Sabiedrībā trūkst zināšanu par medijpratību

Ludzas Zeme aizsāk jaunu rakstu sēriju par medijpratību un maldinošu, nepatiesu ziņu atpazīšanu. Aptaujājot Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu iedzīvotājus ar mērķi noskaidrot mediju lietošanas paradumus atklājās, ka ļoti maz cilvēku zina, ko nozīmē medijpratība. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta LOČMELE atklāj, ko nozīmē un ar ko atšķiras jēdzieni – medijpratība, viltus ziņas un dezinformācija.

Katru dienu mēs saskaramies ar milzīgu informācijas apjomu, ko mums pasniedz radio, televīzija, sociālie tīkli un mediji. Tieši sociālie mediji mūsdienās ļauj informāciju īsā laikā izplatīt lielam skaitam cilvēku. Līdz ar to pie mums ne vienmēr var nonākt pārbaudīta un ticama informācija.

Ziņām internetā netic

Es, raksta autore, aptaujāju Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu iedzīvotājus, lai noskaidrotu, cik daudz viņi zina par medijpratību, kādus informācijas avotus izmanto, vai ir pamanījuši maldinošas ziņas un vai prastu tās atšķirt no patiesām ziņām.

Ludzāniete Sandra atklāj, ka nezina, ko nozīmē jēdziens medijpratība. Informāciju gūst skatoties LNT un LTV televīzijas ziņas, internetā izmanto portālus tvnet.lv un apollo.lv ziņas, kā arī sociālo tīklu draugiem.lv. Viņa izmanto arī Krievijas kanālus, kur pārsvarā skatās filmas un izklaidējošās programmas.

Sandra apgalvo, ka visām ziņām, kas atspoguļotas internetā netic, jo, viņasprāt, tur katrs var runāt, ko grib. Tajā pašā laikā viņa nenoliedz, ka, iespējams, kaut kad ir noticējusi kādai nepatiesai, viltus ziņai. Vēl aptuveni pirms 5 – 10 gadiem visa informācija liktos patiesa, taču tagad vairāk sāk domāt un pievērst uzmanību tam, ka īstenībā var būt arī citādāk. Sandra savai mammai vēl joprojām atgādina, ka visam ticēt nevar.

Medijpratībai bija jāpievēršas daudz agrāk

Elvīra uzsver, ka pret dzirdēto jāizturas kritiski.

Medijpratības termins pensionārei Elvīrai likās svešāks, tomēr viņa lieliski prata paskaidrot, ko tas nozīmē. Ziņas skatās 1. Baltijas kanālā, LNT un LTV7 televīzijās, ļoti patīk skatīties sporta pārraides Eurosport kanālā. Klausās Latvijas Radio 4 un nekad nevar iztikt bez vietējiem laikrakstiem Ludzas Zeme un Rēzeknes Vēstis. Laikrakstus dod lasīt arī kaimiņiem, savukārt viņi dalās ar avīzi MK Latvija. Internetu viņa izmanto bibliotēkā, bet tikai tad, kad nepieciešams noskaidrot vilcienu un autobusu sarakstus. Sociālos tīklus neizmanto.

Elvīra paskaidro, ka pret visām ziņām jāizturas kritiski: – Skatīties var visu, bet jādomā ar savu galvu. Visu pasniegto noteikti nevar pieņemt par tīru patiesību. Reizēm jāsalīdzina un jāfiltrē ziņas. Es jau sen zinu, ka visam nevar ticēt, vienkārši tikai tagad tam pievērsta pastiprināta uzmanība. Tas bija jādara jau pirms 10 – 15 gadiem. Kaut ko samontēt kopā un parādīt mūsdienās ir ļoti viegli, tāpēc cenšamies sekot līdzi visiem notikumiem, pareizi novērtēt un salīdzināt dažādas ziņas.

Informāciju salīdzina

 Edgars uzticas tam, ko lasa.

Edgars apgalvo, ka par medijpratības jēdzienu ir dzirdējis. Pats jaunāko informāciju skatās internetā portālā euronews.com un, smejot piebilst, ka skatās arī Krievijas propogandu, klausās Latvijas Radio 2. Viņš uzticas tam, ko lasa un saka, ka apmēram zina, kas notiek pasaulē. Vajadzības gadījumā uzzināto salīdzina dažādos informācijas avotos. Edgars uzskata, ka viltus ziņas izplata tieši Amerika nevis Krievija.

Daina uzzināto pārbauda vairākos informācijas avotos.

Ludzānietes Daina un Samanta viennozīmīgi atzīst, ka medijpratības jēdzienu nezina. Pārsvarā izmanto sociālos tīklus Facebook, Instagram, Odnoklassniki, savukārt ziņas lasa portālā delfi.lv. Latvijas televīzijas ziņu kanālus neskatās, jo uzskata, ka tur neko labu nerāda. Ludzānietes ir dzirdējušas par viltus ziņām un īstenotajām kampaņām, taču pašām noticēt viltus ziņām nav gadījies. Samanta pārsvarā tic tam, ko raksta delfi.lv. Daina, uzzinot par teroraktu Austrālijā no portāla Facebook, pārbaudīja informāciju citos ziņu portālos.

Neapzinās informācijas avotu ietekmi

Žanna arī neko nezina par medijpratības jēdzienu, ziņas skatās televīzijā, izmanto sociālos tīklus Facebook un Odnoklassniki. Pati nav noticējusi viltus ziņām un uzskata, ka pārsvarā tādas tiek pasniegtas internetā. Arī par kampaņām, kas mudina kritiski vērtēt ziņas nav dzirdējusi.

Kristaps nesatraucas par viltus ziņām.

Jaunietis Kristaps arī pirmo reizi dzird jēdzienu – medijpratība. Viņš lieto sociālo tīklu Instagram, neizmanto nedz radio, nedz televīziju. Kristaps ir dzirdējis par viltus ziņām, taču tām nav gadījies noticēt, vien nosaka, ka viņam ir vienalga.

Kāds kungs, kurš sastapts Ludzā un nenosauca savu vārdu kategoriski nosaka, ka nelieto nedz televīziju, nedz radio vai internetu, jo visur ir tikai ziņas par Ukrainu. Arī avīzes nelasa, jo tās ir pārāk dārgas. Bažas raisa tas, ka viņš nezina neko par medijpratību vai viltus ziņām, uzskatot, ka runa ir par politiku.

Viltus ziņas ietekmē ar virsrakstiem
Kārsaviete Marija, kura ir jau pensijas gados seko līdzi jaunumiem un zina, ko nozīmē medijpratība. Viņa prot paskaidrot, ka ziņas ir jāanalizē un pilnīgi visam nevar ticēt. Marija ziņas skatās LTV 1, LNT, BBC un TV 3 televīzijas kanālos, radio klausās reti. Lasa laikrakstu Ludzas Zeme, Neatkarīgo Rīta avīzi un abonē Mājas Viesi. Izmanto sociālo tīklu draugiem.lv un mediju portālus tvnet.lv, delfi.lv, apollo.lv, diena.lv un nra.lv.

– Esmu dzirdējusi par viltus ziņām. Man liekas, ka to ir pilna pasaule, visi kā prātā sajukuši. Kad internetā palasu komentārus, tad priecājos, ka prezidentu neievēl tauta. Viltus ziņas bieži vēsta par kāda cilvēka nāvi vai slimību. Pie sevis domāju – diez vai tā var būt un palasu citur. Par kaut ko samelot vienā mirklī var portāls lenta.ru, mazliet retāk meduza.io. Galvenais, ka kaut kāds sīkums tiek pasniegts kā briesmas, piemēram, Gribauskaitei beidzās prezidentūras laiks un ziņās parādās virsraksts: “Visa Lietuva noelsās”. Tās ir tādas muļķības, bet cilvēkus piesaista ziņu virsraksti. Tāpat citi portāli sacēlušies par mūziķi Andri Kiviču – kur viņš gāja, ko darīja, kur bučojās? Tādu muzikantu kā viņš ir pilna Latvija,– pārliecināta Marija.

Pensionāre uzskata, ka apkārt esošie cilvēki nav pārāk medijpratīgi, citi vēl joprojām tic visam. Daudzi vecās paaudzes krievu tautības cilvēki tic tikai tam, ko stāsta Krievijas informācijas avoti. Marija Krievijas medijus skatās ļoti reti, jo tur stāsta dažādus brīnumus, piemēram, kanāls REN TV.

Virspusēji priekšstati

Savukārt citi Kārsavā sastaptie iedzīvotāji neko daudz par medijpratību nezina un neko jaunu neatklāja. Kārsaviete Zenta stāsta, ka skatās LTV 1 un RE:TV televīzijas ziņas, patīk latviešu seriāli. Savukārt no Krievijas medijiem izmanto RTR programmu, kur ir dažādi raidījumi un šovi. Viņa interneta portālos parasti skatās sludinājumus, lasa par medicīnu, izmanto arī youtube video kanālus, delfi.lv ziņu portālu, kā arī apmeklē vietējo novada mājaslapu. Izlasītās ziņas necenšas pārbaudīt. Atšķirt patiesību no maldinošas informācijas spētu tikai par sev zināmu cilvēku.

Zilupiete Jeļena jēdzienu medijpratība sasaistīja ar medijiem, taču neko sīkāk nevarēja paskaidrot. Pati informāciju gūst skatoties ziņas LTV7, 1. Baltijas kanālā un RTR televīzijā, klausās Latvijas Radio, lasa vietējos laikrakstus Ludzas Zeme, Rēzeknes Panorāmu un Rēzeknes Vēstis. Lieto vairākus sociālos tīklus un medijus, piemēram, Facebook, Odnoklassniki, google.lv, delfi.lv un apollo.lv. Par viltus ziņām neko nezina, taču saprot, ka visam nevar ticēt un informāciju vajag pārbaudīt.

Apkopojot saņemtās atbildes, var secināt, ka iedzīvotāju zināšanas par medijpratību ir diezgan niecīgas. Tikai reto var nosaukt par medijpratīgu cilvēku, kad nākas izvērtēt ziņu avotus un to saturu. Vairums aptaujāto neiebilst, ka par medijpratību varētu būt daudz vairāk informācijas. Tāpēc Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte K. Ločmele palīdzēs izskaidrot ar medijpratību saistītus jautājumus sīkāk.

Ir svarīgi neatkarīgi mediji

K. Ločmele uzsver, ka medijpratīgs cilvēks apzinās, kāpēc mums demokrātiskā valsts iekārtā ir būtiski, lai pastāvētu neatkarīgi mediji.

Medijpratība ir prasme kritiski izvērtēt informāciju, ar ko saskaramies, proti, apzināties informācijas sniedzēja nolūkus un mēģināt analizēt saturu, kas tiek piedāvāts, skaidro eksperte K. Ločmele. Ne visa informācija, kas kādā medijā tiek publicēta, pārraidīta vai ir izskanējusi, automātiski uztverama kā uzticama.

Līdz ar to medijpratīgs cilvēks apzinās, kāpēc mums, demokrātiskā valsts iekārtā ir būtiski, lai pastāvētu neatkarīgi mediji un kāpēc nepietiek tikai ar sociālā tīkla Facebook ziņu lenti. Medijpratīgs cilvēks arīdzan saprot, ko īsti nozīmē žurnālistika un kādas ir tās funkcijas. Žurnālists savā darbībā atšķiras no interneta slavenībām un cilvēkiem influenceriem (vārds aizgūts no angļu valodas, latviešu valodā influence tulkots kā ietekme). Viņi nedarbojas žurnālistu ētikas kodeksa un žurnālistu profesionālo standartu ietvaros. Savukārt žurnālisti pamatā strādā sabiedrības labā, nodrošina viedokļu daudzveidību, ievēro neitralitāti savos materiālos un redakcionālos, profesionālos standartus.

Viltus ziņa – viltus trauksme

Plašākā sabiedrībā izplatīts ir jēdziens – viltus ziņas, taču K. Ločmele atklāj, ka tas nav precīzs apzīmējums, jo neapver pilnīgi visus gadījumus, kad apzināti vai neapzināti var tikt izveidota maldinoša informācija. Viltus ziņa apzīmē pilnīgi izdomātu informāciju un tai nav nekāda sakara ar realitāti. Tas tiek darīts, lai uz raksta virsrakstiem pēc iespējas vairāk cilvēku noklikšķinātu, kas tālāk no reklāmdevējiem pārtop naudā. Piemēram, tā dēvētās “klikšķu” portālu lapās parādījās ziņu virsraksti, ka iebrucis visiem zināma lielveikala jumts vai, piemēram, pie Daugavpils nokritusi lielas aviokompānijas lidmašīna. Jo sensacionālāks virsraksts, jo vairāk cilvēku sāk satraukties un klikšķina uz publikācijām, lai uzzinātu, kas ir rakstīts tālāk, lai gan patiesībā nekas tāds nav noticis. Tāpat par viltus ziņām nepareizi tiek apzīmēta propaganda, kas ir atsevišķs žanrs.

Piemēram, ASV prezidents Donalds Tramps attiecībā uz medijiem, kuru publicētajai informācijai viņš nepiekrīt vai atspoguļo viņu neglaimojošā veidā, norāda kā viltus ziņu izplatītājus. Arī tādā veidā prezidents sagroza cilvēku izpratni par to, kas īsti ir viltus ziņa. Viltus ziņa nav informācija, kas kādu personu ataino kritiski, ja tam ir pamats. Viltus ziņa ir kā viltus trauksme, tai nav nekāda sakara ar realitāti, paskaidro eksperte.

Dezinformācija cilvēkos rada satraukumu

Savukārt ar dezinformāciju apzīmē pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, lai iegūtu ekonomisku labumu vai apzināti maldinātu sabiedrību, kas tai var izraisīt kaitējumu. Ja informācija ir tendencioza, apzināti safabricēta, kaut kas daļēji ir patiess un daļēji nepatiess, tad tas ir mēģinājums dezinformēt, it sevišķi, ja mērķis ir traucēt sabiedrības mieru un drošību.

K. Ločmele stāsta piemēru, kad pagājušajā vasarā Rīgā sabiedriskā transporta pieturā tika izlīmēti plakāti ar lielu uzrakstu, kurā minēts, ka Veselības inspekcija brīdina par indīgiem zirnekļiem, kas izplatījušies Latvijā. Izrādījās, ka tā bija mākslas performance, un plakātus nemaz nav veidojusi Veselības inspekcija. Taču cilvēkiem bija radies satraukums un nepatīkamas izjūtas, līdz ar to sabiedrībai tika nodarīts kaitējums.

Jāpiebilst, ka karikatūras, satīras darbi vai parodijas, kas arī reizēm ir apzināti veidotas pārspīlēti, visbiežāk nav uzskatāmas par dezinformāciju. Tas vairāk ir mēģinājums parādīt problēmu no cita skatupunkta nevis nodarīt kaitējumu sabiedrībai.

Nākošajos laikraksta numuros turpināsim atklāt medijpratības nozīmi mūsu sabiedrībā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku spētu pareizi izvērtēt informāciju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem