Audiosižets: Latgales piensaimnieki meklē iespējas izdzīvot un nopelnīt

Kopš Krievijas embargo pasludināšanas Latvijas piensaimniekus piemeklējusi vēl viena piena krīze, kas aktuāla arī šodien. Piena iepirkuma cena šobrīd sasniegusi zemākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā, kamēr iepirktā piena daudzums aizvadītājā gadā ir pat nedaudz palielinājies.

Kooperatīvā sabiedrība „Viļāni”, kas apvieno mazos un vidējos piena ražotājus, jau vairākus gadus pievērsusies arī piena produktu pārstrādei.

Dalība kooperatīvā un piena pārstrāde ir iespēja piensaimniekiem par katru izslaukto piena litru saņemt kaut nedaudz vairāk, nekā nododot pienu lielajiem pārstrādes uzņēmumiem pa tiešo.

Piemēram, lauksaimniecības produkcijas kooperatīvā sabiedrība, kas  jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma darbojas Viļānos, 2009. gadā piedzīvojusi savu atdzimšanu un tagad turpina palielināt apgrozījumu un ražošanas apjomus. Ņemot vērā piena iepirkuma cenas ievērojamo samazināšanos aizvadītajā gadā, lielākajai daļai piensaimniecības nozarē strādājošo ir samazinājies arī finanšu līdzekļu apgrozījums, tostarp kooperatīvam “Viļāni”, taču kritums, ņemot vērā, ka par piektdaļu palielināts iepirktā piena daudzums, ir vien nepilni 10%.

Kooperatīva vadītāja Aija Kiserovska norāda, ka pašu pārstrādātais bioloģiskā piena daudzums ir procentuāli maza, taču finansiāli ļoti nozīmīga daļa no kopējā apjoma. “Tā ir stabilitāte, noiets, neatkarība ne no viena, ka tu pats vari pārstrādāt savu saražoto un meklēt tirgu. Piens ir tas produkts, kurš jārealizē tagad un tūlīt, kurš nevar gaidīt noliktavā ne nedēļu, ne mēnesi, ne pusgadu,” saka Kiserovska.

Latvijā tas ir vienīgais kooperatīvs, kas piena pārstrādi veic kā mājražotāji, un tas sagādā grūtības produkcijas realizācijā, jo tikai 30% no saražotā drīkst nonākt veikalu plauktos. “Nebija citu iespēju uzsākt ražošanu vispār, jo piena nozarē iesaistīties, rakstīt projektus varēja tikai tie, kam jau bija pārstrāde. Un mēs kā vienīgo ceļu uz atzītu piena pārstrādi redzējām, lai piesaistītu līdzekļus, šo mājražotāju un tad lēniem solīšiem uz ražotāja statusu,” pauž Kiserovska.

Aptuveni desmitā daļa no vairāk nekā 350 kooperatīva biedriem ir bioloģiski saimniekojoši, un viņu piegādātais piens iespēju robežās tiek izmantots savas produktu līnijas ražošanai, taču jau šobrīd veidojas tā pārpalikums.

Šobrīd viss piens, ko viņi nepārstrādā paši, tiek vests uz “Preiļu sieru”. Tā piemēram, Valērijs Ivanovs, kurš saimnieko Viļānu novada Sokolku pagastā, par katru litru piena šobrīd saņem 17 centus, kamēr lielie pārstrādes uzņēmumi mazajām un vidējām saimniecībām piedāvā aptuveni 14 centus par litru.

Publicēts 09 AUGUSTS 2016