Smēķētāju skaits palielinās

Noteikti daudzi no mums zina, ka smēķēšana ir kaitīga, taču smēķētāju skaits tik un tā nemazinās. Pēc smēķētāju īpatsvara Eiropas valstīs Latvija ierindojas 4. vietā, mūsu valstī smēķē 32% no iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinot ar 2014. gadu, novērots pieaugums par 2%, liecina Eurostat 2020. gada publicētie dati. Tikmēr pie mums skolās seko, lai skolēni nesmēķētu, piemēram, Kārsavas vidusskolā pat bijis reids. Savukārt ģimenes ārsti stāsta, ka veselības problēmas smēķēšanas dēļ visbiežāk parādās vīriešiem pēc 50.

Daudzu slimību cēlonis

Smēķēšana ir viens no galvenajiem novēršamajiem nāves cēloņiem, jo tas ir iemesls virknei dažādu slimību, arī hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai jeb HOPS. Daudziem dzīvesveids ir tik pasīvs, ka viņi nespēj novērtēt savu fiziskās slodzes spēju samazināšanos. Ir novērots, ka tādus simptomus kā klepus, elpas trūkums un krēpas pacienti uztver kā normālas smēķēšanas sekas.

Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis mītus, kuri būtu jāzina gan smēķētājam, gan nesmēķētājam. Viens no mītiem ir tāds, ka arī smēķējot cilvēks jūtas vesels kā rutks, jo visi zina stāstu par opīti, kurš visu mūžu ļoti aktīvi smēķējis un tūdaļ svinēs savu 100-to dzimšanas dienu. Neaizmirsīsim, ka šis pats opītis ir pārdzīvojis arī vismaz vienu Pasaules karu, kas neizdevās vairākiem simtiem tūkstošu citu cilvēku. Tāpēc no tā varam secināt, ka izņēmumi būs vienmēr, tomēr ir vērts atcerēties, ka smēķēšana ir viens no galvenajiem cēloņiem ļoti daudzām slimībām, tajā skaitā vēzim.

Otrs mīts saistīts ar to, ka smēķēšana samazina stresu un uzlabo garastāvokli. Pētījumi pierāda, ka nikotīns un citas cigaretēs esošās ķimikālijas nodrošina tūlītēju kortizola jeb stresa hormona nonākšanu asinīs, vienlaikus paaugstinot asinsspiedienu un pulsu, padarot smēķētāju nevis mierīgāku, bet tieši pretēji uzbudinātāku un satrauktāku.

Mirst arī pasīvie smēķētāji

Starp smēķētājiem valda vēl viens mīts, ka smēķēšana ietekmē tikai viņu, taču tā diemžēl nav. Patiesībā smēķēšana ietekmē arī līdzcilvēkus, tostarp bērnus, kuri ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai. Katru gadu no pasīvās smēķēšanas radītajām sekām Eiropas Savienībā mirst aptuveni 80 000 cilvēku, kuri, iespējams, nekad paši nav smēķējuši.

Ceturtais mīts, kas vairāk izplatās jaunākās paaudzes vidū – smēķēt ir stilīgi. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un smēķēt jau sen vairs nav stilīgi! Tik pat labi varbūt modē tagad ir neveselīga sejas āda, dzeltenīgi zobi un krunciņas, nemaz nerunājot par plašo slimību buķeti, kas nereti nāk bonusā smēķēšanai?

Starp smēķētājiem izplatīts mīts: Es neesmu atkarīgs – varu atmest jebkurā brīdī! Tad kāpēc to neatmest šobrīd? Arī tad, ja smēķē tikai brīvdienās vai ballītēs, Tu esi smēķētājs – jo ātrāk atmetīsi, jo mazākas iespējas nosmēķēt visu dzīvi.

Citi domā, ka smēķēšanu papildus kompensē ar veselīgu uzturu un sportošanu. Diemžēl arī šis ir tikai mīts, jo realitātē tas nedarbojas, kā mums to gribētos, un ne visus mīnusus ir iespējams pārrēķināt plusos. Pētījumos ir pierādīts, ka veselīgs uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte ir ļoti svarīgi faktori kopējās labsajūtas veicināšanai, tomēr tie nemazina smēķēšanas radītos riskus veselībai.

Tabakas dūmi satur 4000 ķīmisko vielu

Pēdējos gados arvien izplatītāks mīts, ka labs veids, kā atmest smēķēšanu ir elektroniskās cigaretes. Gribētos ticēt, bet tā tomēr nav, jo jaunākie pētījumi liecina, ka elektronisko cigarešu radītais efekts ir pilnīgi pretējs – smēķētāji, kas izvēlas e-cigaretes kā īsto cigarešu aizstājēju patiesībā smēķēšanu atmet daudz retāk.

Visu veidu tabakas produkti kā cigaretes, cigāri, košļājamā, šņaucamā tabaka satur nikotīnu, kas ir atkarību izraisoša viela. Nikotīns ir arī galvenā sastāvdaļa elektroniskajās cigaretēs, kur tas ir pievienots cigarešu kapsulas (kārtridža) šķidrumam. Nikotīns lietotāja organismā rada patīkama satraukuma sajūtu, ko izraisa ķīmiskas vielas, kuras stimulē centrālo nervu sistēmu. Patīkamajai sajūtai izzūdot, iestājas depresijas stāvoklis un nogurums, liekot lietotājam atkārtoti uzņemt nikotīnu. Pēc starptautiskā žurnāla Lancet publicētajiem datiem, lielāku psiholoģisko atkarību nekā nikotīns izraisa vienīgi heroīns un kokaīns.

Lai gan nikotīns rada atkarību no smēķēšanas, cilvēku priekšlaicīgas nāves izraisītājs ir ķīmisko vielu kokteilis jeb tabakas degšanas blakusproduktu ieelpošana. Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu, tādēļ tabakas izstrādājumu smēķēšana ir pielīdzināma ķimikāliju ražotnei.

Ir liels daudzums dažādu elektronisko cigarešu modifikāciju. Ar bateriju sildāms karsētājs sasilda šķidrumu (ir speciālas kapsulas ar šķīduma maisījumiem), un veidojas tvaiki, kurus ieelpo smēķētājs. Būtiski atšķirties var šķidrumi, tvaicētāja tips un karsētāja konstrukcija. Veipa šķidrums nesatur tabaku, bet satur nikotīnu un dažādas palīgvielas – glicerīnu, propilēnglikolu un aromatizētājus. To karsējot, veipotājs ieelpo nikotīna tvaikus. Elektronisko cigarešu aerosols, ko lietotājs ieelpo, var saturēt kaitīgas un potenciāli kaitīgas vielas.

Skola seko līdzi smēķēšanas izplatībai

Kārsavas vidusskolas direktors Edgars Puksts nenoliedz, ka jaunieši seko modes tendencēm un viņu vidū elektroniskās smēķēšanas ierīces varētu būt izplatītas, tomēr skolā pagaidām nekas tāds nav konstatēts. Iespējams, iestājoties aukstākam laikam, kad skolēni vairāk koncentrēsies skolā, smēķēšana var kļūt pamanāma. Arī direktora vietniece audzināšanas darbā Ludmila Oļipova neizslēdz elektronisko cigarešu lietošanas izplatību starp jauniešiem, taču visi tehniskie darbinieki ir brīdināti sekot līdzi, it sevišķi pievērst uzmanību tualetēm. Ja tur tiek lietota kāda no elektroniskajām cigaretēm, tad parādās tām raksturīga smarža. Iespējams, jaunieši smēķē ārpus skolas. Pavasarī skolā policijas darbinieki ar suni veica 8. un 9. klašu pārbaudi, kā arī garderobju pārbaudi, taču nekas netika konstatēts, stāsta E. Puksts.

Bērni ir brīdināti, kā arī iepazīstināti ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem. Ja ir saņemta informācija vai rodas pamatotas aizdomas par to, ka izglītojamais iegādājies, lieto, glabā vai realizē, kā arī pamudina citus lietot izglītības iestādē vai tās teritorijā alkoholu, narkotiskas, toksiskas vai psihotropas vielas, gāzes baloniņus vai citus neatļautus priekšmetus, skolas vadība ziņo policijai un vecākiem, nepieciešamības gadījumā izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Viegli pieejamas internetā

Septembra sākumā elektronisko ierīču smēķēšanas uzplaukums bija manāms pie Ludzas 2. vidusskolas, atklāj direktore Zinaīda Buliga. Tagad pakāpeniski to lietošana samazinās, bet ir skaidrs, ka jaunieši tās smēķē. Elektroniskās cigaretes ir viegli pieejamas internetā, uzskata direktore. Tieši tur jaunieši tās iegādājas un tālāk savstarpēji ar tām dalās. Par elektroniskajām cigaretēm tiek runāts veselības un klases stundās, kā arī to lietošanu nepieļauj iekšējās kārtības noteikumi. Tāpat vecākiem sapulcēs tiek atgādināts sekot savu bērnu kabatas naudas vajadzībām un izlietojumam, jo skolās Ludzas novadā ēdināšana ir bezmaksas, tāpēc nauda var būt nepieciešama tikai dzēriena iegādei kafijas automātā, kas maksā 60 centus.

Apskatot piedāvājumu vairākos internetveikalos, dažādu e-cigarešu cenas svārstās sākot no 5 eiro līdz pat 130 eiro. To piedāvājumu klāsts ir plašs – dažādu ražotāju, veidu, izmēru, ar nikotīnu vai bez tā, vienreizējās vai ar maināmām baterijām utt. Papildus pieejami komplekti, šķidrumi un aromatizatori.

Saskaņā ar 2020. gadā publicētiem pētījuma datiem, 44% Latvijas iedzīvotājiem, kuri smēķē vai smēķējuši e-cigaretes, to smēķēšana nav palīdzējusi samazināt vai pārtraukt tabakas izstrādājumu lietošanu. 4% iedzīvotāju e-cigarešu smēķēšanas rezultātā palielinājusies tabakas izstrādājumu lietošana.

Sūdzības par sāpēm krūtīs un elpošanu

Ludzas medicīnas centra pieredzējusī pulmunoloģe Lidija Boldāne savā mūžā vairāk strādājusi ar tuberkulozes slimniekiem, taču tagad vairāk darba ir tieši ar astmas un hronisko bronhītu slimniekiem. Viņa saskārusies tikai ar vienu gadījumu, kad tieši elektronisko cigarešu lietošana bija iemesls, kas atstāja sekas uz kādas jaunietes veselību. Elektroniskās cigaretes meitenei radīja gan atkarības problēmu, gan bronhu iekaisumu. Viņa ieradās ar sūdzībām par sāpēm krūtīs un smagu elpošanu. Viņas brāļiem un māsām, kuri arī smēķē elektroniskās cigaretes bija tādas pašas sūdzības. Pirmkārt, dakteres aicinājums bija tūlītēji atmest šo ieradumu un otrkārt, nozīmēta bronhīta terapija. Īstā elektronisko cigarešu ietekme uz veselību vēl nav izpētīta, jo šis “modes kliedziens” sācies nesen.

– Nav zināmas sekas, kādas sagaida elektronisko cigarešu smēķētājus, bet tādas noteikti būs,– uzskata ārste Boldāne. Viņiem noteikti attīstīsies astmas, hroniski bronhīti un citas slimības, jo ieelpotās vielas, tvaiki un ķīmiskās daļiņas nokļūst asinsrites lokā un plaušās. Tāpēc nav izslēgts, ka pēc kāda laika parādīsies vairāk gados jaunu sirds slimnieku, ja valsts līmenī netiks pieņemti kādi aizliegumi.

Smēķētāju stāžs ir 20 – 30 gadi

Pārējie Boldānes pacienti jau ir ar pamatīgu smēķēšanas stāžu, kuri gadiem smēķējuši parastās cigaretes. Nodaļā ļoti daudziem pacientiem ir hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, kas rodas smēķēšanas rezultātā, sevišķi daudz ir vīriešu pēc 50 gadiem. Viņu smēķēšanas stāžs ir dažāds, bet pārsvarā 20 – 30 gadi. Nodaļā atrodas vīrietis, kurš kļuvis atkarīgs no skābekļa padeves un smēķēšana viņam ir kategoriski aizliegta. Taču viņš tāpat nevar atmest smēķēšanu, jo domā, ka nomirs, ja neuzsmēķēs – paelpo skābekli un uzsmēķē, lai arī viņa gadījumā tas pilnīgi nav pieļaujams.

Pārsvarā cigarešu smēķētāji slimo ar HOPS, bronhiālo astmu, sirds nepietiekamību. Tagad ir pieejams plašs klāsts medikamentu ar ko ārstē HOPS, elpas trūkumus un astmu. Arī valsts tos kompensē.

– Pacienti sākuši mazāk smēķēt, jo ir izsmēķējuši savu dzīvi,– saka ģimenes ārste Ineta Krokša. Viņai pat nav nojausmas kā izskatās e-cigaretes, taču ir pilnīgi pārliecināta, ka tās atstāj ietekmi uz veselību tāpat kā parastās cigaretes. Viņa savā praksē vairāk saskārusies ar parasto cigarešu lietošanas kaitīgo ietekmi. Pārsvarā tas ir vīriešiem gados, kuriem rodas plaušu mazspēja, obstruktīvie bronhīti un sirds slimības. Slimo arī ar vēzi, taču faktori tam varbūt arī vairāki. Tiklīdz rodas veselības problēmas, tā cilvēki attopas, cenšas dzīvot veselīgi, lai arī tas ir nedaudz par vēlu. Viennozīmīgi smēķēt vairs nav moderni, uzskata I. Krokša.

Nesaskaras ar e-cigarešu lietošanas sekām

Arī ģimenes ārstam Dāvidam Menim nav bijis pacientu, kuri nāktu ar sūdzībām par veselību, ko rada e-cigarešu smēķēšana. Vairāk smēķē parastās cigaretes. Protams, pacientiem izveidojas dažādas slimības smēķēšanas dēļ, viņi nokļūst slimnīcās gan Rīgā, gan Daugavpilī un visur tiek rekomendēts atmest smēķēšanu. Diemžēl tas nav tik viegli, tas saistīts ar nervu sistēmu. Mēģina samazināt izsmēķēto cigarešu apjomu, taču atmest pavisam smēķētāji nevar, arī košļājamā tabaka nedod tādu efektu kā cigarete.

– Nekas labs nebūs gaidāms arī no elektroniskajām cigaretēm. Tās toksiskas vielas, ko viņi ieelpo var izsaukt problēmas ar veselību,– spriež ārsts.

Svetlanas Rjutkinenas ģimenes ārsta praksē izplatītāki slimnieki tomēr ir parasto cigarešu smēķētāji, kuriem rodas plaušu un sirds slimības. Nopietnākos gadījumos rodas insulti. Kamēr cilvēkam nav jūtamu veselības apdraudējumu, tikmēr ir grūti atmest smēķēšanu.

Ģimenes ārste dzirdējusi un dažādi pētījumi rāda, ka e-cigaretes ir pat kaitīgākas, nekā parastās cigaretes, bet pagaidām nav saskārusies ar pacientu sūdzībām. Viņa apšauba, ka ar elektronisko cigarešu palīdzību var atmest smēķēšanu. – Vienkārši vienu ļaunumu nomaina uz otru un vēl nav zināms, kurš no tiem būs sliktāks. Kā jau jebkuru nikotīnu saturošu produktu, protams, neatbalstu arī elektroniskās cigaretes. Pie tam, nav zināms, kā vēl tās ietekmēs veselību. Nedz parastās, nedz elektroniskās, nedz cigarešu aizvietotāji nav pieņemami un nevajadzētu tos lietot,– uzsver Rjutkinena.

Arī pie ģimenes ārstes Agneses Skrules pacienti nestāsta par elektronisko cigarešu lietošanu. – Mēs īsti neuzstājam un neesam jautājuši, ko viņi lieto, tāpēc gluži vienkārši šī tēma nav skarta. Mums vairāk ir pacienti, kuri nosmēķējuši 20 – 30 gadus parastās cigaretes un slimo ar HOPS,– atklāj ārste.

Patēriņam nodoti par 2,3% vairāk cigarešu

2022. gada pirmo septiņu mēnešu dati liecina: patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits attiecībā pret 2021. gada tādu pašu periodu palielinājies par 2,3%. Septiņos mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,070 miljardi cigarešu, kas ir par 24,5 miljoniem cigarešu jeb 2,3% vairāk nekā 2021. gada septiņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Patēriņam Latvijā šogad septiņos mēnešos nodoti 14,985 miljoni cigāru un cigarillu, kas ir par 15,6% mazāk, salīdzinot ar 2021. gada septiņiem mēnešiem. Smēķējamās (tinamās) tabakas apjoms šogad septiņos mēnešos samazinājies par 2,3% – kopumā patēriņam Latvijā septiņos mēnešos nodoti 60 383 kilogrami smēķējamās tabakas. Savukārt karsējamā tabaka patēriņam nodota par 24,5% mazāk nekā 2021. gada septiņos mēnešos.

Pēc ģimenes ārstu aptaujas skaidrs, ka motivēt cilvēkus atmest smēķēšanu ir grūti. Veselības problēmas rodas salīdzinoši vēlu, bet šajā laikā radusies atkarība dažreiz ir spēcīgāka par viņiem pašiem. Ja vieniem veselības problēmas ir nopietns iemesls atmest smēķēšanu, tad citiem tas nav šķērslis. Arī patēriņam Latvijā nodotais cigarešu apjoms nemazinās.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Smēķētāju skaits palielinās” saturu atbild Ludzas Zeme