Mūsu pusē par dzīvnieku kapu kultūru nav dzirdēts…

Cilvēku var sodīt par dzīvnieka aprakšanu pat savā pagalmā, taču speciālu kapu mūsu novados, izskatās, nebūs vēl ilgi….

Pētījums

Dāgs Kamēlijs

Daudzus cilvēkus mājās pēc ikdienu darbiem sagaida mīļš mājdzīvnieks. Dažiem sunītis vai kaķītis ir īsts ģimenes loceklis, pie kura esi pieradis un kuru vēlies samīļot. Bet, nenovēršami pienāk brīdis, kad pūkainītis – mīlulītis pamet mūs, aizejot uz labākiem medību laukiem. Iespējams, vēlamies ierīkot kādu īpašu vietiņu, kuru varēsim apmeklēt, lai atcerētos un pieminētu uzticamo draugu…

Ludzas kapos tika apglabāts sunītis

Šobrīd, ja vēlamies apglabāt savu dzīvnieciņu, tad vienkārši aprokam dārzā vai varbūt kaut kur citur savā privātajā teritorijā, bet, ja tādas nav, mežā. Esmu dzirdējis vairākus patiesus stāstus, piemēram, vienai ludzānietei nomira sunītis. Mīluļa mirstīgās atliekas tika ieliktas maisiņā un aiznestas uz Runtortas dārzu, kur arī tika aprakts pie ogu krūmiem un ziediem. Cits stāsts saglabājies vēl no padomju laikiem. Jau cita sieviete atceras, ka toreiz, kad bija vēl pavisam jauna, Ludzas kapos bija apglabāts suns. Tas bija īpašs suns, viņam uzlika kapakmeni ar portretu. Suns kādam bija glābis dzīvību. Toreiz stāstītājai tas esot bijis tik ļoti interesanti, kopā ar draugiem uz kapiņu gāja tīri ziņkārības vadīta. Kur šis suņa kapiņš atrodas, vairs neatceras, jo daudz laika pagājis, bet droši atceras, ka tā tas toreiz bija. Šoreiz gan Ludzas Zemei neizdevās atrast minēto kapiņu.

Dzīvnieku kapsētas mūsu novados nav

Vēlējos uzzināt, kur mūsu novados ir iespējams apglabāt dzīvnieciņu, jo skaidrs, ka no ētikas viedokļa mūsdienās neviens blakus cilvēkiem dzīvniekus neapglabās. Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs pastāstīja, ka šobrīd Ludzas novadā neesot dzīvnieku kapsētas, bet par to tiek domāts un, iespējams, nākotnē tāda būšot. Šobrīd, kur varētu apglabāt mirušu mājdzīvnieku, iespējams, zinās Rēzeknes Namsaimnieks, jo viņi pēc izsaukuma Ludzā ķer klaiņojošos dzīvniekus. Tātad zina arī, kur likt vēlāk beigtos dzīvniekus. Kārsavas novadā mīluļiem paredzētas kapsētas arī nav, pastāstīja Kārsavas novada izpilddirektors Toms Vorkalis, jo neesot bijis pieprasījuma, šajā sakarā nav saņemts neviens iesniegums no Kārsavas iedzīvotājiem. Bet, ja kāds iesniegs tādu lūgumu, tad dome noteikti šo jautājumu izskatīs. Līdzīgi arī Ciblas novadā — dzīvnieku kapsētas nav un nav domāts par tādas izveidi, pastāstīja Ciblas novada izpilddirektore Ināra Sprudzāne. Savukārt Zilupes novada priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens komentēja, ka par dzīvnieku kapsētu 20 gadu laikā dzird pirmo reizi.

Vienošanās – jāgādā pašam par mirstīgajām atliekām

Piezvanīju Rēzeknes namsaimnieka dzīvnieku patversmes pārzinei Rutai Verpakovskai, kura izstāstīja, ka dzīvnieku kapsētas nav arī Rēzeknē. Bet zināja pastāstīt, ka šobrīd jau bankrotējušais uzņēmums SIA Komunāls R, kura pārziņā agrāk bija dzīvnieku patversme, savulaik plānoja izveidot dzīvnieku patversmi Rēzeknes novadā Ritiņos. Uzņēmums bankrotēja, līdz ar to projekts izčabēja. Šobrīd Rēzeknes dzīvnieku patversme dzīvnieku līķus pāris reizes nedēļā nodod utilizācijai lietuviešu firmai. Tuvākā dzīvnieku kapsēta esot Daugavpilī. Daugavpils dzīvnieku patversmes vadītāja Oksana Bondare Ludzas Zemei pastāstīja, ka pie viņiem dzīvnieku kapsētas arī nav. Ja saimniekam nomiris mīlulis, tad viņš var to aprakt uz privātās teritorijas vai arī nodot utilizācijai. Cerībā, ka, iespējams, kaut kādu skaidrību varētu ieviest, nolēmu lūgt veterinārārsta komentāru, ko viņi iesāk ar dzīvniekiem, ja nākas tos iemidzināt. Veterinārārste Ingrīda Novikova, kura strādā Ludzā, pastāstīja, ka, ja saimnieks atnesis dzīvnieciņu uz iemidzināšanu, kam var būt dažādi iemesli, tad tiek parakstīta vienošanās, ka saimniekam pašam tālāk jāgādā par dzīvnieciņa mirstīgajām atliekām. Vetārste arī šaubās, ka Ludzā varētu kādreiz būt dzīvnieku kapsēta, jo tās ierīkošanai ir augstas prasības un diez vai kāds vēlēsies ar to nodarboties.

Dzīvnieku kapsēta – pašvaldības pienākums

Skaidrību dzīvnieku kapsētu lietā ieviesa Pārtikas veterinārā dienesta Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša. Izrādās, ka mirušais mājdzīvnieks (kaķis, suns vai jebkurš cits) skaitās pirmās pakāpes blakusprodukts, tas nozīmē, ka šie blakusprodukti tiek iedalīti īpašā kategorijā, jo nopietni var apdraudēt cilvēka vai cita dzīvnieka veselību. Lai cik tas dīvaini mums neliktos – saimnieku var administratīvi sodīt, ja tas savu mirušo mājdzīvnieku aprok savā privātajā teritorijā, tāpat, ja to izdara jebkur citur. Apglabāt drīkst tikai speciālās dzīvniekiem paredzētās kapsētās. Latgales reģionā nav nevienas tādas. Mārīte Ņukša arī izstāstīja, ka saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” 15. pantu starp pašvaldību autonomajām funkcijām ir arī beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana. Tātad dzīvnieku kapu izveidošana ir pašvaldību tiešais pienākums. Bet nu, kā redzams, ka mūsu pusē daudzās pašvaldībās neviens nav par to nemaz domājis.

28 eiro par utilizāciju

Šobrīd vienīgais legālais veids, kā vietējais iedzīvotājs var tikt vaļā no sava mirušā mājdzīvnieka, ir vērsties kādā firmā, kura ir tiesīgā pārvadāt un utilizēt pirmās pakāpes blakusproduktus. Tādu uzņēmumu Latvijā nav daudz, var uz vienas rokas saskaitīt. Vienā no tādiem uzņēmumiem uzzināju, ka par izsaukumu vajadzēs samaksāt 25 eiro un par utilizāciju 100 eiro par tonnu, tas nozīmē, ja jūsu mājdzīvnieks sver 30 kg, piemēram, ir liels suns, tad kopējās izmaksas sastādīs 28 eiro.
Tikmēr, ja mūsu mīlulis mums ir dārgs, varam vērsties pašvaldībā ar iesniegumiem un cerēt, ka tam tiks pievērsta uzmanība. Iespējams, pēc kāda laika mums būs pašiem sava dzīvnieku kapsēta. Šai tēmai ir arī morālais aspekts – reizēm ģimenē dzīvnieks nodzīvo pat 20 gadus. Reizēm, mēs viņus mīlam vairāk nekā ģimenes locekļus. Un ir tikai normāli, ja būtu kapiņš, uz kuru varētu atnākt, uzlikt ziediņu un pateikt paldies dzīvniekam par uzticību. Ārzemēs daudzās vietās ļoti augstā līmenī izkopta dzīvnieku kapu kultūra. Daži mīluļiem veido unikālus pieminekļus. Bet mēs pagaidām uzskatām, ka uzticīgo suni var tā vienkārši utilizēt… Vai neesam mežoņi?

Publicēts 08 SEPTEMBRIS 2016