Medijpratība ir sastopama esošajā izglītības saturā

Runājot par medijpratību, daudzi uzsver to, ka tā būtu jāapgūst tieši skolā. Ludzas pilsētas ģimnāzijā 2 gadus tika īstenots starptautisks projekts “Digitālā un mediju pratība ilgtspējīgai mūžizglītībai”. Projekta koordinatore Inese Vorza atklāj, ka medijpratība ir visur, turklāt ar to skolotāji un skolēni saskaras jau esošajā izglītības sistēmā.

Par medijpratību runā Latvijā

Nav taisnība, ka citās skolās netiek runāts par medijpratību. Visās skolās bērni gatavo prezentācijas un referātus, tāpēc par informācijas atlasi un tās ticamību runā visur. Vienkārši to sevišķi neviens nedefinē kā medijpratību. Par viltus ziņām tiek runāts arī mācību priekšmetos, stāsta skolotāja I. Vorza.

Projekts “Digitālā un mediju pratība ilgtspējīgai mūžizglītībai” nebija vērsts tikai uz medijpratību, bet arī uz digitālo pratību. Bija jāmācās strādāt ar dažādiem digitāliem rīkiem un tieši tādēļ jāapgūst arī medijpratība – kā atlasīt informāciju, kā pareizi ievietot atsauces, lai informācija ir patiesa, kā pārbaudīt informāciju. Pēc šī projekta ģimnāzijas 2 skolēni un skolotāji piedalījās arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rīkotajā medijpratības nometnē. Pēc tam viņi organizēja aktivitātes skolā – skolēniem, skolotājiem un vecākiem.

Kopumā starptautiskais projekts tika īstenots 2 gadus, šobrīd tas jau ir noslēdzies. Latvija bija vadošā valsts, kura koordinēja Rumāniju, Bulgāriju, Turciju, Franciju un Itāliju. Unikāla iespēja bija sadarboties ar jauniešiem no dažādām valstīm, taču vairāk par medijpratību tika runāts tieši Latvijā. Tēma ir pietiekoši jauna un informācijas plūsma ļoti plaša. Vērtīgas medijpratības nodarbības vadīja Riebiņu vidusskolas skolotājas ekspertes, kuras bija izgājušas speciālus kursus Izglītības attīstības centrā. Savukārt informāciju par viltus ziņām un to atpazīšanu projekta dalībnieki ieguva Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, strādājot ar pasniedzēju Sandru Murinsku. Krāpšanas gadījumu atpazīšanas nodarbība notika Eiropas Mājā Rīgā ar NATO ekspertu Lindu Curiku. Jaunieši globālajā Eiropas dimensijā skatījās ziņas, to nosaukumus, attēlus un arī paši mēģināja veidot viltus ziņas.

Līdzīgas problēmas visās valstīs

Medijpratības nodarbībās piedalījās arī 11. klases skolnieki Dairis Brilis un Brigita Lemmens. Piedaloties projekta aktivitātēs Latvijā, jaunieši padziļināti apguva medijpratību, jo ikdienā mācību procesā tā netiek akcentēta kā medijpratība. Tāpat kļuva skaidrs, ka mūsdienu problēmas digitālajā un mediju vidē ļoti līdzīgi skar jauniešus visās valstīs. Dairis atklāj, ka nodarbības notika angļu valodā, taču tas nebija traucēklis, viss bija saprotams un viegli uztverams. Iepriekš nekas līdzīgs netika īstenots. Nodarbības vairāk palīdzēja atpazīt “fake” ziņas, kā arī saprast, ka “dzeltenajā” presē viss nav patiesība. Visvairāk viltus ziņas tiek izplatītas tieši internetā, diez gan bieži tās var “nošērot” sociālajos tīklos, līdz ar to viltus ziņu ķēde izplatās tālāk caur citiem lietotājiem.

I. Vorzai šķiet, ka mūsdienu jauniešiem piemīt kritiskā domāšana un viņi prot atpazīt patiesu informāciju no nepatiesas pat vairāk nekā vecāki. Dalīšanās ar viltus ziņām jauniešu vidū bieži vien notiek tāpēc, lai pārbaudītu, kā uz tām reaģēs citi.

Medijpratība ir visur

Medijpratība izglītībā ir ļoti nozīmīga un svarīga, uzskata projekta koordinatore. Pēdējā laikā tā tiek vairāk aktualizēta līdz ar interneta un sociālo tīklu ienākšanu ikdienā, jo parādās liela informācijas plūsma. Jebkurā gadījumā atlasīt ziņas un informāciju mācīja jau agrāk. Skolēni tiek sagatavoti ne tikai sēdēt klasēs un lasīt tekstus mācību grāmatās, bet viņi tiek mācīti atlasīt informāciju no citiem avotiem, ko drīkst un nedrīkst izmantot, kā arī pārbaudīt, vai tā ir uzticama informācija. I. Vorza piemetina, ka tagadējā izglītības saturā ir moderni vienā mācību priekšmetā sasaistīt vairākus. Viņa, pasniedzot angļu valodu, savās mācību stundās var runāt gan par apkārtējās vides aizsardzību, gan politiku un ģeogrāfiju. Tieši tāpat arī medijpratība iet kopā ar visiem mācību priekšmetiem, it īpaši, kad jaunieši gatavo prezentācijas, referātus, veido monologrunas, aizstāv savu viedokli, piedalās diskusijās.

Dairis stāsta, ka informācijas plūsma sociālajos tīklos nav liela, salīdzinot ar ziņu portāliem. Viņam nav pārāk daudz brīva laika un lielas intereses lasīt ziņas, tāpēc Dairi sasniedz informācija, kura ieguvusi popularitāti starp cilvēkiem. Kā piemēru viņš min gadījumu, kad Parīzē dega katedrāle. Liels skaits cilvēku dalījās ar šo informāciju, video, attēliem, tiešraidēm un viņam tapa skaidrs, ka tā nav “fake” ziņa.

Jaunumus uzzina internetā

Brigita atklāj, ka internets viņai bija pieejams no mazotnes, tāpēc spēja atpazīt gan viltus ziņas, gan attēlus parādījās sen. Viņas tētis aizraujas ar vēsturi un ziņām, seko visiem aktuālākajiem notikumiem. Brigitai ar tēti noris diskusijas parasti ar politiku saistītos notikumos, jo viņa par to maz interesējas. Tāpēc, ja viņai ir rodas jautājumi, tad pie tēta var nākt un jautāt. Kad internetā plaši izplatījās informācija par Amazones meža degšanu, Brigita sastapās ar informāciju, ka mežs deg 2 nedēļas. Tētis bija tas, kurš pārbaudīja informāciju Amerikas portālos un izrādījās, ka mežs deg 2 dienas. Brigitai bija jāpadomā, kam uzticēties vairāk. Savā veidā viņš ir eksperts, kurš prot izskaidrot notiekošo.

Abi jaunieši viennozīmīgi apstiprina, ka par aktuālākajiem notikumiem uzzina tieši internetā, avīžu lasīšana un televīzijas skatīšanās vairs nav aktuāla. Dažreiz, braucot automašīnā, sanāk paklausīties radio. Lielākoties, ja televīzijā rāda kaut ko nopietnu un svarīgu, tad vecāki ir tie, kuri pasauc paskatīties.

Tā kā jauniešiem mūsdienās ir pieejams milzīgs informācijas apjoms, tad Brigita atzīst, ka vairāk lasa par sev interesējošām tēmām, piemēram, par slavenībām vai veselību. Politiskās lietas viņu neinteresē, tāpēc attiecīgās ziņas Brigita palaiž garām.

Mācās no savas pieredzes

Dairis stāsta, ka pirms 1 – 2 gadiem Instagram sociālajā tīklā saskārās ar viltus reklāmu, kurai noticēja pats un daudzi citi viņa vecuma jauniešu. Izvietotajās reklāmās kāds apģērbu veikals atlasīja cilvēkus, ar kuriem vēlas sadarboties un kopā strādāt, vienīgais, kas bija jāizdara – jāseko līdzi kontam un jādalās tālāk ar attēlu. Sākotnēji tas likās patiesi, gribējās pamēģināt un nešķita grūti, konti savāca apmēram 100 000 sekotāju dienas laikā. Dairis sāka saprast, ka visi sekotāji nevar strādāt pie viena apģērbu veikala un drīzumā to saprata arī citi sekotāji. Vēlāk, kad parādījās līdzīgi ieraksti, tad jau iegūtā pieredze lika saprast, ka tas nenotiek pa īstam, tas ir “fake”.

Savukārt Brigitai pirms 2 gadiem bija situācija, kad sociālajā tīklā kāds lietotājs, kurš it kā mācās medicīnas universitātē viņai uzrakstīja vēstuli, ka veic aptauju. Apskatot šo lietotāju, viņai nekas neraisīja aizdomas, ka tas varētu būt viltus profils un piekrita atbildēt uz jautājumiem. Pēc atbilžu saņemšanas šis profils sāka viņu šantažēt, ka tās nosūtīs visiem draugiem, ja viņa neizpildīs viņa prasības. Brigita nezināja kā reaģēt, viņa nobijās un izsauca policiju. Policists lika nobloķēt attiecīgo personu un izdzēst profilu. Dairis piemetina, ka ar sociālo tīklu lietošanu rodas sava pieredze un kritiskā domāšana, kad sveši cilvēki uzsāk sarakstes. Jaunieši uzskata, ka 16 – 17 gados jau ir kļuvuši pietiekoši nobrieduši, patērējot dažādus interneta resursus.

Jāpieskata bērnu nodarbes internetā

Brigitai ir zināmi viņas vecuma jaunieši, kuri ļoti naivi tic visam, tāpēc uzskata, ka sākotnēji agrāka saskarsme ar internetu un sociālajiem tīkliem rada spēju kritiski attiekties pret notiekošo. Dairis uzskata, ka internets ir labs veids, kā iegūt informāciju, taču rūpīgi jāpārdomā, vai sociālie tīkli ir nepieciešami bērniem. Ja Instagram tiek lietots no 14 gadiem, tad var salīdzināt kādu informāciju par sevi jaunietis ievietoja pašā sākumā un šodien. Tāpat negribētos, lai jaunākie brāļi un māsas pieļautu līdzīgas kļūdas, par ko vēlāk nāktos nožēlot izdarīto.

– Īstenībā sociālie tīkli deva mums gan dzīves pieredzi, gan pieredzi medijpratībā. Bet līdz 16 gadu vecumam vecākiem vajadzētu sekot līdzi, kas notiek,– pauž viedokli Dairis. Par sociālo tīklu izmantošanu ir atbildīgi vecāki, jo maziem bērniem nokļūšana pie interneta paver dažādas iespējas. Jaunieši Dairis un Brigita dod padomu nākošajai paaudzei – neievietot internetā neko tādu, ko vēlāk pieaugušā vecumā nāksies nožēlot.

Notikumus Ludzā uzzina Facebook

Jaunieši atzīst, ka ir reģistrējušies ļoti daudzos sociālajos tīklos, taču ikdienā visus pat neizmanto. Tas ir atkarīgs no sociālo tīklu popularitātes citu jauniešu vidū. Dairis un Brigita ikdienā izmanto sociālos tīklus Instagram, Pinterest, Snapchat, Youtube kanālus. Dažreiz tiek izmantots arī Facebook, jo tur var uzzināt Ludzas pilsētas jaunumus. Ar tiem dalās vietējie iedzīvotāji, kuriem jaunieši seko. Ziņu portālos neko īpaši daudz par Ludzu nevar uzzināt. Dairim patīk, ka daudziem uzņēmumiem Facebook ir izveidotas savas lapas, kur mierīgi var noskaidrot kafejnīcu darba laiku, atrašanās vietu un notiekošos pasākumus. Tas ir labs palīgs informācijas iegūšanā. Savukārt sociālie tīkli Instagram un Pinterest drīzāk viņiem ir izklaides, interešu un iedvesmas avoti. Globāli svarīgus notikumus var atrast arī Instagram, pamanījuši jaunieši.

Dairis sapratis, ka cilvēki sociālajos tīklos vairāk skatās tikai attēlus un zem tiem pievienotos aprakstus nemaz nelasa. Pats jaunietis aprakstu zem attēla izlasītu, ja tas skartu viņam interesējošo tēmu. Arī mūsdienu blogeru* atspoguļotajam saturam būtu jābūt ģimenēm draudzīgākam, spriež Brigita. Nav pareizi, ja bērnu un jauniešu elki rāda viņu vecumam neatbilstošu saturu, kas pārkāpj visas ētikas un morāles robežas. Dairis diezgan daudz blogerus ir atradis Instagram, kuri izpauž savas domas. Viņam šķiet interesanti palasīt un aizdomāties par nopietnākām tēmām, tas dažreiz palīdz izprast sevi.

Aktuāli kļūst podkāsti*

Tāpat abi jaunieši atklāj, ka pēdējā laikā sāk klausīties audio saturus “podcast”. Dairis vienu no pēdējiem podkāstiem klausījās par kritisko domāšanu un tā kā šī tēma bija jau zināma, tad viņam ir izveidojies arī savs viedoklis. Daudzi pieaugušie uzskata, ka bērniem nav kritiskās domāšanas, kaut gan dažreiz ir tieši otrādāk. Internets kritisko domāšanu attīsta. Tāpēc nevajag uzskatīt, ka jaunieši nav izglītoti un pieredzējuši. Maldīgs ir uzskats, ka jaunieši, kuri labi mācās ir medijpratīgāki un nobrieduši dzīvei, saka Brigita. Viņai ir zināms piemērs, kad skolēns mācās ar izcilām sekmēm, taču kritiskās domāšanas nav vispār. Jaunieši, kuri skolā nemācās uz augstākajām atzīmēm un mājās brīvo laiku nepavada pie grāmatām, savas sociālās prasmes un kritisko domāšanu iegūst ārpus skolas aktivitātēs.

Jāpiebilst, ka par radošu un kvalitatīvu darbu, nozīmīgu ieguldījumu Ludzas novada izglītības jomas attīstībā pašvaldība 18. novembra pasākumā apbalvos ar atzinības rakstu projekta koordinatori un angļu valodas skolotāju I. Vorzu. Viņa par skolotāju strādā 24 gadus, kopš 2003. gada viņa ir skolotāja Ludzas pilsētas ģimnāzijā. Pedagoģe šo nopelnu uzskata par komandas darbu, jo viens cilvēks nevar paveikt visu.

– Varbūt esmu tas mazais motoriņš, bet ko var paveikt viens motors, ja nav ne spārnu, ne riteņu,– saka skolotāja.

Ir daudzi aktīvi jaunieši, kuri labprāt nāk un iesaistās dažādās aktivitātēs. Liela nozīme ir arī vecāku attieksmei un ģimenei, jo bērni to turpina nest tālāk sabiedrībā. Darbs nav kvalitatīvi paveicams arī bez skolas administrācijas un kolēģu atbalsta, tāpēc pedagoģe I. Vorza vēlas pateikt paldies visam skolas kolektīvam par sadarbību un atbalstu.

*Blogs jeb emuārs ir tīmekļa vietne jeb Web lapa, kuru parasti uztur viena persona jeb blogeris, kas tajā publicē rakstus par sev aktuālām tēmām, ikdienas piedzīvojumiem, kā arī ievieto attēlus vai video materiālus.

*Podkāsti ir audio saturs, kuru klausīties kustībā

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem