Jeļenai Arbuzova paliek septiņdesmit – dziesma par Ludzu!

Trešdien, 10. augustā, pulksten 18.00 norisināsies svinīgā, J.Arbuzovai veltītās piemiņas plāksnes atklāšana, pēc kuras turpat skolā skanēs viņas dzeja. Uz pasākumu ir ielūgti visi, kas pazina dzejnieci, kas viņu atceras, kam ir tuva un mīļa viņas daiļrade. Bet iesāksies šī dzejniecei veltītā diena Ludzas pareizticīgo baznīcā, kur pulksten 10.00 notiks dzejniecei veltīts aizlūgums. Ceram, ka arī tur pulcēsies dzejnieces draugi un viņas talanta cienītāji.

Dziesma  par  Ludzu

J. Arbuzova

Tu jau esi manas dzīves sākums —

Pilsēta, kas atmirdz ezeros.

Es pie  tevis allaž domās nāku…

Kas man svešos ceļos veldzi dos?

Kaiju spārni pretī saules dienām

Pāri ūdeņiem kā  gadi skrien,

Mēs šeit dzimstam, aizejam pa vienam,

Ludza paliek dzīvot mums arvien.

Senām kļavām  blakus šmaugas liepas.

Jaunība  no  katra  zara  dveš.

Pāri  lapu  kroņiem  nami  stiepjas,

Baltus jumtus padebešos pleš.

Labi tavās ielās agri steigties,

Tuvus,  pazīstamus ļaudis  sveikt.

Viņiem taču nedrīkst slikti veikties,

Jo man katram daudz kā mīļa  teikt.

Un lai pusnakts tumsā nenogrimtu,

Zvaigznes līdzās laivu airiem peld.

Pilskalnā  jau kuru gadu simtu

Jaunieši nāk sapņu pilis celt.

Sveiciens ezeriem un dārziem rasā!

Sveiciens cilvēkiem, kas stipri kļūst!

Skaistākā no pilsētām? —  jūs prasāt .

Ludza — ludzāniešiem ir un būs!

Atdzejojis Andris Vējāns

Publicēts 01 AUGUSTS 2016