Novada skolās apgūst latgaliešu valodu

Vairāku gadu garumā Ludzas novada skolās māca latgaliešu rakstu valodu, 2023./2024. mācību gadā šim projektam pievienojušās vairākas izglītības iestādes, kā rezultātā tagad septiņās novada skolās māca runāt un rakstīt latgaliski.

Bērniem patīk minēt latgaliešu mīklas, viņi labprāt iet rotaļās un dzied latgaliski, stāsta skolotāji. Liela interese par latgaliešu rakstu valodu ir ne tikai Ludzā, Kārsavā, Mērdzenē un Ciblā, bet arī Zilupē un Pildā, skolotājiem ir izdevies radīt bērnos interesi un lepnumu par paveikto.

Latgaliešu rakstu valoda ir svarīga latviskās identitātes daļa, uzskata pedagogi. Skolēnu vidū lepnums par savu valodu un lokālo piederību tikai pieaug. Šis projekts kļuvis par ļoti nozīmīgu notikumu latgaliešu rakstu valodas attīstībā un popularizēšanā.

Valsts piešķir finansējumu

2021./2022. un 2022./2023. mācību gadā vairākas novada skolas pieteicās AS “Latvijas Valsts meži” un IZM finansētajam pilotprojektam “Latgaliešu rakstu valodas apguve skolā”. Taču 2023./2024. mācību gadā pastāvīgs un atsevišķs finansējums latgaliešu rakstu valodas apguvei vairs netika paredzēts. Priecē, ka tomēr Izglītības un zinātnes ministrija ir radusi iespēju 2024. gada valsts budžetā nodrošināt finansējumu 132 000 eiro apmērā, lai 46 Latgales reģiona skolas varētu īstenot nodarbības latgaliešu rakstu valodas apguvei.

2024. gada janvārī tika saskaņots un noslēgts IZM līgums ar Ludzas novada pašvaldību par finansējuma piešķiršanu latgaliešu rakstu valodas apguvei 2024. gadā. Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne stāsta, ka no šiem līdzekļiem latgaliešu rakstu valodas apguve tiek finansēta Ludzas pilsētas vidusskolā, Kārsavas vidusskolā, Ciblas vidusskolā, Ludzas Mūzikas pamatskolā un Pildas pamatskolā. No interešu izglītības valsts finansējuma pulciņos skolēni apgūst latgaliešu rakstu valodu Mērdzenes pamatskolā un Zilupes vidusskolā.

Latgaliešu valodas pēcpusdienu Kārsavas vidusskolā vadīja 9. klases skolnieces Linda Agleniece (no kreisas) un Denīze Loreta Nagle, ļoti radošas un aktīvas jaunietes, kuras piedalās olimpiādēs un konkursos.

Pamats latgaliskās kultūrvides saglabāšanai

Ludzas pilsētas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Laila Budreviča stāsta, ka 2023./2024. mācību gads ir trešais mācību gads kopš skolā skolēniem nodarbībās tiek piedāvāta iespēja apgūt latgaliešu rakstu valodu. Arī iepriekš pedagogi gatavoja skolēnus skatuves runas konkursam “Vuolyudzāni”, Valsts atklātajai latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiādei, radošajiem konkursiem, tā mācot valodu.

Skola šajā projektā iesaistījās tāpēc, ka labi apzinās, ka latgaliešu valodas apguve ir labs pamats latgaliskās identitātes stiprināšanai un kultūrvides saglabāšanai. Arī skolēniem ir interese mācīties valodu, izzināt sava novada kultūru un vēsturi, stāsta L. Budreviča, kura māca latgaliešu rakstu valodu vidusskolā.

Katru mācību gadu skolēnu skaits atšķiras. Šajā mācību gadā latgaliešu rakstu valodu Ludzas pilsētas vidusskolā apgūst 31 skolēns. Šeit uzskata, ka ne tikai Ludzas novadā, bet jebkur Latgalē prasme lasīt, runāt, rakstīt latgaliski ir aktuāls jautājums.

Ļoti svarīgi ir turpināt mācīt latgaliešu rakstu valodu Latgales skolās, uzskata Ludzas pilsētas vidusskolas skolotāja Ineta Misāne, kura kopš 2021. gada māca latgaliešu rakstu valodu sākumskolas bērniem.

– Šis projekts ir ļoti nozīmīgs notikums latgaliešu rakstu valodas attīstībā. Stiprinot bērniem izpratni par latgaliešu rakstu valodu, kā svarīgu latviskās identitātes daļu, latgaliski rakstīta teksta vērtību,– saka viņa.

Apgūst valodu ar prieku un interesi

Ludzas Mūzikas pamatskolā skolēni latgaliešu valodu kā fakultatīvu apgūst ceturto mācību gadu. Bet pirms tam 14 gadus latgaliešu valodu bērni apguva folkloras kopā “Žibuleits”.

– Iesaistījāmies projektā, lai saglabātu bagāto kultūrvēsturisko mantojumu – valodu, dziesmas, pasakas u.c. To skolēni apgūst lasot, dziedot, rakstot un klausoties. Īpaši svarīga likās rakstu valodas apgūšana,– stāsta skolotāja Dace Tihovska.

Ludzas Mūzikas pamatskolas skolēni nodarbībā mācās lasīt latgaliski.

Četru gadu laikā Mūzikas pamatskolā latgaliešu valodu mācījās 20 skolēni. Šī pilotprojekta īstenošanas gaitā skolotāja D. Tihovska pamanīja, ka skolēni ar lielu prieku un interesi apgūst latgaliešu valodu, jo atzīst, ka ģimenēs dzird vecvecākus vai vecākus sarunājamies latgaliski. Tomēr žēl, ka ar bērniem tikai dažās ģimenēs sarunājas latgaliski, atzīst viņa. Īpašs prieks skolotājai par uzcītīgiem skolēniem un vecāku atbalstu dalībai konkursā “Vuolyudzāni”, kurā skolniece Paula Blusanoviča guva augstus rezultātus.

No janvāra Ludzas Mūzikas pamatskolā latgaliešu rakstu valodu sāk mācīt arī skolotāja Dzintra Batņa.

Kārsavā latgaliešu valodu izvēlas 12 skolēni

Latgaliešu rakstu valodas apgūšana Kārsavas vidusskolā notiek pirmo gadu, to izvēlējās 12 skolēni no 8. un 9. klases.

Kārsavas vidusskolas 9b klases skolniece Annija Estere Slesere ikdienā ģimenē un ar draugiem runā latgaliski, piedalās dažādos konkursos, kuros guvusi godalgotas vietas.

– Skolai tika piedāvāts iesaistīties šajā projektā, tāpēc labprāt izmantojām šo iespēju, lai skolēni gūtu zināšanas gan par latgaliešu rakstu valodu, gan Latgales vēsturi, kultūru, folkloru, iepazītu Latgales personības,– stāsta skolotāja Ilona Cibuļska-Igaune. – Latgaliešu valodas apguve ir aktuāls jautājums Kārsavas pusē. Runāt latgaliski pārsvarā lielākajam vairākumam cilvēku nesagādā grūtības, savādāk ir ar latgaliešu valodas rakstību. Kā paši skolēni atzīst, tad latgaliešu valodas rakstība nav viegla, tā ir jāapgūst, lai varētu pareizi rakstīt.

Latgaliešu valoda ir Latgales mantojums, uzskata Kārsavas vidusskolas 9b klases skolnieks Artis Mortukāns, kurš ikdienā runā latgaliski.

Skolēni, apgūstot latgaliešu valodu, paplašina savu redzesloku par Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, uzskata I. Cibuļska-Igaune. Nodarbību laikā tiek iepazīti latgaliski rakstošie dzejnieki un rakstnieki, viņu daiļrade, dziesmu autori, aktieri un citas radošas personības, tiek spēlētas dažādas spēles, iepazīti vēl nedzirdēti latgaliešu vārdi. Var redzēt, ka skolēnus tas interesē, viņiem patīk. Lielākajai daļai skolēnu ģimenēs runā latgaliski, tomēr paši gan ar draugiem, gan ar vecākiem izvēlas runāt latviešu literārajā valodā. Jāsaka, ka tas ir tāds interesants fakts.

Atzīmē Dzimtās valodas dienu

21. februārī ir Starptautiskā dzimtās valodas diena, tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību valodu daudzveidībai un dzimtās valodas vērtībai un skaistumam. Arī Kārsavas vidusskolā 21. februārī tika organizēta latgaliešu valodas pēcpusdiena, ko rīkoja latgaliešu valodas pulciņa dalībnieki ar mērķi popularizēt latgaliešu valodu skolas jauniešu vidū.

Skolotāja Ilona Cibuļska-Igaune uzskata, ka mērķis ir sasniegts, jo var redzēt, ka skolēniem ir interese par latgaliešu valodu, viņi prot runāt un rakstīt latgaliski – skaita latgaliešu tautasdziesmas, nosaka latgaliešu apvidvārdus, min mīklas, zina latgaliešu personības un, galvenais, prot dziedāt latgaliešu dziesmas.

Pulciņa dalībniekiem tas bija pirmais tāds pasākums, kur pašiem vajadzēja izdomāt uzdevumus, meklēt informāciju, līdz ar to uzzināt daudz ko par Latgales kultūrvēsturi, pašiem arī vadīt pasākumu, protams, visiem satraukums bija ļoti liels. Kā secina paši pulciņa dalībnieki, tad radošo ideju viņiem turpmākajai darbībai ir ļoti daudz, tās tikai ir jāīsteno.

Jāatzīst, ka Kārsavas vidusskolas skolēni vienmēr ir popularizējuši un popularizē latgaliešu valodu – katru gadu piedalās daiļlasīšanas konkursā “Vuolyudzāni”, dažādos radošo darbu konkursos, kuri veltīti latgaliešu dzejniekiem, rakstniekiem – Ontonam Slišānam, Naaizmērstulei, Robertam Mūkam –, jo Kārsavā bērniem ir latgaliska vide, viņiem ir arī svarīga Latgales nākotne.

Aktīvie un atraktīvie jaunieši no Kārsavas vidusskolas, kas piedalās latgaliešu valodas pulciņā.

Mērdzenē – fakultatīvs

Mērdzenē un Zilupē latgaliešu rakstu valodu apgūst pulciņu nodarbībās no interešu izglītības finansējuma. Mērdzenes pamatskolas direktore Inese Avota uzsver, ka latgaliešu valodas apguve uzsākta šajā mācību gadā, to finansē no valsts mērķdotācijas. Interešu izglītības pulciņa nodarbības vada skolotāja Anita Šarkovska.

– Interese vairāk ir tiem bērniem, kuriem ir latgaliskas saknes,– stāsta viņa. – Sevišķi ir interese par veciem vārdiem, kurus tagad nelieto.

A. Šarkovska ir pārliecināta, ka valodas apguve pirmkārt ir cieņas izrādīšana pret savu ģimeni, vecākiem, kas ir runājuši latgaliešu valodā, cieņa pret savu novadu, pret Latgali, pret savu zemi.

Paralēli Mērdzenes pamatskolā darbojās bērnu folkloras kopa “Ūgas”, kas arī veicina latgaliešu valodas un latgaliešu vides saglabāšanu.

Zilupē pulciņu apmeklē dažādu tautību bērni

Zilupes vidusskolas direktore Alla Čekstere stāsta, ka latgaliešu rakstu valodu skolēni apgūst jau piecpadsmito gadu, pulciņā šogad piedalās 10 skolēni no dažādām klasēm – sākot no 6. līdz 12. Pulciņā piedalās dažādu tautību bērni, daži jau runā latgaliski, tomēr lielākā daļa nāk no bilingvālām ģimenēm, stāsta skolotāja Oksana Kačkane.

– Pulciņā runājam ne tikai par gramatiku, bet arī par tradīcijām, svētkiem, filmām, dziedam dziesmas latgaliešu valodā, deklamējam dzeju, iestudējam lugas. Skolēni labprāt piedalās skolas pasākumos, bērni priecājas par savu drosmi lietot latgaliešu valodu.

8a klases skolniece Poļina uzskata, ka latgaliešu valoda ir visskaistākā, kādu viņa vispār ir dzirdējusi. – Kad biju vēl maza, ļoti bieži dzirdēju, kā mana vecmamma runāja ar savām draudzenēm latgaliešu valodā. Atceros, ka ļoti vēlējos saprast un iemācīties runāt latgaliski. Man ļoti patīk latgaliešu dziesmas un dzejoļi. Vēlos, lai mūsu valstī cilvēki biežāk runātu latgaliski,– viņa saka.

6a klases skolniece Inese sāka apmeklēt latgaliešu valodas pulciņu tikai no šī mācību gada. Viņa stāsta par savu motivāciju: – Man patīk mācīties, uzzināt jaunu informāciju. Mani radinieki savā starpā runā latgaliski, un es vēlos saprast, par ko viņi sarunājas.

Inese uzskata, ka viņai ir jāapgūst latgaliešu valoda, tāpēc ka viņa dzīvo Latgalē. Pašlaik Inese mācās dzejoli latgaliski, jo vēlas piedalīties konkursā.

Latgaliešu rakstu valodu mācīties, pēc skolēnu domām, ir sarežģītāk, nekā runāt latgaliski. Jāpiebilst, ka ne visi to vēlas. Galvenais mērķis – radīt interesi un lepnumu par paveikto, uzskata O. Kačkane.

Pildā bērni piedalās pirmajā pasākumā

Pildas pamatskola pirmo gadu iesaistījusies šajā projektā. Sākot ar 2023. gada novembri, 2 reizes nedēļā notiek nodarbības latgaliešu rakstu valodā, stāsta skolas direktors Jurijs Zeļčs. Bērni cenšas, viņi saprot savu identitāti, jo kur tad dzirdēt latgaliešu valodu, ja ne Latgalē.

Pildas pamatskolas pulciņa bērni kopā ar skolotāju Ritu Beļavsku pēc nodarbības “Muna saime”.

Skolotāja Rita Beļavska atzīst, ka pārsvarā bērni dzīvo krievvalodīgā vidē. Interesanti, ka, kaut gan bērni no latgaliskām ģimenēm ir ļoti maz, tomēr interese ir liela. Pulciņā piedalās 11 skolēni no dažādām klasēm – gan no sestās, gan no trešās.

– Bērni grib kaut ko paveikt, bet pagaidām nevar pateikt, ka viņi var runāt latgaliski, mēs mācāmies pirmos vārdiņus,– stāsta R. Beļavska. – Varbūt viņus aizrauj, ka tas ir kaut kas jauns, iepriekš nav bijis. Bērni labprāt apmeklē pulciņu, klausāmies pasakas, īpaši patīk spēlēt latgaliskās spēles, reizēm arī dziedam. Ir dažādi video, kas palīdz mums mācīties latgaliešu valodu. Šodien mēs minam latgaliešu mīklas,– stāsta R. Beļavska.

Pildas pamatskolas pulciņa bērni jau piedalījās pirmajā pasākumā – pērn novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā koncertā viņi gan runāja latgaliski, gan dziedāja, gan gāja rotaļās un mācīja tās citiem.

Redzams, ka skolotājas entuziasms un bērnu vēlēšanās apgūt latgaliešu valodu ir nesuši savus rezultātus.

Latgaliešu valodas pulciņa dalībnieki min latgaliešu mīklas. Pašu izdomāta mīkla nodarbību padara vēl interesantāku. Pildas pamatskola, 2024. g.

Ciblā cer, ka atbalsts būs arī turpmāk

Ciblas vidusskolā latgaliešu rakstu valodas apguve notiek jau trešo mācību gadu. Ciblānieši pieteicās AS “Latvijas Valsts meži” un IZM finansētajam pilotprojektam “Latgaliešu rakstu valodas apguve skolā” 2021. gadā, lai stiprinātu skolēnos lokālo kultūrapziņu, patriotismu, piederības sajūtu savam novadam, savai valodai. Šogad latgaliešu rakstu valodu Ciblā apgūst 16 skolēni (1. – 9. kl.).

Nodarbība latgaliešu rakstu valodas pulciņā Ciblas vidusskolā.

Latgaliešu rakstu valodas pulciņa skolotājai Dzintrai Toporkovai ir prieks par katra bērna izaugsmi, to var novērot ikdienā, kad skolēni vairāk sazinās savā starpā latgaliski.
– Sirdi silda, ka skolēni, nākot uz manām mūzikas stundām, izsaka vēlmi stundā runāt latgaliski. Arī starpbrīžos komunicējam savā starpā latgaliski, tādā veidā, iesaistot citus ieklausīties latgaliešu valodā un sākt aizvien vairāk to lietot ikdienā.

Ir bērni, kuri latgaliešu valodu ir sākuši lietot tikai pulciņa nodarbībās un viņiem aizvien labāk padodas runāt latgaliski, stāsta Dz. Toporkova. Citi bērni savukārt ir ar lielāku interesi pievērsušies latgaliešu rakstībai, apgūstot jaunus vārdus un atklājot, cik latgaliešu valoda ir daudzveidīga un interesanta savā skanējumā un rakstībā.

Nodarbības skolotāja cenšas organizēt tā, lai stundā būtu laiks gan lasīšanai, gan runāšanai, gan rakstīšanai. Rotaļas, spēles, dziesmas ir neatņemama nodarbību sastāvdaļa.

Rudenī pulciņa dalībnieki piedalījās ļoti jaukā un izzinošā ekskursijā – interaktīvajā pastaigas spēlē “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta – ite Rēzekne!”. Izejot maršrutu pa 13 latgaliešu valodai draudzīgām vietām, atbildot uz jautājumiem un pildot dažādus uzdevumus, tika iepazītas Rēzeknes latgaliskākās kultūrvēsturiskās vietas, Latgalei nozīmīgas personības un viņu ieguldījums Latgales attīstībā.

2023. gada rudenī Ciblas vidusskolas latgaliešu valodas pulciņa dalībnieki piedalījās interaktīvajā pastaigas spēlē “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta – ite Rēzekne!”

Ciblas vidusskolā cer, ka atbalsts latgaliešu valodas apguvei skolās būs arī turpmāk, jo skolēniem ir diezgan liela interese, turklāt lepnums par savu valodu un lokālo piederību tikai pieaug.

Valoda – svarīga latviskās identitātes daļa

Visi aptaujātie skolotāji norādīja, ka latgaliešu rakstu valoda ir svarīga latviskās identitātes daļa, tās apguve skolās ir aktuāls jautājums Ludzas novadā: septiņās no astoņām novada skolām māca runāt un rakstīt latgaliski, nodarbības ir pieprasītas.

Mūsdienu globalizācijas apstākļos, latgaliešu valodai ļoti liela vērtība. Lai izdotos saglabāt un stiprināt savu lokālo piederību, savu valodu, savas lokālās vērtības.
Ja valoda neparādīsies skolā, tad valodas lietotāju skaits saruks, apgalvo literatūrzinātnieki. Tāpēc liels prieks, ka valsts ir piešķīrusi līdzekļus latgaliešu rakstu valodas mācīšanai. Cerams, ka atbalsts turpināsies arī turpmāk, lai saglabātu un attīstītu šo svarīgo Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Novada skolās apgūst latgaliešu valodu” saturu atbild Ludzas Zeme