Kārsavā un Zilupē notiek daudzi darījumi ar zemi (audio)

Pusotra gada laikā, kopš darbību sācis Latvijas Zemes fonds, valsts no lauku zemes īpašniekiem ir atpirkusi vairāk nekā 2 000 hektātus (ha) zemes jeb 112 īpašumus. Visaktīvākie zemes pārdevēji ir bijuši Zemgalē, savukārt viskūtrākie – Latgalē. Tam par iemeslu ir ne tikai tas, ka ap 30% lauksaimniecības zemes pieder ārzemniekiem, bet arī pašreizējais aktīvais zemes tirgus Latgalē, vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Līdz šim lielākās platības Zemes fondam izdevies iegādāties Zemgalē, Vidzemē un Rīgas rajonā, ne tik raiti ar zemes iegādi veicas Kurzemē un Latgalē. Iemeslus tam min Zemes fonda vadītāja Ina Alksne:

“Tie pārsvarā ir nekoptie īpašumi. Un bieži vien tie ir ļoti liela izmēra īpašumi, kur ir 70 – 100 ha.”

Pusotra gada laikā kopš darbības sākuma fonds ir iegādājies vairāk nekā 2000 ha zemes jeb 112 īpašumus, no kuriem Latgalē vien 14.

Tāpat skaidrojot Latgales reģionā vismazāk iegādāto zemes platību apjomu, Alksne akcentē šajā reģionā šobrīd pastāvošo aktīvo zemes tirgu:

“Notiek darījumi Latgalē, pircējs un pārdevējs viens otru atrod, un tur būtībā Zemes fonda iesaistīšanās nav nepieciešama. Ļoti aktīvi arī Daugavpils reģionā, tāpat Krāslava un Kārsava mums regulāri sūta pieteikumus. Pat Zilupes novadā ir daudz darījumu ar zemi,” skaidroja fonda vadītāja.

Publicēts 12 JANVĀRIS 2017