Galvenais – nopietns darbs
Juris Atstupens ne medicīnā, ne politikā nav jaunienācējs. Tādā vai citādā veidā Ludzas rajona, vēlāk novada vadīšanā viņš ir piedalījies jau kopš 1995. gada. To viņš ir darījis, visu laiku atrodoties vienas partijas (ZZS) rindās. – Es mīlu stabilitāti, un neciešu tukšvārdību,– saka J. Atstupens. – Zemnieki vienmēr ir bijuši stabili, nosvērti un mazrunīgi. Taču galvenais, kāpēc piekritu startēt no ZZS saraksta, bija tas, ka tajā tiešām bija darbīgi goda vīri, nevis mutes bajāri.
Šim J. Atstupena izteicienam nevar nepiekrist. Tāpat būtu grūti nepiekrist apgalvojumam, ka, vadot Ludzas medicīnu, J. Atstupens pa šiem gadiem ir kļuvis par vienu no pazīstamākajiem cilvēkiem Ludzā, kura darbi runā paši par sevi.
Tomēr atkal tuvojas vēlēšanas, kurās Atstupena kungs ir nolēmis piedalīties, tāpēc nav lieki, ka vēlētāji dziļāk iepazīstas ar izvirzītajiem deputāta kandidātiem. Tālāk vārds pašam J. Atstupenam:
– Esmu dzimis Zilupes rajonā, Zilupē. Pēc 1959. gada rajonu apvienošanas reformas saimnieciskā aktivitāte pilsēta strauji noplaka un vecākiem vairs nebija izglītībai atbilstoša darba, bet izbraukāt katru dienu uz jauna rajona centru pa bedrainu grants ceļu nebija viegli. Tāpēc 1962. gadā bijām spiesti pārcelties uz Ludzu. Kad 1982. gadā, beidzot Rīgas medicīnas institūtu, nepaliku Rīgā un bez lielām pārdomām atgriezos mājās. Tas notika bez lielas svārstīšanās, jo māju jēdziens, manuprāt, katram cilvēkam ir svarīgākais, turklāt īstas mājas katram var būt tikai vienas. Tā nu kopš nu jau tālajiem 80-tajiem gadiem visu šo laiku esmu gan ārstējis mūsu iedzīvotājus, gan organizējis veselības aprūpi rajonā. Pa šo laiku piedzīvotas daudz un dažādas pārmaiņas un reformas dažādās jomās – gan politikā, gan veselībā, gan izglītībā un sadzīvē. Cik tās nesušas labuma, tas gan ir cits jautājums.
Taču pārmaiņas turpinās. Arī šogad mums priekšā ir kārtējā pašvaldību apvienošanas reforma. Tieši šis fakts mani galvenokārt pamudināja piedalīties šajās vēlēšanās, lai neļautu atkārtot iepriekšējās novadu reformas laika kļūdas. Vēlos sekmēt un panākt to, lai Ludzai pievienotās teritorijas nevis iznīktu un paliktu tukšas, bet tieši otrādi, lai iegūtu iespēju attīstībai un uzplaukumam.
Tā kā absolūti lielākai daļai mediķu izvēlētā profesija ir dzīves aicinājums, misija, arī man tā ir gan sirdslieta, gan ļoti atbildīgs ikdienas darbs. Kopš 90-tajiem gadiem veselības aprūpes nozarē notiek nebeidzamas reformas. Vadošajos amatos arvien vairāk nonāk cilvēki no malas, kuri nekad iepriekš nav bijuši saistīti ar medicīnu, tāpēc neorientējas tajā. 2004. gadā uzņēmos vadīt Ludzas rajona slimnīcu. Slimnīcai, kā tā laika prasībām neatbilstošai, reāli draudēja pārprofilēšana vai pat likvidācija, tāpēc bija nepieciešams ātri veikt radikālas pārmaiņas. Parastam pacientam tas varbūt paslīd garām nemanīts, taču veselības aprūpē gluži tāpat kā jebkurā citā tautsaimniecības nozarē valda sīva konkurence. Tāpēc, lai varētu izdzīvot un veiksmīgi vadīt man uzticēto slimnīcu, 2004. gadā iestājos un 2007. gadā pabeidzu Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu un ieguvu maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Iegūtās teorētiskās biznesa vadības zināšanas, pieredze privātajā uzņēmējdarbībā un pašaizliedzīgs visu slimnīcā strādājošo cilvēku darbs ļāva iestādei izdzīvot, lai arī mazākā apjomā, tomēr turpināt sniegt iedzīvotājiem tik vajadzīgus medicīniskos pakalpojumus.
Neskatoties uz to, ka mums piešķirts zemākais finansējuma līmenis, Ludzas Medicīnas centrā tikai pēdējā gada laikā pilnībā aprīkojām un atvērām hemodialīzes (mākslīgās nieres) nodaļu, Covid-19 pacientu nodaļu uz 30 gultām, šobrīd līdzās ambulatorai narkoloģiskai palīdzībai darbu uzsāk arī detoksikācijas nodaļa, vecajam slimnīcas korpusam par saviem līdzekļiem uzklājām jumtu, kas ļaus šajās telpās realizēt vēl dažas ieceres.
Atgriežoties pie politiskiem notikumiem, nākas atzīt, ka pēdējā laikā dažādu līmeņu politiskajā vadībā arvien biežāk tiek tā saucamie populisti, cilvēki, kuri bez vismazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem sola dažādus nereālus labumus – trīskāršot pensijas, dubultot pabalstus, pārdalīt citādus labumus un paradīzi dzimtajā pilsētā visiem jau rīt, uz brokastlaiku. Vispār es noteikti atbalstītu šādu notikumu attīstību. Taču, lai kaut ko pārdalītu vai trīskāršotu, vispirms kādam šis dalāmais vai piešķiramais ir jānopelna. Bet nopelnīt var vienīgi cilvēks, uzņēmīgs cilvēks. Un tieši šādu cilvēku atbalsts ir viens no mūsu ZZS galvenajiem mērķiem. Arī paši mūsu zaļzemnieku saraksta deputātu kandidāti ir no tiem ļaudīm, kuri mazāk runā, mazāk “zīmējas”, un uz katra soļa nebļauj par to, ka galvenais ir mazā cilvēka intereses, toties ar savu darbu ir parādījuši labas organizatoriskās un uzņēmējdarbības spējas.
Par gaidāmajām vēlēšanām domājot, vēlos brīdināt un atturēt iedzīvotājus no divām lielākām kļūdām, kuras atkārtojot mēs katrās vēlēšanās atkal un atkal uzkāpjam vienam un tam pašam grābeklim. Vispirms noteikti ir jāaiziet līdz savam vēlēšanu iecirknim un jāizdara sava izvēle, lai vēlāk nebūtu pārmetumu par citu cilvēku “nepareizo” izvēli. Otrkārt, lai arī cik saldi un prātam tīkami skanētu dažādu labumu solījumi, tomēr nezaudējiet galvu, jo daudz svarīgāk ir kaut arī mazs, bet labi padarīts darbs, nekā solītas, bet nerealizētas gaisa pilis utopiskā Leiputrijā.
Politisko reklāmu apmaksāja Zaļo un Zemnieku savienība
