Pagājušajā gadā Ludzas atskubtuves darbam iztērēti 21 000 eiro
Latvijā jautājumu par atskurbtuvju izveidošanu un uzturēšanu risina jau gadiem. Pamatā visa atbildība par šādu iestāžu izveidošanu un uzturēšanu uzlikta uz pašvaldību pleciem. Veidi, kā pašvaldības nodrošina atskurbšanas pakalpojumus, atšķiras – vieni risina problēmu, piesaistot policiju vai slimnīcas, citi – apvienojot tos ar sociāla rakstura pakalpojumiem.
Valsts no savas puses šīm pašvaldībām nodrošina 15 eiro līdzfinansējumu par katru atskurbtuvē ievietoto personu. Tomēr summa, kas nepieciešama šo pakalpojumu nodrošināšanai, realitātē ir vismaz divreiz lielāka. Šobrīd trūkst vienotas kārtības atskurbtuvju darba regulēšanai valstī. Valdība šo jautājumu grasās sakārtot līdz nākamā gada beigām.
Pašlaik Latvijā darbojas 23 atskurbtuves. Pērn no valsts budžeta personu alkohola reibumā atskurbināšanai tērēti vairāk kā 150 tūkstoši eiro, tomēr atskurbtuvju funkciju nodrošināšanai nepieciešama krietni lielāka summa. Pašvaldību budžeta iespējas šim nolūkam ir ierobežotas, tādēļ šo pakalpojumu kvalitāte un cenas katrā vietā atšķiras.
Ludzā atskurbtuve izveidota jau pirms pusotra gada. Tā izvietojusies policijas ēkas bijušā izolatora telpās un ir pietiekami ietilpīga, lai tur varētu izmitināt pat astoņus cilvēkus.
“Šis pakalpojums, ko piedāvā Ludzas pašvaldība, vērsts arī kā atbalsts mūsu novada ģimenēm, kuru locekļi lieto regulāri alkoholu. Policijas darbinieki šos cilvēkus var aizturēt uz trīs stundām, pēc tam viņi atgriežas atpakaļ ģimenēs un turpina izdarīt pārkāpumus”, skaidro Ludzas novada domes pārstāvis Edgars Mekšs. Viņš norāda, ka atskurbtuve te tapusi, kooperējoties četriem apkārtējiem novadiem, kuri šo pakalpojumu ir iekļāvuši savstarpējos norēķinos:
“Tas ir arī atbalsts mūsu policijai. Protams, tā varētu vairāk būt tieši valsts funkcija nodrošināt atskurbtuves darbu, bet, redzot šo situāciju, pašvaldība pieņēmusi lēmumu nodrošināt šo pakalpojumu, piesaistot Sarkano Krustu.”
Pērn Ludzas atskurbtuves vajadzībām iztērēts gandrīz 21 tūkstotis eiro un atskurbtuvē pabijuši 370 cilvēki. Tikai aptuveni tūkstotis eiro no minētās summas tiek piedzīts no pašiem atskurbtuves klientiem. Par atskurbtuvē pavadīto diennakti Ludzā jāmaksā 52 eiro.
Arī citviet Latvijā ar līdzmaksājumu no atskurbtuves klientu puses neklājas labāk. To savā ziņojumā Ministru kabinetam uzsvērusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
“Ar to līdzmaksājumu tā ir kā ir. Arī ziņojumā tika konstatēts, ka 70% pamatā tie ir vieni un tie paši klienti tajās atskurbtuvēs,” stāsta ministrijas pārstāvis Arnis Šults.
Tuvāko gadu laikā atbildīgās ministrijas plāno sakārtot visu ar atskurbtuvēm saistīto sistēmu. Tas attiecas arī uz atskurbtuvju uzturēšanas un izmaksu noteikumiem, tostarp no valsts dotētajiem 15 eiro viena klienta atskurbšanai.
“Tās izmaksas un ko katra pašvaldība ietver šinī maksājumā, to pašreizējā brīdī ir diezgan pagrūti identificēt. VARAM administrēs šos 15 eiro. No sistēmiskā viedokļa mēs nekādas lielās izmaiņas neplānojam, mēs vienkārši centīsimies ielikt noteiktā sistēmiskā veidā šī minimālā pakalpojuma standartu, kas būtu atskurbtuvei jānodrošina arī turpmāk,” uzsver ministrijas pārstāvis.
Normatīvo aktu projekts par turpmāko atskurbtuvju darbību atbildīgajām ministrijas valdībā jāiesniedz līdz nākamā gada 30.decembrim.
Publicēts 26 AUGUSTS 2016