Aviācijas pārvaldei – 15 gadu jubileja

Ko dara robežsargi, to protams saprot pierobežas reģiona iedzīvotāji. Taču, ar ko nodarbojas Valsts robežsardzes Aviācijas pārvalde, kas atrodas netālu no Ludzas – Isnaudas pagasta Runtortā, “Jaunsmīlgās” – ne jau katrs ludzānietis zina. Labākajā gadījumā tika redzēts lidojošs helikopters un domāts, ka tas dodas apsargāt robežu. Taču šai struktūrvienībai ir vēl citas funkcijas, ar kurām mēs tuvāk iepazīstināsim.

Sarunā piedalās Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks robežuzraudzības jautājumos, pulkvežleitnants Leonards Kukjans.

Svinīgā daļa pārcelta

Valsts robežsardzes Aviācijas pārvalde kā atsevišķa Valsts robežsardzes struktūrvienība tika izveidota 2008. gada 1. martā, bet agrāk tas bija aviācijas dienests Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes pakļautībā. Šogad pārvalde svin jubileju – 15 gadi. Svinīgā daļa gan tika pārcelta uz vasaru, tā ieplānota uz 18. augustu, bet jau sākot ar 1. augustu pārvaldei mainīsies nosaukums, turpmāk tās nosaukums būs Aviācijas un speciālo operāciju pārvalde.

Saprotams, ka helikopteru izmantošanas efektivitāte ir saistīta ar to lidojumu jeb darbības attālumiem, šobrīd ir tikai viena pārvalde, kas sniedz atbalstu Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm, kā arī citām Valsts un pašvaldību iestādēm specifisku uzdevumu veikšanai visā Latvijas teritorijā. Primārā aviācijas pārvaldes funkcija ir robežas uzraudzība no gaisa, tāpēc tā atrodas tuvu pierobežai.

Aviācijas pārvaldei ir specifiskas funkcijas. Pirmā ir meklēšanas un glābšanas operācijas. Ko tas nozīme? Ir virkne normatīvo aktu, kas nosaka, ka katrā valstī jāizveido centrs, kas saņem no dažādām sistēmām informāciju par cietušiem civilās aviācijas gaisa kuģiem. Latvijā šīs centrs atrodas šeit, Ludzas novadā.

Ja krīt gaisa kuģis

Katrai nopietnai lidmašīnai, kas nodarbojās ar gaisa pārvadājumiem, ir jābūt ierīcei, kas ar GPS vai cita signāla palīdzību dod signālu par gaisa kuģa atrašanās vietu. Pēc noteikta signāla ieslēgšanas sākas meklēšanas operācija.

Pirms vairākiem gadiem ar to nodarbojās valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, bet ar laiku, ņemot vērā specifiku, šī funkcija tika nodota Robežsardzei. Kāpēc? Tāpēc, ka nepieciešamas speciālas zināšanas, kā arī apmācīts personāls, kas strādā katru dienu 24 stundu režīmā.

Pēc signāla saņemšanas sākas cietušā gaisa kuģa meklēšana. Tā notiek pēc apstiprināta Aviācijas nelaimes gadījumā cietušā civilās aviācijas gaisa kuģa un cilvēku meklēšanas un glābšanas operatīvās rīcības plāna. Tiek noteikts gaisa kuģa īpašnieks, tiek noskaidrots, kāpēc signāls iedarbojās, jo dažreiz tas notiek uz zemes, arī gadās, ka gaisa kuģis atrodas citā valstī.

Tomēr, ja gaisa kuģis ir gaisā un krīt, tad uzreiz ar speciālu metodiku tiek izrēķināts, kur tas nokritīs un kur to meklēt. Notiek informācijas analīze, cik tam ir degvielas, kāda krava, pasažieri, jo tas ir svarīgi turpmākajai rīcībai.

Pēc plāna, ņemot vērā konstatētos riskus, uz noteikto vietu uzreiz sūta ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, lai samazināt katastrofas risku ar ugunsgrēku, kā arī vides piesārņojumu. Tāpat arī izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību – ja būs cietušie, viņiem ir jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība. Paziņo Zemessardzei un pašvaldībai, jo noteikto rajonu vajadzēs norobežot, lai neielaistu nepiederošas personas. Notiks izmeklēšana, kāpēc gaisa kuģis nokritis, savāktas gaisa kuģa atlūzas. Tas ir ļoti nopietns un apjomīgs darbs, kurā iesaista vairākus dienestus, tam ir izstrādāts detalizēts rīcības plāns.

Helikoptera gaisa kuģa apkalpe (piloti) pēc atgriešanās no valsts robežas uzraudzības uzdevuma.

Meklē pazudušas personas

Otrā Aviācijas pārvaldes funkcija ir meklēt pazudušas personas, par ko vietējie iedzīvotāji dzirdējuši biežāk, jo Ludzas novada mežos ik pēc kāda laika apmaldās cilvēki.
Pazudušos cilvēkus aviācijas pārvaldes robežsargi meklē pēc policijas pieprasījuma. Gadās, ka sirmgalvji kaut kur aiziet un apmaldās, radi sāk viņu meklēt un vēršas policijā. Agrāk, kad nebija vēl aviācijas, pazudušos meklēja tikai ar cilvēkresursiem, piemēram, ar Zemessardzes palīdzību, pulcējot kuplu vietējo iedzīvotāju skaitu, pat simtiem cilvēkiem, tad pēc noteiktas metodikas tika pārmeklēta visa teritorija. Tomēr laiks ir nepielūdzams, ir gadījumi, kad katra stunda ir svarīga. Piemēram, cilvēkam ir kāda nopietna slimība vai trauma, pārnakšņojot nakti mežā, viņš var iet bojā.

Ja ir izsaukta aviācija, tā pēc noteiktas metodikas pārmeklē visu teritoriju no gaisa, vairākos gadījumos tas ir ļoti efektīvi. Tiek ietaupīti resursi, jo sapulcēt vairākus simtus cilvēku, nodrošinot tos ar transportu, aizņem tik daudz laika un naudas, ka lētāk ir pārmeklēt teritoriju ar helikopteri.

– Bija tāds maldīgs priekšstats, ka izmantot gaisa kuģi ir ļoti dārgi,– stāsta L. Kukjans. – Taču kādreiz veicām degvielas izmaksu aprēķinu, salīdzinājām, cik vajag degvielas, lai aplidotu noteiktu teritoriju ar vieglo gaisa kuģi un cik, lai apbrauktu to ar automašīnu Audi A8. Izrādās, ka degvielas izmaksas ir vienādas, jo aviācijas petrolejas cena ir lētāka, nekā benzīns. Pie tam lidojumus var veikt kā dienā, tā arī naktī, jo robežsargiem ir speciāls aprīkojums. Helikoptera lidojumus var veikt arī spēcīga vēja laikā, bet jāievēro dažus ierobežojumus, ko nosaka civilās aviācijas normatīvie akti.

L. Kukjans ir pārliecināts, ka efektīva gaisa kuģa izmantošana dod ļoti lielu atdevi: – Mēs esam par to, lai visas iestādes valstī saprastu, ka vajag izmantot gaisa kuģu iespējas, tāpēc esam priecīgi, ka tas pamazām arī notiek.

Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks robežuzraudzības jautājumos, pulkvežleitnants Leonards Kukjans.

Pārņems visus glābšanas uzdevumus

Pasaulē ir atzīts, ka katram mērķim jāizmanto noteikta helikopteru klase. Pēc L. Kukjana teiktā, Valsts robežsardzes rīcībā esošie helikopteri ir piemēroti civilajiem mērķiem, jo tie tiek uzturēti atbilstoši Eiropas aviācijas drošības aģentūras (EASA) prasībām. Pašlaik notiek Aviācijas pārvaldes vīzijas izskatīšana – vidējās klases helikoptera iegāde.

Latvijas NBS tuvākajā laikā pāries uz ASV ražotiem helikopteriem, taču šie helikopteri domāti vairāk militārajām operācijām, līdz ar to Aviācijas pārvaldei būs jāpārņem civilās meklēšanas un glābšanas uzdevumus Latvijas teritorijā pilnā apjomā. Tas nozīme, ka ar mazās klases helikopteriem Aviācijas pārvalde nevar pilnvērtīgi nodrošināt visus meklēšanas un glābšanas operācijas uzdevumus, piemērām, virs jūras.

– Mēs strādājām visas valsts sauszemes teritorijā, kā arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos – Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī. Ventspils lidostā atrodas aviācijas atbalsta punkts, kur organizējām dežūras un, ja ir signāli, uz turieni pārvietojamies no Ludzas,– stāsta pulkvežleitnants.

Visi pārvaldes helikopteri reģistrēti Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā. Tas nozīmē, ka tos kontrolē “Civilās aviācijas aģentūra”, proti, lai visi remonti, lidojumderīgums un lidojuma drošība būtu atbilstoši ES normatīviem aktiem. Eiropas aviācijas drošības aģentūra (EASA) izdod normatīvos aktus, tie nosaka ļoti stingras prasības tehniskai uzturēšanai, līdz ar to lidojumi ar Robežsardzes gaisa kuģiem ir lielākā drošībā, ja salīdzina ar gaisa kuģiem, kas reģistrēti citos reģistros.

– Pēc nepieciešamības mēs nogādājam arī valsts amatpersonas. Piemēram, augsta amata amatpersonai vai delegācijai ir ļoti “saspiests” darba režīms, tāpēc ir jānodrošina darba laika efektivitāte, jo tiktu zaudēts laiks braucienam ar automašīnu. Pērn nogādājām valsts VIP personu uz Lietuvu, bet nepieciešams atzīmēt, ka šādi lidojumi nenotiek bieži,– saka L. Kukjans.

Aviācijas pārvaldei ir viss nepieciešams aprīkojums, lai veiktu speciālās operācijas uz sauszemes, kā arī virs ūdens.

Ātri evakuē

Aviācijas pārvaldei ir starpresora vienošanās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ar Mežu dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
– Mēs varam palīdzēt dzēst ugunsgrēku, jo mums ir piloti un speciālais aprīkojums, operatori, kuri apmācīti darbībai ar helikoptera ugunsdzēsības ūdens tvertni (aptuveni 900 litri). Helikopters var dzēst ugunsgrēku grūti pieejamās vietās, piemēram, purvā,– stāstīja L. Kukjans.

Ar helikoptera palīdzību var ātri evakuēt cietušos no Latgales vai Saldus uz Rīgu, piemēram, kādam steidzami var būt nepieciešama mikroķirurga palīdzība. Viens no pēdējiem gadījumiem – atbalstot mediķus, Aviācijas pārvaldes piloti transportēja no Rīgas uz Daugavpili orgānus.

Personāls regulāri ceļ kvalifikāciju

Aviācijas pārvalde sadarbojās arī ar Nacionālajiem bruņotiem spēkiem, ar Zemessardzi, piedalās kopējās apmācībās, jo ar gaisa kuģi var veikt novērošanu un izlūkošanu, lai palīdzētu šiem dienestiem, kā arī veiktu cietušo evakuāciju. Var arī ļoti ātri piegādāt krāvu grūti pieejamā vietā, bet pagaidām tas nav īpaši pieprasīts.

Piloti apmācās un pabeidz civilās aviācijas avioskolu, kas ir licenzēta un sertificēta, pēc tam viņi saņem arī civilās aviācijas pilota licences, kas dalās uz privātā pilota licencēm un komercpilota licencēm, kuras nepieciešamas starpvalstu lidojumiem.

– Mūsu gaisa kuģi katru gadu piedalās arī starptautiskās operācijās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) ietvaros,– atzina L. Kukjans.

Frontex ir centrs, kas atbild par Eiropas Savienības arējām robežām. Mērķis dalībai šādās operācijās ir ne tikai atbalsta sniegšana vietējām iestādēm, bet arī apmācība, kas ir viens no galvenajiem akcentiem darbā. Var minēt, ka pašlaik viens no gaisa kuģiem gatavojas lidot uz Grieķiju.

Kā kļūt par pilotu

Vai Latvijā apmāca helikoptera pilotus. Ja kāds vēlas kļūt par pilotu, kas viņam jādara?

– Mēs visi esam robežsargi,– uzsver L. Kukjans. – Vispirms jaunietim vajag iestāties Valsts robežsardzes koledžā, kas atrodas Rēzeknē, un iegūt VRS jaunākā virsnieka kvalifikāciju, jo pilota amati ir tikai virsnieki. Tad paralēli var mācīties pilotu skolā. Tas notiek pilnībā par valsts finansējumu, ar Robežsardzes mācību iestāžu palīdzību. Nepieciešams atzīmēt, ka, lai kļūtu par pilotu, ir nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas, tāpēc ir ļoti svarīgi apgūt angļu valodu, mācoties vidusskolā.

Ir arī otrais variants, piemēram, ja interesentam jau ir augstākā izglītība, kas atbilst amatu katalogu prasībām, tad viņam, pabeidzot mācību iestādi, piemēram, Transporta un sakaru institūtu, tikai jāsaņem licenci pilotu skolā.

Aviācijas pārvaldē dien piloti no dažādiem Latvijas novadiem, ir arī no Ludzas un Rēzeknes. Ir tādi, kuri pārcēlušies dzīvot uz Ludzu.

Nepieciešams atzīmēt, ka ne mazāk interesanta un vērtīga ir aviācijas inženiera profesija. Lai kļūtu par aviācijas mehāniķi, var mācīties klātienē vai neklātienē, apgūstot sākumā augstāko tehnisko izglītību, bet vēlāk jāturpina moduļu apmācība, lai saņemtu mehāniķa licenci attiecīgajam gaisa kuģim.

Aviācijas inženiertehniskā dienesta amatpersonu ikdienas darbs gaisa kuģu tehniskā uzturēšanā.

Piedalās informatīvajos pasākumos

Aviācijas pārvaldes robežsargi ir atvērti sabiedrībai, viņi aktīvi piedalās dažādos informatīvajos pasākumos vairākās Latvijas vietās. Kādu no tiem organizē saviem spēkiem, tāpat arī izbrauc pēc aicinājuma, piemēram, uz Valsts svētku svinēšanu, uz Robežsargu dienu, uz izstādēm, rīko atvērto durvju dienas, rāda jaunatnei savu aprīkojumu, ieročus. Parasti tas notiek Ludzā, piemēram, katru gadu novembrī kopā ar Robežsardzes Ludzas pārvaldi tiek rīkotas kopējas izstādes laukumā pie pašvaldības ēkas, kur var apskatīt gan tehniku, gan aprīkojumu, gan ieročus, paraugdemonstrējumos piedalās arī kinologi ar dienesta suņiem.

Kinologi, kuri strādā speciālo operāciju dienestā “Sigma”, apmāca savus suņus nebaidīties desantēties no helikoptera. Viens no šī dienesta uzdevumiem ir piedalīties pretterorisma operācijās.

Glābšanas darbi

– Mēs sniedzam atbalstu arī policijai, piemēram, šī gada maijā piedalījāmies pazudušās meitenes meklējumos, jo mums ir iespēja meklēt ne tikai dienas, bet arī nakts laikā,– stāsta L. Kukjans. – Mūsu piloti ir apmācīti, lidojuma laikā viņi izmanto nakts redzamības brilles, elektrooptiskās kameras, ar kuru palīdzību mēs varam atrast cilvēkus mežā, ieraudzīt to pat nelielā būvē pateicoties tam, ka cilvēks izstaro siltumu. Parasti mēs cilvēkus atrodam, pat ja viņš atrodas krūmos, purvā vai grāvī, arī tad, ja viņam nav spilgtas krāsas apģērbs. Cilvēkus var atrast kā dzīvus, tā arī diemžēl jau mirušus.

Pirms divām nedēļām bija gadījums, kad policija izsauca mūsu helikopteri uz Jūrmalu, cilvēku atradām, bet diemžēl jau mirušo.

Meklē arī sēņotājus un ogotājus – kad sākas rudens, izsaukumi nav rets gadījums, jo cilvēki mēdz apmaldīties. Pazūd arī personas ar psihiskām slimībām.

Dienests nepārtraukti attīstās

Aviācijas pārvaldes ēka tika izbūvēta 2007. gadā, piesaistot Eiropas finansējumu. Uz to laiku tā bija domāta tikai aviācijas dienestam, tomēr 15 gadu laikā dienests izaudzis par nopietnu pārvaldi. Šeit atrodas gan speciālo operāciju dienests, gan aviācijas spēki. L. Kukjans stāsta:

– Pēc pārvaldes izveidošanas mēs nepārtraukti attīstāmies, sertificējām helikoptera lidlauku, novietojām modulāro ēku, uzlabojām esošās ēkas energoefektivitāti, ar citu angāra vārtu uzstādīšanu uzlabojām teritorijas drošību, uzstādījām aviācijas meteostaciju un aviācijas radiostacijas. Šīs darbs ir radošs, nepārtraukti prasa izzināt aviācijas nozares prasības, daudz lasīt un analizēt, kā arī sekot ieviestajiem standartiem.

Ludzā attīsta arī perspektīvo bezpilotu lidaparātu segmentu, jo pašlaik tehnika attīstās, tā ir jauna un inovatīva pieeja. Ar bezpilotu lidaparātu elektrooptisko kameru palīdzību var pildīt dažādus uzdevumus, meklējot vai novērojot no liela augstuma.

Dienests attīsta arī speciālo operatoru un glābēju struktūru. Jo sakarā ar to, ka Nacionālie bruņotie spēki nodod meklēšanas un glābšanas uzdevumus civilajā jomā, šī struktūra Aviācijas pārvaldē tiks stiprināta. Tagad šeit atlasa cilvēkus, kuri nopietni tiks sagatavoti tam, lai sniegtu pirmo medicīnisko palīdzību, ja ir cietušais. Tāpat tiek paredzēta speciālo operatoru un glābēju apmācība darbam ar helikoptera vinču, kravas āķi, ugunsdzēsības tvertni, kravas tīklu, elektrooptisko kameru, glābēja darbu, veicot cietušā glābšanu no kuģa, ūdens un citām grūti pieejamām vietām. Glābējam paredzēts speciāls apģērbs pret hipotermiju, pleznas, maska u.c.

Tagad dienests ir labi aprīkots, piemēram, ir speciālas kastes, ar kuru palīdzību personu ar mugurkaula lūzumu helikopters var droši pacelt un transportēt uz medicīnas iestādi, kur cietušo var glābt. Ja cilvēku ar šādu smagu traumu vedīs ar mašīnu, tad pa ceļam viņa stāvoklis var pasliktināties. No valsts puses tiek darīts viss, lai glābtu pēc iespējas vairāk dzīvību.

– Kopš 2008. gada mēs nepārtraukti mācāmies kopā ar Valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām iestādēm. Pārņemam zināšanas un pieredzi no ārzemju partneriem. Mūsu taktiskās un profesionālās iespējas attīstās,– pārliecināts L. Kukjans.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Aviācijas pārvaldei – 15 gadu jubileja” saturu atbild Ludzas Zeme