Uzņemta vēsturiska īsfilma „Gambits 1917”
Pavisam nesen skatītājus sasniegusi īsfilma „Gambits 1917”, kura vēsta par notikumiem saistībā ar 1917. gada pirmo Latgales latviešu kongresu un spilgtākajām tā laika personībām – Franci Trasunu un Franci Kempu. Raidījuma „Pi myusim Latgolā” veidotāji tikās ir filmas idejas autoru – mūziķi un vēsturnieku Arni Slobožaņinu, lai noskaidrotu, cik liela nozīme 1917. gada kongresam ir Latgales vēstures lappusēs, cik daudz par to tiek runāts mācot vēsturi un cik viegli radīt par to filmu.
„Gambīts šaha terminoloģijā nozīmē figūras vai bandinieka ziedošanu, lai pēc tam vēlāk spēlē iegūtu teritoriālu vai stratēģisku pārsvaru.” vairāk par īsfilmu stāsta tās idejas autors Arnis Slobožaņins, „Filma attēlo to, ka 1917. gadā latgalieši varbūt atstājot savas intereses otrajā plānā, ziedoja tās kopīgās valsts, nācijas labā, latviešu labā. Kā parāda vēsture, lēmums, ko pieņēma 1917. gada Latgales latviešu kongresā bija pareizs. Vajadzēja taisīt tādu projektu kopā ar pārējiem latviešiem, kuru mēs pazīstam kā veiksmīgi funkcionējošu Latvijas valstis. Ko tad īsti ziedoja? Ziedoja to, ka tika pieņemts lēmums apvienoties ar pārējo novadu latviešiem, bez jebkādām garantijām. Bija mutiski solījumi no valsts arhitektu puses, ka jūsu tiesības valodas, kultūras, skolu, baznīcu lietās tiks ievērotas kaut kad eventuāli, kad mums būs savs parlaments. Kamēr Krievijā bija tāds vakuums, bija nepieciešamība sarīkot kongresu Rēzeknē, kur tiktu lemts tas, kas tika izlemts.”
Filmas centrā ir divu Latgales sabiedriskos darbinieku – garīdznieka Franča Trasuna un inženiera Franča Kempa diskusija par Latgales latviešu kongresu un latgaliešu apdzīvoto teritoriju atdalīšanos no Vitebskas guberņas, lai apvienotos ar pārējām latviešu apdzīvotajām teritorijām.
„Filmā, mēnesi pirms kongresa Pēterpilī tikās latgaliešu inteliģence, kur tika lemts, ka vajag rīkot kongresu. Francis Trasuns ar saviem piekritējiem uzsvēra, kā šāds kongress jārīko pēc iespējas ātrāk. Savukārt, Francis Kemps uzskatīja, ka sākumā jāievieš kārtībā pašā Latgalē un tikai tad, kad būs sava spēcīga pašpārvalde, vajag vienoties ar pārējiem novadiem vienā valstī. Kemps domāja uz priekšu, un viņš paredzēja to, kas ir noticis tagad. Nesen bija tas Valsts Valodas centra strīds par ielu zīmēm latviešu valodā. Viņi paši apstrīd savu valodu. Un tā kongresa lēmums noteica, ka latgaliešu valoda ir neatņemama latviešu valodas sastāvdaļa. Kemps to paredzēja.” stāsta Arnis Slobožaņins.
Publicēts 08 JŪNIJS 2016