Bērni brīvo laiku pavada skatoties ekrānos

Skaidrs, ka telefonu lietošana bērnu un jauniešu vidū ir ļoti izplatīta. Datora un mobilā telefona ekrānā tiek pavadītas garas stundas un daudziem jauniešiem ekrāns kļuvis par vienīgo saskarsmes līdzekli ne tikai ar skolu, bet arī ar saviem vienaudžiem. Arī skolas atzīst, ka arvien vairāk pāriet uz tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.

Starpbrīžos spēlē spēles

Bērnu un jauniešu vidū telefoni ir ļoti izplatīti, atzīst mūsu novada skolu direktori. Kārsavas vidusskolas direktors Edgars Puksts atklāj, ka starpbrīdī skolēni spēlē spēles un brīdī, kad atskan zvans, lai ietu uz nākamo stundu, viņiem ir grūtības pārslēgties no spēļu pasaules uz realitāti. Tomēr pagaidām skolā nav tādu bērnu, kuriem būtu bijusi nepieciešamība pēc psiholoģiskās palīdzības, iespējams, ka vecāki individuāli vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Direktors neizslēdz iespēju, ka daudziem būtu jāpārskata sava telefona un datora lietošanas paradumi, jo par jau esošām grūtībām skola var arī nezināt.

Šobrīd mācību process paredz telefonu izmantošanu arī mācību stundu laikā. Tomēr viena klase Kārsavas vidusskolā ar vecāku atbalstu pieņēma lēmumu mācību stundu laikā telefonus nolikt malā, jo bija manāma bērnu atkarība no tiem. Tomēr skolotājai nav tiesību telefonu no bērna atņemt. Arī pēc attālinātajām mācībām situācija nav uzlabojusies. Nebūtu slikti skolās ieviest līdzīgu praksi kā tas ir Francijā, kad, ieejot skolā, visi noliek telefonus un, ejot projām, tos atkal paņem.

Jāmāca pašdisciplīna

Ludzas pilsētas vidusskolas iekšējos kārtības noteikumos ir noteikts, ka skolēni telefonus izmanto tikai mācību procesā laikā pēc nepieciešamības, piemēram, informācijas meklēšanai vai balsošanai, atklāj direktora pienākumu izpildītāja Vija Zavadska. Mācību process digitalizējas. Protams, ka telefonu lietošana ar to nebeidzas un skolotājiem vairākkārt ir jāatgādina nelietot telefonus. V. Zavadska uzskata, ka drīzāk bērnus jāradina saprast, kad drīkst telefonu izvilkt laukā un kad to nedrīkst darīt.

– Patiesībā mums bērnus ir jāiemāca būt pašdisciplinētiem nevis atņemt telefonus. Nolieciet somā vai dziļāk kabatā, lai tie netraucē un nav visu laiku jāskatās uz ekrānu. Pie pašdisciplīnas jāmāca. Mūsu skola iet šajā virzienā. Jā, protams, ir gadījumi, kad jāpārtrauc mācību process un bērnam jāatgādina vēlreiz telefonu nolikt malā. Bet tāda ir mūsu prakse, mēs neņemam nost telefonus,– atklāj direktora pienākumu izpildītāja.

Starpbrīžos bērni vairs neskraida, visi skatās telefonos un tā bērni pavada brīvo laiku. Mazāko klašu skolēniem tiek atgādināts telefonus nolikt malā un izmantot to tikai saziņai ar vecākiem. V. Zavadska uzskata, ka mācību stundu laikā skolai izdodas panākt kārtību ar viedierīču lietošanu, tomēr mājās situācija var būt cita un skola nevar cīnīties pret visas sabiedrības uzskatiem.

Telefoni nepieciešami mācību stundās

Arī Ludzas 2. vidusskolas direktore Zinaīda Buliga atzīst, ka telefonu lietošana dažreiz ir nepieciešama skolā mācību stundu laikā. Skaidrs, ka ir tēmas, kur vajadzīgi telefoni. Pie tehnoloģijām bērni tiek pieradināti agrīnā vecumā, jo jau sākumskolā tiek apgūtas gan datorikas prasmes, gan izmantotas interaktīvās tāfeles. Direktore neizslēdz iespēju, ka daži skolēni pat naktis var pavadīt pie datora un tā izskatās jau pēc atkarības.

SIA Bērnu un pusaudžu resursu centra Rēzeknes filiāle darbojas gadu – kopš 2021. gada 1. decembra. Pusaudžu resursu centrs (PRC) sniedz uz pierādījumiem balstītu, mūsdienīgu un multi-disciplināru atbalstu pusaudžiem ar dažādiem mentālās veselības riskiem un grūtībām. Katram pusaudzim un ģimenei ir savi, unikāli resursi. Pusaudžu resursu centrā palīdz tos atrast un stiprināt, sniedzot profesionālu, konfidenciālu un draudzīgu atbalstu brīdī, kad tas ir nepieciešams. Konsultācijas tiek nodrošinātas gan klātienē, gan attālināti, izmantojot Skype, Whatsapp vai Zoom. PRC palīdzība jauniešiem un viņu ģimenēm ir pieejama bez maksas, pateicoties Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas piešķirtajam finansējumam. Rēzeknes PRC komandā strādā pieci speciālisti – 2 klīniskie psihologi, 2 mākslas terapeiti un 1 atbalsta persona.

Rēzeknes filiāles vadītāja Līga Rundāne jau 12 gadus darbojas kā mākslas terapeite ar specializāciju drāmas terapijā. Tās pielietojums ir daudzpusīgs, un tā var palīdzēt ikvienam uzlabot emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo veselību. Atšķirībā no teātra, drāmas terapijā mērķtiecīgi izmanto drāmas un teātra elementus – lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, priekšmetus, lelles, fotogrāfijas, video, lai sasniegtu terapeitiskus mērķus – simptomu mazināšanos, psihisko un fizisko integritāti un personības izaugsmi.

L. Rundāne iesaka vecākiem ieviest skaidrus noteikumus attiecībā uz bērna pavadīto laiku viedierīcē.

Procesu atkarība

L. Rundāne datorspēļu atkarību drīzāk dēvē par procesu atkarību, kas saistās ar pārlieku aizraušanos ar azartspēlēm, jaunajām tehnoloģijām un citām nodarbēm. Mūsu ikdiena nav vairs iedomājama bez interneta, viedierīcēm, datora un citām tehnoloģijām, līdz ar to veidojas atkarība no sociālajiem medijiem, datorspēlēm, aizraušanās ar azartspēlēm internetā, izlozēm un loterijām.

Atkarība pamazām veidojas no mazotnes. Piemēram, māmiņa savam knapi 3 gadus mazajam bērnam rokās iedod telefonu ar kādu multfilmas sēriju, lai viņš pārstātu niķoties un dotu mieru. Varbūt kādreiz māmiņai tiešām nav laika, taču šāds vienkāršākais risinājums pēc kāda laika rada arī sekas. Īstenībā bērniem līdz 2 gadu vecumam vispār neiesaka dot skatīties telefonu un planšeti, jo viņam tajā vecumā jāattīsta sīkā motorika, jāspēlējas, jāizmēģina visas savas maņas. Vecākiem bērna “pazušana viedierīcēs” ir sava veida ērtība, taču jāapzinās, ka bērni dzīvē nav mūsu “ērtība”.

Skaidrs, ka mēs dzīvojam tādā laikmetā, kad šīs visas ierīces nepazudīs un to kļūs arvien vairāk. Tomēr no tām nevajadzētu arī pārāk baidīties, jo visam ir savi plusi – informācijas iegūšana un apmaiņa gan mācību, gan darba vajadzībām. Tās ir jaunas iespējas.

Par atkarību no datorspēlēm vai telefona lietošanas var runāt tad, kad bērnam rodas grūtības tikt galā ar ikdienas lietām – uzdotajiem mājasdarbiem vai citiem pienākumiem, kurus jaunietis neizdara vai neaiziet laikus gulēt un to nevar vairs vienkārši atrisināt. Tad tas liecina par problēmu. Bērniem un pusaudžiem parasti neuzstāda diagnozi – atkarība, ja nu vienīgi ļoti retos gadījumos, jo viņu vecumā smadzenes vēl attīstās un pilnveidojas.

Jāseko patērētajam ekrānlaikam

Vecākiem kopā ar bērnu sākumā būtu kopīgi jāapskatās, cik daudz telefonā tiek izmantots ekrānlaiks. L. Rundāne ieteiktu arī pašiem vecākiem paskatīties savu patērēto ekrānlaiku, iespējams, daudziem būs liels pārsteigums par stundu skaitu. Protams, mēs skatāmies arī vajadzīgu informāciju, taču nekad nestrādās variants, kad paši vecāki skatīsies telefonā, bet bērnam teiks, lai tā nedarītu. Svarīgi ģimenē ir panākt vienošanos par to, kas tiek izdarīts vispirms un cik daudz laika atliks, piemēram, datorspēļu spēlēšanai. Nepieciešama laika plānošana. Tas nav vienkārši, tāpēc ir pieejami PRC pakalpojumi, kur speciālisti strādā ne tikai ar bērnu, bet uzrunā un iesaista vecākus, ģimeni, kā arī citus speciālistus.

L. Rundāne uzsver, ka patiesībā bērna vēlme spēlēt datorspēles arvien vairāk un vairāk nav vienīgā problēma, kas saliekas kopā. Kāpēc datorspēļu spēlēšana ievelk jauniešus? Tā ir cita pasaule. Kāpēc viņš vēlas atrasties citā pasaulē? Tātad realitātē ir kaut kādas grūtības, ar ko viņš netiek galā vai arī viņam ir garlaicīgi, vientuļi un tā ir iespēja atslēgties. Jāskatās, kas notiek bērna dzīvē. Spēlēs ir dažādi līmeņi, kuriem izejot cauri var sevi apliecināt, var atrast domubiedrus un jaunus spēļu draugus, ar kuriem notiek komunikācija. Tāpēc jau tā spēle ir interesanta, tā ir kā izaicinājums, kam bērns grib tikt pāri.

Ātrākais risinājums kā gūt iepriecinājumu

Vislielākos riskus rada problēmas skolā – atstumtība, mobings, neveicas mācībās. Riskus rada arī zaudējums, traumatiska pieredze, attiecību grūtības. Vēl viens riska faktors var veidoties, ja ģimenē kāds ilgstoši slimo, kā rezultātā bērnam pietrūkst vecāku uzmanības. Tad bieži vien jaunietim ir nomākts garastāvoklis, un viņš pārslēdzas tur, kur jūtas labi un var gūt iepriecinājumu. Tas ir ātrākais risinājums. Tādā veidā, kad cilvēks pēc kaut kādām grūtībām sāk sevi papildu stimulēt ar procesiem vai vielām, izdalās dopamīns, kas nodrošina baudas sajūtu smadzenēs. Pētījumi rāda, ka jau tad, kad cilvēks padomā par to vai ierauga šo stimulu, paaugstinās dopamīns un pārņem patīkamas gaidas. Piemēram, noskanēs zvans, tikšu mājās un varēšu paspēlēt spēli. Šāda attieksme sastopama arī pie dažādu vielu atkarībām. Tāpat nav tādu pierādījumu, ka tikai sociāli nelabvēlīgās ģimenēs riski ir lielāki, jebkurā ģimenē var saskarties ar šīm grūtībām.

Vislabākais veids ir atrast jaunietim nodarbi vai hobiju, kas viņam būtu aizraujoša. Ļoti svarīgs ir laiks, ko ģimene var pavadīt kopā – paskatīties filmu, pastaigāties vai paspēlēt galda spēles, kas ir nedaudz piemirsta alternatīva. Palīdzēt bērnam plānot savu ikdienu, laiku, jo to ir grūti izdarīt arī pieaugušajiem.

Mūsdienās visas jomas ir tehnoloģiski attīstījušās un nav nekas slikts, ja bērnam jau 1. klasē tiek iegādāts telefons. L. Rundāne nav pret tehnoloģiju izmantošanu, taču jāiemācās saprast, kādi ir ieguvumi, iespējas un kādi ir riski, lietojot viedierīces. Vecākiem ir jāievieš skaidri noteikumi, lai bērni no paša sākuma saprastu, cik daudz ir ļauts to izmantot.

PRC var vērsties bērni un vecāki

Pēc attālinātajām mācībām bērni bija noguruši no ekrāniem un prezentācijām. Pēc bērnu teiktā, tad attālināto mācību laiks veicināja atsvešinātību, nedrošību un komunikācijas problēmas. Atgriežoties mācībām klātienē, izrādījās, ka arī zināšanu līmenis nav tik augsts un tas bērnos radīja spriedzi, zuda pārliecība par savām spējām.

PRC Rēzeknes filiālē strādā ar bērniem sākot no 10 līdz 18 gadiem. Uz konsultāciju var pieteikties pats bērns vai viņa vecāki. Nav nepieciešami nekādi nosūtījumi. Atsaucība ir ne tikai no Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada, bet arī no Balvu novada, ir klienti no Gulbenes un Alūksnes novada. Ir arī daži pusaudži no Ludzas novada.
Ja grūtības ir bērnam, tātad grūtības ir visai ģimenei. Dažreiz vecākiem ir grūti pieņemt, ka pašiem savos ikdienas paradumos arī tagad būs kaut kas jāmaina, tomēr pārsvarā izveidojas laba sadarbība ar klientiem. Ja ir motivācija un interese sadarboties, tad rezultāts ir iepriecinošs. Svarīgākais ir negaidīt to brīdi, kad problēmas ir samilzušas, vislabāk ir meklēt atbalstu jau tad, kad pamanāt pirmās grūtības.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Bērni brīvo laiku pavada skatoties ekrānos” saturu atbild Ludzas Zeme