Nākamgad slēgs Ludzas vakara vidusskolu

Sarmīte Gutāne uzskata, ka skolēnu skaita samazināšanu ietekmē ģimeņu izbraukšana uz ārzemēm, kā arī dzimstības samazinājums. Tomēr priecē, ka pēdējā laikā no ārzemēm sāk atgriezties skolēni, ar kuriem tiek veikts individuālais darbs. S. Gutāne apgalvo, ka Ludzas novadā šogad nevienu skolu neslēgs.

Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā

Pērn mēs stāstījām par Kārsavas un Ciblas novada skolām, tagad pienāca laiks pastāstīt arī par Ludzas novada izglītības iestādēm.

Kāpēc sarūk skolēnu skaits?
No lauku skolotājiem gadījies dzirdēt, ka lauku skolās ir liels skolnieku skaita samazinājums tāpēc, ka, pabeidzot mācības lielajās pilsētās, bijušie absolventi turpat meklē darbu un likumsakarīgi, ka tur arī veido ģimenes, tur viņiem piedzimst bērni, un bērni jau mācās pilsētas skolās. Bet kāpēc skolēnu skaits sarūk arī pilsētas skolās?
Ludzas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne uzskata, ka skolēnu skaita samazināšanu ietekmē ģimeņu izbraukšana uz ārzemēm, kā arī dzimstības samazinājums. Tomēr viņu priecē, ka pēdējā laikā no ārzemēm sāk atgriezties skolēni, ar kuriem tiek veikts individuālais darbs.
Kā zināms, pēdējos gados pirms novadu apvienošanas demogrāfiskā situācija nebija iepriecinoša, arī pēc 2009. gada, kad izveidojās Ludzas novads, dzimstība samazinājusies, iedzīvotāju skaits novadā arī samazinājies. Tāpēc par šiem novada gadiem nācās gan reorganizēt, gan slēgt vairākas izglītības iestādes.

Kādas izglītības iestādes slēdza Ludzas novadā

S. Gutāne pastāstīja, ka 2010. gadā Briģu pamatskola bija jāreorganizē par pirmsskolas iestādi, kas veiksmīgi darbojas arī tagad. 2011.gadā bija jāslēdz Rundēnu bērnudārzs, bet tika atstāta Rundēnu filiāle ar 10 bērniņiem Rundēnos, bet tas skaitījās kā Istras bērnudārzs. Taču Rundēnos bija tikai divi līdz trīs bērni, līdz ar to bija pieņemts lēmums atstāt bērnudārzu, tāoēc tagad Rundēnu bērni brauc izglītoties uz Istru.
Diemžēl, 2011. gadā nācās arī Ņukšu pamatskolu apvienot ar Pildas pamatskolu. Pēc apvienošanas Pildas pamatskolā bija 100, šobrīd 73 skolēni. Pildā arī ir salīdzinoši liels priekš laukiem bērnudārzs ar 36 bērniem.
Vissāpīgākais bija 2018. gads, kad nācās slēgt divas skolas – Nirzas pamatskolu un Istras vidusskolu –, jo skolēnu skaits bija niecīgs. Bet pirms 10 gadiem Nirzas pamatskola skaitījās vienā no lielākajām Ludzas rajonā – 2008. gada 1. septembrī tur mācības uzsāka 101 skolēns…
Kur tagad mācās Nirzas un Istras skolnieki? S. Gutāne stāsta, ka daļa skolnieku aizgāja uz Zilupes vidusskolu, daļa uz Ludzu, tāpat arī Istras bērni. Visi skolēni tiek apmācīti izglītības iestādēs un pašvaldības transports rūpējās par to, lai viņi nonāktu skolā un atpakaļ. Ludzā ir iespējams dzīvot skolas internātā, kas ir ļoti moderns, izremontēts, ar jaunām mēbelēm, virtuvēm un aprīkojumu, dienesta viesnīcas tipa. Daži uzskata, ka vecāki saviem bērniem izvēlas tieši pilsētās skolas, jo tās ir izremontētas un tajās pieejams moderns aprīkojums.

Skolēnu skaits nemitīgi samazinās

2009. gada janvārī pirms novadu izveidošanas Ludzas novadā bija 9 skolas ar 1707 skolēniem. Pēc visām reorganizācijām palika piecas skolas, no tām lauku teritorijā ir palikusi tikai viena skola – Pildas pamatskola, bet Ludzas pilsētā četras – pilsētas ģimnāzija, 2. vidusskola, mūzikas pamatskola un vakara skola. Novadā ir arī seši bērnudārzi: pilsētā trīs un laukos trīs. Bērnudārzos 2018. gadā bija 496 audzēkņi.
Ludzas pilsētas ģimnāzijā 2000. gada 1. septembrī mācījās 955 skolnieki, 2002. gadā – 963, 2004. – 906, 2018. – 493.
Ludzas 2.vidusskolā 2013. gadā mācījās 571 skolnieks, 2015. – 536, 2018. – 451.
Vakara vidusskolā 2012. gadā mācījās 212 skolnieki, 2014. – 130, 2015. – 109, 2018. – 120.
Kopā visās Ludzas novada skolās uz 1. septembri mācījās: 2012. gadā – 1491, 2013. – 1433, 2014. – 1306, 2015 – 1285, 2017. – 1294, 2018. – 1223. Par pēdējiem sešiem gadiem skolēnu skaits samazinājies uz 268 bērniem, tas ir 17,8 procenti. Gandrīz piektā daļa!
Statistikā nerada optimismu. Ja tādiem tempiem skolēnu skaits samazināsies arī turpmāk, tad pēc 10 – 15 gadiem Ludzas novadā skolēnu skaits var sarukt gandrīz uz pusi. Jautājums – cik tad skolu paliks novadā?
Interesants fakts: 1935. gadā Ludzas apriņķī bija 119 skolas ar 13 012 skolēniem. 1988.\89. mācību gadā Ludzas rajonā mācījās 5245 skolēni, 2003. gadā – 4449, 2007. – 3383. Tagad kopā mūsu četros novados – Ludzas, Zilupes, Kārsavas un Ciblas – ir 12 vispārizglītojošas skolas ar 2098 skolēniem. Ludzas novadā – 5 skolas ar 1223 skolēniem, Kārsavas – 4 skolas ar 413 skolēniem, Zilupes – 1 skola ar 304 skolēniem, Ciblas – 2 skolas ar 158 skolēniem (dati uz 2018. gada 1. septembri). Skaitļi rāda ļoti bēdīgu ainu. Varbūt šāda salīdzināšana ir nekorekta, jo mūsdienu Ludzas novads ir krietni mazāks teritorijas un iedzīvotāju ziņā nekā savā laikā Ludzas apriņķis un Ludzas rajons, taču tas ir iemesls aizdomāties – kur mēs ejam?

Bērnudārzos nelielas rindas

S. Gutāne stāsta, ka novada skolu skolotāji ir apzinīgi, strādā ar tiem bērniem, kuri ir, no kurienes lai viņi nāktu:
– Pielāgojām programmas, licenzējam, cenšamies mācīt tādā līmenī, kādu bērns var sasniegt. Nav tā, ka kādam atteiktu, mums skolās vietas ir, bet bērnudārzos ir nelielas rindas. Pēdējā laikā no ārzemēm atgriežas bērniņi, ģimnāzijā divi atgriezušies, viņiem ir papildu nodarbības, individuālais darbs, lai viņi te varētu turpināt mācībās.
S. Gutāne apgalvoja, ka šogad Ludzas novadā nebūs skolu slēgšanas. Taču nākamgad Ludzas novada vakara skolas vairs nebūs, jo pēc 2020. gada 31. augusta tādu vakara skolu Latvijā vairs nebūs. Taču neskatoties uz to tiem, kuri savā laikā nav pabeiguši vidusskolu, iespēja mācīties Ludzas novadā būs vienmēr, jo parastajām skolām būs licenzētas neklātienes programmas.
Sarmīte Gutāne uzskata: – Ludzas novadā ir iespējas mācīties un apgūt arī interešu izglītību. Jādzīvo ar optimismu, savādāk nevar! Dzīve nav apstājusies.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem