Mērdzenē izaug jaunās “Ūgys”

Šodien parunāsim ar Pušmucovas etnogrāfiskā ansambļa “Olūti” vadītāju Ināru Dovgiallo, kura daudzu gadu garumā audzina jaunos talantus, lai pagastā nepazūd dziedāšanas tradīcija. Un ne tikai Pušmucovas pagastā – pateicoties viņai, Mērdzenē arī izauga jaunās “Ūgys”.

“Olūti” uztur tautas dziesmas dzīvas

Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis “Olūti” dibināts 1980. gadā, pirmos 15 gadus to vadīja Helēna Probuka. Tagad šo ansambli jau 28 gadu garumā vada Ināra Dovgiallo. Šobrīd kolektīvā ir ap 20 dalībniekiem no 8 līdz pat 80 gadiem.

Tautas dziesmas, tā ir mūsu vērtība, uzskata ansambļa vadītāja I. Dovgiallo. Katrai tautai savas dziesmas dod spēku un gudrību. Ja cilvēki vadītos pēc tiem tikumiem un gudrībām, kas ir ierakstītas tautasdziesmās, pasaule būtu nesalīdzināmi labāka un tīrāka. Latgales tautas dziesmas ir gan jautras, gan liriskas. Mēs pārsvarā dziedam jautras dziesmas. Ansambļa “Olūti” repertuārā izmantotas pārsvarā savā pagastā pierakstītās tautasdziesmas. Ir savas teicējas, kuras pieraksta dziesmas, vecākās no tiem – Benedikta Silkāne, Anele Dubrovska, Eleonora Sviklāne – jau aizgājušās aizsaulē. Aktīvi vāca folkloru pirmā ansambļa vadītāja Helēna Probuka, pateicoties viņai pušmucoviešu folkloras krātuvē ir daudz dažādu nostāstu, ticējumu un skanīgu tautas dziesmu.

Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis “Olūti”.

I. Dovgiallo vadībā kolektīvs ir piedalījies astoņos starptautiskajos folkloras festivālos “Baltica”, daudzos folkloras svētkos visā Latvijā. Viesojušies arī Vācijā, Ludzas sadraudzības pilsētā Bad Bodenteihā.

– Priecē tas, ka pa šiem daudzajiem gadiem esam kļuvuši kā viena liela dziedoša ģimene. Protam svētkus svinēt un atbalstīt viens otru kādā grūtākā brīdī,– saka Ināra. – Paldies, ka Jūs esat, ka dziedat, ka veltījat savu laiku mēģinājumiem koncertiem un izbraukumiem.

– Patiess prieks par skanīgajām Sviklānu un Puļu ģimenēm, kuras papildināja folkloras kopas dziedātāju pulciņu,– saka I. Dovgiallo. Bērniem patīk kopābūšana un rotaļdejas, ar to viņi aizraujas. Ja dzied bērni, etnogrāfiskajam ansamblim arī būs nākotne.

Glabā savu dziesmu pūru

Pušmucovas dziedātājas cenšas saglabāt un nodot turpmākajām paaudzēm savu dziesmu pūru. 2018. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra skaņu ierakstu studijā tika ierakstīta liela daļa Pušmucovas etnogrāfiskā ansambļa dziesmu. Tagad vietnē garamantas.lv var klausīties arī Pušmucovas puses tautas dziesmu ierakstus.

Ināra Dovgiallo stāsta, ka Zinātņu Akadēmija visus sakrātos folkloras materiālus tagad digitalizējusi un tagad katram ir iespēja ieskatīties Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā interneta vietnē garamantas.lv. Tas atvieglo dziesmu meklēšanu, lai iemācītos kaut ko jaunu, jo tagad uzklikšķinot var meklēt un klausīties visas Latvijas dziesmas, nav vairs jābrauc uz Rīgu. Dziesmas sistematizētas, un var atrast dziesmas no visas Latvijas.

Lai tradīcijas turpinātos

Daudzus savas dzīves gadus dziedāšanai Pušmucovas etnogrāfiskajā ansamblī ir veltījušas Janīna Trukšāne un Antoņina Bondare. – Viņas ir mūsu zelta fonds,– saka Ināra.

Daudzas dziesmas ir izdziedātas un daudzas Latvijas vietas ir izbraukātas ar kolektīvu. Lai arī jaunajai paaudzei iesētu tautas dziesmas mīlestības graudiņu, radās doma dibināt bērnu un jaušu folkloras kopu. Tā 2011. gadā Pušmucovā tika dibināta jauniešu un bērnu folkloras kopa “Olūteņi”. Laika gaitā sastāvs ir mainījies, tie bērni, kuri dziedāja sākumā, jau izauguši. Daži no tiem dzied pieaugušo kolektīvā – viņiem tagad jau ir 18-20 gadi, viņi organiski pievienojās Pušmucovas etnogrāfiskajam ansamblim. Izaugusi jaunā paaudze. Tagad bērnu folkloras kopas dalībnieku vecums ir no 6 līdz 12 gadiem.

Ināra Dovgiallo strādā par mūzikas skolotāju un uzskata, ka katram savs ceļš ejams. Mūzika ir tik daudzveidīga. Ir tādi jaunieši, kuriem interesē tikai modernā mūzika, bet folklora neinteresē. Protams, ja vecāki dzied, tad bērni labprāt arī piedalās etnogrāfiskajā ansamblī, pamanījusi skolotāja. Bet tiem, kuri nekad nedziedāja, viņa piedāvā pamēģināt, jo nevari pateikt, vai tev patīk vai nepatīk tas, ko nepazīsti. Ināra personīgi uzrunā bērnus, uzaicinot uz mēģinājumu, un viņi labprāt atnāk pamēģināt. Daži paliek uz daudziem gadiem.

Ar godu pārstāv novadu

Pirms diviem gadiem Ināra Dovgiallo uzsākusi darba gaitas Mērdzenes pamatskolā, arī tur tika dibināts bērnu folkloras kolektīvs. Mērdzenes pamatskolas folkloras kopa “Ūgys” dzied pirmo gadu, taču jau paspēja apgūt programmu. Aprīlī Mērdzenes skolēni piedalījās Ziemeļlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojumā-skatē “Kaidi zīdi pļaveņā, taidi munā cimdeņā”, kur ar godu pārstāvēja Ludzas novadu kopā ar Pušmucovas “Olūteņim” un Ludzas mūzikas pamatskolas “Žibuļeiti”, bet maija beigās – Bērnu un jauniešu Latvijas folkloras kopu nacionālajā sarīkojumā “Pulkā eimu, pulkā teku 2023” Cesvainē.

Mērdzenes pamatskolas folkloras kopa “Ūgys” Rēzeknē 28. aprīlī Ziemeļlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojumā – skatē “Kaidi zīdi pļaveņā, taidi munā cimdeņā”.

“Pulkā eimu, pulkā teku” ir nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas programma, kā galvenais uzdevums ir paaudzēs krātā mantojuma, īpaši nemateriālais kultūras mantojuma – prasmju, iemaņu, stāstu, dziesmu, melodiju, deju un dzīves gudrību pielietojuma iespējas šodien, šeit un tagad katram no mums – atbildīga saglabāšana un attīstīšana, nodošana tālāk. Nemateriālais kultūras mantojums tiek apgūts dažādos folkloras žanros: bērni un jaunieši mācās dziesmas, dejas un rotaļas, šogad īpaši pievēršoties savas puses tradīcijām.

– No Mērdzenes bērniem un jauniešiem dzirdu pozitīvas atsauksmes par darbošanos folkloras kopā. Dalībniekiem ļoti patīk gan jautrās latgaliešu dziesmas, gan daudzās rotaļdejas, kas ļauj kārtīgi izdejoties vienkāršos deju soļos. Ļoti ceru, ka viņiem patiks arī turpmāk, mēs varēsim vēl daudz ko jaunu iemācīties. Liela pievienotā vērtība bērnu un jauniešu folkloras kolektīvos ir latgaliešu valodas saglabāšana, jo ar dalībniekiem es latgaliski ne tikai dziedu, bet arī runāju,– stāsta I. Dovgiallo.

Prot aizraut un iedvesmot jauniešus

Jūtams, ka dzimtā puse, mūzika un dziedāšana ir Ināras sirdslieta un iespēja bērniem iemācīt sava novada tautas dziesmas un tradīcijas sagādā gandarījumu.

Ināra patiešām savu darbu dara ar sirdsdegsmi, aizrautību un prieku. Pēc Pušmucovas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieku teiktā, viņa prot aizraut un iedvesmot jauniešus pievērsties folklorai, apzināties savas saknes, cienīt senču atstāto kultūrvēsturisko mantojumu un smelt tajā gudrību.

Jāpiebilst, ka visi trīs kolektīvi skatēs ir ieguvuši I pakāpi. Tas liecina, ka ieguldītajam darbam ir labi rezultāti, bet mūsu tautas dziesmas, dejas un senču gudrības tiks saglabātas vēl arī nākošajām paaudzēm.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Mērdzenē izaug jaunās “Ūgys”” saturu atbild Ludzas Zeme