Jaunajiem ārstiem paredzēti ievērojami pabalsti
Labi zināms, ka viena no galvenajām problēmām Latvijā ir medicīna. Sevišķi sāpīgs šis jautājums ir tiem cilvēkiem, kurus vairs nevar pieskaitīt jauniešu kategorijai un kuri dzīvo tālu no galvaspilsētas.
Ar katru gadu iespējas saņemt kvalitatīvu medicīnisku aprūpi tuvu savai dzīves vietai tiem, kuri dzīvo valsts perifērijā, iet mazumā. Taču nupat ir pavērusies iespēja, kaut vai teorētiska, palielināt ārstu skaitu provincē.
Sarežģīti vārdi, vienkārša būtība
Iespēju palielināt reģiona slimnīcu ārstu skaitu dod Veselības ministrijas normatīvie akti ar necilvēcīgi nesaprotamu nosaukumu – Cilvēkresursu piesaistes reģioniem kārtība. Normālam cilvēkam, izlasot šādu nosaukumu, pāriet visa vēlēšanās interesēties par to, kas rakstīts pašā dokumentā. Taču šoreiz ir vērts pārvarēt nepatiku pret perversi birokrātisko izteiksmes veidu, kurš jau, diemžēl, kļuvis par normu oficiālos dokumentos. Jo šajā dokumentā runā par to, lai 1420 medicīnas darbinieki papildinātu provinces Asklēpija priesteru rindas.
Maijā sākās pretendentu atlases periods, kurš ilgs līdz 2023. gada februārim. Šijā sakarā vērsāmies pie SIA Ludzas Medicīnas centrs vadītāja J. Atstupena, lai uzzinātu, vai arī Ludzai ir cerības iegūt kādu jaunu ārstu.
Cerības pastāv vienmēr
Pirmais, ko sarunas sākumā uzsvēra J. Atstupens, ir tas, ka minētais lēmums neattiecas tikai uz ārstiem. Tas skar arī ārstu palīgus (feldšerus), medicīnas māsas, māsu palīgus, vecmātes. Tiesa, paredzētais papildspeciālistu skaits ir atkarīgs no medicīnas iestādes līmeņa. Tā kā Ludzas medicīnas centram, kā zināms, tas ir pats zemākais, tad uz pārāk lielu papildinājumu cerēt nevaram. Ja Balvos, Preiļos un Krāslavā paredzētas 14 papildvietas, skaitot kopā ārstus un jaunāko medicīnisko personālu, tad Ludzai paredzētas tikai 6 vietas no tām 3 ārsti – ģimenes ārsts vai interns, radiologs un funkcionālais speciālists, vēlams kardiologs. Vēl trīs vietas paredzētas medicīnas māsai, māsas palīgam un feldšerim.
Tik mazs papildinājums ir paredzēts vēl tikai Saldus, Aizkraukles, Bauskas, Līvānu un Limbažu slimnīcām.
Iespēja atgriezties
Tiesa, kā pastāstīja J. Atstupens, arī šis 6 cilvēku papildinājums medicīnas centram ir visai apšaubāms, jo pēdējo 8 gadu laikā neviens medicīnas speciālists nav izrādījis interesi par iespējām uzsākt pastāvīgu darbu Ludzā. Tiesa, ir zināmas cerības, ka šogad šis nepatīkamais statistikas rādītājs varētu mainīties. Tam par iemeslu var kalpot labvēlīgie finansiālie noteikumi tiem mediķiem, kuri izvēlas darboties provincē. Viņiem paredzēts pārcelšanās pabalsts piecu mēnešalgu apmērā, kā arī materiālais pabalsts 200 eiro apjomā katram ģimenes loceklim pirmajā darbības gadā. Šis pabalsts tiks maksāts arī otrajā un trešajā gadā, to procentuāli samazinot.
Jāpiebilst, ka programma ārstu piesaistei reģioniem nav paredzēta, lai mediķi varētu nomainīt vienu provinces slimnīcu pret citu. Materiāli atbalstīti tiks tie mediķi, kuri uz laukiem dosies no Rīgas un Pierīgas medicīnas iestādēm, kā arī tie mediķi, kuri kādu laiku darbojušies citā specialitātē un tagad vēlas atsākt medicīnisko darbošanos. Šajā sakarā cerības tiek saistītas ar tiem mediķiem, kuri aizbraukuši uz ārzemēm un darbojušies citā darbības laukā. Finansiālo atbalstu saņems arī jaunie mediķi, kuri lauku teritorijas izvēlēsies, kā savu pirmo darba vietu.
Ministrija pieprasa peļņu
Tiem mediķiem, kuri izlems doties uz provinci, jārēķinās, ka darba līgums ar jauno darba vietu būs jānoslēdz uz 5 gadiem un jāstrādā pilna darba slodze. Kā jau sacīts, pirmā līmeņa slimnīcām pārāk daudz speciālistu nepienākas. Tomēr ir kāds bet. Ja gadījumā uz Ludzu pārceļas kāds “oficiāli atļautais” speciālists, un viņam ir dzīvesbiedrs – ārsts kādā citā specialitātē, tad iespējams vērsties pie Veselības ministrijas komisijas ar lūgumu, lai arī otrajam ārstam ļautu strādāt slimnīcā. Nolikuma teksts ļauj cerēt, ka šādu atļauju saņemt ir gluži ticami.
Tad nu ticēsim un cerēsim, ka kāds mediķis ar Ludzas saknēm tomēr izlems atgriezties dzimtajā pusē. Jo to, ka Ludzai ir nepieciešami jauni ārsti, saprot visi.
Tas ir gan pacientu, gan medicīnas centra, gan pašas Veselības ministrijas interesēs. Jo ministrija, būdama daļēja slimnīcas saimniece, vēlas, lai Ludzas Medicīnas centrs strādātu ar peļņu. Vismaz tā, lai varētu segt savus amortizācijas izdevumus. Taču nauda, ko centrs saņem pašlaik, ir aptuveni viena desmitā daļa no tā, kas tika saņemta pirms 12 gadiem.
Tā nu sanāk, ka atņemot darbošanās iespējas, pazeminot slimnīcas līmeni, Rīgas kungi tajā pat laikā vēlas vairāk naudiņas.
Lai nu rūpes par slimnīcas peļņu mūsu novada iedzīvotājus pārāk neinteresē, taču iespējas saņemt papildus medicīniskos pakalpojumus gan. Tad nu cerēsim, ka atradīsies kāds, vai kādi drosmīgie mediķi, kuri būs ar mieru uzsākt savu darbu Ludzā. Paldies par to viņi noteikti saņems gan no slimnīcas vadības, gan no novada iedzīvotājiem.
Kā jau sacīts, pretendentu atlases periods ilgs līdz 2023. gada februārim. Vismaz tik ilgi varam cerēt uz Ludzas Medicīnas centra darbinieku skaita palielināšanos.