Kontrabanda – morāles jautājums

Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā

Turpinājums 8. decembra Ludzas Zemē publicētajam rakstam “Kontrabanda skar visus”.
Aptaujas laikā iedzīvotāji bieži kā vienu no kontrabandas cēloņiem nosauca bezdarbu. Tāpēc šoreiz intervija ar Nodarbinātības Valsts Aģentūras Ludzas filiāles vadītāju Edgaru Tereško.

Nodarbinātības rādītāji uzlabojas

Nodarbinātības Valsts Aģentūras Ludzas filiāles vadītājs Edgars Tereško uzskata, ka kontrabanda nav tas gadījums, kad to var pamatot ar bezdarbu, jo nodarbinātības rādītāji uzlabojas, bet darba devēji runā pat par darbaspēka trūkumu:
– Ja mēs skatāmies pēdējo gadu dinamiku, tad bezdarba līmenis pazeminās un šobrīd ir sasniedzis viszemāko līmeni kopš 2009. gada. Ja krīzes gados mums bija reģistrēti gandrīz 5 tūkstoši bezdarbnieku, tas bija izmisuma brīdis, tad šobrīd NVA Ludzas filiālē uzskaitē ir mazāk par 3 tūkstošiem bezdarbnieku, precīzāk, uz 1. novembri – 2851.
Arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu situācija šobrīd ir daudz labāka. Valstī reģistrētā bezdarba līmenis ir 6,6 %. Taču Latgalē, nodarbinātības rādītājiem uzlabojoties, bezdarbnieku īpatsvars joprojām ir visaugstākais valstī – 15,6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā. Reģistrētā bezdarba līmeni novados mēs aprēķinām kā reģistrēto bezdarbnieku īpatsvaru to iedzīvotāju kopskaitā, kuri ir darbaspējas vecumā. Tātad Ludzas novadā 16,8% iedzīvotāju darbspējas vecumā ir reģistrēti kā bezdarbnieki, Kārsavas – 19,9%, Zilupes – 21,9% un Ciblas novadā – 23,7%.

– Kā ar darba piedāvājumiem?

– Šobrīd Darba piedāvājumu valstī ir daudz. Novembra sākumā NVA datu bāzē bija reģistrētas 12 636 aktuālās brīvās darba vietas. Ja piemērotu darbu nevar atrast dzīves vietas tuvumā, to var meklēt kaimiņu novadā vai citā Latvijas reģionā. Mēs sniegsim mobilitātes atbalstu un pirmo četru darba tiesisko attiecību laikā kompensēsim transporta vai īres izdevumus. Brauciet, meklējiet, kur tas darbs ir. Meklējiet darbu ar NVA CV un vakanču portāla starpniecību. Šis portāls atrodams NVA mājaslapā, tā ir plāšākā valstī CV un brīvo darba vietu datu bāze.
Taču ja runājam par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus īsteno mūsu filiāle, tad, piemēram, mums ir novadi, kur visas vēlmes par dalību Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos pašvaldībās ir apmierinātas. NVA bezdarbniekiem un darba meklētājiem piedāvā daudz atbalsta pasākumu un pakalpojumu, ar tiem var iepazīties mūsu mājaslapā.

– Vai darba devējiem ir viegli atrast sev darbiniekus?

– Darba devēji valstī ir izmisumā, jo nezina,  kur atrast strādniekus. Iepriekšējos gados tā nebija. Šodien, kad tiekos ar darba devējiem, viņi saka, ka nevar atrast cilvēku, kurš grib un var strādāt. Prese ir pilna ar darba piedāvājumiem. Darba devēju organizācijas nopietni domā par nepieciešamību atvieglot nosacījumus viesstrādnieku piesaistei, jo trūkst darbaspēka.

– Cik bieži parādās vakances? Kādas un vai ir grūti Ludzas apkaimē atrast darbu?

– Jaunas vakances tiek reģistrētas katru dienu (E. Tereško izdrukāja no NVA mājas lapas tās dienas vakances, kad notika intervija. Es visiem bezdarbniekiem stāstu: ejiet un katru dienu pārbaudiet, var atlasīt pēc profesijas vai pēc vietas – Ludzā, Ciblā, Zilupē vai Kārsavā. Šodien pieteikties var par krāvēju, traktoristu, šūšanas iekārtu operatoru, taču ja neko nemākam un nevaram, tad ejam par mežstrādnieku Ciblas novadā vai apsargu Ludzā. Piemēram, šodien 11 darba devēji piedāvā 29 vakances: Ludzā – 13, Kārsavā – 6, Zilupē – 6 un Ciblā – 4.

Bezdarbs bija un būs

Uz jautājumu – ja ir vakances, kāpēc pie mums tomēr pastāv bezdarbs, E. Tereško atbildēja, ka bezdarbs bija un būs. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars mums ir daudz lielāks nekā Rīgā. Dažiem tas ir jau dzīvesveids. Uzskaitē reģistrējas bezdarbnieku otrā paaudze. Ir tādi, kuri nestrādā un nekad nestrādās. Gaidīt, ka Ludzā tiks atvērta milzīga rūpnīca un šie cilvēki, kuri ilgstoši nestrādāja, tur strādās, tie ir maldi, pārliecināts E. Tereško. Taču NVA piedāvā īpašu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu ilgstošā bezdarba mazināšanai, kas ilgstošajiem bezdarbniekiem piedāvā daudz aktivitātes, tai skaitā pašapziņas paaugstināšanai un motivācijai integrēties darba tirgū. Tiem bezdarbniekiem, kuri nevar atrast darbu atkarību dēļ, nodarbinātības dienests piedāvā iespēju ārstēties no atkarībām.

– Vai valsts līmenī tiek gatavoti likumprojekti, kas skars Latgali, lai mazinātu bezdarbu?

– Mēs esam ļoti dinamiska iestāde, kas nepārtraukti attīstās, mēs pilnveidojam esošos pakalpojumus un pasākumus, kā arī ieviešam jaunus. Piemēram, šobrīd īpaša uzmanība tiek pievērsta tiem darba ņēmējiem, kuru vecums pārsniedz 50 gadus. Šogad mēs sākam ESF projekta „Atbalsts ilgākam darba mūžam” īstenošanu, lai sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību veicinātu darbavietu saglabāšanu, atbalstošu attieksmi un karjeras iespējas darbiniekiem virs 50 gadiem.

Atbalsta uzņēmējdarbības uzsākšanu

– Kā Jūs domājat, bezdarbnieki var nodarboties ar kontrabandu vai tautā tā saucamo točku uzturēšanu, kur pārdot nelegālās akcīzes preces?

– Ja ir runa par kontrabandu un točkām, manā uztverē, tas ir vairāk morāles un nevis izmisuma aspekts, un katra individuālās izvēles jautājums.
Ja mēs runājam par kontrabandu, tad nezinu vai var to saistīt ar bezdarbu. Lai ar to nodarbotos nepieciešama tehnika, aprīkojums, naudas līdzekļi, uzņēmība, taču vai bezdarbniekam tādi līdzekļi un iespējas ir?
Ja mēs runājam par braukšanu pāri robežai pēc precēm savām vajadzībām, tad tajā var būt iesaistīti kā bezdarbnieki, tā arī strādājošie. Pieņemsim, ka nav darba, taču, ja pietiek enerģijas nopirkt automašīnu, sakrāt naudu precei, iegādāties to un realizēt, tad ir jādomā par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu. NVA bezdarbniekiem piedāvā konsultatīvo atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Labāko biznesa plānu autori saņem pat finansiālu palīdzību biznesa idejas īstenošanai.
Lai ietu uz točku iepirkties, tad arī nepieciešami naudas līdzekļus. Ja kāds tā dara, tad jāizvērtē, iespējams cilvēks ir nelegāli nodarbināts. Kad ir nauda alkoholam, tas nav izmisums. Izmisums ir, kad nav ko ēst!

Dziļas sāpes acīs

Daži mana, raksta autora, novērojumi. Aptaujas gaitā daudz iedzīvotāju nevēlējas runāt par točku tēmu. Jaunieši bija diezgan vieglprātīgi noskaņoti un atbildēja ar humoru. Vecākas paaudzes cilvēki atbildēja ļoti nopietni un apdomāti. Taču viena sieviete, kuras vīrs ir dzērājs, atteicās runāt par točkām un nepateica neko, ne labu, ne sliktu. Viņas acīs ieraudzīju patiesi dziļas sāpes…
Tāpat, kad tika aizskarta točku tēma, tad neviens nepiekrita fotografēties priekš avīzes. Neviens. Tādu gadījumu savā žurnālista gaitā vēl neatceros, tomēr pilnībā saprotu šos cilvēkus.
Viens vīrietis aizrautīgi runāja par točku īpašniekiem: – Tas ir viņu bizness. Nu ko viņam darīt, ja valsts nedod viņam darbu, ko? Viņš tirgos kontrabandas preces, pareizi. Nē, protams, tas nav pareizi, bet ja viņš neko citu nevar?
Nevaru piekrist šādam viedoklim. Katrs no mums pazīst vairākus cilvēkus, kuri spēj atrast darbu, jo viņiem ir veselība, taču, diemžēl, nav vēlmes strādāt.

Ko nozīmē bizness

Aptaujas gaitā bieži izskanēja vārds bizness attiecībā uz točkām. Man šķiet, ka pārāk bieži mēs sākam izmantot šo vārdu ārpus tā nozīmes. Ko patiešām nozīmē bizness? Bizness ir uzņēmējdarbība peļņas interesēs. Mēs dzīvojam nevis uz kādās neapdzīvotas salas, bet gan valstī, kurā ir noteikti likumi. Uzņēmējdarbību Latvijā regulē likums “Par uzņēmējdarbību”. Pēc likuma, fiziskām un juridiskām personām, valstij un pašvaldībām ir tiesības brīvi izvēlēties uzņēmējdarbības formas, kas nav pretrunā ar likumu. Tāpēc ļoti šaubos, ka vārdus bizness vai uzņēmējdarbība var lietot točku gadījumam. Nosaucot točkas turētāju par biznesmeni, mēs pazemojam godīgus uzņēmējus.
Esmu pārliecināta, ka jebkura nodarbošanās, kura uzcelta uz bērnu asarām un salauztiem likteņiem, nenesīs laimi.
Lūdzu, padomājiet par to, kontrabandas biznesmeni!

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.