Dzīve uz parāda

Pērciet jaunāko telefonu uz nomaksu, ņemiet automašīnu līzingā, dzīvoklis jaunajā projektā par viszemākajiem hipotekārā kredīta procentiem un citi līdzīgi saukļi uzrunā patērētājus teju uz katra soļa. Tās ir sekas mūsu vēlmei dzīvot labāk, lai arī ne vienmēr mēs to varam atļauties.

Mediju uzmanības lokā regulāri nonāk informācija par aktuālāko informāciju kredītdevēju nozarē. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā pētījuma datiem, Latvijā teju katram ceturtajam iedzīvotājam (26%) ir parādsaistības un 72% no tiem kredītu atmaksāšana liek no daudz kā atteikties un būtiski ierobežo.

“Līdz ar kapitālisma triumfu lielākajā daļā pasaules, cilvēki instinktīvi tiecas pēc labākas dzīves, kas ir devis auglīgu pamatu dažādām kredītu nozarēm, tai skaitā ātrajiem kredītiem, patēriņa kredītiem, auto līzingiem u.c.. Mūsdienu patērētājs visai labi apzinās iespējamos ieguvumus, bet ne vienmēr riskus, aizņemoties kredītiestādē finanšu līdzekļus,” skaidro Sefinance Vecākais kredītprojektu vadītājs Guntars Ambainis.

Pieci kredītsaistību riski:

• sava finansiālā stāvokļa nepietiekams novērtējums, kā rezultātā patērētāja lieta nonāk kredītpiedzinēju pārziņā;
• mantas konfiskācija
• iekļūšana finanšu instutūciju melnajā sarakstā, kas būtiski apgrūtina patērētāja nākotnes perspektīvas;
• lielas procentu maksas;
• kriminālā atbildība.

Liela daļa problēmu tiktu atrisināta, ja sabiedrība veidotu personīgos uzkrājumus. Summām nav obligāti jābūt lielām, taču noguldījumiem gan regulāriem.

“Diemžēl, taču liela sabiedrības daļa regulāru uzkrājumu vietā izvēlas kredītsaistības. Ja šo pašu summu patērētājs no savas algas noguldītu uzkrājumu fondā, tad nerastos vajadzība pēc kredītiem un finālā būtu iespējams iegādāties sev tīkamās mantas vai pakalpojumus krietni izdevīgāk, nepārmaksājot ne centa,” piebilst Guntars Ambainis.

Kreditēšana ir svarīga valsts ekonomiskās attīstības sastāvdaļa, bez kuras daudzi uzņēmēji nevarētu sākt savu biznesu vai arī to pienācīgi attīstīt. Šādu nostāju nupat pauda arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš publiski izteicās, ka pie valsts lēnās ekonomiskās izaugsmes daļa vainas ir jāuzņemas bankām, kuras ir pārlieku piesardzīgas finanšu līdzekļu izsniegšanā uzņēmējiem.

Publicēts 13 JŪNIJS 2016