Kontrabanda skar visus

Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā

Ludzas Zeme turpina novembrī aizsākto tēmu par kontrabandu. Šoreiz par šo sabiedrībai un valstij aktuālo problēmu lūdzām uz sarunu Valsts policijas un Nodarbinātības valsts aģentūras amatpersonas.

Tas ir dzīvesveids

Atgādināsim, ka novembrī veicām nelielu aptauju, lai noskaidrot, kā sabiedrība uztver kontrabandu, kā arī nelegālā alkohola un cigarešu tirdzniecības vietas jeb tautā sauktās točkas. Šoreiz tika uzdoti jautājumi – Kāpēc cilvēki brauc uz Krieviju pēc cigaretēm un degvielas. Kāpēc pie mums joprojām pastāv točkas. Vai policija pietiekami labi strādā, lai tās apkarotu. Vai Jūs skar kontrabanda un točkas. Kā jūs saprotat, kontrabanda – tas ir labi vai slikti?
Vairāki ludzānieši uzskata, ka daudzi viņu paziņas uz Krieviju pēc benzīna, cigaretēm un produktiem brauc, jo tur viss ir lētāk, bet uz vietas pastāv liels bezdarbs un nelielas darba algas.
Viens cilvēks izsakās ļoti konkrēti: – Vispār visa šļūkāšana pāri robežai, tā nav kontrabanda. Ja cilvēks legāli ieved pāris paciņas cigaretes, produktus sev un saviem radiem, un ja viņš kaut ko no tā pārdod, tad faktiski tas ir dzīvesveids.
Šīm viedoklim nevar nepiekrist, pierobežas iedzīvotāju ciemošanās kaimiņzemē, lai iegādātos lētu degvielu, tomēr nav kontrabanda. Cilvēki mēdz sajaukt divas lietas – legālus braucienus savām vajadzībām, kuri ir atļauti, ar kontrabandu, kas ir pretlikumīgi.
Interesanti, ka aptaujājot aptuveni 20 cilvēkus, uz jautājumu – Kontrabanda – tas ir labi vai slikti?, tika saņemtas dažādas atbildes. Viena daļa atbildēja, ka tas ir labi, taču cita, ka slikti. Kāds arī piebilda, ka kontrabanda ir labums tiem, kas ar to nodarbojās. Taču viennozīmīgi tikai likumsargi uzskata, ka kontrabanda ir likumpārkāpums.

Nolād točku turētājus

Taču kāpēc cilvēki nodarbojas ar kontrabandu? Iedzīvotāju atbildes skan šādi – Tāpēc, ka tādā veidā var nopelnīt vieglu naudu.
Vairākums cilvēku uzskata, ka točku turētāji paši nav alkoholiķi: – Tas ir tikai naudas pelnīšanas veids. Tas ir bizness.
Tautas viedokli par točkām:  – Nodzirdīt cilvēkus ir liels grēks. Bizness ir atšķirīgs, varat audzēt kartupeļus, bet varat, piemēram, marihuānu un saprotams, ka marihuānu audzēt ir izdevīgāk. Es nesaprotu tādu biznesu, bet cilvēki točkas īpašnieku nolādē.
Lauku sieviete atceras: – Agrāk mums tādu točku nebija. Alu brūvējām tikai savām vajadzībām. Toreiz bija talkas – meslus izvešana, siena pļaušana, graudaugu izkaltēšana, cukurbiešu stādīšana. Vēlāk vajadzēja visu ar zirgiem vest uz Ludzas staciju. Toreiz viens otram palīdzēja. Katrs saimnieks alu brūvēja tikai savām vajadzībām nevis pārdošanai.
Kaut gan vairākums respondentu atbildēja, ka točkas viņus neskar, jo viņi paši nedzer un nesmēķē, tomēr ir arī tādi iedzīvotāju, kuri tomēr uzskata, ka točkas ir ļaunums: – Točkas nemaksā nodokļus! Tā ir kontrabanda Valsts līmenī un točkām ir nelabvēlīgas sekas. Tā ir tautas nodzeršanās. Priekš valsti tas ir slikti. Ja mēs visi ar kontrabandu nodarbosimies, no kurienes radīsies nodokļu nauda pabalstiem un pensijam? Nodokļu ieņēmumu nepietiek un tāpēc pensijas nepaaugstina.
Tātad secinājums, ka točkas skar pilnīgi visus. Arī tos, kuri nelieto alkoholu un nesmēķē.

Tirgū cigaretes vairs nepārdod

Tāpat pretrunīgas atbildes saņēmām uz jautājumu – Vai policija pietiekami labi strādā, lai apkarot točkas?
Citi uzskata, ka jā. Kāds pat novērojis, ka Ludzas tirgū vairs nevar iegādāties nelegālas cigaretes. Savukārt otra daļa iedzīvotāju uzskata, ka policijai šajā jomā vēl jāpiestrādā.
Kāds uzskata, ka točkas ir neapturamas: – Kā viņus apkarot, ja visi tur barojas? Par visu ir samaksāts…
Iespējams, iedzīvotājiem trūkst informācijas? Tāpēc nolēmām intervēt cilvēku, kurš katru dienu darba gaitā saskaras ar točkām un to īpašniekiem.

Apkaroto točku skaits ar katru gadu palielinās

Pēdējo trīs gadu laikā Ludzas iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki no aprites izņēma 1  023 820 gabalu cigaretes bez valsts akcīzes, 8 755 litrus nelegālās degvielas un 11 505 litrus nelegālā alkohola.
Kā Ludzas Zemei paskaidroja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē, cīņa ar akcīzes nodokli apliekamo preču un nelegālo alkoholisko dzērienu nelikumīgu apriti ir viens no Valsts policijas prioritārajiem darba virzieniem, tāpēc arī VP Ludzas iecirkņa darbinieki šai problēmai velta pastiprinātu uzmanību. Pašu spēkiem, kā arī sadarbībā ar citām valsts tiesību uzraugošajām struktūrām un pašvaldībām, šajā jomā tiek panākti ievērojami darba rezultāti.
Statistika liecina, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirknī par akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu 2006. gadā tika sastādīti 35 administratīvie protokoli, 2012. gadā – 23, 2016. gadā – 82, taču 2017. gada pirmajos desmit mēnešos jau 105.
Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanu 2006. gadā tika sastādīti 5 administratīvie protokoli, 2012. gadā – 46, 2016. gadā – 53 un 2017. gada pirmajos desmit mēnešos – 140.
Savukārt, par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu un pārvietošanu 2006. gadā tika uzsāktas 4 lietas, 2012. gadā – 11, 2016. gadā – 32, bet 2017. gada pirmajos desmit mēnešos  jau 36.

Tā izskatās nelegāla alkohola ražošanas tvernes.

Iedzīvotāju sniegtā informācija ir nozīmīgs atbalsts

Uz LZ jautājumiem atbild Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Arnis Viļums.

– Kā redzams statistikā, tad atklāto un likvidēto pārkāpumu skaits ik gadu kļūst lielāks.
– Jā, mazāk to nepaliek. Vismaz atklāto pārkāpumu skaits palielinās. Šie pārkāpumi un noziedzīgie nodarījumi ir latenti, respektīvi, neviens tos atklāti nereklamē. Tā ir policijas iniciatīva – meklēt. Cilvēki, protams, informē par tā saucamajām točkām. Bieži vien mēs aizturam tos cilvēkus, kuri iegādājās, glabā un pārvieto nelegālo alkoholu.
Tāpēc statistikas dati liecina tikai to, ka policija vairāk uzmanības pievērš un iegulda vairāk darba šajā jomā. Jāpiebilst, ka minēto likumpārkāpumu izmeklēšana ir ļoti darbietilpīgs process, kurš parasti ietver dažādu operatīvo pasākumu un izmeklēšanas darbību kompleksu. Atzīmēšu, ka pēdējā gada laikā mums izdevies 100 procenti nokomplektēt Ludzas iecirkņa Kārtības policijas nodaļu. Jāpiemin, ka iepriekš bija 3 brīvas vakances. Tagad dienestu ir uzsākuši jauni, perspektīvi un strādāt griboši darbinieki.

– Kā ir ar krimināllietām?

– Ja administratīvā lietvedības jomā skaitļi aug, tad uzsākto kriminālprocesu skaits ar katru gadu samazinās. Proti, ja 2015. gadā tika uzsākti 47 kriminālprocesi, 2016. gadā – 38, tad 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos tikai 28.

– Vai tas nozīmē, ka likuma pārkāpēji kļūst piesardzīgāki?

– Protams, ka tādu lielu apjomu, kādi bija pirms pāris gadiem, vairs nav. Policijas redzeslokā vairs tik bieži nenonāk lielas ražotnes, kā tas bija pirms 3 – 4 gadiem. Iespējams, arī kļuva piesardzīgāki. Policija domā, ar kādām metodēm strādāt, taču tas attiecīgi nozīmē, ka arī noziedzīgā puse piedomā, ar kādām metodēm slēpties.

– Kā policijas darbiniekiem izdodas uzzināt par točkām un kontrabandistiem?

– Par nelegālajām tirdzniecības vietām mēs uzzinām no vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldībām, kā arī operatīvo pasākumu gaitā. Arī iecirkņa inspektors ir tas cilvēks, kurš zina savu apkalpojamo teritoriju un pazīst cilvēkus, kuri tur dzīvo. Ja runājam par tā saucamajām točkām, tad ļoti liels īpatsvars no visas informācijas tiek saņemta tieši no vietējiem iedzīvotājiem.

– Jūs strādājiet arī ar anonīmo informāciju?

– Anonīma vai parakstīta informācija, tas maina tikai darba specifiku. Ar informāciju, kura ir oficiāla, ir daudz vieglāk juridiski strādāt, bet ja anonīma, tad tās pārbaudei nepieciešamas citas metodes. Tomēr visa informācija, tai skaitā arī anonīmā, tiek reģistrēta un pārbaudīta. Mēs esam pateicīgi visiem, kas sniedz mums informāciju. Saprotam iedzīvotājus, kuri negrib iesaistīties juridiskās niansēs, tāpēc viņi ziņo anonīmi.

– Iecirkņa inspektori nebaidās, ka viņam var uzbrukt?

– Katrs ir izvēlējies savu darbu. Nevaru atbildēt par visiem, taču tas nav vienīgais darbs, kuram ir paaugstināta bīstamība. Pieļauju, ka dažkārt bījība kaut kur pastāv, taču darbs ir jādara.

– Bijuši draudu realizācijas gadījumi?

– Ludzas iecirknī strādāju gandrīz divus gadus, bet šādu gadījumu neatceros. Draudi bija, taču tie nekad netika īstenoti. Iepriekšējā darbā gadījās, ka darbiniekiem mašīnas dega un notika arī citas nepatīkamas lietas, taču tas nav saistīts ar Ludzu.

– Kādā veidā policija apkaro točkas?

– Tas ir likumpārkāpums, par to paredzēta administratīvā, kā arī kriminālā atbildība. Atklājot likumpārkāpumu, tiek piemērots sods, attiecīgi pēc pārkāpuma smaguma pakāpes. Nelegālo akcīzes preču ziņā bieži vien to nosaka apjoms. Vienkāršākā shēma, kā tas notiek administratīvajā tiesvedībā – policija saņem personas iesniegumu par to, ka konkrētā adresē tiek izplatīti alkoholiskie dzērieni, vai akcīzes preces, iesniegums tiek reģistrēts, tiek uzsākta administratīvā lietvedība. Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) paredz, ka mēs lūdzam tiesai dod sankciju konkrētas adreses apskatei. Ja tiesa, izvērtējot apstākļus, uzskata, ka informācijai ir pietiekošs pamats, tad apskate tiek atļauta. Tas ir tiesas lēmums. Lietvedības ietvaros agrāk vai vēlāk šī apskate tiek veikta.

– Apskate, tā ir kratīšana?

– Apskate tā nav kratīšana. Iespējams kāds domā, ka policija atnāk un visu lauž.  Nē, apskate ir tiesības ienākt privātīpašumā un apskatīties, kas tur notiek.

– Ludzas tirgū jums izdevās apkarot nelegālo tirdzniecību ar alkoholu un cigaretēm?

– Agrāk bija lietvedības ar izņemšanām, vēl arī šovasar. Taču pēdējos mēnešos neatminos, ka būtu tādi gadījumi. Droši vien, ka tirgotāju paliek mazāk un mazāk. Regulāri tiek rīkoti reidi, lai pārbaudītu tirdzniecības objektus un ne tikai tirgū.

– Uz ceļa jūs varat apturēt automašīnu, lai apskatītu to?

– Bez pamata apturēt automašīnu nevar. Likums Par policiju nosaka tiesības apturēt un apskatīt transportlīdzekli, piemēram, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā. Notiek arī transportlīdzekļu vadītāju masveida pārbaudes, tā saucamie reidi. Reidi ir apstiprināti ar reģiona pārvaldes priekšnieka rīkojumu. Šī pasākuma mērķis ir atklāt pārkāpumus, kuri saistīti ar transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām vai reibumā. Tie ir pārkāpumi, kuri nav redzami no malas. Šādus pārkāpumus nevaram konstatēt līdz brīdim, kamēr neesam aprunājušies ar transportlīdzekļa vadītāju. Šādi reidi lielākoties tiek organizēti garākās brīvdienās, piemēram, Līgo svētkos, Ziemassvētkos vai citu plānotu pasākumu ietvaros.

– Kā jūs uzskatat, vai vietējiem iedzīvotājiem točkas ir aktuālas?

– Domāju, ka jebkurā pilsētā un ciematā aktīvajai sabiedrības daļai, saprotams, ka tā ir galvassāpe. Jo neko labu točkas nepiedāvā un tikai stimulē tautas nodzeršanos par lētāku naudu, tas arī viss.

– Esat saskāries prātināšanas laikā ar točku turētājiem, kā jūs redzat, vai viņi paši ir alkoholiķi?

– Kā kurā situācijā, pārsvarā tomēr nē.

– Kāpēc cilvēki ar to nodarbojas (pārdod kontrabandas cigaretes un alkoholu)? Iespējams, ka viņi nemaz nevēlas ar to nodarboties, taču ir spiesti kaut kāda iemesla dēļ.

– Priekš cilvēkiem tas ir naudas pelnīšanas veids. Iespējams, ka pastāv objektīvi iemesli, kaut arī grūti tos nosaukt par objektīviem, kāpēc cilvēki ar to nodarbojās. Viens no iemesliem, protams, ka ir bezdarbs.  Ja cilvēkam būtu iespēja kaut kur pieklājīgi strādāt un saņemt par savu darbu adekvātu atalgojumu, iespējams, tad viņš ar to nenodarbotos. Taču visus nevar mērīt ar vienu mēru. Citam iespējams, var piedāvāt labi apmaksātu darbu, taču viņš vienalga nodarbosies ar nelegālā alkohola un cigarešu tirdzniecību. Ir tāds teiciens – zivs meklē kur dziļāk, cilvēks meklē, kur labāk.

– Vai točku turētāji pēc saukšanas pie atbildības pārtrauc savu darbību?

– Vairāku nelegālo tirdzniecības vietu īpašnieki tiešām pārtrauc, taču ir arī tādi gadījumi, kad viņi mēģina turpināt nelegālo tirdzniecību tajā pašā vietā vai arī pārceļas uz citu. Tāpēc personām, kuras nonākušas policijas redzeslokā saistībā ar nelegālā alkohola un akcīzes preču apriti, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Tāpat policijas redzeslokā arī ir personas, kuras varētu būt nelegālo preču pircēji.

– Kā jūs domājat, kādi veicinošie faktori ir minētajiem likumpārkāpumiem?

– Domāju, ka tas ir augsts bezdarba līmenis, kā arī iedzīvotāju iekšējā kultūra – kamēr ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Kas attiecas tieši uz nelegāli ievestām akcīzes precēm jeb kontrabandu, neapšaubāmi, ka veicinošais faktors ir mūsu apkalpojamās teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums. Kamēr būs cenu starpība mūsu valstī un kaimiņzemē, kā arī robeža, problēma pastāvēs. Jāsaprot, ka esam Eiropas savienības ārējā robeža, tāpēc šeit pastāv sava ekonomikas specifika.

– Tālāk no robežas labāka situācija?

– Grūti spriest. Robeža tikai piedod specifiku tā saucamajām kontrabandas precēm, taču točku ziņā tas neko nemaina. Domāju, ka tā ir visas valsts kopējā problēma, dažādos reģionos lielākā vai mazākā mērā .

– Jūsu viedoklis, kā cilvēki uztver šo problēmu?

– Aktīvajai sabiedrības daļai, kura domā par dzīvi, attīstību un veselību, točkas diez vai patīk. Tā ir nekārtība, tie ir skandāli, tā ir tautas nodzeršanās un točkas to visu veicina. Protams, ka tas nav atbalstāms. Izmantojot iespēju, aicinu mūsu iedzīvotājus nepalikt vienaldzīgiem un ziņot par nelegālajām alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām, norādot tās VP mājaslapas interaktīvā kartē: http://www.ic.iem.gov.lv/gis2/?

– Kas ir interaktīvā karte?

– Tas ir internetā pieejams resurss, kur cilvēks var ienākt un reģistrēt savu informāciju. Interaktīvā karte ir kaut kas līdzīgs anonīmajām telefonam. Par to vairāk var izlasīt Valsts Policijas mājas lapā.
Tāpat jāpiebilst, ka bez interaktīvās kartes, informāciju policijai var sniegt arī vēršoties tuvākajā policijas iecirknī personīgi, zvanot uz VP LRP dežūrdaļu 110 vai 65403302.
Atgādinu, ka iedzīvotāju sniegtā informācija palīdz mums cīnīties ar nelegālo akcīzes preču apriti efektīvāk. Tāpēc aicinu nebūt vienaldzīgiem un iestāties pret negodprātīgām darbībām. Ziņojiet, ja esat krāpšanās liecinieks vai upuris!
Raksta turpinājumu – interviju ar NVA Ludzas filiāles vadītāju E. Tereško un raksta autora secinājumiem, lasiet nākamajā Ludzas Zemes numurā.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.