“Ja zaudē tirgu, to vairs neatgūsi” - Ludzas Zeme

“Ja zaudē tirgu, to vairs neatgūsi”

“Ja zaudē tirgu, to vairs neatgūsi”
5
(1)

Šī projekta raksta ietvaros noskaidrojam, kā Covid-19 pandēmija un ārkārtas situācija ietekmēja dažādas ražošanas nozares, sevišķi tos uzņēmumus, kuri vērsti uz eksportu un svarīga ir izejvielu, resursu un gatavās produkcijas loģistika. Zināms, ka 2020. gadā eksporta attīstību būtiski ietekmēja Covid-19 ierobežojumi Latvijas eksporta tirgos un kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, bet, kas par to ir sakāms vietējiem uzņēmējiem?

 

2020. gada trīs ceturkšņos Covid-19 ierobežojumi Latvijas eksporta tirgos un kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs ir ietekmējuši preču un pakalpojumu eksportu. Salīdzinoši mērenāks samazinājums bija vērojams investīcijās. 2020. gada trīs ceturkšņos eksporta apjomi saruka par 4,8%, salīdzinot ar 2019. gada trīs ceturkšņiem. Preču eksporta apjomi pieauga par 2,5%, savukārt pakalpojumu eksports trīs ceturkšņos bija par 21,3% mazāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. To pamatā noteica būtisks tūrisma un transporta pakalpojumu eksporta kritums.

Nozaru griezumā attīstības tendences ir ļoti atšķirīgas. Lauksaimniecība un mežsaimniecība, būvniecība un sabiedriskie pakalpojumi bija vienas no nedaudzām nozarēm, kurās 2020. gada trīs ceturkšņos saglabājās izaugsme.

 

Problēmas vietējā tirgus uzņēmumiem

Ludzas novada uzņēmējdarbības koordinators Jānis Romancāns atzīmē, ka arī Ludzas novadā ir uzņēmumi, kurus Covid-19 pandēmija un izsludinātās ārkārtas situācijas valstī būtiski neietekmēja. Tie ir saistīti ar graudkopības, lopkopības, kokapstrādes, mežizstrādes un pārvadājumu jomu. Ja pirmajā pandēmijas vilnī arī transporta uzņēmumi bija apstājušies, jo tika aizvērtas valstu robežas, tad jau šogad starptautisko kravu pārvadātājus nekas neietekmēja. Viņi pielāgojās situācijai uz Eiropas valstu un Krievijas robežām. Līdz ar to var teikt, ka tie, kuri vērsti uz savu preču un pakalpojumu sniegšanu ārpus valsts robežām, izmaiņas izjuta vismazāk, bet lielākas problēmas ir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus valsts iekšienē. Darbojoties transporta un loģistikas sfērai, šogad var strādāt arī visas pārējās nozares.

 

Atbalstam pieteiksies mazāk

Protams, ka arī šogad uzņēmēji varēs kvalificēties valsts atbalstam par dīkstāvi ārkārtas situācijā. Taču kopumā valstī ir tādi uzņēmumi, kuri vairs nevarēs kvalificēties atbalstam, jo jau ir saņēmuši visu maksimāli iespējamo valsts atbalsta apjomu gada laikā. J. Romancāns prognozē, ka šogad būs salīdzinoši mazāka interese par atbalsta saņemšanu. Ja uzņēmējam nav skaidrības par to, cik ilgi būs slēgta viņa nozare, tad viņš pretendēs uz atbalstu. Svarīgākais, kad ir skaidri nosacījumi no valsts puses un visā pandēmijas periodā, šogad pirmo reizi valdība turēja vārdu, sakot, ka pēc mēneša visas slēgtās nozares varēs atsākt strādāt. Prognozējamība arī dod uzticību valsts pārvaldei. Tas ir svarīgi gan sabiedrībai kopumā, gan vēl jo vairāk uzņēmējiem.

Kopumā Latvijā eksports ir pieaudzis. Droši vien, ka daudzi ir pamanījuši, ka šogad ļoti strauji pieauga koksnes un graudu cenas. Graudu cenas saglabāsies tikpat augstas līdz nākamā gada ražai. Savukārt koksnes cena visdrīzāk tik ātri nesamazināsies, to var ietekmēt vien kāda negaidīta stihija. Tas ir neaizstājams materiāls gan būvniecībā, gan mēbeļu ražošanā.

 

Parādās investori

Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins atzīst, ka eksporta joma šobrīd strādā pilnā apjomā. Loģistika kļuva sarežģītāka tāpēc, ka pieauga transportēšanas izmaksas jūrā. Arī mazo novadu transporta jomas uzņēmumi uzrāda labus rādītājus.

Vēl ir vērts atzīmēt, ka pieaugusi investoru interese. Piemēram, Daugavpilī ir ieradušies un atvēruši pilnīgi jaunas ražotnes baltkrievu uzņēmēji. Uzņēmējiem vērojams labvēlīgs augšanas temps, kādam vajadzēja mainīt sortimentu un pandēmijas laiks to stimulēja.

Pērn radās situācija, kad apstājās pilnīgi visa ekonomika, Eiropas ražotnes bija ciet, taču Latvija turpināja strādāt. Pēc 3 mēnešiem nāca trieciens, ka tajā pusē neviens nav gatavs neko pirkt. Šobrīd process ir iekustējies.

2020. gads mainīja valsts attieksmi pret uzņēmējiem. Tas parādīja to, ka tie, kuri nav maksājuši nodokļus, tad viņiem valsts atbalsta nebūs. Rezultātā cieta arī tie, kuri maksāja nodokļus labprātīgi, jo lika maksāt lielākas minimālās iemaksas un tie, kuri maksā nodokļus ir spiesti maksāt vēl vairāk. No valsts puses tā nav laba zīme, palielinājās nodokļu slogs, jo cēlās gan minimālā alga, gan minimālo iemaksu apjoms pašnodarbinātajiem.

 

Aicina vakcinēties

Protams, šajā laikā bija jāsaskaras ar problēmām, atzīst Ludzas novada uzņēmējs Jevģēnijs Lukašenoks. Viņa vadītais uzņēmums SIA Ludzas maiznīca 2020. gadā sasniedza 4 milj. eiro apgrozījumu, salīdzinot ar 2019. gadu, vērojams 4% pieaugums. Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn par 1,7% palielinājās konditorejas un kulinārijas produktu ražošanas apmērs, kas skaidrots ar lielo konkurenci Latvijā maizes kulinārijas un konditorejas izstrādājumu tirgū. Šogad uzsākta bioloģiskās un bezglutēna produkcijas ražošana.

Uzņēmējs nenoliedz, ka Covid-19 pandēmijas laiks sniedz nevajadzīgu nervozitāti un uztraukumu, kas joprojām seko līdzi ikdienā. J. Lukašenokam pat nav vēlmes par to runāt. Vienīgais, ko viņš uzsver, ka jebkuram cilvēkam pēc iespējas ātrāk ir jāsaprot, ka jādodas vakcinēties. Šobrīd uzņēmējs, dodoties uz darbu, nevar zināt, kurš būs ieradies un kurš nebūs, jo pastāv risks, ka darbinieks ir saslimis vai slimo kāds no tuviniekiem. Viņš plāno, ka līdz mēneša beigām visi uzņēmuma darbinieki būs pabeiguši vakcinācijas procesu.

– Man kā biznesa cilvēkam un cilvēkam, kura pārziņā ir vairāk nekā 200 darba vietas Ludzā un Rēzeknē, nostāja ir skaidra – vakcinējies un būs mazāk problēmu, ātrāk beigsies notiekošais, lai arī, manuprāt, pandēmijas process ir vēl tikai vidusposmā,– spriež J. Lukašenoks.

 

Paplašina uzņēmuma sortimentu

Pandēmijas laikā uzņēmējs savu laiku lieki nav tērējis un kopā ar dēlu strādāja pie jaunās produkcijas paraugu izveides. Gada laikā ir radīti jau 20 jauni produkti. Tas tiek darīts ar tālejošu mērķi. Ja pērn nebūtu sākta jaunu baranku ražošana, tad būtu grūti laiki. Tāpēc tiek strādāts pie produktiem ar ilgāku uzglabāšanas termiņu, ne mazāku par 3 mēnešiem.

Tika iegādātas arī jaunas ražošanas iekārtas, piemēram, mafinu un kēksu iepakošanas līnija. Notiek darbs, laikus raugoties nākotnes iespējās. Tas ir biznesa jaunais virziens un jaunu alternatīvu meklēšana. Tā kā banketu zāle un terase pandēmijas laikā netika izmantota, tad tur tika novietoti saldējamie konteineri.

– Bizness nevar stāvēt uz vietas pat pandēmijas laikā. Ja stāvētu uz vietas, tad tas nozīmē sevi apglabāt, tāds ir mans viedoklis,– saka uzņēmējs.

 

Ražošanas apturēšana nozīmētu uzņēmuma bojāeju

Loģistikas jomā grūtības sagādāja darbinieku slimošana, jo vajadzēja meklēt aizvietotājus. Ražošanas uzņēmumā katram darbiniekam kolektīvā ir noteikta loma un funkcija, viņš dara savu darbu. Viena darbinieka neesamība rada traucējumus visa uzņēmuma darbībā, jo jāmeklē kāds cits aizvietotājs no otras darba maiņas, kurš var pildīt uzdevumu. Līdz ar to rodas papildu slodze uz citiem darbiniekiem un bizness sāk klibot. Un Lukašenoka uzņēmumam tie ir pasūtījumi.

Valsts atbalstam Covid-19 pandēmijas laikā uzņēmums nepieteicās, jo neietilpa nevienā kategorijā. Atbalstu varēja saņemt tad, kad salīdzinot ar iepriekšējo periodu bija produkcijas apjoma samazinājums. Ražošanas uzņēmumā šāds produkcijas apjoma samazinājums nozīmē biznesa bojāeju.

– Mēs vairs nevarētu turpināt strādāt. Ražošanā nevar atgūt nokavēto, ja tā ir apstājusies. Tā nav frizētava. Mums tas nozīmētu noieta tirgus zaudēšanu, ja zaudē tirgu, to vairs neatgūsi. Mēs strādājam pusē Latvijas. Konditorejā mēs zaudējām skolas, bija zaudējumi, ja nebūtu baranku ražošana, tad, protams, problēmas būtu jūtamas. 2021. gadu ražošanas apjoma ziņā mēs noslēgsim ar plusa zīmi, salīdzinot ar 2020. gadu,– atklāj uzņēmējs.

 

Uzņēmumu ietekmē valsts politika

SIA Latgales dārzeņu loģistika pērn strādāja ar 940 945 eiro lielu apgrozījumu, salīdzinot ar 2019. gadu vērojams 41% pieaugums, vēsta Lursoft statistika. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Romanovskis atklāj savu skatījumu par notiekošo, ka uzņēmumu vairāk ietekmē valsts neapzinīgā politika, nevis pandēmija vai ārkārtas situācijas. Nevar noliegt, ka vīruss ir smags pārbaudījums, bet jāizvērtē tas, ko katrs no mums dara Latvijas labā, un izturēties atbildīgi. Jāsaprot, ko dažādi lēmumi nodara līdzcilvēkiem. E. Romanovskis atzīmē arī kolēģu apzinību vakcinēšanās jautājumā.

Elektroenerģijas cenas ir pieaugušas, un, tā kā uzņēmums ir milzīgs tās patērētājs, tad izmaksas pieaugs. Tomēr paralēli uzņēmējs strādā pie saules elektrostacijas. Protams, tas ir būtisks izaicinājums. Arī produkcijas cena kāps, bet cena būs atkarīga no tā, cik pircējs būs gatavs par to maksāt. Uzņēmums pašreiz strādā vietējam tirgum.

Valsts atbalstam uzņēmums nepretendēja, jo uzskata, ka citām nozarēm, kuras nevarēja strādāt, bija daudz būtiskāk saņemt šo atbalstu. Uzņēmējs cer, ka arī politiķi to novērtēs, jo par spīti dažādām grūtībām uzņēmums joprojām turpina savu darbu un gatavi sasniegt arvien jaunus mērķus.

 

Sadārdzinās izdevumi

SIA ERA-M 2020. gadā strādāja ar vairāk nekā 3 milj. eiro apgrozījumu, salīdzinot ar 2019. gadu vērojams apgrozījuma samazinājums par 7%. Uzņēmuma pārstāvis Dainis Savickis atklāj, ka galvenā darbošanās nozare ir kurināmā materiāla – šķeldas ražošana. Ar to tiek apkurinātas gan Ludzas, gan Rēzeknes katlu mājas.

Protams, ka nozarē ir vērojams koksnes cenu pieaugums. No uzņēmuma šajā ziņā nekas nav atkarīgs, jo kļuvušas dārgākas elektrības un degvielas izmaksas. Līdz ar to paliek dārgāki arī uzņēmuma pakalpojumi. Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka pandēmijas laikā iztiek bez valsts atbalsta, lai arī neslēpj, ka šis ir bijis smagāks laiks. Arī darbinieki devās vakcinēties paši pēc savas iniciatīvas.

Latgales Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs uzskata, ka pandēmijas laiks Latgales uzņēmējus ietekmē pozitīvi, izņemot tūrisma nozari, kam ir sezonāls raksturs. Tomēr jāatzīst, ka arī tūrisma nozarē Latgalē ir veicies tīri labi, jo rīdzinieki nav devušies uz ārzemēm, bet apceļoja Latgali.

 

Trūkst kravas mašīnu vadītāju

Runājot par ražošanu, ļoti labi izdevies nopelnīt ar mežizstrādi saistītiem uzņēmumiem. Daudzi uzņēmumi meklē arī iespējas paplašināties. Sakarā ar Ķīnas transporta krīzi arī Eiropas uzņēmēji meklē risinājumus Eiropas tirgū, attiecīgi vietējie uzņēmumi saņēmuši papildu pasūtījumus, kuri iepriekš nebija bijuši. Ekonomika aug un attīstās, līdz ar to uzņēmumiem, kuri darbojas eksporta tirgū klājas tīri labi.

Pandēmijas periodā esošie ražojošie uzņēmumi diezgan pozitīvi raugās uz to, kā attīstīt savu ražošanas jaudu. Smagāka situācija varētu būt vairumtirdzniecībā, jo viss, kas saistās ar Ķīnā ražotiem produktiem, sakarā ar transporta izmaksu desmitkārtīgu pieaugumu rada preču sadārdzinājumu, piemēram, automašīnu riepām. Un mēs kā patērētāji no tā nevaram izvairīties.

Ja runājam, ka pieaudzis eksports, tad arī pārvadātājiem šis nav bijis sliktākais gads, atklāj V. Stankevičs. Ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas lielākā problēma šobrīd ir smago kravas automašīnu vadītāju trūkums. Autovadītāji droši vien ir pamanījuši, ka kravas automašīnu satiksme pandēmijas laikā ir diezgan intensīva.

Viennozīmīgi Covid-19 pandēmija mainīja tirdzniecības principus. Šobrīd kurjeri strādā nepārtrauktā režīmā. Šo 2 gadu laikā Latgalē vērojams darbinieku trūkums un pieaug atalgojumi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ““Ja zaudē tirgu, to vairs neatgūsi”” saturu atbild Ludzas Zeme

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 5 / 5. 1