Gads Covid-19 infekcijas ietekmē

Pirms vairāk nekā gada neviens no mums nevarēja iedomāties, ka vajadzēs distancēties vienam no otra, mēs neapmeklēsim ierastos pasākumus, bērni skolās mācīsies attālināti un, izejot no mājas, par obligātu aksesuāru kļūs sejas maskas. Šoreiz projekta raksta ietvaros raugāmies uz pandēmijas norisi, noskaidrojām sabiedrības domas par aizvadīto gadu Covid-19 ietekmē un Ludzas medicīnas centra valdes locekļa Jura Atstupena viedokli sakarā ar pandēmiju.

Covid-19 skar visas pasaules valstis

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vēsta, ka Covid-19 ir infekcioza slimība, kuru izraisa nesen atklāts vīruss no koronavīrusu grupas. Tā ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Cilvēkiem koronavīrusu infekcijas tiek reģistrētas visu gadu, īpaši rudenī un ziemā.

Cilvēku organismi uz tām reaģē dažādi – sākot no vieglām elpceļu saslimšanām līdz nopietnām komplikācijām (pneimonijas, nieru mazspējas) un pat nāvei. Līdz šim nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījuši SARS un MERS koronavīrusi. Rīgas Stradiņa universitātes pētījums parādīja, ka lielākajai daļai cilvēku trīs un vairāk mēnešus pēc akūtā slimības perioda saglabājas sūdzības, kas raksturo iespējamus elpošanas, nervu, sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumus.
2020. gada martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) izsludināja Covid-19 pandēmiju. Pandēmija ir plaša mēroga saslimšanu epidēmija, kas skar vairākus kontinentus vai visu pasauli. Šobrīd par Covid-19 skartajām valstīm, uz kurām tiek attiecināti īpašie piesardzības pasākumi no 2020. gada 17. marta, tiek uzskatītas visas pasaules valstis.

Pavasarī cilvēki ievēroja noteikumus

Sekojot notikumiem un daudzviet valdošajai panikai pasaulē, vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn Latvijā, veikalos varēja jau novērot tukšus griķu, rīsu, miltu un makaronu plauktus. Cilvēki steidzās izpirkt dezinfekcijas līdzekļus un tualetes papīru. Savukārt medicīniskās maskas vispār kļuva par deficīta preci vai arī tām tika pamatīgi pacelta cena.

2020. gada 2. martā Latvijā tika saņemts paziņojums par pirmo laboratoriski apstiprināto Covid-19 gadījumu. 12. martā SPKC ziņoja, ka Covid-19 infekcija apstiprināta kopumā 16 Latvijas iedzīvotājiem. No 13. marta valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija līdz 14. aprīlim, lai samazinātu kontaktu starp cilvēkiem. Tika aizliegti masu pasākumi, slēgtas skolas, valsts un pašvaldību iestādēm iespēju robežās klātienes pakalpojumi bija jānodrošina attālināti. Tika noteikts, ka jāievēro 2 metru distance un jāveic rūpīga roku higiēna. Situācija priekš visas sabiedrības bija jauna un nezināma. Sākoties Covid-19 pandēmijai, cilvēki lielākoties godprātīgi ievēroja piesardzības pasākumus.

Pirmā inficēšanās mūsu novados

14. martā Latvijā tika diagnosticēti 26 inficēti cilvēki. No 25. marta ierobežoja tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās. 29. martā valdība lēma, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Par to iedzīvotājiem pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās atgādināja arī policijas ekipāžas skaļruņi.

3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram bija diagnosticēta Covid-19 saslimšana, bet nevar izslēgt arī dažādas citas hroniskas saslimšanas, kuras pastiprināja Covid-19. 7. aprīlī noteiktā ārkārtas situācija tika pagarināta vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Secināts, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi strādā, tomēr draudi sabiedrības veselībai nav zuduši.

Maija sākumā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 tika konstatēta Kārsavas novadā. Savukārt jūnija sākumā pirmie inficēšanās gadījumi parādījās arī Ludzas un Ciblas novados. 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija, taču bija jāturpina ievērot vairāki veselības drošības pamatprincipi. Cilvēki pierada un pielāgojās jaunajiem apstākļiem, kamēr vairs tik nopietni neuztvēra slimības nopietnību. Situācija vasaras mēnešos bija stabila, sāka šķist, ka ļaunākais ir aiz muguras, kaut gan skanēja brīdinājumi, ka sekos Covid-19 pandēmijas otrais vilnis. Zinot prognozes, vasaras mēnešos nesekoja gatavošanās šim otrajam vilnim, tāpēc parādījās dažādas spekulācijas un viltus ziņas saistībā ar Covid-19 infekciju. Sabiedrība lēnām zaudēja ticību, ka situācija ir nopietna un tā varētu kļūt pat dramatiska.

Saslimst arvien jaunāki pacienti

Septembrī sākās krass saslimstības pieaugums Kuldīgā un Daugavpilī. Var teikt, ka ar to Covid-19 otrais vilnis bija sācies, taču ārkārtas situācija vēl netika izsludināta. Septembrī saslimstība ar Covid-19 bija strauji pieaugusi. No 7. oktobra, braucot sabiedriskajā transportā, visā Latvijā jālieto sejas maskas, izņemot bērniem līdz 13 gadiem. Oktobrī kļuva zināms, ka otrā infekcijas viļņa laikā slimnīcās nopietnā stāvoklī stacionēti jaunāki COVID-19 pacienti nekā pirmā viļņa laikā. Lai apturētu straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, tika pieņemts lēmums no 10. oktobra noteikt stingrākus pulcēšanās ierobežojumus visā valstī un īpašus drošības pasākumus 8 pašvaldībās Latvijā.

Epidemioloģiskā izmeklēšana liecināja par to, ka inficēšanās pārsvarā notiek darba un interešu izglītības kolektīvos, sporta komandās un ģimenēs. Lielākajos Covid-19 saslimšanas perēkļos iegūtā informācija norāda, ka cilvēki neievēroja piesardzības pasākumus – devās uz darbu ar slimības pazīmēm, aktīvi apmeklēja sabiedriskas vietas un pasākumus. Oktobra beigās sejas maskas kļūst obligātas visiem, dodoties uz veikalu, aptieku, ārstniecības iestādi, autoostu vai citu sabiedrisku vietu. Tiek paredzētas arī soda naudas par ierobežojumu neievērošanu

Ārkārtas situācija otrreiz uz 5 mēnešiem

Covid-19 pandēmija turpināja izplatīties visā valstī par spīti noteiktajiem ierobežojumiem, pārsteidzot ar jauniem saslimušo rekordiem ikdienu, tāpēc tālāk sekoja valdības izsludinātā ārkārtas situācija uz 5 mēnešiem, sākot no 2020. gada 9. novembra līdz šī gada 6. aprīlim. Diemžēl arvien vairāk cilvēku no šīs slimības sāka mirt, līdz 6. novembrim bija saņemta informācija par 95 cilvēku nāvi, kuriem konstatēta Covid-19 saslimšana. Aizliegti visi sporta un izklaides pasākumi, ēdināšanas iestādēs ēdienu izsniedz tikai līdzņemšanai, pulcēties privātos pasākumos var ne vairāk kā 10 cilvēki un ne vairāk kā divas mājsaimniecības vienlaikus, 7.-12. klašu skolēni mācās attālināti, kā arī noteikti daudzi citi ierobežojumi.

No 3. decembra ierobežojumus pastiprināja vēl vairāk. Sestdienās, svētdienās un svētku dienās strādāja tikai veikali, kur tirgo pārtiku, higiēnas preces, degvielu, bet alkoholu un cigaretes nedrīkstēja pārdot. Pircēju skaitu kontrolēja ar iepirkuma ratiņiem un groziņiem. Proti, ja ratiņu un groziņu vairāk nav, veikala kapacitāte ir pilna.

Parādās lipīgāks vīrusa paveids

Par spīti stingrākiem ierobežojumiem saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt. Pērnā gada 10. decembrī tika izsludināta ārkārtas situācija medicīnā. Tas ir pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta. Taču decembra beigās saslimušo statistika bija nepielūdzama, 22. decembrī valstī diennakts laikā tika konstatēti 1004 jauni saslimšanas gadījumi, 23. decembrī – 1145 gadījumi, 23. decembrī – 1270 gadījumi. Slimnīcām tas nevēstīja neko labu, un 27. decembrī publicēja rekordlielu nāves gadījumu skaitu – 44. No 30. decembra Jaungada svētku un tiem sekojošajā nedēļas nogalē Latvijā ieviesa komandantstundu. Iedzīvotājiem bija jāatrodas savās mājvietās laikā no plkst. 22.00 līdz 5.00. Tāda pati kārtība bija paredzēta arī 8. un 9. janvārī.

Šī gada 12. janvārī kopējais reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 50 000, 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits maksimumu sasniedza 15. janvārī (689,5 uz 100 000 iedzīvotāju), bet 19. janvārī kopējais ar Covid-19 diagnozi mirušo skaits pārsniedza 1000, bet 13. aprīlī – 2000. Pēc tam saslimstība lēni mazinājās, bet saglabājās augsta mirstība, ar Covid-19 mirušo pacientu skaits 17. februārī pārsniedza 1500.

Februārī Latvijā sāka izplatīties lipīgāks vīrusa paveids “britu celms”, kas veicināja saslimstības pieaugumu bērniem un jauniešiem. Maija sākumā kļuva zināms, ka vīrusa britu paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%. Lipīgākā vīrusa paveida izplatīšanās un vakcinēšanās gausuma dēļ saslimstība atkal sāka kāpt, 26. martā kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 100 000.

Vecākus uztrauc bērnu mācības

Sabiedrības domas par aizvadīto gadu Covid-19 pandēmijas kontekstā nav īpaši pozitīvas, jo tas atstāja savu ietekmi uz ikvienu cilvēku. Dažādie valdības ieviestie ierobežojumi ne tikai mulsināja iedzīvotājus, bet arī noveda līdz dažādu emociju uzplaiksnījumiem.

Iedzīvotāji, kuriem ir skolas vecuma bērni, vienā balsī runā par to, cik nepārdomāts lēmums bija bērnu skološanu organizēt attālināti, cik morāli vecāki nogura no mācību slodzes. Aizvadītais gads viņiem saistās ar elli mācību jomā, kad reizēm bija jāizlemj, vai svarīgāki darba pienākumi vai bērna skološana. Vairāku skolēnu mammas, kuras nevēlas atklāti nosaukt savus vārdus, atklāj, ka pirmklasniekiem nevar īstenot attālinātas mācības. Šobrīd, kad ierobežojumi ir mīkstināti, tiek meklēti privātskolotāji, kuri nodarbosies ar bērna zināšanu līmeņa uzlabošanu matemātikā un angļu valodā, jo šajos mācību priekšmetos klājas vissliktāk. Kāda māmiņa atklāj, ka nācās atteikties no darba citā novadā un meklēt darbu tepat tuvāk dzīvesvietai, lai varētu vismaz dažas dienas nedēļā pēc darba pievērsties bērna mācībām.

Grūts periods visiem

Vietējam iedzīvotājam Andrim aizvadītais gads palicis atmiņā ar uzspiesto sejas masku nēsāšanu, kas uz šo brīdi palikusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Dodoties ārpus mājas, šobrīd primārā lieta vairs nav telefons vai naudas maks, bet gan sejas maska.

Bet Voldemārs atklāj, ka pērnais gads palicis atmiņā, kā tukšākais un grūtākais laiks dzīvē. Nedrīkstēja satikt savus ģimenes locekļus un draugus, katru mēnesi bija jāgaida arvien jauni ierobežojumi. Viņš cer, ka, tuvojoties siltākam laikam, beidzot varēs mierīgi uzelpot.
Arī vietējais iedzīvotājs Juris atzīst, ka pērnais gads viņu slikti ietekmējis.

– Ierobežojumus pandēmijas ierobežošanai, šķiet, ir izdomājuši cilvēki, kuri bērnībā ir sasituši galvas. Tādi muļķi vēl ir jāmeklē. Piemēram, ieeju saimniecības veikalā, paņemu groziņu, salasu preci, bet jāiet laukā un jāzvana, lai es varētu to nopirkt. Ko darīt, ja man nav telefona? Maskas – riebīga padarīšana,– uzskata Juris. Viņaprāt, sākotnēji vajadzēja aizvērt robežas, nelaist nevienu un viss būtu kārtībā.

Pensionāri Raisu sakarā ar valdošo pandēmiju, apbēdina tas, ka bērni atrodas ārzemēs un atbraukšanas iespējas ir sarežģītas, jo gan Latvijā, gan ārzemēs jāpavada 2 nedēļas karantīnā. Citādi viņu Covid-19 nav skāris.

Paglāba zemais iedzīvotāju blīvums

Ludzā Covid-19 pacientiem tika pielāgota nodaļa pērnā gada nogalē, izveidojot karantīnas zonu ar trīsdesmit gultasvietām. Ir atsevišķa ieeja ar atsevišķu pacelšanos uz 4. stāvu, lifts, pa kuru neviens cits pacients vai personāls nepārvietojas.

Ludzas medicīna centra vadītājs Juris Atstupens atklāj, ka saslimstības pirmajā vilnī pērnā gada pavasarī iedzīvotāji bija sabijušies no Covid-19, tāpēc respektēja un ievēroja visus noteiktos piesardzības pasākumus. Latvijā ir zems iedzīvotāju blīvums un koncentrācija, pat Rīgā, salīdzinot ar citām pasaules pilsētām, tieši tāpēc infekcija, viņaprāt, pavasarī neizcēlās ar lielu vilni. Valdības lēmumi šajā ziņā nebija noteicošais faktors.

Pavasaris un vasara mūsu novadiem izvērtās pavisam mierīgi, ja atklājās pa kādam saslimšanas gadījumam, tad tie tika kontrolēti. Tieši šajā laikā, zinot par pandēmijas otro vilni, vajadzēja aprīkot slimnīcas ar nepieciešamo aprīkojumu, negaidot pēdējo mirkli. J. Atstupenam šķiet, ka starp medicīnas darbiniekiem un valdību pietrūka komunikācijas. Rudenī, mainoties laikapstākļiem, saslimstības vilnis no galvaspilsētas un lielākajām pilsētām atnāca arī līdz Ludzas medicīnas centram. Decembris bija smagākais laiks, jo slimība negāja secen medicīnas centra darbiniekiem.

24. maija rītā – 14 pacienti

Ja pirms 10 – 15 gadiem valdībai šķita, ka slimnīcu un ārstu ir par daudz, tās vajag samazināt, tad šobrīd pandēmijas kontekstā trūkst kapacitātes. Redzot, ka Rēzeknes slimnīcā cilvēku ir ļoti daudz un netiek galā ar saslimušajiem, Ludzas medicīnas centrs bija gatavs palīdzēt un uzņemt saslimušos. Ludzas medicīnas centrā atšķirībā no citām mazām slimnīcām ir gan sertificēts infektologs, gan plaušu speciālists, kas ir optimālākā ārstu kombinācija pie Covid-19 slimības ārstēšanas. Tāpat arī bez lieliem materiāliem ieguldījumiem tika nodrošināta gan Covid-19 pacientu plūsma, gan citu pacientu plūsma.

24. maija rītā Ludzas medicīnas centrā atradās 14 Covid-19 pacienti. Nodaļa ir pieprasīta, pašlaik cilvēki slimo daudz smagāk, jo infekcija ir ļoti viltīga.

Atslābt nevar, jo vīruss mainās

Daudz raitāk būtu jāveic vakcinācija, tās tempi mūsu valstī uztrauc medicīnas centra vadītāju. Šajā ziņā valdībai vajadzēja konsultēties ar medicīnas jomas profesionāļiem.

– Visi mūsu bijušā rajona iedzīvotāji jau būtu vakcinēti, ja būtu pietiekošā daudzumā iepirktas vakcīnas un izdalītas reģioniem. Ludzas medicīnas centrs tam būtu pilnīgi tehniski gatavs – mums ir personāls, telpas un zināšanas. Joprojām vakcīnu sakarā valda haoss,– uzskata J. Atstupens. Kavēšanās raisa arī iedzīvotāju skeptisku noskaņu par vakcīnām.

Ludzas medicīna centra vadītājs uzskata, ka šobrīd īpaši atslābt nevajadzētu, jāturpina vakcinācijas process. Vasarā būtu jābūt mierīgam periodam, arī rudenī vairs nebūs gaidāms jauns pandēmijas vilnis. Tomēr bažas rada tas, ka vīruss ir spējīgs mutēt un mainīties. Ja uz tā bāzes rodas jauns vīruss, uz kuru vakcīna un iepriekš radušās antivielas nereaģē, tad gan var sekot atkārtota pandēmija. J. Atstupens atzīmē, ka pandēmija atstājusi ietekmi arī uz onkoloģiju, var manīt, ka arvien biežāk nāk ielaisti pacienti, tāpēc mediķiem būs jauni izaicinājumi.

Latgales reģionā katru dienu 50 saslimušo

SPKC Latgales nodaļas vecākais epidemiologs Aleksandrs Vasiļjevs atzīmē, ka Covid-19 otrais vilnis nācis ar lielākiem saslimšanas gadījumiem. Pērn pavasarī Covid-19 infekcija vēl tikai uzņēma apgriezienus visā pasaulē, tāpēc saslimušo skaits arī Latvijā bija mazs un izdevās veiksmīgi izvairīties no lielas pandēmijas. Pandēmijas otrajā vilnī iedzīvotāji pirmo reizi sastapās ar šo infekciju un organismā nebija izstrādājušās antivielas. Šobrīd saslimušo skaits, salīdzinot ar pērnā gada decembri un šī gada janvāri, ir samazinājies. Taču tik un tā Latgales reģionā katru dienu tiek konstatēti aptuveni 50 saslimšanas gadījumu. Tāpēc var teikt, ka infekcijas izplatība ir ļoti intensīva.

Svarīga ir iedzīvotāju vakcinācija, lai varētu atsākt normāli dzīvot, jo Covid-19 nav sezonalitātes, kā, piemēram, gripai. Šī infekcija var mierīgi izplatīties arī vasarā, tāpēc katram no mums ir jādomā par vakcinēšanos.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Gads Covid-19 infekcijas ietekmē” saturu atbild Ludzas Zeme.