Robežsargs ir valsts seja

Ko mēs zinām par robežsardzi? Vairākums zina, ka Valsts robežsardzes galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju. Ikdienā valsts robežsardzē dienesta pienākumus pilda vairāk nekā 3000 robežsargu un darbinieku, ap 500 no tiem – Ludzas pārvaldē, kuras atbildības iecirkņa garums ir 142,9 km.

Šodien pastāstīsim par robežsargu ikdienu, jautāsim viņiem, ar ko viņi nodarbojas, kāda ir jaunā tehnika, vai ir ērti strādāt, uzzināsim, kādu profesiju speciālisti strādā robežsardzē, kā arī, kādām ir jābūt galvenajām robežsarga rakstura īpašībām.

Ieskats robežsargu ikdienā

Nelielu ieskatu robežsarga ikdienas dienesta pienākumu izpildē veicam kopā ar Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punkta galveno inspektoru virsleitnantu Tomašu Peļčaru, kurš laipni atbildēja uz redakcijas jautājumiem.

Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas I kategorijas robežkontroles punkta galvenais inspektors leitnants Tomašs Peļčars.

Robežkontroles punktā personāls nokļūst darbā ar personīgajiem transportlīdzekļiem. Kopš 2022. gada robežsargi saņem mobilitātes piemaksu, kas domāta ceļu izdevumu segšanai.

Piebraucot pie robežkontroles punkta, kur ir robežšķērsošanas vietas režīms, ir jāuzrāda transportlīdzekļu iebraukšanas caurlaide, tikai tad var iebraukt RKP teritorijā. Robežpārbaudes norīkojuma vecākais pirms norīkojuma maiņas sākuma pārbauda katra robežsarga ārējo izskatu, dienesta apliecības esamību, jautā par veselības stāvokli, iepazīstina ar jaunāko informāciju. Informācijas apmaiņa notiek arī norīkojuma laikā, jo robežsargi uzrauga valsts robežas drošību.

Dienests robežkontroles punktā ir ļoti dinamisks. Robežsargi iepazīstas ar dokumentāciju, parakstās, piedalās instruktāžā, saņem nepieciešamos tehniskos līdzekļus, tikai tad sāk pildīt savus dienesta pienākumus. Robežsargi, veicot savus darba pienākumus, veic arī teritorijas novērošanu un apsekošanu.

T. Peļčars uzsver, ka kaut gan RKP strādā nepārtraukti, 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, tomēr norīkojuma laiks ir 12 stundas un viena stunda pusdienu pārtraukumam. Pusdieno robežsargi pēc brīvas izvēles – robežsargiem ir iespēja pasūtīt ēdienu kafejnīcā, kas atrodas blakus, vai paņemt līdzi no mājām.

Pirmais, kurš aizstāvēs valsts drošību

Virsleitnants Tomašs Peļčars uzsver, ka draudzīgas attiecības starp robežsargiem ir ļoti būtiskas, lai viņi strādātu vienā komandā. Terehovas RKP ir ļoti izpalīdzīgs un draudzīgs kolektīvs, uzskata viņš. Protams, kolektīvā ir rotācija, kad cilvēki aiziet izdienas pensijā un atnāk jaunieši, kuri tikko uzsāk dienestu, bet tas ir pozitīvs moments.

T. Peļčars saka, ka robežsargi vadās pēc ētikas kodeksa, tāpēc pieklājība ir viņu uzvedības pamatu pamats, jo robežsargs ir pirmais, kurš satiek valstī ieceļojošos robežšķērsotājus, kā arī ir pēdējais, kurš pavada robežšķērsotājus, kuri atstāj Latvijas teritoriju. Droši var teikt, ka robežsargs ir valsts seja. Viņš arī ir pirmais cilvēks, kurš aizstāvēs valsts drošību.

Par galveno robežsarga raksturā T. Peļčars uzskata izturību: – Mūsu dienests nav viegls, tāpēc vajag būt izturīgam un līdzsvarotam. Transportlīdzekļu un personu plūsma ir ļoti intensīva, bet mums ir jābūt savaldīgiem un līdzsvarotiem, kā arī elastīgiem un atvērtiem jauniem izaicinājumiem.

VRS Ludzas pārvaldē strādā vairāku profesiju pārstāvji – robežsargi, šoferi, finansisti, lietveži, datorspeciālisti, kuri nodrošina nepārtrauktu sistēmas darbu un novērš kļūmes. Katrai profesijai ir sava specifika, taču visi strādā vienotā komandā.

23. VRS sporta spēles 2022. gada jūlijā.

Saņem labāko nodrošinājumu

Pats T. Peļčars dienē jau desmito gadu, mācījies Rēzeknes Valsts Robežsardzes koledžā. Robežsarga darbs viņam patīk, jo tā ir jauna pieredze, stabils atalgojums, iespēja uzlabot valodu zināšanas, tā ir arī iespēja piedalīties dažādās starptautiskajās apmācībās un misijās, kas uzlabo dienesta kvalitāti.

– Mani viss apmierina, es zinu, uz ko tiekties, protams, izmantoju visas iespējas, kas man tiek dotas,– pateicīgi saka T. Peļčars. – Mums ir ļoti attīstīta vide, nepārtraukti notiek modernizācijas pasākumi, sadarbība ar pārējām ES valstīm. Mēs saņemam visu labāko nodrošinājumu, lai varētu pildīt savas funkcijas nepārtraukti un kvalitatīvi.

Nesen Terehovas RKP tika izbūvēti moderni ar mūsdienu tehnoloģijām aprīkoti jauni pārbaudes paviljoni, kas nodrošina robežšķērsotāju plūsmas caurlaidību. Autoceļu robežšķērsošanas vietas tika pielāgotas Eiropas centrālās ieceļošanas un izceļošanas sistēmas prasībām.

Līdz ar to robežsargiem un muitas darbiniekiem tiek nodrošināti atbilstoši un mūsdienīgi darba apstākļi, ieviesti jauni tehnoloģiski datu apmaiņas risinājumi. T. Peļčars uzskata, ka tas ļauj efektīvāk pārvaldīt un kontrolēt robežšķērsotāju plūsmu, tādējādi arī stiprinot valsts robežas drošību.

Reizi gadā jānokārto fiziskie normatīvi

20. maijā devāmies uz stadionu “Vārpa” Ludzā, kur Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes robežsargi kārtoja fiziskās sagatavotības pārbaudi. Skatījāmies, kā tika dots starts krosam, distance bija jāveic dažādām vecuma grupām. Skrēja gan vīrieši, gan sievietes, jo robežsargiem ir svarīga fiziskā sagatavotība. Tika veiktas vairākas distances, un tie, kuri noskrēja pirmie, uzmundrināja pārējos skrējējus. Kaut arī visi bija noguruši, robežsargi smaidīja un jokoja, no malas varēja novērot laipnību un pieklājību vienam pret otru. Pēc krosa komisija apkopoja rezultātus.

VRS Ludzas pārvaldes amatpersonas veic fiziskās sagatavotības pārbaudi Ludzas stadionā “Vārpa”.

Fiziskās sagatavotības pārbaudē robežsargam ir jākārto četras disciplīnas. Sievietes – 100 m skrējiens vai 10×10 metru atspoles skrējiens, roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus, ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana, kross (1000 m vai 500 m atbilstoši vecuma grupai).

Vīrieši – 100 m skrējiens vai 10×10 metru atspoles skrējiens, pievilkšanās pie stieņa vai roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus, ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana, kross (3000 m, 2000 m vai 1000 m atbilstoši vecuma grupai).

Kā paskaidroja pārbaudes pieņemšanas komisijas locekle, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta galvenā inspektore kapteine Valentīna Belasova, vienu reizi gadā visām amatpersonām ir jānokārto fiziskās sagatavotības pārbaude. MK noteikumos Nr. 288 ir noteikts, kādas disciplīnas ir jākārto atbilstoši katrai vecuma grupai un kādā līmenī ir jābūt.

Ja cilvēks nenokārto kādu no fiziskās sagatavotības pārbaudes disciplīnām, viņam tiek dota iespēja kārtot to atkārtoti, taču katrai amatpersonai kopējais fiziskās sagatavotības pārbaužu skaits kārtējā gadā nedrīkst pārsniegt trīs reizes.

Laikus gatavojas pārbaudei

Painteresējamies, vai visi robežsargi iziet pārbaudi no pirmās reizes. – Nē, visi no pirmās reizes nenokārto. To var ietekmēt dažādi apstākļi, kādam var būt veselības problēmas, kāds nav pietiekami trenējies u.c. Bet cilvēki cenšas, trenējas un nāk kārtot atkārtoti,– paskaidroja V. Belasova. – Mums ir iespēja izmantot Valsts Robežsardzes koledžas sporta kompleksu, ir noteikti laiki, kad var izmantot baseinu, trenažieru zāli un tuvcīņas zāli.

Fiziskās sagatavotības pārbaudes pieņemšanas komisija 20.maijā stadionā “Vārpa” Ludzā.

Robežsargi ir ļoti apzinīgi, patstāvīgi trenējas un ir ieinteresēti nokārtot visas fiziskās sagatavotības pārbaudes disciplīnas. Zinot, ka maijā viņiem būs jākārto pārbaude, visi trenējās ļoti aktīvi. Robežsargi jau 50 gados aiziet izdienas pensijā, taču, ja cilvēks vēlas un veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība atbilst prasībām, tad viņš var pagarināt dienestu.

Katru gadu notiek dažāda mēroga sacensības – gan pārvaldes, gan Valsts robežsardzes, gan Iekšlietu ministrijas, pašvaldības un valsts mērogā. Daudzi robežsargi piedalās arī lielajos pusmaratonos. Piedaloties kādā maratonā, viņi savāc punktus, tad attiecīgi saņem kādu medaļu. Pērn robežsargi piedalījās arī skriešanas stafetē no Kārsavas līdz Ludzai. Ludzas pārvaldē ir ļoti aktīvas amatpersonas, arī darbinieki, atzīst Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes vecākā inspektore (pārvaldes priekšnieka palīdze) virsleitnante Egita Ozere.

Profesionālā apmācība

Taču robežsargi ne tikai pilda dienesta pienākumus un sporto, tāpat arī, pilnveidojot savas profesionālās prasmes, piedalās dažādos kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un semināros, kā arī no 1. septembra līdz 31. maijam Valsts robežsardzē ir noteikts Profesionālo apmācību īstenošanas periods. Šajā laikā dienestā esošie robežsargi katru mēnesi apgūst dažādas ar dienesta pienākumu izpildi saistītās tēmas atbilstoši savai jomai, robežkontroles punktos – atbilstoši robežpārbaudes jomai, robežapsardzības nodaļās – atbilstoši robežuzraudzības jomai utt. Pēc tam profesionālo apmācību perioda beigās (no marta līdz maijam) tiek kārtotas ieskaites par profesionālajām zināšanām un arī praktiskā šaušana. Profesionālo apmācību periodā praktiskā šaušana notiek katru otru mēnesī.

Pilnveidojot dienesta pienākumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes, robežsargi piedalās dažādās kvalifikācijas paaugstināšanas programmās. Valsts robežsardzes koledžā ir iespējams apgūt daudz un dažādas kvalifikācijas paaugstināšanas programmas, piemēram, pirmās palīdzības apmācības kurss, profesionālās angļu valodas terminoloģija, dokumentu autentiskuma pārbaude, braukšana ar taktiskajiem transportlīdzekļiem, instruktoru apmācība cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā, robežsargu rīcība ārkārtējās un ārkārtas situācijās, zagto transportlīdzekļu atklāšana, cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana u.c.

Atjauno tehniku

Materiāli tehniskā bāze Robežsardzē tiek atjaunota katru gadu, stāsta VRS Ludzas pārvaldes vecākā inspektore (pārvaldes priekšnieka palīdze) virsleitnante Egita Ozere. Materiāli tehniskais nodrošinājums uzlabo robežapsardzības sistēmu, tādējādi nepieļaujot nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu. Robežsardze kā dāvinājumu no ASV 2018. gadā saņēma 30 kvadriciklus, kā arī kā dāvinājumu saņēma novērošanas un citas palīgiekārtas. Daļa no šiem uzskaites dāvinājumiem pāriet Ludzas pārvaldes uzskaitē.

Ludzas pārvaldē pēdējo piecu gadu laikā saņemti 7 mikroautobusi, 29 kvadricikli, 14 apvidus transportlīdzekļi, plānots saņemt vēl aptuveni 10 mikroautobusus un 7 jaunus apvidus transportlīdzekļus. Kvadricikli paredzēti tieši austrumu robežas stiprināšanai, tie ievērojami uzlaboja Valsts robežsardzes mobilitāti, tāpēc tos izmanto patruļām pierobežā robežas uzraudzībā, uzsver E. Ozere.

Tiek atjaunotas arī videonovērošanas sistēmas – 2022. gadā saņemtas 15 termālās videokameras un tāldarbības videokameras, tās tika uzstādītas novērošanas un sakaru torņos VRS projekta ietvaros.

2023. gadā mūsu robežsargi saņēma 38 klātbūtnes uztveršanas sistēmas kā ASV valdības dāvinājumu, papildu tam, kas tika iegādāti un dāvināti agrāk. Arī no ASV valdības šogad un pērn tika saņemti 4 termālie binokļi un radiācijas mēriekārtas: sešas radionuklīdu identifikācijas ierīces un seši portatīvie radiācijas mērītāji.

2020. gadā VRS Ludzas pārvalde iegādājās 20 transportlīdzekļu video reģistratorus, 2021. gadā – mikroautobusu ar aprīkojumu imigrācijas uzdevumu pildīšanai, kā arī 2022. gadā 72 individuālās videokameras izmantošanai robežšķērsošanas vietās un imigrācijas dienestā.

Popularizē robežsargu darbu

Visa gada garumā Valsts robežsardzes Ludzas pārvalde ir atvērta visiem interesentiem, kuri vēlas iepazīties ar robežsargu darba specifiku. Viesus laipni uzņem Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes struktūrvienībās, piedāvājot iespēju ielūkoties Valsts robežsardzes valsts robežas kontrolē.

Valsts robežsardzes Ludzas pārvalde katru gadu rīko popularizēšanas pasākumus Ludzas pārvaldes struktūrvienībās, Ēnu dienas, kā arī piedalās pilsētu svētku pasākumos, kur interesentiem ir iespēja iepazīties ar Robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem un tehniku, Ludzas pārvaldes bruņojumu, speciālajiem līdzekļiem un ekipējumu, stāsta E. Ozere.

VRS dalība Ludzas pilsētas svētkos pērn 12. augustā.

– Jauniešiem arī ir interese, viņi pat zvana uz dienesta telefonu. Ēnu dienās jaunieši biežāk grib redzēt suņus, uzzināt vairāk par kinoloģijas jomu, jautā, kā kļūt par kinologu un cik daudz ir jāmācās. Kinologa profesija tagad ir diezgan aktuāla. Bet pamatu pamats mums ir robežsarga profesija.

Pērn VRS Ludzas pārvalde organizēja un koordinēja Valsts robežsardzes 2022. gada Sporta sezonas noslēguma sacensību pasākumu, kurā piedalījās vairāk par 600 dalībniekiem (kolektīva saliedētības pasākums).

VRS Ludzas pārvaldes saliedētības pasākums 2023. gada februārī.

VRS Ludzas pārvalde arī piedāvā izbraukuma informatīvu pasākumu organizēšanu arī izglītības iestādēs, ko labprāt izmanto vietējās skolas – pārsvarā no Ludzas un Rēzeknes novadiem. Informatīvā pasākuma laikā skolēni var apskatīt Valsts robežsardzes tehniskos un speciālos līdzekļus, noskatīties kinologu un dienesta suņu paraugdemonstrējumus, kā arī aprunāties ar Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes amatpersonām, kuras dalās ar savu pozitīvo dienesta pieredzi. Ekskursijas un informatīvā pasākuma ietvaros tiek sniegta informācija par mācību iespējām Valsts robežsardzes koledžā.

Ekskursiju vai izbraukuma informatīvu pasākumu var pieteikt darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.30 pa tālruni 65703903 vai nosūtot pieteikuma vēstuli uz e-pastu lup.kanceleja@rs.gov.lv.

Par to, kā kļūt par robežsargu, stāstīsim nākamreiz.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Robežsargs ir valsts seja” saturu atbild Ludzas Zeme