Ārstiem viesstrādniekiem nākas saskarties ar šķēršļiem

Ļoti neliela, bet tomēr ir pieredze ar mediķiem no trešajām valstīm – tādu atbildi Latvijas Radio guva, aptaujājot vairākas Latvijas slimnīcas. Tās arī uzskata, ka plašāk durvis vērt migrācijai nav nepieciešams – labāk atbalstīt vietējos mediķus, jo potenciālajiem darba meklētājiem no trešajām valstīm nākas saskarties ar vairākiem šķēršļiem, ziņo sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Šo jautājumu aktualizēja sākotnējā mediķu iekļaušana un pēc tam svītrošana no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki no trešajām valstīm.

Jau vairākus gadus Ludzas slimnīcā strādā urologs no Gruzijas. Latvijas slimnīcā viņam palīdzēja iekļauties kādreizējā Rīgas Medicīnas institūta beigšana, un viņam arī ļoti patikusi Ludza. Slimnīcā šis ārsts var strādāt kolēģu uzraudzībā, stāstīja slimnīcas vadītājs Juris Atstupens.

“Valodu viņš nokārtoja, bet visai grūti ir profesionāli nokārtot eksāmenus, iegūt sertifikātu kā galveno atļauju praktizēt Latvijā, kur valoda ir viens no šķēršļiem. Otrs – tomēr no postpadomju valstīm speciālistu kvalifikācijas pakāpe ir nedaudz savādāka – tur ir cita pieeja, citi tomēr medikamenti,” atzina Atstupens.

Savukārt profesiju sarakstu, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, EM veidoja, pamatojoties uz darba devēju aptauju. Tāpēc arī mediķus iekļāva sarakstā, Veselības ministrija atbalstījusi, taču mediķus no saraksta svītroja pēc mediķu arodbiedrības spiediena.