“Cilvēkiem jādzīvo cilvēka cienīga dzīve – arī Latgalē”
Kaspars Melnis, ZZS Saeimas vēlēšanu Latgales saraksta kandidāts Nr.1
“Cilvēkiem jādzīvo cilvēka cienīga dzīve – arī Latgalē”
Mūsu programmā mēs uzsveram, ka iestājamies par vienlīdzīgām iespējām ikvienam dzīvot drošā, pārtikušā, zaļā, saliedētā un brīvā Latvijā. Iegūt kvalitatīvu izglītību, strādāt, veidot dabisku ģimeni ( starp vīrieti un sievieti) un pavadīt mierīgas, materiāli nodrošinātas vecumdienas. Uz šiem pamatpostulātiem arī balstām savu redzējumu par Latvijas turpmāko virzību un attīstību – lai ikviens cilvēks justos vajadzīgs, novērtēts un piederīgs Latvijai un Latgalei. Rūpēsimies par Latgali, jo esošā valdība stiprinot atbalsta programmu Latgalei, līdz šim ir izpildījusi tikai ¼ daļu no solītā. Tāpēc mēs īpaši rūpēsimies par atbalsta virzīšanu ārpus Lielrīgas, jo īpaši Latgales attīstības un izaugsmes stiprināšanai.
Lai šāda situācija valstī neatkārtotos un neturpinātos – ir nepieciešams tāds valdības vadītājs, ko izvēlas tauta, kas būs saimnieks savā zemē. ZZS vienmēr ir bijusi savas tautas, savas zemes partija un tāpēc mūsu balss kurā mēs ieklausāmies ir iedzīvotāji. Vairākas aptaujas jau sākot no pagājušā gada oktobra skaidri norādīja, ka tauta par vispiemērotāko premjera amata kandidātu atzīst Aivaru Lembergu. Iet pret tautu ir tāpat kā iet pret savu sirdsapziņu – tāpēc ZZS Ministru prezidenta amatam virza Aivaru Lembergu. Līdz ar ko tautas varā 1.oktobrī būs iet un pierādīt kādu valdības vadītāju tauta vēlas.
ZZS sastāvā ir daudz lauksaimnieku – gan bioloģiski saimniekojoši, gan konvencionāli, gan lieli, gan mazi, gan vidēji. Mēs pārstāvam visu ražojošo lauksaimnieku intereses nešķirojot tos pēc kādiem nospraustiem postulātiem. Mums ir jāaizstāv jebkurš vietējais ražotājs, pārstrādātājs un uzņēmējs, kas ražo un rada darbavietas.
Latvijas ekonomiska ir ļoti sarežģītā situācijā – sākot ar kritiski augstajām elektrības cenām, apkures rēķiniem, beidzot ar ikdienas izdevumiem, kas Latvijas gadījumā ir rezultējies ar augstāko inflāciju ES. Valstij jāregulē enerģētikas cenu griesti, lai nedzītu iedzīvotājus nabadzības un bezcerības slogā. Valdība joprojām nav atbildējusi, kāpēc energoresursu cenas Latvijā ir pieaugušas par 70%, bet Ungārijā tikai par 8%. Godīgi strādājot cilvēks vairs nespēs nomaksāt ikdienas rēķinus – nemaz nerunājot par pārtikas iegādi. ZZS jau ilgstoši ir uzsvēris, ka jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa likme vietēji ražotajiem, audzētajiem un pārstrādātajiem pārtikas produktiem, kā arī akcīzes nodoklis degvielai. Par saimniekiem savā zemē – Latgalē
Valdis Maslovskis, ZZS Saeimas vēlēšanu Latgales saraksta kandidāts Nr.5
“Jāveido komunikācija un atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem. Jāsaglabā kultūrvide, kvalitatīva pakalpojumu pieejamība lauku teritorijās un jāattīsta dzīvojamā fonda kvalitāte.”
Iedzīvotāji, jau otro reizi gan pirms 5 gadiem iepriekšējā Ludzas novada teritorijā, gan arī pēc četru novadu apvienošanās, man ir piešķīruši Ludzas novada pašvaldības deputāta uzticības mandātu, kas, manuprāt, liecina par pareizu mana darba stilu. Pašlaik esmu Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks.
Lauku teritorijās ir jāsaglabā kultūras vide. Ir jārada un jānodrošina, kultūras pasākumi un citas aktivitātes, lai ne tikai pilsētās notiktu pasākumi, bet arī pagastos, kas dotu iespēju arī vecāka gada gājuma cilvēkiem nākt un apmeklēt šādus pasākumus. Jāsaglabā bibliotēkas, kur iedzīvotājiem pieejamas dažādas grāmatas, laikraksti, internets, kā arī iespējas veikt dokumentu kopēšanas, sūtīšanas un citas cilvēkam nepieciešamas funkcijas.
Praktiski katastrofāla situācija mājokļu jautājumā kopumā gan Latvijā, gan Latgalē. Latvijā 53 % no visām daudzdzīvokļu mājām celtas no 1960.līdz 1990.gadam, bet pēc valsts neatkarības atjaunošanas – tikai 4 % daudzdzīvokļu māju. Nepieciešamas valsts atbalsta programmas dzīvojamā fonda būvniecībai. Darbs ir uzsākts, bet pie esošajiem nosacījumiem un prognozētās īres maksas Latgales iedzīvotāji to nespēs samaksāt.
Ir jāizstrādā īpaši, pielāgoti reālajai situācijai, izpildāmi nosacījumi. Pašreiz sanāk, ka būvē tikai Rīgā, ap Rīgu un mazliet vēl skar dažas Latvijas valstspilsētas. Dzīvojam pagājušajā gadsimtā būvētajās ēkās. Ļoti pasīvi, it sevišķi Latgalē, norit daudzdzīvokļu māju renovācija. Latvija ar savu milzīgo padomju laikos celto daudzstāvu dzīvojamo ēku milzīgo daudzumu pašlaik atgādina spridzekli ar laika degli.
Arī esošās energoefektivitātes programmas, kas paredz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu, nebija tik pievilcīgas, ņemot vērā arī iedzīvotāju ienākumu līmeni Latgalē. Atbalstam jābūt lielākam, lai uzrunātu iedzīvotājus atjaunot un siltināt mājas. Savādāk runas par Latgales attīstību būs tikai runas.
Kas ir nepieciešams jauniem cilvēkiem, lai atgrieztos reģionos? Mājoklis, darbs, izglītība bērniem, nepieciešamās izglītības, sporta, kultūras un ceļu infrastruktūra. Ja ar infrastruktūras sakārtošanu pašvaldībām ir veicies pietiekami labi, tad ar dzīvojamā fonda atjaunošanu, darba vietu radīšanu, nekāda progresa nav. Ja tā turpināsies, lauki paliks vēl tukšāki.
Ātrākai dzīvojamā fonda uzlabošanai ir nekavējoties jāpiemēro reģionālo kvotu principu, kas ilgtermiņā paredzēs jaunu īres māju būvniecību reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas. Īstermiņā pieejamu, kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos ir viens no lielākajiem šķēršļiem darbaspēka piesaistei, un tas būtiski kavē ekonomisko izaugsmi. Tāpēc ir jāpalielina kvalitatīvs un pieejams mājokļu kopējais apjoms un jārada kvalitatīvs un stabils arī īres mājokļu piedāvājums reģionos.
Esmu pārliecināts, lai kur mēs ietu, visi ceļi vedīs uz mājām, uz mājām, kur ciešā draudzībā un savstarpējā cieņā dzīvojām gan mēs, gan mūsu vecāki, brāļi, māsas, draugi, kaimiņi vairākās paaudzēs. Es ļoti vēlos, lai mūsu Latvija būtu vieta uz kuru vienmēr vēlētos atbraukt, vieta no kuras negribas doties prom, vieta par kuras attīstību un labklājību runājam tagadnē, redzot paveikto.
