Attiecībās jūties nelaimīgs? Kā par to runāt ar savu otro pusīti?
Attiecības ir kā neprognozējams ceļojums, kurā divi cilvēki kopā piedzīvo gan kāpumus, gan kritumus, bet to sāls slēpjas tajā, ka visi šie brīži tiek izdzīvoti kopā. Reizēm var gadīties tā, ka savās attiecībās mēs nejūtamies īpaši laimīgi vai varbūt pat – nejūtamies laimīgi it nemaz. Ko lai iesāk tad? Arī šai problēmai ir pieejami dažādi risinājumi, tāpat kā citās dzīves jomās. Šajā rakstā mēs aplūkosim iespējamos situācijas risinājumus – kā pareizi paust savu neapmierinātību, runāt par emocijām un jūtām, kāds būtu labākais laiks šādai sarunai un kuros gadījumos situācijai būs rodams risinājums, bet kuros tas tikpat kā nebūs sasniedzams.
Biežākie neapmierinātības cēloņi attiecībās
Cilvēki ir dažādi, bet viņu problēmas tomēr ir ļoti līdzīgas, jo rodas no vieniem un tiem pašiem cēloņiem. Risinājumus ne vienmēr izdodas atrast viegli, un laimes un apmierinājuma sajūta noplok, ja partneri izvēlas vienkārši par problēmām nerunāt. Komunikācijas trūkums tās padara tikai dziļākas, veicinot pāru atsvešināšanos. Jo vairāk cilvēki attālinās viens no otra, jo mazāka iespēja, ka attiecības turpināsies – ir izveidojies pieradums savos pārdzīvojumos būt vienam.
Otrs biežākais iemesls ir intīmās dzīves trūkums. Darbs un raizes var izraisīt kaislības apdzišanu. Bet tam tā nav jāpaliek mūžīgi – kaislību iespējams atjaunot – viss, kas darāms ir iniciatīvas izrādīšana! Reizēm pietiek tikai ar vienu izcilu vakaru, lai cilvēks atkal justos lieliski.
Visbeidzot, pēdējais biežākais attiecību neizdošanās iemesls ir robežu pārkāpšana. Robežas katrs pāris sev nosaka atšķirīgi, bet, ja tās tiek pārkāptas, atgūt uzticību būs pagrūti vai pat neiespējami. Pašas trauslākās robežas ir neuzticība, finanses un fiziska vai emocionāla vardarbība. Ir jābūt skaidrībai par to, kā lietas tiek risinātas un kādi noteikumi jāievēro, lai tās nepārkāptu.
Kad par problēmām labāk runāt un kad vairāk uzmanības jāvelta darbam ar sevi
Lai gan attiecībās ir divi cilvēki, problēmas var radīt arī viena partnera nepieņemamā uzvedība vai neadekvātā reakcija uz kādu situāciju. Pat tajos gadījumos, kad ir runa par neuzticību un vainīgs bijis partneris, pastāv iespēja sajusties vainīgam par notikušo. Bez jebkādiem paskaidrojumiem atgrūžot otro pusīti ilgākā laika periodā, nepievēršot uzmanību, nav iespējams, ka otrs cilvēks to nesajutīs un turpinās censties mūžīgi. Otram ir skaidri un godīgi jāpaskaidro apstākļi. Partnerim ir tiesības zināt, kā jūties – gan emocionāli, gan fiziski.
Daudzos gadījumos problēmas sakne var būt saistīta ar paša kompleksiem, iekšējiem pārdzīvojumiem vai notikumiem, kas vispār nav saistīti ar otro pusīti. Piemēram, tev negribas intīmu tuvību, jo nomāc sarežģījumi darbā, nopietni saslimuši tavi mīļie u.c. līdzīgas problēmas. Ir tikai dabiski, ka šādās situācijās mūsu uzvedība mainīsies, bet otra pusīte par problēmām var nenojaust un atbildību uzņemties uz sevi, domājot “es jau neesmu otram interesants”, un citas līdzīgas domas. Ja jūti, ka attiecības stagnē, un ir grūti nodarboties ar lietām, kuras parasti izbaudāt (kopā atpūšaties, piedzīvojat kvēlus intīmus mirkļus, komunicējat), ir vērts par situāciju izrunāties.
Soli pa solim – kā rīkoties, lai situāciju uzlabotu
Kad rodas problēmas vai attiecībās tiek piedzīvots kāds sāpīgs mirklis, ir tikai normāli justies nelaimīgiem. Emocijās un strīda karstumā parasti vēlamies otram uzbrukt un rīkoties strauji – šķirties vai piedot, atvainoties un salabt. Katram no risinājumiem ir savi ieguvumi un zaudējumi.
Salabšana, bez šaubām, būs vislabākais risinājums iekšēja miera atgūšanai. Tomēr mēdz būt arī situācijas, kad pāridarījumi nav jāpieņem. Citreiz var gadīties, ka ar kaut ko ir jāsamierinās – piemēram, ar paša greizsirdību uz otra attiecībām ar kolēģiem, lielāku vajadzību pēc intīmām vajadzībām kā partnerim u.t.t. Lai saprastu, kas jūsu attiecībām vajadzīgs, ar vēsu prātu vajadzētu apdomāt – vai salabšana ļaus jums turpināt tās pilnvērtīgi. Turpretim, ja jūtaties ļoti nomākts jau no domas vien par šķiršanos, attiecībām nevajadzētu ļaut izjukt. Varbūt pietiks vien ar skaistu, romantisku vakaru, kas atmodinās kaislību, satuvinās un atgriezīs lietas ierastajā kārtībā. Noskaņas radīšanai var palīdzēt supersex – tās šobrīd plašā piedāvājumā nopērkamas internetveikalā.
Ja vajadzīga piedošana, atcerieties – piedot nav iespējams, ja liekat otram justies vainīgam, apvainojat, jūtat aizvainojumu vai to uztverat vienkārši kā smagu nastu. Nevajadzētu runāt par piedošanu, ja dominē tādas frāzes kā: “Es nezinu, vai es spēšu tev piedot”, “Man būs grūti to tev piedot” un līdzīgas. Šādi sakot, vienkārši tiek tērēts laiks un problēma netiek risināta. Ir jāizvēlas – vai nu jāpiedod, vai nē. Dot otram cilvēkam cerību, kad nezini, vai spēsi nodarīto piedot un aizmirst, nav labi. Daudzi cilvēki uzskata, ka viņu piedošana otram ir jānopelna. Tā gluži nav – vēlmei piedot jārodas arī pašā.
Runājot par piedošanas lūgšanu – ir jāatvainojas tad, kad otru esat sāpinājis un neesat to apzinājies. Vārds “piedod” var būt labs sarunas iesākums. Tomēr atvainoties nevajadzētu, ja pats jūtaties otra sāpināts vai tikai mēģināt manipulēt, lai izdabūtu atvainošanos no otra vai iegūtu kādu citu labumu. Lai vārda vērtība nemazinātos, ar „piedod” mētāties nevajadzētu.
Galējais situācijas risinājums – šķiršanās. Tas nekad nav viegls vai patīkams process. Šķirties būtu ieteicams tikai tad, kad vairs nav spēka atvainoties, piedot vai samierināties. Ja esi noguris un jūties laimīgāks bez otrās pusītes, nekā ar to (ilgākā laika posmā), jāpieņem grūtais lēmums par šķiršanos. Šķiršanās neapšaubāmi ir jārealizē nekavējoties, it sevišķi ja jau jūties dziļi nelaimīgs vai izdarīta fiziska, emocionāla vai kāda cita veida vardarbība, manipulācijas. Laimīgās attiecībās tam notikt nevajadzētu.
Mēs ceram, ka šis raksts ļāva aizdomāties par jūsu attiecību laimi, un vajadzības gadījumā, liks rīkoties, lai situāciju uzlabotu. Lai izdodas!
