Muitas kinoloģijas dienests strauji attīstās

Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā

2017. gadā uz Latvijas austrumu robežas ar dienesta suņu palīdzību tika atklāti 75 nelegāli ievestu tabakas izstrādājumu gadījumi, kopumā konfiscējot 3 637 802 cigaretes, kā arī 2 nedeklarētas skaidras naudas gadījumus, konstatējot nedeklarēto naudas summu 25 995 eiro apmērā.

Savukārt 2016. gadā uz Latvijas austrumu robežas ar dienesta suņu palīdzību tika atklāti 113 nelegāli ievestu tabakas izstrādājumu gadījumi, kopumā konfiscējot 2 973 157 cigaretes, kā arī 4 nedeklarētas skaidras naudas gadījumus, konstatējot kopējo nedeklarēto naudas summu 611 987 eiro apmērā.

Interviju Ludzas Zemei sniedz VID Muitas pārvaldes Muitošanas procesu vadības daļas Kinoloģijas nodaļas vecākais muitas eksperts – kinologs Rihards Fjodorovs.

Pēdējos gados kinoloģijas dienests Latvijas muitas iestādēs sāk attīstīties ļoti strauji. Muitas darba suņi strādā uz Latvijas valsts robežas, meklē un atrod narkotiskās vielas, tabakas izstrādājumus, naudu un citas pretlikumīgi ievestas lietas. Ļoti pieprasīti ir tabakas meklēšanas suņi, jo nelegālo cigarešu tirgus ir ļoti plaši izvērsies. Arī narkotisko vielu meklēšanas suņi būs pieprasīti tikmēr, kamēr pasaulē būs narkotiku pieprasījums un tirdzniecība. Par suņiem dzirdēts daudz, taču suns nevar strādāt viens bez kinologa.

Sava specifika

Par kinologu vienā dienā kļūt nevar. Tas ir specifisks darbs, un principā esi piesiets sunim visu laiku – 24 stundas diennaktī, stāsta kinologs Rihards Fjodorovs, kurš strādā uz Latvijas austrumu robežas ar suni Mirko jau piecus gadus.
– Vairs nav tā, ka brīvdienā var brīvi kaut kur aizbraukt, suni vienu nevar atstāt, jo viņu nevar izslēgt kā datoru. Tomēr R. Fjodorova ģimene ar sapratni attiecas pret ģimenes galvas darbu un uzskata – suns ir mūsu labākais draugs.
Šim darbam jābūt gatavam, apgalvo Rihards, nepieciešams, lai pašam suņi patīk, lai jau ir vismaz neliela pieredze darbā ar suni, tāpat svarīga iepriekšēja pieredze darbā uz robežas.
Strādājot uz robežas, kinologs nepārstāj mācīties. Ar katru suni viss sākas no jauna, jo nav divu vienādu suņu.

Īsta sadarbība

Dienesta suņi vecumā no 1 līdz 2 gadiem muitas vajadzībām tiek iegādāti speciālā suņu audzētavā Eiropā. Saņemot suni, kinologs kopā ar instruktoru to apmāca. Apmēram pēc pusgada suns ir gatavs darbam uz robežas.
Tikai tad, kad kinologs sāk strādāt ar suni uz robežas izveidojas patiešām īsta sadarbība. Katram kinologam ir savs suns un katram sunim ir sava specifika. Uz ārējām robežām strādā tabakas meklēšanas suņi un narkotisko vielu meklēšanas suņi. Nesen parādījās arī naudas meklēšanas suņi, kuri meklē nedeklarēto naudu.
Tomēr uz Austrumu robežas lielākā daļa muitas suņu ir tabakas meklēšanas suņi. Tie meklē no muitas kontroles paslēptas nedeklarētās cigaretes, kuras ieved no Krievijas un Baltkrievijas.
– Pārsvarā cenšamies meklēt slēpņus, taču atrodam arī tabakas izstrādājumus mazos daudzumos, kurus cilvēki ved sev, bet ne realizēšanai,- stāsta R. Fjodorovs.
Viņa dienesta suņa specializācija ir tabakas meklēšana.

– Kā notiek kontrole ar suni?
– Strādājot uz joslas, mēs pārbaudām automašīnas izvēles kārtībā. Bija daudz gadījumi, kad tādā veidā tiek atrasta kontrabanda. Tāpat regulāri tiek pārbaudīti autobusi un pasažieru vilcieni, jo tajos pastāv liela pasažieru plūsma. Izmantojot informatīvās sistēmas, mēs izvērtējam riskus, pēc kuriem vadoties varam atlasīt kontrolei pakļautos objektus.

Liels entuziasts

– Kāds ir Jūsu suns?
– Manu suni sauc Mirko, viņam ir 6 gadi, dien jau 5 gadus. Katram cilvēkam ir savs raksturs, tieši tāpat arī katram sunim ir savs temperaments. Mirko ir ļoti aktīvs. Tādu suni jebkādā gadījumā uz robežas vienmēr jākontrolē. Viņš ir liels entuziasts, Mirko grib strādāt un kaut ko darīt. Tāpat ir arī suņi, kuri neizrāda tik lielu aktivitāti, taču vienalga visi suņi strādā vienlīdzīgi un pilnvērtīgi izpilda savu darbu.
Pārkāpumu ir ļoti daudz. Tabakas izstrādājumu pārvadāšanas pārkāpumu ir daudz neskatoties uz to, ka Krievijā cenas aug. Taču cilvēki vienalga atrod veidu, kā atvest lētāk, kaut arī Baltkrievijā ir daudz lētākas cigaretes nekā Krievijā.

Suns Mirko meklē kontrabandu.

Pārsteigts bija ne tikai īpašnieks

R. Fjodorovs pastāstīja, ka nesen Mirko atrada cigaretes vieglās automašīnas braucošajās riepās:
– Suns mūs aizved pie riepām un sastingst. Kad suns kaut ko saož, tad viņa uzvedība mainās. To jāmāk nolasīt no suņa uzvedības. Suns strādā tikai līdz tam brīdim, kad viņš atrod punktu, kur ir noslēpta tabaka, tad viņš sāk koncentrēties. Beigās suns rāda ar savu ķermeņi, ka kaut ko atradis. Izrādījās, ka visās četrās riepās bija noslēptas cigaretes.

– Vai cigarešu īpašnieks bija pārsteigts?
– Ļoti pārsteigts bija ne tikai īpašnieks, bet arī muitas darbinieki, jo tas bija ļoti sarežģīts slēpnis. Cilvēkiem mūsdienās ir ļoti liela izdoma. Agrāk slēpņi bija daudz primitīvāki. Cits gadījums – lielajā kravas automašīnā cigaretes bija noslēptas dēļos. No ārpuses to nevarēja redzēt, taču iekšā dēļos bija ielaminētas cigaretes. Šādos gadījumos kinologi cieši sadarbojas ar muitas amatpersonām. Bija arī gadījums, kad kravas automašīnas piekabes koka grīdā tika noslēptas cigaretes.

Suns skatās ar degunu

Ko muitas amatpersona neierauga ar acīm, to ierauga suns ar savu degunu. Dažkārt suns apzīmē vietu – norāda par slēpto tabakas izstrādājumu esamību – taču slēpni patiešām grūti atrast, stāsta R. Fjodorovs:
– Zinām, ka ir, taču kur? Tagad tiek pārveidotas un pārbūvētas automašīnas. Biežāk tādas taisa lietuvieši, igauņi un baltkrievi. Viņiem patīk savu automašīnu konstrukcijas pārveidot līdz tam, ka nevar noteikt – ir kaut kas vai nav. Tādi gadījumi notiek diezgan bieži. Tāpat jādomā, kā kontrabandas preci no pārveidotajiem slēpņiem izvilkt. Ja 100 procenti konstatēts fakts, ka automašīnā izveidots slēpnis, tad mums ir visas tiesības konkrēto mašīnu griezt un lauzt, jo savādāk kontrabandu nevar dabūt ārā. Tādos gadījumos aizdomīgu automašīnu obligāti rentgenā skenē. Notiek pārkāpēja intervēšana. Galu galā pats cilvēks atzīstas, jo priekš viņa variantu vienkārši nav. Mēs piedāvājam, lai viņš godīgi pastāsta, kā kontrabandu izņemt, jo savādāk tiks pielietoti speclīdzekļi, lai nedeklarētās preces izņemt no slēpņa. Ir gadījumi, kad bez virsbūves sabojāšanas neiztikt.

Nevar piekukuļot

Pēc savas pieredzes R. Fjodorovs stāsta, kā cilvēku izdoma mainās. Kontrabandisti saprot, ka muitas darba suņu paliek aizvien vairāk. Kontroles tiek veiktas biežāk, tāpēc viņi sāk eksperimentēt. Vispirms paslēpj vienā vietā, tad citā. Kontrabandisti izmēģina, varbūt suns neatradīs un tad atkal sāk domāt, kaut ko jaunu. Kamēr jaunais netiek atklāts, tikmēr shēma strādā. Tāpat attīstās dažādas tehnoloģijas, kuras izmanto kontrabandisti.
Taču suni grūti piemānīt. Principā tas nav iespējami, uzskata R. Fjodorovs, tāpat arī suni nevar piekukuļot:
– Mums visu laiku notiek apmācības process, tāpēc suns dzīvo pie manis mājās kā ģimenes loceklis. Darba sunim jābūt disciplinētam vienmēr. Tas nav īsts mājas suns, kuram var atļaut darīt vis kaut ko. Nepieciešams, lai suns saprot, ka ir tikai balts un melns. Lai viņš zina, ko drīkst atļauties un ko nedrīkst. Ja mājās viņam ir tāda shēma, tad arī darbā viņam vienkāršāk strādāt.

– Vai Jūsu sunim cilvēki mēģina iedot kaut ko garšīgu?
– Jā, regulāri mēģina. Taču saindēt mēģinājuši nav. Tūristi vienmēr grib pacienāt darba suni ar kaut ko garšīgu. Sakarā ar cūku mēri tagad ir aizliegums ievest Latvijā gaļu un piena produktus. Tāpēc tūristi bieži stāv uz robežjoslas un tur rokās gaļu vai desu. Viņiem to ir jāmet ārā, tāpēc dažreiz, lai neizmestu, viņi to piedāvā sunim. Taču Mirko no svešām rokām neko neņem. Pat ja suns vēlas paņemt kinologs to nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.
Visiem jāsaprot, ka darba suns nav tas, pie kura var vienkārši pienākt un pabarot. Visa viņa uzmanībai jābūt veltītai man, tāpēc, ka es esmu tas cilvēks, kurš viņu baro. Tajā paša laikā sunim ir jābūt socializētām, lai viņš neizrāda agresivitāti, lai cilvēks justos droši, kad es ar suni strādāju. Tāpat arī, lai es jūtos drošs par suni.

Bijuši precedenti

Taču suns ir suns, tāpēc vienalga notiek gadījumi, kad jāpievērš uzmanība vai cilvēks agresīvi uzvedas, vai mēģina ar ķermeņa valodu draudēt sunim, stāsta R. Fjodorovs, mēs to neredzam, taču suns to uztver savādāk. Tāpēc dienesta sunim vienmēr jābūt pavadā, lai viņš būtu kontrolējams, lai cilvēki nebaidās no viņa.

– Suņi kaujās savā starpā?
– Ja suns strādā konkrētā punktā, tad viņš uztver to par savu teritoriju, savu “medību lauku”, kur viņš atnāk medīt jeb strādāt. Ja viņa redzeslokā parādās cits suns, tad viņš saprot, ka parādījās konkurents.

– Bet, ja otrs suns atrodas pārbaudāmā mašīnā?
– Par to, ka mašīnā ir dzīvnieki īpašniekam obligāti jābrīdina robežsardzes pārstāvji. Pirms iet pie mašīnas muitas kinologam jāpārliecinās par to, ka tur nav dzīvnieku. Jo visādi var sanākt. Cilvēki bieži nezina dzīvnieku pārvadāšanas noteikumus, tad gadās ļoti bēdīgi. Piemēram, atverot bagāžnieku vaļā, no tā izlec liels senbernārs bez uzpurņa un brīvi staigā apkārt mašīnai. Saimniekam liekas, ka nekas slikts nenotiks, taču suns ir dzīvnieks. Ja blakus joslā strādā kinologs un viņš šo situāciju neredz, tad suņi var saķerties. Tas var slikti beigties. Šādi precedenti ir bijuši.

Suņus māca kārtīgi strādāt

Muitā strādā vairāku šķirņu suņi – labradori, beļģu aitas suņi un vācu suņi, stāsta R. Fjodorovs, kā arī nedaudz spanieļi, kuri koncentrējas uz pasta sūtījumiem. Tāpat ir arī citas šķirnes. Jo mazāks suns, jo ar viņu vieglāk strādāt un kontrolēt.
Muitas kinologi māca suņus strādāt kārtīgi, stāsta R. Fjodorovs, lai kad tie pārbauda, piemēram, vieglo automašīnu, viņš neostās pa visu salonu, bet gan izosta tikai tos punktus, kur tam ir maksimāla efektivitāte. Kāpēc tas tā? Lai viss būtu kulturāli, cik mēs to spējam nodrošināt, skaidro Rihards:
– Citreiz ir laika apstākļi, kad līst lietus un krīt sniegs, tad suns pats ir netīrs, bet salons ir tīrs, izkopts. Arī mēs paši izvērtējam cilvēku, vai ir vērts viņu pārbaudīt ar suni, lai nebūtu kādu pretenziju no mašīnas īpašnieka.

– Ir šādi gadījumi?
– Ir pat nepamatotas prasības, jo gadās, ka cilvēkam nepatīk suņi. Tad robežas šķērsotājs pāriet uz personīgiem apvainojumiem, taču esam jau pieraduši pie tā. Gadās, ka kādā mašīnā atrod kontrabandu. Pat ja nelielā daudzumā, par to tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Taču pēc tā pārkāpējs pēkšņi izdomā, ka suns viņam saskrāpēja sēdekli. Tomēr pārsvarā pretenzijas ir nepamatotas. Cilvēkiem jāsaprot, ja viņi atbrauc uz robežu, tad šeit nav jājūtas kā mājās. Jebkurā gadījumā, esam kontroles iestāde. Tāpēc, ja izvēlamies kontrolēt ar dienesta suni, tad tās ir mūsu tiesības. Apskatei ar suni, tagad ir alternatīva – rentgens. Tāpat arī muitas amatpersonas var veikt transportlīdzekļa, bagāžas un personīgo mantu apskati padziļinātajā kontroles ēkā. Rentgens ir liels pluss, jo nevajag 100 procenti visu pārbaudīt ar dienesta suni.

Kravu kontroles skenera angārs un skenera operatoru ēka Terehovas MKP.

Cigaretes zem apģērba

– Cilvēki uz sevis kaut ko slēpj?
– Jā, ja cigaretes ir zem apģērba, tad suns tās atrod, bet mums suņus jātrenē tā, lai viņi pievērš uzmanību vairāk objektiem nevis cilvēkiem. Jo cik cilvēks uz sevis var paslēpt? Protams, var arī daudz, taču primārais tomēr ir lielie apjomi. Mums ir metāla detektori, ar kuriem muitas amatpersonas var atrast cigaretes uz cilvēka. Katrā paciņā iekšā atrodas follijs, tas ir metāls, tāpēc apskates laikā ļoti vienkārši atrodams. Gadās, ka eju ar suni un redzu, ka cilvēks mēģina izvairīties no tuva kontakta ar suni. Tad saprotu, ka izvairās tieši tāpēc, lai suns nesaostu kaut ko aizliegtu. Tātad nepieciešams pārbaudīt. Un tiešām atrodam. Tie kuri regulāri brauc jau zina, kā suņi meklē. Tāpēc viņi cenšas no muitas suņa izvairīties.

– Kā ar gaļu?
– Gadās, ka suns arī paslēptu gaļu atrod. Viņš reaģēs, ja kaut kas garšīgi smaržo. Mēs smejamies – agrāk slēpa cigaretes, tagad gaļu. Var saprast, ja tālbraucējiem ilgi jāgaida, jo rinda gara, tad viņš atbrauc uz robežu un viņam visu jāizmet. Taču likums ir likums. Mums ir jāpilda savas funkcijas.

– Suns var atrast medikamentus?
– Ja tajās ir narkotiskās vielas, tad noteikti atradīs. Taču, ja jums līdzi ir zāles, kuru sastāvā ir narkotiskās vielas, tad vēlams, lai līdzi būtu arī ārsta recepte vai vismaz tās kopija.
Bija gadījumi, ka cilvēks ved parastas zāles, taču ļoti lielā daudzumā. Saprotams, ka ne savam patēriņam. Suns pārbaudīja vienu mikroautobusu, tad pēkšņi saoda kaut ko pie sēdekļa. Paceļam sēdekli – pilns ar aspirīna paciņām. Ievest neaizliegtās zāles lielā daudzumā ir pretlikumīgi, jo tā skaitās kā komercija. Tātad nepieciešams maksāt nodokļus.

– Ja cilvēks brauc regulāri, viņš to zina. Taču, ja viņš pirmo reizi šķērso robežu?
– Visa informācija par robežas šķērsošanu ir VID mājas lapā, sadaļā “MUITA”. Tur rakstīts, ko var ievest, cik daudz un cik reizes nedēļā. Ir cilvēki, kuri jautā, kāpēc kaimiņvalstī var, bet pie mums nevar. Mēs atbildam, ka pirms dodaties uz jebkuru valsti, obligāti jāiepazīstas ar likumu, ko var ievest un cik daudz. Piemēram, lidmašīnā Latvijā var ievest 200 cigaretes, taču braucot ar sauszemes transportu – tikai 40, pietam tikai vienu reizi septiņās dienās.

Ja ir pārkāpti limiti

Muitnieki sejā pazīst visus vietējos iedzīvotājus, kuri regulāri brauc uz Krieviju pēc produktiem, degvielas un tabakas. Kāpēc viņi brauc? Jo Krievijā viss ir lētāks un tas nav noslēpums. Pārsvarā tomēr cilvēki ved produktus un degvielu priekš sevis nevis pārdošanai.
Ja dzīvo netālu no robežas tas ir normāli, tur nav ko slēpt. Taču, ja tiek pārsniegti limiti?
– Cilvēkiem jāsaprot, ka te nav bērnudārzs, kur tev pamāja ar pirkstiņu, lai vairs tā nedari,- stāsta R. Fjodorovs.
– Jāatceras vienu, ka tā ir robeža. Pārbaudes var patikt, var nepatikt, taču ar tām ir jārēķinās. Viens otrs pēc pārbaudes saka – es te katru nedēļu braucu, mani nekad nekontrolēja, bet te pēkšņi vēl suns. Kāpēc man? Ko es tādu izdarīju?
– Jāsaprot, ka pārbaudei ar suni var nebūt īpaša iemesla, tas var notikt vienkāršas izvēles kārtība. Pastāv tāda paruna – jūsu lieta ir slēpt, bet mūsu lieta atrast. Tāpēc nekā personīga un nekādu aizvainojumu. Lielāka daļa pārkāpēju to saprot, viņi zina uz kādu risku iet,- stāsta R. Fjodorovs.

Cigaretes apber ar kafiju

– Vai bija mēģinājumi cigaretes apliet ar kaut kādām smaržīgām vielām?
-Jā, bija. Aplej ar pretsuņu un pretvilku atbiedējošiem līdzekļiem. Tāpat bija mēģinājumi arī ar pipariem apbērt un pat ar dīzeli apliet. Cilvēki daudz ko mēģina, taču tas nedarbojās. Citi stāsta mītus, ka suns nesaodīs, ja apber ar kafiju vai aplej ar smaržām. Nostrādāja vienam un viņš uzreiz visiem pārējiem pastāsta šo mītu. Iespējams, ka suns nebija ieodis konkrētajā vietā. Tad nākošais pārkāpējs izdara to pašu, bet suns atrod slēptuvi. Visas vielas, kuras stipri smaržo tikai pastiprina cigarešu smaržu. Vienkārši, ja suns atrod smaržu kopumu, kurā viena ir cigarešu sastāvdaļa, tad viņam ar to pietiek. Smaržā var būt tūkstotis sastāvdaļu, taču sunim pietiek tikai ar viena no tām. Ja suns sāk reaģēt sliktāk un sāk izvairīties no kādas vietas, tad kinologam tas ir jāredz. Tā ir abu sadarbība. Ja pamanu, ka suns uzvedas netipiska, tad kaut kas nav labi.

Mācās ne tikai suns, bet arī kinologs

Pieredzējuši kinologi saka, ka 40 procenti no kopējā darba ar suni, tas ir kinologa darbs, jo viņš saistīts ne tikai ar kontroli, bet arī ar pašu suni. Kinologam jāskatās uz suni un jāizvērtē, ko tas var un ko nevar. Tas arī ir darbs. Tāpēc mācās ne tikai suns, bet arī kinologs.
Muitas kinologus apmāca regulāri. Divas reizes gadā notiek papildus semināri vai kursi, kas saistīti ar kinoloģijas jomu. Tiek pieaicināti pasniedzēji un eksperti no ārvalstīm. Katru gadu kinologam ir jānokārto eksāmeni, lai saņemtu atļauju turpināt strādāt ar suni uz robežas. Eksāmenā izvērtē, kāds ir suns, kāda ir viņa paklausība, kā viņš spēj meklēt, kāda ir disciplīna, kā arī novērtē suņa sadarbību ar pašu kinologu. Tāpat tiek vērtēts darba suņa fiziskais stāvoklis, vecums, izturība u.c.
Muitas kinologi katru gadu piedalās starptautiskās sacensībās narkotiku un tabakas suņiem, tas padara interesantāku kinologa dzīvi, atzīst R. Fjodorovs.
– Mums tagad izveidojusies cieša sadarbība ar Eiropas kinoloģijas dienestiem. Cenšamies apmainīties ar informāciju, kura saistīta ar suņu audzināšanu un trenēšanu. Līdz ar to tiek iegūta jauna pieredze darba suņu audzināšanā, kā arī tiek bagātināta praktiskās pieredzes apmaiņa. Latvijas muitas dienests attīstās straujiem tempiem. Es uzskatu, ka nākotnē būsim konkurētspējīgi ar citām Eiropas valstīm,- saka R. Fjodorovs.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.