V. Vaļdens: Zilupe varētu apvienoties ar Ludzas novadu (audio)
Teritoriālā reforma – pēdējos gados viens no plašākajiem diskusiju tematiem mazajās pašvaldībās. Pašlaik Latvijā ir 110 novadi un deviņas republikas pilsētas. Valdība uzskata, ka novadu ir par daudz un plāno kārtējo teritoriālo reformu. Pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums valstī jāievieš līdz 2020.gadam. Tā īstenošanai tiek piedāvāts vai nu apvienot novadus, to skaitu samazinot vairāk nekā uz pusi, vai veidot sadarbības teritorijas ap attīstības centriem. Mazās pašvaldības un to iedzīvotāji austrumu pierobežā kārtējām pārmaiņām nav gatavi un nesaredz tajā lauku attīstības iespējas, informē portāls lsm.lv.
“Es domāju, ka Zilupes novads jāatstāj mierā un nekur nav jāvieno. Jau bija viena reforma, un paskatieties, kas tagad notiek ar pievienoto pagastu ciematiem. Agrāk, kad uz vietas kāds sēdēja, ceļmalas bija sakoptas, tagad viss aizlaists,” zilupietis Pjotrs savos 50 gados ir bezdarbnieks. Kā pats saka – nedzer, ir izglītība, taču darba nav. Viņaprāt, arī iepriekšējā novadu reforma, iznīcinot pagastu centrus, solītos labumus nav nesusi, un tāpat kā vairāki citi uzrunātie vietējie iedzīvotāji iespējamo kārtējo reformu, apvienojot novadus, viņš uzskata par nevajadzīgu.
“Kas mums ko prasīs? Ko viņi izlems tas arī būs… Būtu kādu aptauju uztaisījuši,” prāto Pjotrs.
Zilupes novada priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens uzskata, ka novads var pastāvēt arī turpmāk kā patstāvīga pašvaldība. Viņaprāt, ar teritoriālo reformu vien nevar uzlabot šobrīd kritisko demogrāfisko situāciju pierobežas novados: “Šobrīd varu apgalvot un domes vārdā pateikt to, ka Zilupes novads var eksistēt pilnīgi neatkarīgi. Mums ir pietiekoši naudas līdzekļu, lai uzturētu skolu, kurā pietiek skolēnu. Mums ir resursi, lai attīstītu jau iepriekš izveidotas iestādes, lai novads būtu veiksmīgs.”
Jautāts, ja nu gadījumā nāksies rīkoties, ar kuru no blakus esošajiem novadiem gatava apvienoties Zilupe, Vaļdens spriež – tad jau noteikti ar Ludzas novadu, jo jau šobrīd abi novadi sadarbojas gan sporta, gan izglītības jomā, Ludzā darbojas arī vienota būvvalde.
Arī vismazākās Latgales pašvaldības – Baltinavas novada – vadītāja Lidija Siliņa šobrīd piedāvātajai reformai neredz jēgu un tādēļ neatbalsta: “Līdz šim nav izvērtēti iepriekšējās reformas ieguvumi, zaudējumi, nav izvērtēts, kurām pašvaldībām labāk dzīvojas, kurām sliktāk.
Es pati esmu runājusi ar ministru, ar citām augstām amatpersonām, un es esmu jautājusi – kas būs labāks mūsu novadā, ja tagad piedāvā pievienoties lielākam novadam? Man pasaka, ka pakalpojumi būs labāki. Es prasu kādi. Nosauciet kaut vienu pakalpojumu, kas būs pie mums Baltinavā būs labāk?”
Baltinaviete Anita gan par valdības plāniem neko daudz nezina, tomēr ir noskaņota diezgan skeptiski, jo jau tagad redz, ka centralizācija nāk par ļaunu tieši tālāko lauku novadu iedzīvotājiem.
Savukārt Ciblas novada, kurā deklarēti vien ap 3000 iedzīvotāju, priekšsēdētājs Juris Dombrovskis uzskata, ja tomēr reforma tiks īstenota, mazajiem novadiem ir jāpaliek zināmām tiesībām: “Mans viedoklis ir tāds, ja nu tā arī notiks, tad variants varētu būt tāds, ka veidot sadarbības teritorijas. Paliekam tādā veidolā, kā esam – četras pašvaldības, katrai ir pašnoteikšanās, pašfinansēšanās tiesības, bet reizē mēs sadarbojamies, kas mums daļēji jau arī notiek.”
Mazās pierobežas pašvaldības novadu apvienošanā galvenos draudus saskata pakalpojumu pieejamībai laukos. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Jānis Eglītis uzsver, ka tieši šim aspektam, plānojot apvienošanos, tiks pievērsta vislielākā uzmanība. Pašlaik tiekot izskatīts tikai labprātīgs novadu sadarbības vai apvienošanās scenārijs: “Tas, pie kā mēs strādājam, ir sadarbības teritoriju ietvars, gan normatīvajos aktos kāds viņš varētu izskatīties, gan arī faktiski kāds viņš varētu būt dabā, kur sadarbības ietvaros pašvaldības varētu vai nu sadarboties, vai arī brīvprātīgi apvienoties. Par piespiedu apvienošanos mēs šobrīd nerunājam. Esam tajā vietā, kad varētu uzsākt sarunas ar pašvaldībām un tad arī virzīties tālāk.”
Latvijas Nacionālās attīstības plānā noteikts – līdz 2020.gadam valstī jāievieš pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums. Savukārt jau līdz šī gada 1.oktobrim atbildīgajai ministrijai Ministru kabinetā jāiesniedz priekšlikumi administratīvi teritoriālās reformas koncepcijai, bet Saeimā – likumprojekti par pašvaldību sadarbības teritoriju noteikšanu, vienlaikus nosakot administratīvos centrus.
Publicēts 06 SEPTEMBRIS 2016