Pēc plūdiem zemnieki paši risina savas zemes meliorēšanas problēmas

Pagājis gads kopš lielajiem plūdiem Latgalē, kad intensīvo lietavu rezultātā diennakts laikā nolija pat triju mēnešu norma, applūda nenokultie labības lauki, tika pārrauti grants ceļi, divas šosejas un applūda arī daļa Kārsavas pilsētas. Lielajos plūdos daudzkārt tika vainota ne tikai dabas stihija, bet arī novecojusī un netīrītā meliorācijas sistēma, kas nespēja izturēt ūdens apjomu. Ārkārtas situācijas likvidēšanai Latgalei kopumā tika piešķirti vairāk kā 15 miljoni eiro un solīts zemju meliorācijai pievērst lielāku uzmanību, vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Šoruden Kārsava dzīvo ierastajā ritmā, uz skolu steidz skolēni, tā saucamie simtlatnieki karo ar birstošajām lapām.

“Protams, atceramies pagājušo gadu. Šis gads paliks atmiņā. Cilvēki noteikti teiks – tas notika tajā gadā, kad bija tie lielie plūdi Kārsavā. Tas būs kā atskaites punkts,” tā kārsaviete Aneta, pārdevēja saimniecības preču veikaliņā pie pērn applūdušās Šņitkas upītes Kārsavā. “Mums te ūdens bija līdz ceļiem un pat pāri. Piecas dienas nevarējām tikt veikaliņā,” viņa stāsta.

Savukārt 93 gadus vecā Marija, kura dzīvo Šņitkas upītes krastā, joprojām uzskaita plūdu nodarīto skādi un atklāj – plūdus pieredz regulāri un, spriežot pēc tā, ka šā gada laikā viņu upītes krastos nekas nav mainījies, piemājas zemīte lietainākos gados applūdīs arī turpmāk.

Kārsavā Šņitkas upīte, kas parasti ir tikai kādu metru plata un pusmetru dziļa, pilsētā šķērso četras ielas, un katrā tādā vietā ir ierīkotas caurtekas, kuru izmēri atšķiras. Kārsavas novada izpilddirektors Toms Vorkalis atzīst, pašvaldība plūdu novēršanai nākotnē dara tos darbus, ko var finansiāli atļauties. Izmantojot pašvaldības tehniku, iztīrīti 150 metri Šņitkas upītes. Tas izmaksājis 1000 eiro.

“Pēc plūdiem mēs atkārtoti lūdzām valsts palīdzību, lai sakārtotu Šņitkas upes posmu pilsētā. Protams, plūdu laikā mūs, kā saka, ar solījumiem piebaroja, bet plūdi beidzās, viss aizgāja vecajās sliedēs, un pēdējais aicinājums bija, lai pašvaldība piedalās Eiropas Savienības (ES) finansētajos fondos, kuros, ja mēs iedziļināmies, priekš Kārsavas nav ne pietiekama finansējuma, ne mēs kā teritorija atbilstam noteiktajiem kritērijiem. Faktiski tas nozīmē, ka tas finansējums, kas ir ES fondos un domāts “applūšanai”, mums nav pieejams. Mūsu minimālais uzdevums, ko mēs varam darīt, ir attīrīt upi no smilšu sanesumiem un sakārtot krasta līniju. Tiesa, pēc uzrunāto speciālistu domām, iespējams, ka tādos plūdos būtisku ietekmi tas nemaz nedos, jo mēs atrodamies uz dolomīta plāksnēm, un būtiska ietekme būtu, ja gultne atsevišķos posmos tomēr tiktu padziļināta. Sanesumu iztīrīšana, tas ir labi, bet, ja būs lielie ūdeņi, tas noteikti nebūs glābiņš,” skaidro Vorkalis.

Pēc speciālistu aplēsēm, Kārsavas pilsētu šķērsojošās Šņitkas upītes padziļināšana, urbjot vai spridzinot upes gultnē esošo dolomītu, izmaksātu pusmiljonu eiro. Tādas naudas pagaidām neesot.

Tā Kārsavas, pilsētas, kas plūdu seku likvidēšanai saņēma 20 000 eiro, iedzīvotājiem nekas cits neatliek, kā tikai cerēt, ka gadsimta lietavas – tā vietējie dēvē pērnā gada rudens plūdus – vairs neatkārtosies.

Ja Kārsavas iedzīvotājiem ir jāpaļaujas uz pašvaldību un uz valsti, tad daļa lielāko Latgales zemnieku, daļēji pateicoties arī pērnā rudens rūgtajai pieredzei, ir nolēmuši paši aktīvāk risināt savas zemes meliorēšanas problēmas.

Arī Zilupes novada lielākā zemnieka Borisa Veļičo, kura pārziņā ir 1600 hektāru zemes, laukos darbi rit pilnā sparā. Uz laukiem dūc traktori, bet kaltē kaltējas šā gada raža. Jau saimniecības nosaukums “Akmeņlauki” liecina, ka augsne šajā apvidū ir akmeņaina un mālaina.

Vēl pirms pērnā rudens lietavām, kad bojā gāja liela daļa graudaugu ražas, “Akmeņlauku” īpašnieks Lauku atbalsta dienestā (LAD) jau bija iesniedzis meliorācijas projektu. “Akmeņlauku” saimniecībā pašlaik plānots meliorācijas sistēmu atjaunot 35 kilometru garumā. Saimnieks parēķinājis, ka viena hektāra meliorācija izmaksā ap 10 000 eiro.

“Pērn LAD iesniegtais projekts netika atbalstīts, jo bija ļoti daudz pieteikumu, bet, ņemot vērā Latgalē augsnes kvalitāti un struktūru, akmeņus, pie mums meliorācijas sistēmas atjaunošana izmaksā dārgāk nekā citviet Latvijā.

Sakarā ar to, ka mūsu objekta meliorācija prasīja lielus līdzekļus, arī saņēmām atteikumu. Šogad projekts izgāja, taču tika samazināts atbalsta finansējums. No paredzētajiem 300 000 eiro mums palika tikai 243 000 eiro, un ES atbalsts jau bija nevis 80, bet tikai 60%. Tas nozīmē, ka mums no savas kabatas būs jāpiemaksā 115 000 eiro,” skaidro saimnieks.

Laika periodā no 2014. gada Austrumlatgalē LAD iesniegti tikai astoņi zemes īpašnieku pieteiktie projekti par zemes meliorācijas sistēmas uzlabošanu. Tas nav daudz, jo ne visi īpašumi atbilst atbalsta saņemšanai noteiktajiem ES kritērijiem, pie tam arī īpašumi ir sadrumstaloti. Arī pašu zemes īpašnieku līdzfinansējums projektam ir ievērojams, un ne katrs to var atļauties.

Tajā pašā laikā lauksaimnieki uzskata – arī valstij ir jāsakārto sava daļa grāvju, ūdensnoteku, strautu, upju tā, lai ūdenim, kas tiks novadīts no meliorētajām lauksaimniecības zemēm, būtu nodrošināta noplūde.

Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu pārziņā esošās Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters norāda – pašlaik Latgalē ES atbalsta projektu ietvaros valsts īsteno 27 ūdensnoteku atjaunošanu, vairākas no tām atrodas pierobežā.

“Rītupē mums darbi jau iet uz beigām, Ludzas upes projekts ir diezgan liels, 28 kilometri, tāpēc tur tie darbi varētu beigties uz gada beigām. Tas daļēji uzlabos stāvokli arī pārējiem, zemniekiem, lauksaimniekiem, bet kopumā tas varbūt neatrisinās problēmu, jo upes ietek Krievijas Federācijas teritorijā, un, ja tajā pusē netiks veikti zināmi darbi, lai arī tālāk attīrītu šīs notekas – upes, tas rezultāts netiks maksimāli sasniegts,” skaidro Šķesters.