Novadiem būs jārod kompromisi

Rakstu sērijā par administratīvi teritoriālo reformu skārām Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadus, kad jautajām gan iepriekšējo, gan esošo pašvaldību vadītāju viedokļus šajā sakarā, kā arī veicām aptaujas iedzīvotāju vidū. Pienākusi arī Ludzas novada kārta. Plānots, ka Ludza kļūs par apvienotā Ludzas novada centru. Tagadējais Ludzas novads izveidojās 2009. gadā, sadaloties bijušam Ludzas rajonam. Ludzas novada administratīvajā teritorijā ietilpst Ludzas pilsēta un 9 pagasti – Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu.

Novada vispārīgs raksturojums

Ludzas novada kopējā platība ir 966 km2. Novada pagastu platība aizņem 955 km2, lielākais no tiem ir Istras pagasts ar 164 km2, bet mazākais Pureņu pagasts ar 60 km2. Ludzas pilsētas platība – 11 km2. Ludza atrodas 267 kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas, 122 km attālumā no Daugavpils un 30 km attālumā no Rēzeknes.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas Ludzas novadā uz šī gada 1. jūliju ir deklarēti 12 529 iedzīvotāji, no tiem Ludzas pilsētā – 7966 iedzīvotāji, Briģu pagastā – 531, Cirmas pagastā – 622, Isnaudas pagastā – 940, Istras pagastā – 495, Nirzas pagastā – 353, Ņukšu pagastā – 388, Pildas pagastā – 529, Pureņu pagastā – 314, Rundēnu pagastā – 391.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka Ludzas novada 2019. gadā ieturētais un aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis sasniedza 408,9 eiro uz 1 iedzīvotāju, apsteidzot Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadus. Pašvaldību nodokļu ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju variē plašā amplitūdā, piemēram, vienā no Pierīgas novadiem – Garkalnes novadā tie ir lielākie valstī 1310,9 eiro, bet mūsu novados tie ir vieni no zemākajiem valstī.

Dotācija no PFIF 31%

Tā kā pašvaldībām jānodrošina kopumā vienāds pakalpojumu klāsts, tāpēc mazo novadu pašvaldību budžeta ieņēmumos būtiska ir dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF). Tomēr pārmērīga atkarība no dotācijām var nebūt vēlama, ja tā mazina novadu spēju patstāvīgi plānot ilgtermiņa attīstību. Iepriekš veiktajos pētījumos atrastas arī liecības, ka pašvaldības ar augstu dotāciju īpatsvaru budžeta ieņēmumos mēdz būt mazāk efektīvas, proti, noteiktu pakalpojumu sniegšanā tās mēdz tērēt vairāk līdzekļu, nekā citas pašvaldības. Raugoties nākotnē, demogrāfisko tendenču rezultātā mazo novadu pašvaldību finansiālā atkarība no PFIF dotācijām kļūs arvien lielāka. Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadu kopējie budžeta ieņēmumi šogad ir vairāk nekā 28 miljoni eiro, tajā skaitā dotācija no PFIF 31% apmērā, liecina VARAM sagatavotā informācija par Ludzas novadu.

Lursoft dati rāda, ka 2019. gadā uzņēmumi ar vislielāko apgrozījumu novadā bija SIA Ludzas maiznīca, sasniedzot gandrīz 4 miljonus eiro, SIA ERA-M – 3,6 milj. eiro, SIA Ludzas medicīnas centrs ar 3,2 milj. eiro, SIA Lion Baltic – 2,6 milj. eiro, SIA Ludzas apsaimniekotājs – 2,6 milj. eiro. Pērn reģistrēti 18 uzņēmumi un likvidēti 32, savukārt šogad jau ir reģistrēti 29 un likvidēti 13 uzņēmumi. Ludzas novadā vislielāko īpatsvaru veido augkopības, lopkopības, mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, mežkopības nozarē strādājošie uzņēmumi.

Bezdarba līmenis uz 31. augustu Ludzas novadā bija 17,8%, reģistrēto bezdarbnieku skaits 1316. Lielākais bezdarbnieku īpatsvars ir vecuma grupā no 50 gadiem un vairāk. Latgales reģionā reģistrētais bezdarba līmenis ir 15,8%.

Ludzas potenciāls atbilstošs novada centram

Administratīvā reforma paredz Ludzas novada apvienošanu ar bijušā rajona teritoriju – Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadu. Ludza iedzīvotāju skaita ziņā ir vismaz četras reizes lielāka par jebkuru citu tās ietekmes areālā apdzīvoto vietu, tāpat arī pievienotās vērtības ziņā atšķirība ir vēl lielāka, jo nevienā no trim lielākajiem saimnieciskajiem centriem – Kārsavā, Zilupē un Mežvidos – tās apjoms nepārsniedz 3 milj. eiro, kas ir vismaz 5 reizes mazāk nekā Ludzā. Tās potenciālu var uzskatīt par apvienotā novada centram atbilstošu.

Apvienotajā Ludzas novadā būs aptuveni 23 tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši prognozēm līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits samazināsies par 24% – līdz 17 tūkst. Salīdzinājumam – 1998. gada sākumā patstāvīgo iedzīvotāju skaits Ludzas rajonā bija 38 664 iedzīvotāji. Rajona centrā Ludzā bija 11 323 iedzīvotāji jeb 29% no rajona iedzīvotāju kopskaita. 1998. gada sākumā Ludzas rajonā reģistrēts 3171 bezdarbnieks, tas ir 15,8% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem. 68% no reģistrētiem bezdarbniekiem bija ilgstošie bezdarbnieki.

Apvienošana būs izdevīga tikai Ludzai

Interesanti, ko par gaidāmo reformu saka paši Ludzas novada iedzīvotāji? To devāmies noskaidrot Ludzas pilsētas ielās. Pavisam drīz kļuva skaidrs, ka nav neviena iedzīvotāja, kurš nezinātu par gaidāmo novadu apvienošanu bijušā Ludzas rajona robežās.

– Jā, teica, ka apvienos. Būs iepriekšējie Ludzas rajona laiki. Noteikti būs daudz vairāk naudas un varas Ludzai, līdzekļus piešķirs tur, kur mums pašiem vairāk vajadzēs, bet mazākie novada centri saņems mazāk. Tas būs atkarīgs no pazīšanās un sakariem. Domāju, ka Ludzai apvienošanās ir izdevīga, pārējiem novadiem diezin vai. Skatos uz šo reformu ar pozitīvām emocijām,– saka ludzāniete Zenta.

Arī Olga ir informēta par gaidāmo reformu, taču uz to optimistiski neraugās. Viņasprāt, novadu apvienošana jau ir izlemta iepriekš, kā arī tās norise un rezultāts nav atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem, tāpēc neko pozitīvu no tās nesagaida.

– Godīgi sakot neinteresējos par gaidāmo reformu un domāju, ka no tās nekas labāk nepaliks,– saka Andrejs Šroms, kura nostāja saistībā ar novadu apvienošanu ir negatīva.

A. Šroms negaida pēc novadu apvienošanas labāku dzīvi.

Nesaskata nekādus ieguvumus

– Jā, esmu dzirdējusi par gaidāmo novadu apvienošanu. Par to runā vietējie iedzīvotāji gan veikalā, gan uz ielas. Es tajā visā nesaskatu nekādu īpašu atšķirību. Varbūt lielākas izmaiņas skars novadus, kurus pievienos pie mūsu Ludzas novada, taču mūsu novadam reforma izmaiņas neieviesīs. Kas bijis, tā arī ir, neko nejūtu,– uzskata Mārīte Treikale, kura kopumā pret novadu apvienošanu ieņem neitrālu pozīciju.

– Gaidāmo novadu apvienošanu neuzskatu par reformu. Vienkārši viss nostājas savās vietās tā, kā tam arī ir jābūt. Visu mūžu atceros Ludzas rajona laikus. Es nesaprotu šīs gaidāmās reformas būtību. Manuprāt, tādas nav. Propagandas gājiens, kura rezultātā pārdalīs naudu un kāds no tā gūs sev peļņu, tikai izdomāja nosaukumu – reforma. Godīgi sakot, neredzu no tā nekādu labumu Ludzai, kā bija nabadzība, tā arī būs. Rēzekne pamazām visu savāc sev. Mums pat slimnīcas nav, mūsu pašu ātrās palīdzības dienests kā taksis aizved klientus līdz Rēzeknei, lai arī šeit ir mūsdienīga slimnīca. Došanās uz Daugavpili vai Rīgu, tās ir lielas izmaksas. Nav pārdomātas politikas, notiek Latgales iznīcināšana. Viss dodas uz to, ka nākamā novadu apvienošana notiks ar Daugavpili vai Rīgu. Piemēram, valsts uzņēmums Latvijas Dzelzceļš spēra soli šajā virzienā un no Rēzeknes savu ofisu pārcēla uz Daugavpili,– nākotnē kritiski raugās ludzānietis Anatolijs Aleksejevs.

A. Aleksejevs uzskata, ka nav skaidra reformas būtība, tāpēc Ludzai no tās nebūs nekāda labuma.

Pozitīvas izmaiņas ir redzamas

Bijušais Ludzas rajona padomes un Malnavas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Bozovičs labi atminas laiku, kad sākās novadu veidošana. 1997. gadā likvidēja rajona padomi. Tās vietā rajona padomi sāka pārstāvēt katra pagasta priekšnieks vai pilsētas mērs. Pie apaļā galda kopā sanāca 26 vai 27 cilvēki, starp kuriem līdz 2005. gadam tika ievēlēts arī J. Bozovičs.

J. Bozovičs uzskata, ka valdības solījumi par labāku pakalpojumu kvalitāti nepiepildīsies, tomēr piekrīt, ka teritoriāli administratīvā reforma ir nepieciešama.

Kā pats pirmais novads izveidojās Ciblas novads, kurš apvienojās ar Līdumniekiem. Rēzeknes rajonam tika atdoti Nautrēni un Miglinieki. Kā otrais novads izveidojās Zilupes pilsēta, kura apvienojās ar Zaļesjes pagastu. Gāja grūti, bet ieklausījās iedzīvotājos. Pamatā bija doma katrai pilsētai izveidot pa novadam. Ja paskatās kādi šo gadu laikā tapuši novadu centri, piemēram, Kārsava, Zilupe, Baltinava vai Rugāji, tad nevar apgalvot, ka iepriekšējai reformai nebija jēgas. Gluži otrādi 2009. gada reforma mūsu novados ir nesusi tikai pozitīvas izmaiņas, uzskata J. Bozovičs. Sakārtota ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, vairums pašvaldības ceļu.

Novados jābūt vienai pārvaldei

Viennozīmīgi reformai jānotiek, jo cilvēku skaits ir samazinājies un turpina samazināties, tāpat daudzas iestādes pamet ne tikai Ludzu, bet arī Rēzekni un Daugavpili. Tajā pašā laikā visas pašvaldības saka, ka tās nevajadzētu aizskart. Pašvaldību likumā noteikts, ka katram novadam jāsadala lēmējvara ar izpildvaru, taču to tikpat labi var izdarīt priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. J. Bozovičs atceras, ka agrāk pagastos paši pieņēma lēmumus un paši tos izpildīja. Piemēram, Kārsavas novadā jābūt visām tām pašām struktūrām, kas ir lielajā Rēzeknes novadā, neskatoties uz iedzīvotāju skaitu. Viņaprāt, uz Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadiem būtu jābūt vienai būvvaldei, izglītības pārvaldei, tāpat kā tas bija Ludzas rajona laikos. Skolu ir palicis krietni mazāk, esam nonākuši pie tā, ka pie skolām pievieno bērnudārzus. Iespējams, ka pēc reformas skolu būs vēl mazāk, piemēram, Mērdzenes un Pušmucovas pamatskolas atrodas starp Ludzu un Kārsavu.

Saka, ka attālumi līdz pilsētu centriem ir lieli, taču arī ceļi ir daudz labāki nekā pirms 2009. gada reformas, spriež J. Bozovičs. Iepriekš varēja likt vainu uz to, ka nevar aizbraukt, jo nav ceļu. Ja agrāk vienīgais transports bija velosipēds, tad tagad gandrīz katram ir automašīna. Līdz ar to reti kurš izmanto sabiedrisko transportu, jo cilvēkiem nesakrīt ikdienas ritms ar autobusa atiešanas laiku.

Bez darba paliks grāmatveži

– Nevaram turēties pretī. Mums tā reforma ir vajadzīga, ar vienu Kārsavas, Zilupes vai Ciblas novadu neiztiksim. Tikai nevarējām izvēlēties, pie kā mēs būsim – vai nu tā būtu Rēzekne vai Ludza. Augšā tas bija jau nospriests, tikai ar tiem labumiem, ko sola gan būs pagrūti, jo nav vēl nekas izveidots, bet naudu pašvaldībām atņem. Pagājušajā reformā gan teica – ja vienosieties tad būs katram novadam konkrēta summa. No katra pagasta uz novada centru būs asfalts, tādā veidā tas tika uzklāts no Salnavas uz Kārsavu, tikai Goliševai pietrūka apmēram 2 kilometri savienošanas ar Kārsavas centru,– stāsta bijušais Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs. Visas pašvaldības dzīvo lielā mērā uz Pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzekļiem, tāpēc uz vieglāku un labāku dzīvi var nerēķināties.

Viņaprāt, novadu apvienošanas rezultātā lielā mērā bez darba paliks grāmatvedības nodaļas, jo turpmāk tā būs viena kopējā Ludzā. Mazākas būs bāriņtiesas, tāpat arī novados nebūs atsevišķu izglītības metodiķu. Sociālie darbinieki un pašvaldību kapitālsabiedrības bez darba nepaliks. Saka, ka būs mazāk deputātu, būs mazāki izdevumi, J. Bozoviča skatījumā deputāti daudz nesaņem, tāpēc tas nedos nekādu ietaupījumu. Drīzāk reģionos vēlas izjaukt dažu politisku spēku pārsvaru.

Laukus pārņems lielie zemnieki

– Es neticu, ka šajās mazajās pilsētās un laukos turpmāk būs attīstība. Laukus pārņems lielie zemnieki, kuriem zemes platības aizņem tūkstošus hektārus. Ko Kārsavā uzcelsim, kurš šeit strādās? Visi, kuri strādā, ir no šejienes aizgājuši un iekārtojušies Pierīgā. Ar lauku tūrismu neizdzīvosi, tāpēc laukos izdzīvos tas, kuram ir zeme un tas, kurš var strādāt,– spriež J. Bozovičs.

Iedzīvotāju skaita samazināšanos apturēt nebūs iespējams. Palielinot novadus, cilvēki no nomalēm dosies prom vēl vairāk. Līdz ar to notiek varas centralizācija, pakalpojumu kvalitāte neuzlabosies, pašvaldībām naudas būs mazāk un iedzīvotājiem jāsamierinās, ka uz novadu centriem būs jābrauc vēl tālāk. Tomēr tukša vieta nepaliks, gan jau atradīsies jauni iedzīvotāji, jo pasaule ir pārapdzīvota.

– Mēs vēl dzīvojam kā Dieva ausī, Māras zemē. Cilvēki baidās no pārmaiņām. Viņi aiztaisītām acīm zina, pa kurām durvīm jānāk savā novadā. Es samaksāju par komunālajiem ar datora palīdzību. Pagasta pārvaldē neesmu bijis jau sen, nezinu, kas tur notiek, kas tur strādā. Cilvēki vienkārši baidās, ka būs savādāk un viņiem nekad nebūs labi,– saka J. Bozovičs.

Samazināsies ieņēmumi, palielināsies izdevumi

Ludzas novada pašvaldības priekšsēdētājs Edgars Mekšs vēl pirms 2009. gada reformas bija Pildas pagasta padomes priekšsēdētājs. Tāpat kā toreiz, arī šobrīd administratīvi teritoriālās reformas virzība ir politisks lēmums, uzskata E. Mekšs. Tomēr, veicot reformu 2009. gadā, tika ņemti vērā daudzu pašvaldību vadītāju viedokļi, var teikt, ka tā bija daudz demokrātiskāka. Notika sarunas un bija savi redzējumi. Ja pēc 10 gadiem atkal jāatgriežas pie reformas, tātad kaut kas ar iepriekšējo līdz galam nebija pareizi, iespējams, ka to vajadzēja veikt daudz stingrāk. Pareizāk tomēr būtu vienreiz veikt reformu, nevis to atkārtot, spriež priekšsēdētājs.

Jo tālāk virzās novadu apvienošanas reforma, jo vairāk viņam šķiet, ka solītās labākās dzīves vietā valdīs haoss. Pašvaldībām pamatfunkciju veikšanai krietni samazina finansējumu, piemēram, Ludzas novada pašvaldības gadījumā ieņēmumi tiks samazināti par 540 tūkstošiem eiro. Tajā pašā laikā pašvaldībai pieaugs izdevumi, uz tās pleciem gulsies minimālās darba algas palielināšana, pirmsskolas pedagogu algu celšana, garantētā minimālā ienākuma celšana, kā arī administratīvi teritoriālās reformas ieviešana. Savukārt Eiropas Savienības līdzekļi ir paredzēti konkrētiem mērķiem, pašvaldību pamatfunkcijas no tiem nevarēs nodrošināt. E. Mekšam neliekas, ka ir prātīgi virzīties uz reformu ar samazinātiem budžetiem. Izskatās, ka notiks pašvaldību novājināšana līdz neprātam.

Nezina, kādi būs ieguvumi

Šobrīd kopīgi ar kaimiņu pašvaldībām jāsakārto novadu attīstības un apvienošanas dokumentācija, jo tiek apvienoti 4 novadi, kuri 10 gadus dzīvojuši patstāvīgi, pieņēmuši lēmumus un saimniekojuši savā teritorijā. Katram novadam ir savas intereses, lai attīstītos konkrētā novada teritorija. Piemēram, tajā pašā sociālajā jomā visās pašvaldībās ir dažādi pabalsti, tāpēc priekšā vēl ir milzīgs darbs. Neviens nebūs apmierināts, ja iestādēm vajadzēs samazināt līdzekļus, lai arī būtu jābūt otrādi – līdzekļu reformas rezultātā būtu jābūt vairāk. Kā būs ar darbiniekiem, kādi papildus pienākumi un kāda to sadale, ir daudz neatbildētu jautājumu, savas bažas pauž E. Mekšs.

Valsts samazina Valsts policijai pienākumus, līdz ar to valsts ar savu rīcību un likumdošanu piespiež pašvaldību veidot atsevišķu štata vienību, kas nodarbosies ar administratīvajiem pārkāpumiem un saistošo noteikumu izpildi. Tāpat valsts līmenī tiek aizmirsts, ka reģionos dzīvo cilvēki, kuriem nākas katru dienu 20 – 30 kilometrus pārvietoties pa grants ceļiem, tāpēc lauki iztukšojas un iedzīvotāji pārceļas tuvāk pilsētām. Šajā gadījumā novadu apvienošana nelīdzēs, tāpēc arī Ludzas novadam paplašināšanās jaunas iespējas nedos.

– Kāpēc liela daļa cilvēku ir pret reformu? Manā skatījumā viņi neredz pagaidām nekādus plusus no tā. Es arī nevaru pateikt iedzīvotājiem, ka no apvienošanās būs ieguvumi, jo visas pārmaiņas uz kādu noteiktu laiku ievieš haosu. Pašvaldības budžets būs mazāks, gaidāmās pārmaiņas rada bažas, ka vara attālināsies no cilvēkiem, neziņa, kas tiks pie novada vadības. Cilvēki par to domā,– uzskata priekšsēdētājs. E. Mekšs.

Smags darbs būs sociālajā jomā

Vietniece sociālajos, izglītības un kultūras jautājumos Jevģēnija Kušča no 2008. – 2009. gadam bija Ludzas pilsētas domes priekšsēdētāja. Viņa ļoti labi atceras, ka visas toreizējā Ludzas rajona padomes saistības pārņēma Ludzas novads. Šobrīd atgriežamies pie tā, ka visu nākas apvienot atpakaļ. Liels darbs būs grāmatvedības nodaļām, kurām jāsagatavo visur vienādas pozīcijas un bankas konti. Jau aizritēja pirmā tikšanās ar visu 4 novadu galvenajiem grāmatvežiem.

Sociālajā jomā gaidāms smags darbs pie kompromisu atrašanas, jo katrā novadā ir dažādi pabalsti. J. Kušča atzīmē, ka visiem priekšsēdētājiem jāsatiekas un jāizrunā šī sistēma. Tas nebūs viegli, jo tuvojas vēlēšanas un katrs vēlas būt labāks par pārējiem.

Izglītības jomas apvienošanā J. Kušča neredz problēmas, jo sistēma novados ir vienāda. Pēc tam būs jāskatās, cik daudz iestādēs ir bērnu un cik tās lietderīgi uzturēt. Piemēram, Istras bērnudārzā ir tikai 14 bērni, taču iestāde tika saglabāta, jo tā atrodas ļoti tālu no pilsētas un tuvu Krievijas robežai. J. Kušca domā, ka šajā jomā samazinājumu nebūs. Liela loma būs tieši pēc vēlēšanām ievēlētajiem deputātiem, jo pirms vēlēšanām neviens nepieņems nepopulārus lēmumus.

Kultūras jomā J. Kušča redz, kā novados viss notiek, tāpēc viņa nesaskata problēmas. Vienkārši būs kāds vienotais metodiskais centrs, kurš koordinēs visu novadu. Kultūras jomā īpašas izmaiņas nenotiks, jo katram novadam ir izveidota sava kultūra. Nav jāmaina tas, kas jau labi darbojas.
– Ludzas novads nebūs pret cilvēkiem. Mēs, Ludza, esam noskaņoti pozitīvi, neskatoties uz to, kamēr viss sakārtosies, būs zināmas problēmas. Arī mūsu mērs visu laiku patstāvīgi aicina visus priekšsēdētājus uz tikšanām, naida nav,– piebilst J. Kušča.

Reforma uz cilvēku rēķina

Biedrības “Līdzdalībai nav vecuma” vadītāja Vera Putāne atklāj, ka agrāk Ludzas rajona padomē strādāja par galveno grāmatvedi. Jau 2009. gada reformas laikā viņa cerēja, lai tā būtu pēdējā reforma un tāda vairs neatkārtotos.

– Esmu pret reformu. Esmu par to, lai izpildvara būtu tuvāk cilvēkiem. Reformai jābūt priekš cilvēkiem, lai viņiem būtu labi. Tikai centralizējam un centralizējam, bet vai tas ir pamatoti? Šaubos, ka lauku cilvēkam būs labāk. Tie cietīs visvairāk šīs reformas rezultātā. Viņi jau tagad nezina, kā izdzīvot, lai nevajadzētu braukt uz novada centru. No tiem pašiem Līdumniekiem autobuss kursē tikai vienreiz nedēļā. Labi, ka kāds kaimiņš var palīdzēt. Tagad katrā pagastā ir pārvaldnieks, pie kura var vērsties dažādos jautājumos, bet pēc tam vienreiz avīzē nopublicēs telefona numurus, kam zvanīt, un aizmirsīs,– domā V. Putāne.

Laukos paliek tikai pus sabrukušas mājas un aizaugušas ceļmalas. Viņasprāt, cilvēkam ir labāk, ka visi pakalpojumi ir pieejami uz vietas, jo cilvēki savos 80 gados jaunas tehnoloģijas nevar apgūt, ja dzīvē neko tādu nav darījuši.

Noskaņa starp senioru biedrības dalībniekiem nav optimistiska, ir pat vienaldzīgie. Skaļi tiek pausts, ka būs mazāk deputātu un administratīvo darbinieku domē, tiks ieekonomēti līdzekļi, taču tas cilvēkam pamatā iedzen bailes, parādās neziņa par to, pie kā varēs vērsties, zvanīt un parunāt nepieciešamības gadījumā. Nelielajos pagastos un laukos dzīvojošie cilvēki grib satikties un apspriesties. Līdz ar to valda sajūta, ka reforma tiek veikta uz cilvēku rēķina. Skaitļos viss ir izrēķināts, taču pēdējā vietā paliek iedzīvotāji, cilvēcība, emocijas un saskarsmes iespējas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Novadiem būs jārod kompromisi” saturu atbild Ludzas Zeme.