Tautieši Anglijā: strādājam kā zirgi!

Pirms dažām dienām man nācās piestrādāt par taksistu. No Anglijas uz pāris nedēļu ilgu atvaļinājumu atgriezās māte ar meitu. Radās misēklis ar transportu, nācās vien izlīdzēt. Toties dzirdēju stāstu, kā klājas tautiešiem ārzemēs.

Ceļā uz mājām galvenā runātāja bija māte. Lai arī pie mums Latgalē todien bija tveice, Rīgā esot lijis spēcīgs lietus. Lidmašīna esot nolaidusies bieza lietus blāķa centrā. Līdz pēdējam brīdim skrejceļš  neesot bijis redzams. Nosēšanās bijusi diezgan asa. Sievietes katru reizi, kāpjot lidmašīnā, solās, ka tas būs pēdējais lidojums, bet nekur neliksies, nekratīties busiņā cauri visai Eiropai. Jālido vien būs. 

Strādājam kā zirgi! — tā iekārtojusies automašīnā, saka sieviete. Ar darbu pēdējā laikā esot saspringti. Vispār situācija šajā valstī nav viennozīmīga. Pēc referenduma viss, šķiet, esot mainījies.  Vietējo iedzīvotāju attieksme esot kļuvusi neiecietīgāka. Tas jūtams uz ielas, veikalā, sabiedriskajā transportā. Dzirdami dažādi komentāri, jāsaka, ne tie glaimojošie. Tomēr, pārspriežot situāciju ar pazīstamajiem tautiešiem, visi kā viens esot teikuši – te, (Anglijā) turēsimies līdz pēdējam. Kaut vai līdz deportēšanai. Ko mēs darīsim Latvijā, kas mūs te sagaida? Kur ir tās darbavietas, kuras sola pirms katrām vēlēšanām? 

Toties mūsu sapelnīto naudiņu Latvija labprāt patērē. Lūk, tuvākajās dienās braukšu uz Rēzekni, pirkšu mammai dzīvoklim ūdens boileru, dīvānu, veļas mazgājamo mašīnu. Braukšu labot zobus, Anglijā galīgi sabeigušies. Šī nauda taču tiek ieguldīta Latvijas ekonomikā! Pēc pāris dienām ar busiņu no Anglijas, radiem un draugiem tiks atgādātas dažādas mantas, apģērbs, dāvanas. Būs svētki radiem un pašiem. Bet smagais darbs arī nosūc spēkus. Vai, kā nosūc. Tā, klausoties šo emocionālo stāstu, nokļūstam brauciena galamērķī.

Publicēts 28 JŪLIJS 2016