Nelegālo imigrantu skaits samazinās
Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā
Pēdējo divu, trīs gadu laikā Latvijas austrumu – Latgales robežsargu ikdiena bija diezgan saspringta, jo karadarbības rezultātā Ukrainā aizverās migrācijas kanāli. Tāpēc nelegālo imigrantu plūsma novirzījās cauri Latvijai.
Kāda ir situācija šogad – vai nelegālo imigrantu skaits palielinājies vai samazinājies? No kādām valstīm nāk nelegālie imigranti, kāds ir viņu galamērķis un kāpēc tie bēg no savas valsts? Ko par nelegālajiem imigrantiem domā vietējie iedzīvotāji, vai viņi uztver kādu bīstamību – sev personīgi, Latvijai un Eiropai? Meklēsim atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī uzklausīsim Valsts Robežsardzes amatpersonu viedokli.
Pilsētās nebaidās
Latvijā salīdzinot ar pārējo Eiropu ir maz imigrantu. Nav noslēpums, ka Latvijai ir tikai tranzīta loma un ka par savu galamērķi imigranti izvēlas bagātākās valstis. Tā uzskata absolūts vairākums vietējo iedzīvotāju, kuri piedalījās Ludzas Zemes veiktajā aptaujā Kārsavā, Ludzā un pierobežas ciematos.
Aptaujas mērķis bija uzzināt, kā vietējie iedzīvotāji attiecas pret nelegālajiem imigrantiem. Daudzi uzsvēra, ka viņi personiski nebaidās no nelegālajiem imigrantiem, turklāt pilsētniekus tas vispār neuztrauc. Tālāk no pilsētas un tuvāk robežai, atbildes kļuva nedrošākas. No imigrantiem pārsvarā baidās sirmgalvji.
Jauni cilvēki un vidēja vecuma ļaudis modri atbildēja:
– Kāpēc mums no tiem baidīties? Tie mūs neaiztiek, tie vienkārši garām iet.
– Tie man neko nav nodarījuši.
– No viņiem nav jābaidās, jo tie vēlas palikt neievēroti.
Savukārt, ciblāniete Inta pateica: – Daži mūsējie ir bīstamāki nekā nelegālie imigranti.
Vairāki cilvēki sacīja ievērojamu frāzi: – Mēs imigrantus redzam tikai televīzijas pārraidēs.
Pierobežā novērtē robežsargu darbu
Var saprast, kāpēc pilsētnieki nesatraucās, sevišķi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, jo viņiem apkārt ir citi dzīvokļi, daudz kaimiņu, tuvu mediķi un policija. Taču kā ir pierobežā?
Pāris kilometru no pierobežas joslas dzīvojošs Anatolijs Zeiļuks atzīst, ka pēdējā laikā viņam un citiem pierobežas iedzīvotājiem drošības sajūtu rada tas, ka viņi jūt – Robežsardze labi strādā:
– Ja aizbrauc, kaut kur dzīļāk mežā, robežsargi uzreiz klāt. Mēs zinām, ja kas notiks, pirmie atbrauks mums palīgā tieši robežsargi, jo policija ir attālāk, stāsta A. Zeiļuks.
No kāda cita vīrieša dzirdējām, ka ieraugot svešiniekus purvā, viņš uzreiz piezvanīja robežsargiem. Loģiski – ko vietējiem darīt purvā? Todien mūsu robežsargi aizturēja lielu pārkāpēju grupu, 15 cilvēku sastāvā.
Liela nozīme pierobežā ir robežsardzes un vietējo iedzīvotāju sadarbībai. Ludzas pārvaldes vadībai un robežsargiem izdevies to veiksmīgi paveikt. Neviena slikta vārda robežsargu virzienā.
Laba sadarbība ar pierobežā dzīvojošajiem
Pulkvedis Ivars Ruskulis.
VRS Ludzas pārvaldes priekšnieks Ivars Ruskulis atzīmē, ka pierobežas iedzīvotāju aktivitāte ir augsta, visa saņemtā informācija tiek pārbaudīta. Pateicoties iedzīvotāju sniegtajai informācijai Valsts robežsardzes amatpersonas par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu šogad aizturēja 17 personas.
– Sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem ir viens no neatņemamiem valsts robežas drošības sistēmas elementiem, saka I.Ruskulis, šī sadarbība balstīta uz abpusēji izdevīgiem un savstarpējas uzticēšanās pamatiem, kur no vienas puses robežsargi nodrošina vietējo iedzīvotāju drošību pret nelūgtiem viesiem, pretī saņemot informāciju par svešu personu, tajā skaitā robežpārkāpēju, uzturēšanos robežas tuvumā.
Par I. Ruskuļa teikto man, raksta autoram, personīgi bija iespēja pārliecināties, jo kāds mednieks, kurš dzīvo tuvu robežai, pastāstīja:
– Reiz mani pasauca kaimiņš, jo meža cūkas pa kviešiem bradā. Es aizgāju, apskatījos. Sliedes nebija atstājušas meža cūkas, tās bija cilvēku pēdas. Par to paziņoju robežsargiem, tikai robežas pārkāpēji sen jau bija prom. Šoreiz par vēlu pamanījām pēdas.
Latvija ir tranzītvalsts
Dažas iedzīvotāju atbildes uz aptaujas jautājumiem bija tādas:
– Viņi mani neaiztiek, tāpēc arī es tos neaiztieku. Viņi vienkārši iet garām.
Ināra no Ludzas: – Latvija tā ir tikai pieturvieta, nevienam mēs neesam vajadzīgi.
Ēriks no Kārsavas: – Imigranti Latvijā nepaliks, tie iet tālāk uz Eiropu.
Anatolijs no Nesteru ciema: – Šie migranti, kuri pie mums te, Latgalē sastopami nav bēgļi, viņi ir ekonomiskie. Kaimiņiene no pierobežas stāstīja, kāds ķīnietis bija atnācis, lūdza paēst, bet sarunas laikā viņš visu laiku pieminēja – Berlin, Berlin. Latvija nav viņu mērķis, viņi brauc tālāk.
Varam secināt, ka mūsu ļaudis pilnīgi skaidri saprot, ka Latvija ir tranzītvalsts. Tiesa, viens izbrīna, ka visi attiecas pret imigrantiem ar sapratni un pat žēlo nabadzīgos vjetnamiešus:
– Tie arī vēlas dzīvot, un tie grib, jebkādu ceļu ejot, sakārtot savu dzīvi. Kā mēs varam imigrantus nosodīt?
– Mēs, tāpat kā tie, arī braucam uz Eiropu, tikai tie riskē, bet mēs neriskējam. Lūk, arī visa starpība.
– Mēs un mūsu bērni arī braucam uz Eiropu pelnīt. Ar ko mēs esam labāki, par imigrantiem?
Nejūtamies vienoti ar Eiropu
Uz jautājumu, vai ir kāda bīstamība mums visiem, cilvēki runāja vienīgi par draudiem Latvijai, bet ne Eiropai. Tāpēc aptaujas gaitā nācās pārformulēt jautājumu konkrētāk: – Ar ko nelegālie imigranti ir bīstami Eiropai? Aptaujas laikā izjutām, ka mūsu novadnieki sevi neasociē sevi ar Eiropu:
– Tie iet uz Eiropu.
– Mēs braucam uz Eiropu.
Taču vai mēs Latvijā neesam Eiropā? Kāda Ludzas 2. vidusskolas absolvente šajā sakarā skaidroja:
– Tas ir tāpēc, ka mēs neesam vienādi. Mēs dzīvojām sliktāk. Es biju Vācijā, Francijā, Spānijā un Anglijā. Redzēju, kā ļaudis dzīvo. Jā, tie daudz strādā, bet tie arī dzīvo, kā paši vēlas. Mēs šeit strādājam gadiem ilgi un nevaram atļauties reizi gadā pieklājīgu atvaļinājumu. Tas nav normāli. Starp mums un citām Eiropas valstīm pastāv dažāds labklājības līmenis.
Terorisma draudi, mūsdienu verdzība un agresivitāte
Izrādās, ka ne Ludzā, ne Kārsavā, ne pierobežas ciemu iedzīvotāji neuztver nekādus draudus no nelegālajiem imigrantiem, izņemot viņu nespēju integrēties Eiropas sociālajā vidē.
Neviens nebaidās no nezināmām infekciozām slimībām, kuras tie var ienest, nedz no narkotisko vielu apgrozījuma palielinājuma, nedz no noziedzības uzliesmojuma. Taču kā ir ar ekonomisko slogu nodokļu maksātājiem? Imigranti izmanto pakalpojumus mūsu medicīnas iestādēs, viņu bērni apmeklē sabiedriskās skolas. Tas attiecīgi, palielina izdevumus pašvaldībām. Nāksies palielināt arī sabiedriskās kārtības atbalstu un tā tālāk.
I. Ruskulis uzskata, ka mūsu valsts robežas pašreizējais apdraudējums saistāms ar personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kam seko akcīzes preču kontrabanda, meklēšanā esošu transportlīdzekļu pārvietošana. Tāpat jāatzīmē, ka periodiski mūsu kontrolpunktos, kā arī Krievijas Federācijas pusē esošajās robežšķērsošanas vietās tiek konstatētas un izņemtas arī narkotiskās vielas.
Draudi, par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, izriet no transnacionālās, labi organizētās noziedzības rakstura, kurā iesaistot nelegālajā migrācijā minēto valstu pilsoņus, tiek radīti augsti riski šo personu pakļaušanai cilvēktirdzniecībai, kā arī vervēšanai teroristisko organizāciju rindās. Jāatzīmē, ka bieži pārvietojamās personas tiek atstātas bez uztura un nelabvēlīgiem laika apstākļiem piemērota apģērba, pakļaujot imigrantus veselības un pat dzīvības briesmām. Tādēļ šīs personas var izrādīt agresivitāti un apdraudēt īpašumu.
Riska iespējamība saglabājas arī no nelikumīgi pārvietojamo personu puses, skaidroja I. Ruskulis:
– Kā piemēru var minēt mēģinājumu izvairīties no kriminālatbildības mītnes valstī, atstājot to, kā arī mērķi nokļūt valstīs ar augstu labklājības līmeni, nolūkā uzlabot personisko materiālo stāvokli, izdarot likumpārkāpumus.
Lielākoties vjetnamieši
Lielāko skaitu nelikumīgi pārvietojamo personu, pāri valsts robežai joprojām sastāda Vjetnamas pilsoņi, kam seko Bangladešas, Indijas un Afganistānas pavalstnieki, liecina Robežsardzes dati. Minētie robežpārkāpēji bēgļu gaitās dodas labākas dzīves meklējumos uz Rietumeiropas valstīm.
Šo viedokli apstiprināja vairākums aptaujāto vietējo iedzīvotāju:
– No labas dzīves nebēg.
– Meklē labu dzīvi.
– Kāpēc brauc? Darba nav, lūk un brauc.
– Vjetnamieši bēg no nabadzības.
Bet uz jautājumu, kāpēc nelegālie imigranti nepaliek Latvijā, saņemam šādas atbildes:
– Tie brauc uz Vāciju, tāpēc, ka tā ir bagāta valsts.
– Polijā viņiem ir pat sava pilsēta, tā ir īsta kopiena.
– Ko viņiem šeit darīt? Mums nav nedz darba, nedz lielu pabalstu.
Vēlas tikt tālāk jebkādā veidā
Uzdodam jautājumus arī Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšniekam majoram Marekam Ļahnovičam.
Majors Mareks Ļahnovičs.
– Ko stāsta aizturētie nelegālie imigranti par sava ceļojuma mērķiem ?
– Lielākajā daļā gadījumu aizturētās personas nevēlas stāstīt par saviem galamērķiem vai par savu ceļošanas maršrutu no Krievijas Federācijas līdz Latvijas Republikai. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka personas nevēlas sadarboties ar Valsts robežsardzes amatpersonām, jo skaidri saprot, ka migrācijas ceļi tiks aizvērti un to radinieki, kā arī draugi vairs nespēs tos izmatot, lai sasniegtu Eiropas Savienības valstis. Atsevišķos gadījumos personas par savu galamērķi tomēr norāda kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā piemēram Polijas Republiku, kur dažām personām jau ir legalizējušies un dzīvo radinieki, stāsta M. Ļahnovičs
– Kādi ir nelegālie migranti, kas šķērso Krievijas – Latvijas robežu Ludzas pārvaldes pārziņa esošajā zaļajā zonā?
– Lielākā daļa personu, kas tiek aizturēta Ludzas pārvaldes atbildības iecirknī ir vīriešu dzimtas pārstāvji vecuma robežās no 20 līdz 35 gadiem, savukārt sieviešu dzimtas pārstāvji procentuālā attiecībā pret vīriešiem ir aptuveni 20%. 95% gadījumu personas pārvietojas organizētās grupās no 4 līdz 8 personām, taču ļoti reti sastopami arī gadījumi, kad personas pārvietojas nelielās grupās no 2 līdz 3 personām.
– Kā viņi uzvedas pēc aizturēšanas?
– Līdz šim neesam saskārušies ar agresīvi noskaņotām personām, kuras tika aizturētas par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.
Lielākā daļa aizturēto imigrantu ir Vjetnamas Socialistiskās Republikas pilsoņi, kuri ļoti retos gadījumos un ar lielām grūtībām spēj minimāli kontaktēties angļu valodā. Tāpēc visas nepieciešamās procesuālās darbības ar tiem tiek veiktas izmantojot Vjetnamiešu – Latviešu valodas tulka pakalpojumus.
– Kur nosūta nelegālos migrantus pēc aizturēšanas?
– Pēc personu aizturēšanas un procesuālo darbību veikšanas personas tiek nogādātas uz Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru „Daugavpils”, kas ir slēgtā tipa izmitināšanas centrs. Aizturētās personas uzturas centrā uz laiku līdz tās tiek izraidītas uz to mītnes zemi.
Atsevišķos gadījumos personas, kuras pieprasa patvērumu Latvijas Republikā tiek nogādātas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki”, kas savukārt ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārraudzībā esoša iestāde. Šis centrs ir atvērtā tipa, tas ievērojami paaugstina risku, ka aizturētā persona patvaļīgi atstās izmitināšanas centru un dosies uz kādu citu Eiropas Savienības valsti.
– Varbūt, kāds no imigrntiem izteica vēlēšanos palikt Latvijā?
– Aizturētās personas mēģina un izmanto to galvenokārt ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi nokļūt atvērtā tipa izmitināšanas centrā uz patvēruma lietas izskatīšanas brīdi. Sasniedzot to, imigranti tuvākajā laikā patvaļīgi atstāj centru un dodas uz kādu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tātad, savu mērķi – tikt tālāk Eiropā, nelegālie imigranti vēlas sasniegt ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.
Uzlabo robežu
Kā rāda statistika, robežu pārkāpēju – nelegālo imigrantu skaits šajā gadā krietni samazinājās. Ja 2015. gadā nelikumīgas robežas šķērsošanas pazīmes konstatētas 39 gadījumos un aizturēti tika 182 robežas pārkāpēji, tad 2016. gadā – 37 gadījumos, aizturēti 174 robežas pārkāpēji. Savukārt šī gada pirmajos 9 mēnešos ir tikai 22 gadījumi un aizturēti 45 robežas pārkāpēji, stāsta I. Ruskulis.
Minētie statistikas dati liecina, ka mūsu robežsargi spējuši organizēt pietiekoši efektīvu un rezultatīvu robežas uzraudzību.
Robežsardzes speciālisti uzskata, ka robežpārkāpumu skaita samazinājums var būt saistāms ar robežpārkāpēju pakāpenisku pārorientēšanos uz citiem virzieniem un liecina par mūsu robežu drošības līmeņa paaugstināšanos.
2016. gadā noslēdzās Valsts robežas demarkācijas darbi un tika uzsākta 12 metru robežjoslas ierīkošana, kurā ietilpst pēdu kontroles josla, novērošanas zonas, patruļtakas zonas, kā arī viens no tās elementiem ir žogs. Līdztekus robežjoslas ierīkošanai uz valsts ārējām robežām pakāpeniski notiek jaunu modernu tehnisko sistēmu ieviešana robežuzraudzībā.
Taču joprojām nelikumīgas valsts robežas šķērsošana un personu nelikumīgas pārvietošanas riski saglabājas augsti, uzskata I. Ruskulis.
Ņemot vērā minēto transnacionālo pārrobežu noziedzības raksturu un to, ka personas nelikumīgi tiek pārvietotas no Krievijas Federācija Valsts robežsardze uztur profesionālos sakarus ar Krievijas Federācijas Robežapsardzības dienestu, stāsta I. Ruskulis, nodrošinot aktuālās informācijas apmaiņu, kas sekmēja vairāku organizētu noziedzīgu grupu darbības pārtraukšanu.
Aptauja
Anna Kaupuža, dzīvo 3 kilomtrus no robežas:
– Nē, no krieviem nebaidos, mums vienmēr bija labas attiecības, kā pasacīt, labākas, kā tagad.
No vjetnamiešiem? Migrantiem… No tiem varbūt ir bails. Redziet, mēs imigrantus šeit neredzam. Mēs viņus redzam tikai pa televizoru.
Lidija Aleksandrova, 84 gadi, dzīvo ciemā Zibla Malnavas pagastā:
– Migranti nekad pie mums nav bijuši. Taču ik pēc laikam es nobīstos, piemēram, ja suns sāk riet naktī. Ja nu kas… Esmu jau vecs cilvēks.
Aigars Cimbals, 14 gadi, ciems Zibla Malnavas pagasts:
– Es no viņiem nebaidos. Ar ko viņi bīstami priekš manis? Ja tikai atnāks un kaut ko nozags, iespējams lopus. Mājā gan netiks, jo mums ir elektriskais žogs. Ja pa nakti nāks, tad laikam to nepamanīs, var ietriekties.
Anatolijs Zeiļuks, ciems Nesteri Kārsavas novadā:
– Nelegālie migranti šeit pierobežā nav bīstami, bet kļūst bīstami, kad nonāk tālāk, jo viņi nevar integrēties mūsu sabiedrībā. Mēs arī nevaram integrēties musulmaņu pasaulē. No manis musulmanis nekad nesanāks. Katram jādzīvo savā vidē.
Sanda un Jolanta, dzīvo Kārsavā:
– Nelegālus migrantus mēs neesam nekad redzējušas, tikai daudz dzirdēts un redzēts TV.
Latvijai migranti nav bīstami, jo viņu mērķis ir tikt cauri Latvijai un viss. Lielākais, ko viņi var – samaksāt, lai jūs aizvestu viņus kaut kur tālāk. Kur? Neesam iedziļinājušies, jo mēs imigrantus ne vestu, ne apģērbu dotu, ne barotu.
Migrantu bīstamība Eiropai? Skatoties, cik daudz viņu tur būs.
Aivars Vītols, dzīvo pierobežas ciemā Moseji:
– Vai nelegālie migranti ir bīstami Eiropai? Es nedomāju: cik es zinu, viņi visi nāk, lai strādātu. Ikviens meklē labāku dzīvi, tas arī viss.
Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.