Rihards Kozlovskis: Latgale ir īpašs reģions
Rihards Kozlovskis savā ziņā ir rekordists, jo iekšlietu ministra pienākumus pildījis triju Ministru prezidentu valdībās, tai skaitā laikā, kad valdību vadīja VIENOTĪBAS premjeri Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma. Kopumā vairāk nekā septiņus gadus – no 2011. līdz 2019. gadam. Pašlaik ir 13. Saeimas deputāts un uz nākamo Saeimu ir līderis Jaunās Vienotības Latgales sarakstā, jo tieši tajā pusē meklējamas viņa dzimtas saknes.
Vēlēšanās kandidējat no Latgales saraksta, tādēļ uzreiz jājautā – kāda tad jums pašam saistība ar Latgali?
Mani vecāki un vecvecāki ir no Latgales, bērnībā es visas vasaras pavadīju Ludzas apkaimē. Vectēvs bija kalējs, viņa smēdi atceros no bērnības. Tur bija īsta naturālā saimniecība, jo vecvecāki visu audzēja paši. Tikai reizi divās nedēļās devās uz veikalu, kur pirka maizi, cukuru, sāli un sērkociņus. Viss pārējais bija pašiem. Saikne ar Latgali nekur nepazuda arī vēlāk, jau strādājot par iekšlietu ministru. Labi apzinājos, ka Latgales reģionam kā Eiropas Savienības un NATO ārējai robežai ir jāpievērš īpaša uzmanība. 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu un bija skaidrs, ka Latvijai jāpalielina aizsardzības finansējums, rosināju vienlaikus palielināt arī robežsardzes kapacitāti. Robežsardze ir Nacionālo bruņoto spēku rezerve, tādēļ varējām izmantot NATO finansējumu, lai nomainītu robežsargu novecojušo ekipējumu, palielinātu robežsargu mobilitāti, apgādājot viņus ar kvadracikliem un citu tehniku.
Runājot par robežu, jau labu laiku sāpīga tēma ir žoga izbūve uz austrumu robežas. Kas šajā virzienā ir paveikts un kas darāms?
Finansējums austrumu robežas izbūvei un iekārtošanai pašlaik pārsniedz 100 miljonus eiro, atliek visus plānus novest līdz galam. Skaidrs, ka nopietnu draudu gadījumā tikai žogs vien neko daudz nelīdzēs, jāizmanto modernās tehnoloģijas, nepieciešamas agrīnās brīdināšanas sistēmas. Šos darbus garumā vilkt nedrīkst un svarīgi, lai nākamais Saeimas sasaukums neizdomā mainīt prioritātes un neatstāj robežu novārtā. Jaunā Vienotība robežas nostiprināšanu nepārprotami ir izvirzījusi par vienu no prioritātēm un no tā neatkāpsimies.
Valdība ziņo, ka budžeta ieņēmumi aug, taču gribētos zināt, vai proporcionāli aug arī investīcijas Latgalē?
Valda Dombrovska valdības laikā tika izstrādāta pirmā Latgales atbalsta programma, bet otrā bija Laimdotas Straujumas valdības laikā. Cik zinu, arī patlaban valdība nopietni strādā ne tikai pie ekonomikas, bet arī pie Latgales drošības jautājumiem, jo agresīvs kaimiņš, kas sācis karu Ukrainā, ir tepat pie mūsu robežām. Parlamentā mēs atbalstījām Latgales SEZ, kas ļāva gan piesaistīt investīcijas, gan arī radīt jaunas darba vietas. Šis darbs jāturpina un ir ļoti būtiski pašreizējā situācijā atbalstīt tieši Latgali, jo tas ir īpašs reģions, kas jāstiprina kā drošības jomā, tā ekonomiski. Latgale ir ES Austrumu robeža, līdz ar to sevī ietver arī īpašus riskus, kas nav citur valstī – nelegālā robežas šķērsošana, militārā konflikta draudi, informatīvā telpa. Latgalei jākļūst par reģionu, kas pierāda, ka demokrātija nes pārticību.
Pie tā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji vēl tagad turpina atbalstīt Kremļa politiku, lielā mērā ir vainojami Krievijas propagandas televīzijas kanāli. Varbūt tos vajadzēja bloķēt jau 2014. gadā, nevis tikai tagad?
Man nav saprotams, kā var dzīvot valstī, kuru tu ienīsti. Sākoties Ukrainas karam, attieksmes jautājums ir ļoti skaidrs – vai nu tu esi pret karu, vai arī par karu. Citu variantu nav! Propagandas kanālu ierobežošana ir vienkāršākais solis, lai mazinātu Kremļa ietekmi, taču jāsaprot, ka šie instrumenti darbojās ilgā laika periodā un ir izaugusi vesela paaudze, kas dzīvo citā realitātē. Te gatavu recepti ir grūti atrast, jo skaidrs, ka atveseļošanās nebūs ātrs process. Vēl viens solis pareizajā virzienā ir sperts, pieņemot Saeimā lēmumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Pēdējā laikā tiek apspriesta ideja par latgaliešu valodas mācīšanu Latgales skolās. Pats latgaliski runājat?
Kad citi runā latgaliski, es visu saprotu. Mamma, kura ir pensionēta skolotāja, vēl tagad tirgū speķīti pērk pie latgalietēm un brīvi runā latgaliski. Man tik labi nesanāk, taču saprast es visu saprotu. Ja runājam par skolām, tad manā skatījumā latgaliešu valodas mācīšanai vajadzētu balstīties uz brīvprātības principiem, kā tas jau daudzviet notiek. Obligātas apmācības iekļaušana mācību programmā būtu garš un diezgan sarežģīts process. Taču pilnīgi noteikti mēs varam palielināt finansējumu, lai varētu paplašināt brīvprātīgu valodas apguvi. Vēl ļoti noderīgi būtu izveidot digitālu rīku, kas ļautu vieglāk apgūt valodu. Daudzām valodām šādi rīki jau ir, kādēļ gan lai nebūtu arī latgaliešu?
