnesī atkarībā no informācijas daudzuma. Dome ir lēmusi, ka izdevums nepieciešams iedzīvotāju informēšanai par aktualitātēm. Tas tiek drukāts nelielā tirāžā – 600 eksemplāros. Cilvēkiem patīk izdevuma pārskatāmais, kompaktais A4 formāts. To var atrast bibliotēkās, pagastu pārvaldēs, veikalos, dažreiz izdevumu pamanās paņemt pat daži Mērdzenes pagasta iedzīvotāji Kārsavas novadā. Pašvaldība to izplata arī tālāk medijiem.

Ē. Bondarenko stāsta, ka reizi nedēļā pašvaldība sniedz apkopojošu informāciju Latgales radio. Pārsvarā par gaidāmajiem notikumiem, sapulcēm ar iedzīvotājiem, konkursiem. Sadarbība ir ar Latgales reģionālo televīziju, kad nepieciešamības gadījumos tiek veidoti sižeti par aktuālākiem notikumiem, jo pašvaldībai vajag sevi arī prezentēt. Tāpat pašvaldībai ir sava novada mājaslapa ciblasnovads.lv, kura šobrīd piedzīvo pārmaiņas, tāpēc dažreiz rodas grūtības to atvērt. Drīzumā tai būs cits izskats.

Jāizglīto cilvēki klātienē

Liela preses izdevumu dažādība ir novada bibliotēkās. Blontu bibliotēkas vadītāja Inta Vonoga stāsta, ka abonē to, ko prasa lasītāji. Gada beigās tiek veikta aptauja. Lasītāji lasa vietējo laikrakstu Ludzas Zeme, daudz praktiska satura žurnālu – Ieva, Ievas Padomi, Veselība, Zintnieks.

I. Vonoga pauž viedokli, ka vienkāršam cilvēkam ir viegli uzķerties uz nepārbaudītu informāciju. Vairāk nepieciešama izglītošana ne tikai jauniešiem, bet arī vecāka gadagājuma cilvēkiem. Istitūcijām, rīkojot dažāda veida medijpratības kampaņas, jāsadarbojas ar pašvaldībām un jātiekas ar iedzīvotājiem klātienē. Ar cilvēku neizglītotību var vieglāk manipulēt, brīžiem viņi ķeras klāt pie pēdējā salmiņa, piemēram, pie apšaubāmām svara nomešanas metodēm.

Ciblas novadā runā par to, ka Latvijas televīzijai pierobežā ir slikta uztveramība. Tajā jāiegulda vairāk pūļu un līdzekļu, jāuzstāda antenas. Tāpat visu nosaka arī iedzīvotāju paradumi. Neviens nevar piespiest skatīties tieši Latvijas televīziju. Cilvēki izvēlas to, ko grib skatīties. Pat, ja pārtrauktu translēt Krievijas televīziju, tad to varētu skatīties internetā.

Blontu bibliotēkas vadītāja Inta Vonoga uzskata, ka ir nepieciešama cilvēku izglītošana medijpratībā, pēc cilvēku lūguma to mēdz darīt arī viņa, pārbaudot informāciju un tās patiesumu noskaidrojot citās instancēs.

Krīze Latvijas medijos

Gan Ē. Bondarenko, gan pašvaldības izpilddirektore Ināra Sprudzāne atklāj, ka pašas vairs neskatās televīziju, bet izmanto citas jaunās tehnoloģijas. Ja ir vēlme noskatīties kādu raidījumu, tad to bez garām reklāmām var atrast arī internetā.

Ē. Bondarenko uzskata, ka Krievija ļoti labi saprot, ko nozīmē mediji un cik liela ir to ietekme. Tur prot veidot asākus raidījumus ar šova elementiem, pasniegt ziņas interesantākā veidā un cilvēki uzķeras. Tā ir māksla. Savukārt Latvijas medijos valda iekšējā krīze, tie ir novājināti un tas kļūst bīstami. Reģionos paliek arvien mazāk cilvēku, laikrakstiem nav no kā izdzīvot – nav nedz reklāmas, nedz abonētāju.

Pašvaldībā uzskata, ka viens no veidiem kā izglītot sabiedrību var būt arī pašvaldības informatīvais izdevums, kur tiek ievietota pārbaudīta informācija. Ē. Bondarenko stāsta, ka arī šobrīd izdevumā netiek atspoguļoti viedokļi, tā ir tīri informatīva.

Savukārt Zilupes novada priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens stāsta, ka galvenais iedzīvotāju informēšanas līdzeklis ir novada mājaslapa zilupe.lv. Sava bezmaksas informatīvā izdevuma pašvaldībai nav. “Zilupes vēstis” tiek veidots tikai pēc nepieciešamības un satur informāciju par saistošajiem noteikumiem, informē sekretāre Jeļena Voitkeviča.

Mediju pieejamība apgrūtināta Salnavā

Kārsavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Ināra Silicka stāsta, ka bibliotēkās iedzīvotājiem ir pieejami vietējie laikraksti Ludzas Zeme un Vietējā. Pašvaldībai ir sava novada mājaslapa karsava.lv, kur atrodama jaunākā informācija, sociālajos tīklos ir izveidotas dažādas interešu grupas. Reizi 3 mēnešos pašvaldība sniedz atbildes uz jautājumiem Latgales reģionālajā televīzijā. Kārsavas novadam ir arī savs bezmaksas informatīvais biļetens nevis izdevums “Kārsavas novada ziņas”, uzsver priekšsēdētāja. Tā ir informācijas lapa, kur netiek ievietotas reklāmas, bet tiek informēts par notikumiem un pasākumiem kultūras, sporta, izglītības jomā, saistošie noteikumi. Informatīvais biļetens iznāk reizi mēnesī. I. Silicka uzskata, ka cilvēki ir pieraduši, ka tas ir atrodams pašvaldībā, veikalos, pagastos un iedzīvotāji savstarpēji izpalīdz viens otram un nogādā arī kaimiņiem.

Goliševas iedzīvotāji pārsvarā skatās Krievijas televīziju, ir dzirdēts, ka Latvijas televīziju grūti uztvert Salnavas iedzīvotājiem. Priekšsēdētāja piekrīt, ka būtu jāpiestrādā pie sakaru kvalitātes un mediju daudzveidības. Dažās ieplakās un mežu tuvumā var neuztvert radio. Ar tādu problēmu saskaras Salnavas iedzīvotāji. Savukārt I. Silickas pieredze rāda, ka Latvijas radio var dzirdēt Krievijas pilsētiņā Pitalovā un arī Baltkrievijā. Varbūt tāpēc, ka tuvu robežai.

Pieredze jāgūst katram pašam

Priekšsēdētājai bažas raisa tas, ka daži inteliģenti, augstos amatos strādājoši cilvēki, skatās tikai Krievijas televīziju. Viņi uzskata, ka viss, ko tur stāsta ir taisnība. Tāpat pilnīgi pretēji kurzemnieki tic tikai latviešu medijos paustajai informācijai un domā, ka pie mūsu robežas atrodas tanki. Kā vienkāršam cilvēkam bez īpašas pieredzes atsijāt graudus no pelavām, pareizi izvērtēt informāciju, ja neesi nekur bijis un redzējis patieso situāciju? Kā radīt kritisko domāšanu? I. Silicka atzīst, ka šajā jautājumā uzskata sevi par ļoti nekompetentu. Arī vēstures fakti tiek atspoguļoti tā, kā katram ir izdevīgāk. Kā vienīgo uzticamo informācijas avotu viņa uzskata sociālo mediju lsm.lv.

I. Silicka uzskata, ka cilvēkam vajag redzēt savām acīm, kas notiek citur un tikai tad veidosies sava pieredze un varēs salīdzināt masu medijos pausto informāciju. Jaunās paaudzes kritisko domāšanu var attīstīt skolā, taču vecākas paaudzes cilvēki ir grūtāk pārliecināmi. Priekšsēdētāja iesaka mazāk pavadīt laika internetā, kur visvairāk var gūt maldinošas informācijas, vairāk lasīt grāmatas, iekrāt naudu un doties paplašināt savu redzesloku aiz mūsu valsts robežām. Tas var būt viens no veidiem, kad sabiedrība redz, kas notiek citur un veidojas sava pieredze un sajūtas par notiekošo.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem