Video: Latgales mazie uzņēmēji gaida lielāku VID pretimnākšanu
Lai diskutētu par uzņēmējdarbības vidi Latgalē, pašvaldību pārstāvji un uzņēmējdarbības speciālisti tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību. Aktuālākais jautājums – atbalsts mazajiem uzņēmējiem.
Viņu pienesums valsts kopējā budžetā ir neliels, bet kontrolei tiek tērēti lieli resursi. Latgales plānošanas reģiona pārstāvji pētījuši arī citu valstu praksi un cer, ka turpmāk to ņems vērā arī Finanšu ministrijas (FM) un citu atbildīgo iestāžu amatpersonas.
90% no valsts budžeta pamata ieņēmumiem veido nodokļi no sešiem tūkstošiem lielāko Latvijas uzņēmumu. Tikai 10% ieņēmumu sarūpē 70 000 vidēji lielo un mazo uzņēmēju nodokļi.
Lai pārrunātu iespējas vienkāršot kontroli un nodokļu slogu, kā arī citas ieņēmumu aktualitātes, Latgales plānošanas reģiona pārstāvji tikās ar VID vadību.
Neskatoties uz to, ka šogad lemts par labu Latgales speciāli ekonomiskās zonas izveidei un reģionā visstraujāk attīstās kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas ražošana, joprojām liels atbalsts nepieciešams tieši mikrouzņēmumiem.
“Pašvaldību pārstāvji arī izteica vēlmi pēc maksimāli vienkāršas šīs uzņēmējdarbības normatīvās bāzes.
Pēc tā, lai tiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, ir vienkārši saprotama grāmatvedības kārtošana, nodokļu samaksāšana.
Un lai Valsts ieņēmumu dienests arī savus resursus netērētu šiem mazajiem nodokļu maksātājiem,” teica VID ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.
Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska lēsa, ka mazo uzņēmēju novadā būtu vairāk, ja nebūtu jāsniedz VID tik daudz atskaišu. Tāpat mazajiem uzņēmumiem, viņasprāt, būtu jāmazina nodokļu slogs.
Arī Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Vladislavs Stankevičs atzina, ka “vajadzētu stipri piedomāt vienkārši pie grāmatvedības kārtošanas jautājuma”. “Vienkārši nevar salīdzināt, pieņemsim, Vāciju un Latviju. Vācijā ir desmit reizes viss vienkāršāk,” sacīja Stankevičs.
Eiropas prakse būtu jāpārņem arī pievienotās vērtības nodokļa likumā, kā arī jāpalielina neapliekamais minimums, kas šobrīd salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm ir krietni mazāks. “Tas arī savā ziņā ir liels traucēklis investīciju piesaistei,” teica Stankevičs.
Latgales plānošanas reģionu veido 21 pašvaldība. Nodokļu maksātāju skaits tajās ir gandrīz 32 000, kas ir 9% no kopējā maksātāju skaita valstī. Par to, vai pašvaldību ierosmes par uzlabojumiem nodokļu politikā īstenosies, tālāk jālemj Finanšu ministrijai.
Publicēts 23 SEPTEMBRIS 2016