Ludzā plāno veidot katastrofu centru

Valsts vadība joprojām nav veikusi nekādu sabiedrības instruktāžu vai devusi jebkādus norādījumus, ko konkrēti katram no mums darīt X stundas gadījumā. Atšķirībā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas mēs joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizētus un tehniskus padomus pēkšņa Krievijas uzbrukuma vai citas krīzes gadījumā.

Kaut gan uzbrukuma riska līmenis mūsu valstij pašlaik ir zems, jāņem vērā Ukrainas kara pieredze, kad šo valsti Krievijas iebrucēji pārsteidza nesagatavotu. Tāpēc arī mums, it īpaši pierobežā dzīvojošiem, jābūt gataviem rīkoties X stundā, vai tas būtu konvencionāls armijas iebrukums, raķešu uzbrukums vai kodolkara pārsteigums. Kā informē Latvijas Pašvaldību savienība, trūkst vienota redzējuma, kur ieguldīt naudu civilās aizsardzības infrastruktūrā. Pieņemot šī gada budžetus, tās kaut kādus līdzekļus civilajai aizsardzībai piešķir, taču pārsvarā tie ir rezerves fondi. Nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā nav. Vietvaras arī atzīst, ka tikai uz saviem pleciem iznest civilās aizsardzības plāna īstenošanu nevarēs.

Jau pērn 17. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paredz pašvaldību pienākumu izstrādāt civilās aizsardzības plānus, aptverot arī rīcību militāra apdraudējuma gadījumā. Taču šī plāna tapšana kavējas, uz ko norāda arī Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs: – Strādāsim ar katru konkrēto pašvaldību, lai izstrādātu plānu, kas der šim specifiskam novadam, protams, pie materiāltehnisko resursu iegādes, bet ir svarīgi apzināties, kas ir nepieciešams.

Diemžēl uz jautājumu, kad plāns būs gatavs, I. Rajevam atbildes nav.

Ko domājam mēs

Kamēr jaunais civilās aizsardzības plāns tikai top, jautājam mūsu novada cilvēkiem par viņu rīcību ārkārtējā situācijā. Lūk, dažas viņu atbildes.
Andris: – Bez panikas skatīšos, kas notiek. Savākšu visu, kas vajadzīgs, lai sargātu ģimeni, īpašumu un māju.

Juris: – Projām braukt netaisos. Es cienu ukraiņu seniorus. Pasaulei ir ko pamācīties, kā viņi paliek savās sētās un kā palīdz viens otram. No savas zemes nav jābēg, bet jācīnās.

Valentīna: – Pārtikas un pirmās nepieciešamības lietas gan uzkrāju. Kā paskatos televīzijā, kas palicis pāri no Ukrainas austrumu pilsētām, paliek neomulīgi. Mēs taču arī dzīvojam pierobežā.

Ludzānietis, kurš nevēlējās nosaukt savu vārdu saka: – Klausīšu pavēlēm, ko dos militārie cilvēki un tas ir viss.

Pašvaldības piedalās seminārā

Lai civilās aizsardzības struktūras īstenošana virzītos uz priekšu, 22. martā notika visaptverošās valsts aizsardzības seminārs pašvaldībām, kurā piedalījās arī Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs kopā ar 3. vietnieku Valdi Maslovski. Semināra dalībnieki bija arī Zemessardzes bataljonu komandieri un civilmilitārās sadarbības virsnieki. Skaidrs, ka nacionālās drošības jautājumi vietvaru sadarbībai ar militārajām aizsardzības struktūrām publiskošanai netiek doti.

Zemessardzes 31. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Freimanis uzskata, ka vislabākā gatavība “X stundai” ir stāšanās Zemessardzē. Bet ko darīt bērniem, sievietēm un tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma cenzs dalībai Zemessardzē jau garām? Ir tikai viena iespēja – instrukciju kopums, ko mēs gaidām, un, cerams, sagaidīsim no valsts un pašvaldībām. Lietuvas piemērs – izdots ap 100 lappušu garš buklets ar norādījumiem, ko darīt militāra apdraudējuma gadījumā. Visiem iedzīvotājiem izziņots, ka vislielākā kļūda būtu sēsties savās mašīnās un censties evakuēties, jo tas paralizētu ceļus. Iedzīvotāju informētība nav panikas sēšana, bet jautājums mūsu bērnu un radinieku pasargāšanā.

Kopš 2017. gada 26. septembra Ludzas novadā darbojas civilās aizsardzības komisija, kurā ietilpst novada pašvaldības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, robežsardzes, Valsts policijas, vides dienesta, sadales tīklu, medicīnas centra, zemessardzes un meža dienesta pārstāvji. Komisijas uzdevums ir vajadzīgo resursu apzināšana lauku pagastos, tādu kā traktortehnika, strāvas ģeneratori un citi līdzekļi, ko var piesaistīt krīzes apstākļos.

“Šūnu” apraidē ir nepilnības

Par iedzīvotāju apzināšanu atbildīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. VUGD Ludzas daļas komandieris Jānis Klodāns informē, ka pirmajos apdraudējuma brīžos signāls ir sirēna. – Mūsu novadā tādas ir četras – divas Ludzā, pa vienai Kārsavā un Zilupē. Diemžēl lauku apvidos mēs sirēnu skaņas nedzirdēsim. Nākošais un galvenais etaps ir “šūnu” apraide, kad iedzīvotāji saņem īsziņas no portāla www.sargs.lv ar norādījumiem kā rīkoties.

“Šūnu” apzināšanas pārbaude ir notikusi 2022. gada 7. septembrī, kad parādīja tās nepilnības. Proti, daudzi mūsu novada iedzīvotāji nelieto internetu, jo īsziņā ir norādes uz krīzes bukleta apmeklējumu un informāciju par vēlamo darbību, lai izsargātos no krīzes situācijas radītajām sekām. Te vēl daudz darāmā pie apraides satura kvalitātes nodrošināšanas.

E. Mekšs uzskata: – Jāizdod neliels buklets tieši Ludzas novada iedzīvotājiem ar rīcības plānu mobilo sakaru zuduma gadījumā, kas ir ļoti iespējams, un pie tāda preses izdevuma tiks domāts. Galvenais, lai būtu gatavs militārais plāns, jo tas ietekmēs arī Ludzas novada budžeta līdzekļu plānošanas pārorientāciju. Arī transporta kustības regulējums krīzes situācijā būs atkarīgs no Zemessardzes un Bruņoto spēku pārvietošanās. Tagad valsts līmenī spriež par katastrofu centra izveidi Ludzā, Liepājas ielā un par zemes teritorijas nodošanu pašvaldībai šim nolūkam. Katastrofu centrs iekļaus sevī ugunsdzēsēju depo, policijas un medicīnas struktūras.

Kā jārīkojas tiešu draudu gadījumā

Pagaidām varam īsumā iepazīstināt visus ar to galveno, kas jāievēro militāra iebrukuma gadījumā un kas ir ietverts valsts izstrādātajos ieteikumos.

1) X stundā jāseko līdzi TV un radio.

2) Ķīmiskais vai atomieroču uzbrukums mūsu valstij ir mazāk ticams, taču jāņem vērā, ka Krievija var pielietot Ukrainā atomieročus un mūs var sasniegt radioaktīvais mākonis. Jāatceras, ka ķīmiskais uzbrukums un radioaktīvais piesārņojums visbīstamākais ir pirmajās stundās.

3) Kodolapdraudējuma gadījumā: jāpaslēpjas no sprādziena aiz visa, kas varētu nodrošināt aizsardzību; jādodas uz pagrabu vai pirmo stāvu, izvēloties mūra ēkas; nedrīkst vēdināt telpas; jālieto tikai iepakota pārtika; nedrīkst smēķēt un lietot ūdeni no atklātām ūdenstilpnēm.

4) Par ķīmisko uzbrukumu var liecināt aizdomīga dūmu, gāzes vai pilienu klātbūtne, smakšanas vai kairinoša sajūta elpceļos. Tāda gadījumā jāaizver logi, dabīgās ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas; ja iespējams, jāizvēlas telpas bez logiem; jāpamet piesārņotā teritorija, virzoties perpendikulāri vēja plūsmai (lai vējš pūš no sāniem); jāatbrīvojas no apģērba; jānomazgā ķermenis ar ziepēm un ūdeni; jāsagaida atbildīgo dienestu palīdzība.

5) Visiespējamākais apdraudējuma veids mūsu novadā ir raķešu apšaude un dronu vai lidmašīnu uzlidojums. Tādā gadījumā jāiet uz mājas pagrabu. Ja tāda nav, jāslēpjas dziļāk mājā pēc iespējas tālāk no logiem, ievērojot, lai starp jums un sprādzieniem būtu vismaz divas sienas. Ja esat klajā laukā, jāguļas uz zemes, jāsargā galva, jāskrien maziem attālumiem uz drošāku vietu – pagrabu vai mūra ēku.
Svarīgs faktors ir pazīt atbildīgo dienestu īpašo apģērbu: karavīriem, ugunsdzēsējiem glābējiem, policistiem, ātrās medicīniskās palīdzības darbiniekiem, robežsargiem un zināt atbildīgo dienestu telefona numurus.