Ierodas nelūgti ciemiņi

Gundars Rufus Resnais

Mēdz sacīt, ka atkārtošana esot zināšanu māte. Tomēr reizēm notikumi, kuri atkārtojas ar apskaužamu regularitāti, spēj tikai nokaitināt. Šovasar es un arī mani kaimiņi, esam jau piedzīvojuši divu veidu notikumu atkārtošanos, un neviens no tiem ne vairoja zināšanas, ne izsauca apmierinājumu par tikšanos ar jau zināmo. 

Jehovas liecinieki strādā pēc plāna?

Pirmais notikums, kurš izsauca gan īgnumu, gan izbrīnu, bija pasta kastītē atrastā Jehovas liecinieku aģitācijas lapiņa, kura jau ar savu izskatu labi pazīstama mūsu novadu cilvēkiem. Jo šī (atļaušos sacīt, makulatūra) ar apskaužamu regula- ritāti parādās novada iedzīvotāju pastkastītēs katru vasaru. Tiesa, man nav pilnīgas informācijas par Ludzu, bet vismaz Pildas pagasta iedzīvotāju pastkastītēs šīs lapeles atrodas vismaz jau ceturto gadu pēc kārtas. 

Vispārējais iespaids ir tāds, ka jehoviešiem vienkārši eksistē kāds savas aģitācijas izplatīšanas plāns, kuru viņi kārtīgi pilda. Citādi viņu uzmācību ticības ziņā tradicionāli visstiprākajā Latvijas reģionā – Latgalē, izskaidrot nevar. Lai nu kā, pēc visa spriežot, jehovieši tomēr cer, ka regulāri par sevi atgādinot, kaut pāris ļaužu izdosies iemānīt savos tīklos. Par šīs sektas būtību un darbību esmu jau rakstījis iepriekš, tāpēc pie tās neatgriezīšos, lai neradītu šiem, nelaimīgo un vientulīgo cilvēku medniekiem lieku reklāmu. Bet, ja nu kāds tomēr būtu sācis domāt, ka, kaut vai intereses pēc būtu vēlams iepazīties ar to, ko piedāvā jehovieši, tādam cilvēkam varu atgādināt tikai vienu. Atcerieties, ka jau bijuši gadījumi (un ne viens vien), kad jehoviešu ģimenēs ir labāk ļauts nomirt savam bērnam, nekā veikt viņam asins pārliešanu. Ar šo vienu vienīgo faktu jau pietiek, lai katram veselīgi domājošam cilvēkam rastos nepārvarams antagonisms pret šo sektu. Jo mierīgi nolemt savu bērnu nāvei var tikai psihiski dziļi deformētas personas. Tāpēc vienkārši metīsim jehoviešu lapeles tur, kur ir to īstā vieta – mēslu kastē.

Nebūsim naivi un mantkārīgi

Tomēr jehovieši nav vienīgie nelūgtie viesi, kuri atkal parādījušies pie apvāršņa. Atkal parādījušies arī dārglietu ieķīlātāji vai pārdevēji. Tiesa, nav zināms, vai viņi paredzējuši mūsu novados darboties ilgāku laiku, vai arī viņu vizītes ir veiktas tikai tā – garām braucot. Tomēr ir fakts, ka mājās, kuras atrodas ceļa malā, ierodas labi ģērbti, melnīgsnēji cilvēki, kuri apgalvo, ka viņu automobilim tūlīt beigsies degviela, un tā kā ar bankas karti kaut kas noticis, tad lūdz, vai saimnieks nebūtu ar mieru par lētu naudu nopirkt  zelta gredzenu. Ja negribot veikt pirkumu, varot to vienkārši paturēt ķīlā, jo vērtīgo mantu drīz izpirkšot. Abi kungi darbojoties laipni, bet uzstājīgi. Un nav nemaz jāsaka, ka pēc policijas pieminēšanas (kungi runā lauzītā krievu valodā), viņi žigli vien pazuduši no apvāršņa. Kā jau sacīju, var jau būt, ka tā ir tikai viena epizode, bet tomēr – esiet modri! Iespējams, ka jums arī nāksies sastapties ar šiem zeltlietu tirgoņiem, ja ne savās mājās, tad uz kādas šosejas. Tāpēc, augstu vērtējot mūsu lasītāju spriešanas spējas, aicināšu tikai uz vienu – neļaujiet, lai līdzcietība un tieksme palīdzēt apslāpētu jūsu veselo saprātu.

Publicēts 29 JŪLIJS 2016