Apstājas mēbeļu un guļbūvju ražošana

Tas, kas šobrīd notiek kokmateriālu tirgū, ir kaut kas nebijis. Piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, kokmateriālu ražotāji saskaras ar to, ka šobrīd izdevīgāk ir materiālu pārdot katlu mājām kā kurināmo. Energoresursu cenu pieauguma dēļ, šobrīd jāapmierina pieaugošais pieprasījums pēc malkas.

RASA-L mēbeles neražo

Diemžēl Ludzas novads neizceļas ar mēbeļu ražošanas uzņēmumiem. Pat tie, kuri vēl kaut ko ražoja, šobrīd ir spiesti savu darbību pārtraukt, iemesli ir dažādi, taču viennozīmīgi pēdējos gadus attīstību bremzēja pandēmija, bet šogad ietekmi atstāja strauji kāpušās energoresursu cenas.

Uzņēmumā SIA Rasa L Ludzā atklāj, ka no šī gada jūlija pēc 25 gadu darbības mēbeļu ražošanas ceha vairs nav. Ražošana notika tikai vietējam tirgum. Šeit tika izgatavotas korpusa mēbeles – skapji, biroja mēbeles, virtuves iekārtas, bīdāmās durvis. Par pieprasījumu nevarēja sūdzēties, arī šobrīd cilvēki izrāda interesi, taču izmaksas šogad strauji pieauga. Ja virtuves iekārtas ražošana maksāja 1000 eiro, tad 2 nedēļu laikā cena palielinājās līdz 1500 eiro. Tomēr galvenais iemesls, kāpēc 25 gadu ilgusī darbība pārtraukta, ir darba roku trūkums. Šo galdniecības arodu jaunieši negrib apgūt, līdz ar to nav meistaru, kuri gribētu strādāt.

Uzņēmuma vadītāja Dana mierina, ka bez mēbeļu ražošanas joprojām šeit Ludzā varēs iegādāties mēbeles, taču no citiem ražotājiem. Pagaidām mēbeļu ražošana aizvērta, taču gadījumā, ja atrastos strādāt gribošs meistars, iespējams, uzņēmums apsvērtu iespēju atsākt darbu. Kāda būs iedzīvotāju pirktspēja gan grūti pateikt.

Guļbūvju ražošanas bizness apstājas

Ludzas novada Isnaudas pagastā darbojas guļbūvju ražošanas uzņēmums SIA Anipa. Tā vadītājs Andris Svetlovs atzīst, ka arī šajā jomā šobrīd labi neklājas. Iespējams, cilvēki ekonomē līdzekļus, varbūt bankas nedod tik viegli kredītus, bet uzņēmējs šobrīd izpārdod atlikušo produkciju. Guļbūvju ražošanai tiek pielikts punkts, šis bizness ir miris.

Ja agrāk uzņēmums strādāja regulāri, bija izveidots patstāvīgs darbinieku kolektīvs, uzņēmums plauka un attīstījās, tad šobrīd vispār tiek mainīts tā darbības virziens. Turpmāk A. Svetlovs plāno nodarboties ar izdevīgāku un aktuālāku jomu, pēc kuras tirgū ir lielāks pieprasījums, cilvēki gatavi par to maksāt un tā ir malka. Pilnīgi iespējams, ka arī šī tendence izzudīs, taču uzņēmējam visos laikos jābūt elastīgam un jāpielāgojas esošajai situācijai. A. Svetlovs nenoliedz, ka ar prieku darbotos guļbūvju ražošanā kā iepriekš, bet pagaidām viņš tajā nesaskata perspektīvu.

Uzņēmuma lejupslīde sākās ar Covid-19 pandēmiju. Valdīja nepastāvīgums, nebija pasūtījumu un pērn nācās vispār aizvērt uzņēmumu, lai nevajadzētu lieki maksāt nodokļus. Darbiniekus nācās atlaist, uzņēmums gadu nedarbojās un pats uzņēmējs uz to periodu strādāja algotu darbu.

No Ludzas uzņēmumu pārceļ uz Rīgu

Jau agrāk guļbūvju ražošana bija sezonas darbs, kas aizsākās agri pavasarī un aktīvākais darbs noritēja vasarā. Šobrīd pat sezonas laikā ir minimāli pasūtījumi. Darbiniekiem ir jāmaksā alga, līdz ar to produkcijai būtu jāpaaugstina cena teju 2 reizes, taču to tāpat neviens nepērk pat iepriekšējo cenu līmenī. Paaugstināt cenu, lai varētu nolīgt darbiniekus un samaksāt viņiem algu un nodokļus, nav ekonomiski izdevīgi. Diemžēl radusies situācija, kad uzņēmums viņus vairs nevar nodrošināt ar patstāvīgu darbu un algu.

Uzņēmēja ieskatā nav jēgas saglabāt ražošanu nelielos apmēros. Uzņēmuma dzīvotspējas pamatā jābūt plašam produkcijas klāstam – mājām, pirtīm, lapenēm, tikai ar mēbeļu izgatavošanu šajos laikos neizdzīvot. Materiāliem, elektrībai, degvielai kāpusi cena. Ja egļu baļķiem cenas kāpums nav izjūtams tik krasi, tad lapu koku baļķiem cena pieaugusi pat 3 reizes. Nav teikts, ka uzņēmējs vairs neatgriezīsies ražošanas nozarē, jo aprīkojums un telpas nav pārdotas, ja būs nepieciešamība varēs ražošanu atjaunot.

Savukārt Andris Prikulis savu galdniecības uzņēmumu no Ludzas novada jau pirms 5 gadiem pārcēla uz Rīgu. Viņš jūt, ka cilvēki šobrīd piesardzīgi tērē naudu, jo jūtas nedroši par nākotni. Viņš cenšas savu darbību izvērst uz eksportu, sadarbojoties ar valstīm, kur cilvēki jūtas finansiāli drošāki. Uzņēmējiem šis ir izaicinājumiem pilns laiks, taču A. Prikulis apņēmības pilns strādāt arī turpmāk, pierādot savu konkurētspēju mēbeļu ražošanas tirgū. Klienti ir pats galvenais. Teorētiski, ja Ludzā noorganizētu labu komandu, varētu strādāt arī šeit, bet nodarboties šajā reģionā ar galdniecību nav viegli, tāpēc pārvākšanās uz Rīgu uzņēmējam bija apzināts un plānots mērķis.

Veic pētījumu digitālās kartes izstrādei

Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Erele informē, ka asociācija kopš 2020. gada veic apjomīgu pētījumu par mēbeļu nozari Latvijā. Šāds pētījums ir vērtīgs, vajadzīgs un tā aktualitāte tiek pamatota ar vairākiem iemesliem, piemēram, ar mēbeļu nozarē reģistrēto uzņēmumu skaitu Latvijā, taču tajā pašā laikā to atrašana un darbības analīze ir samērā sarežģīta, kā arī caurspīdīgums un uzticamība visai zema. Visbeidzot asociācija apzinās, ka ir ļoti nozīmīgi nodefinēt vienotus uzņēmumu novērtēšanas kritērijus, lai sagatavotu gan precīzākus statistikas datus un atainotu patieso situāciju, gan atvieglotu ikdienas darbu sociālajiem partneriem – LIAA, Patērētāju tiesību un aizsardzības centram, NIC domēnu reģistram, VID, Uzņēmumu reģistram utml.

Pētījuma mērķis bija izstrādāt vienotus kritērijus, pēc kuriem novērtēt uzņēmumus, kuri ražo un tirgo mēbeles, un sagatavot datus mēbeļu ražotāju un tirgotāju digitālās kartes izstrādei, kuras izstrāde vēl ir procesā. Gala lietotāji šim resursam būtu: Latvijas potenciālie patērētāji, sabiedrība kopumā, pašvaldības, izglītības iestādes, citi nozares uzņēmumi, uzņēmumu sadarbības partneri, investori/ieguldītāji.

Pētījums noticis vairākos etapos, iesaistot arī dažādus sociālos partnerus, kritēriju izstrādē un svarīguma novērtējumā. Izvērtējot Ludzas novada uzņēmējus, jāatzīmē, ka ļoti liela ietekme ir uzņēmumu attīstībai un to vadībai vairāku gadu gaitā.

Diemžēl SIA Rasa L noteikti nebija pētījumā, jo arī NACE* klasifikatorā tas vispār nesaistās ar mēbeļu ražošanu, kas ir viens no faktoriem, kāpēc ir svarīga un vajadzīga šī pašsakārtošanās nozarei. Ja uzņēmums strādā konkrētā nozarē, zem konkrēta NACE koda, tad tas parāda, ka ir mērķtiecīgs attīstīt uzņēmējdarbību šajā virzienā un uzņēmums reģistrē visas atbilstošās struktūrvienības VID. Tāpat reģistrē mājaslapu domēnus un sociālo mediju tirdzniecības vietas, kā struktūrvienības. Ja uzņēmuma specifika ir cita, kas nereti reģionos novērots – tiek darīts no visa mazliet, līdz ar to – uzņēmums reģionā it kā ir elastīgs pret potenciālo pasūtītāju, kas bez šaubām ir labi, tomēr, tā kā tā nav pamatdarbība, tad pie nozares šie uzņēmumi diemžēl neuzrādās pēc pašu iesniegtajiem datiem.

SIA Anipa arī nebija iekļauta pētījumā pārāk maza oficiāli uzrādītā apgrozījuma dēļ – 8 tūkst. eiro gadā, kas ir ļoti nenopietna uzņēmējdarbība.

Perspektīva vērojama ZS Lūsēni

Lursoft par Ludzu uzrāda tikai 2 uzņēmumus, kuriem ir NACE 31. nozares kods, tā ir mēbeļu nozare, un kam ir nodots 2021. gada pārskats, kas ir būtiski legālai un ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. NACE 16. nozares kodā uzņēmumu ir vairāk – 19 uzņēmumi –, tā ir koka taras ražošana, zāģēšana, ēvelēšana, impregnēšana utml.

Nozīmīgs kokapstrādes uzņēmums Ludzas novadā ir ZS Lūsēni ar 100 darbiniekiem. Visticamāk tur tiek nodarbināti aktīvākie un perspektīvākie darbinieki. Kā arī uzņēmumam ir apakšuzņēmumi, mazāki kokapstrādes uzņēmumi, kuri ražo produkciju pēc ZS Lusēni pasūtījuma. Attiecīgi, ja uzņēmums ir attīstījies, veicis investīcijas, maksā labākas algas salīdzinoši ar citiem uzņēmumiem reģionā, nozīmē, ka uzņēmums ir zināms un eksportējošs. Tā arī ir reģiona iezīme un perspektīva.

Jāatzīmē, ka vidējā alga mēbeļu ražošana Latvijā ir 992 eiro bruto (2021), Latgalē vidējā alga mēbeļu ražošanā ir 661 eiro, tā ir ļoti skumja situācija, jo diemžēl inflācija un cenu pieaugumi ir visā valstī. Uzņēmējdarbībai ļoti nopietni jātransformējas, lai saglabātu savu dzīvotspēju un arī uzņēmumi izietu no pelēkās zonas, kas nav veiksmīgas uzņēmējdarbības vērtība.

I. Erele komentēja kopējo situāciju valstī. Pēdējie gadi Latvijas ekonomikai, tautsaimniecībai, tostarp mēbeļu ražošanai, nesuši ne vienu vien satricinājumu – pandēmija, karš Ukrainā un tam sekojošās resursu cenu izmaiņas, piegādes ķēžu korekcijas. Var tikai apbrīnot Latvijas ražotāju spēju pielāgoties un par spīti grūtībām, kas citiem liek nolaist rokas, nepadoties un pat attīstīties.

Pandēmijai sākoties, pārvarot pirmo šoku, mūsu mēbeļu uzņēmumu vadītāji prasmīgi izmantoja krīzi savā labā, pieņemot pasūtījumus laikā, kad citviet Eiropā un pasaulē ražotnes slēdza. Mūsu uzņēmēji, neskatoties uz neskaidrībām ražošanas procesā un nemitīgajām izmaiņām, spēja elastīgi apkalpot gan vietējā tirgus, gan eksporta tirgus pieprasījumu. Tā ir milzīga pieredze, izmantojot iespējas īstajā laikā, īstajā vietā, esot drosmīgiem un pielāgojoties.

Pieprasījums kritīs arī eksportētājiem

Nākamais satricinājums – karš Ukrainā. Atkal daudz neskaidrību, izaicinājumi katru dienu. Materiālu un energoresursu izmaksas, kas aug nežēlīgā ātrumā. Mēbeļu ražošanas uzņēmumi piesardzīgi, bet neatlaidīgi turpina darbu. Ir uzņēmumi, kuros notiek darbības pārorientēšanās – jauni tirgi, jauni produkti. Ir uzņēmumi, kuri nogaida un izmanto šo laiku tādiem projektiem, kuriem iepriekš nebija laika un iespēju. Diemžēl ir tādi, kuri ir spiesti jau šobrīd atlaist darbiniekus, lai laikus sagatavotos paredzami grūtākam laikam un saglabātu uzņēmuma dzīvotspēju.

Kā rāda 2022. gads, apkures sezonas garums var ieilgt, saslimstības rādītāju pieaugumi var būt neprognozējami, var būt pasūtījumu ievērojamas mazināšanās ar novēlotu ietekmi. Eksportējošie uzņēmumi (kopējo nozares apgrozījumu veido 70-80% eksports) jau šobrīd vai drīzumā izjutīs pieprasījuma samazināšanos, tāpēc var saskarties ar grūtībām vienoties par cenām pasūtījumiem. Tomēr kopumā – Latvijas mēbeļu ražošanas industrija turpina strādāt, ražot un pielāgoties, mainīties līdzi laikam.

Ekonomikas sabremzēšanās ietekmē būvniecības nozari, kā rezultātā arī mēbeļu ražošanas uzņēmumi lielā mērā ir pakārtoti šai recesijai (īpaši tie, kuri strādā pēc būvniecības uzņēmumu, attīstītāju pasūtījuma, HoReCa* segmentā). Bankas jau šobrīd daudz uzmanīgāk izvērtē finansējuma piešķiršanu mēbeļu ražotājiem un tirgotājiem, jo mēbeles nav pirmās nepieciešamības preces un dažos apakšsegmentos to ražošanu var uzskatīt par energoresursu ietilpīgu nozari. Un tā kā ekonomiskā krīze skar ne tikai Latviju, bet arī Eiropu un ASV, tad arī eksportējošie uzņēmumi jau šobrīd vai drīzumā izjutīs pieprasījuma samazināšanos, un var saskarties ar grūtībām vienoties par cenām nākamā gada pasūtījumiem, kas spētu nosegt izdevumus un nodrošināt peļņu.

Pēc iesniegtajiem 2021. gada pārskatiem var secināt, ka 70 nozares TOP uzņēmumi (no TOP 200 nozares līderiem, kopumā nozarē ap 800 komercvienību) 2021. gadā saņēma valsts atbalstu, un bez šī atbalsta daļai uzņēmumu būtu likviditātes problēmas. Šobrīd, 2022. gadā, no nozares TOP 150 uzņēmumiem 6% mēbeļu ražotāju diemžēl ir VID administrēto nodokļu parāds, (samērā liels vai lielāks par 5% no 2021. gada apgrozījuma). Neskatoties uz tik daudziem mainīgiem faktoriem, nepopulāru lēmumu ietekmēm un riskiem, kas vēl sagaida – Latvijas mēbeļu ražošanas industrija turpina strādāt, ražot un pielāgoties līdzi laikam.

Koksnes tirgus tendences

Tā kā gāzes un elektrības cenas strauji pieaug, daudzas mājsaimniecības Eiropā šoziem kā alternatīvu apkures avotu izmanto malku. Taču straujais pieprasījuma pieaugums un piegādes samazinājums no Krievijas paaugstina cenas un izraisa to deficītu, kas draud atstāt šajā ziemā aukstumā visneaizsargātākos iedzīvotājus, kuri bieži vien ir atkarīgi no malkas kurināšanas.

Augstas cenas ir visā Eiropā, un nozarē ir izskanējušas ziņas, ka šogad nopietns apdraudējums cilvēkiem būs enerģētiskā nabadzība. Bulgārijā, kur aptuveni puse mājsaimniecību ziemā izmanto malku, jo tas ir lētākais un pieejamākais kurināmais, viens kubikmetrs malkas ir sadārdzinājies no 40-50 eiro 2021. gadā līdz aptuveni 100-150 eiro atkarībā no konkrētā reģiona. Arī Polijā malkas cenas jau ir gandrīz par 100 % augstākas nekā pirms gada.

Daudzas valdības veic pasākumus, lai aizsargātu mājsaimniecības, tostarp, aizliedzot eksportu un atļaujot cirst vairāk koku, taču pastāv bažas, ka par risinājumu var kļūt arī nelikumīga mežizstrāde.

* Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija

* Viesnīcas, restorāni, kafejnīcas

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Apstājas mēbeļu un guļbūvju ražošana” saturu atbild Ludzas Zeme