Uzvedums Suņa sirds jeb suns deklarēts kā ģimenes loceklis

Redakcija saņēma vēstuli no kāda mūsu lasītāja. Tajā rakstīts:

— Avīzē izlasīju, ka jāčipē savs suns. Tas maksā naudu, paredzēts naudas sods, ja čips nebūs implantēts. Mūsu ģimene varētu pretendēt uz maznodrošināto statusu, bet, kā es uzzināju, tas nelīdz materiālās palīdzības ziņā. Cita lieta, ja ir trūcīgās personas vai ģimenes statuss, tad paredzēta dažāda veida sociālā palīdzība.

Tātad ar šī suņa likuma palīdzību es varētu pretendēt uz trūcīgās ģimenes statusu. Ja suns jāčipē, viņš skaitās kā ģimenes loceklis un jādeklarē manā dzīvesvietā.  Līdzīgi kā M. Bulgakova romānā Suņa sirds, kurā Šarikovs pieprasīja, lai viņu pieraksta mājās pie profesora.

Mans suns pagaidām nerunā, bet teikto saprot, bet vai tas būtu iemesls, ka es nevaru suni pie sevis deklarēt? Lai tie kungi, kuri izdomāja likumu par čipēšanu, atļauj suni piedeklarēt kā ģimenes locekli ar visām tiesībām, kuras ir cilvēkiem, kuri dzīvo vienā ģimenē. Mūsu gadījumā suns tad skaitītos kā trūcīgais un viņam pienāktos bezmaksas veterinārā ārstēšana, kā arī atlaides priekš zālēm. Vajadzēs suņukam piešķirt arī uzvārdu.

Suņa uzturam mēnesī tiek iztērēti aptuveni 30 eiro. Pie manis dzīvo arī kaķis, bet par to es nemaz nerunāju, tas var ķert peles. Gan jau kaut kā iztiks, bet ja suni nebaro, kas tad būs? Vēl tie čipēšanas izdevumi… Varbūt man saitē piesiet savu suni pie sociālās nodaļas durvīm?

P.S. Mans suns ir apgādājamā persona bez ienākumu avota. Kaķi arī esmu ar mieru piedeklarēt, kaut arī viņš ir pieklīdenis, taču bez sociālajām garantijām, jo kaķus čipēt pagai- dām nevajag. Lai ķer peles, nekādu garantiju!

Kārsavietis Jānis

Publicēts 06 JANVĀRIS 2017