Apsaimniekotājam uzdots risināt ūdens zudumu cēloņus

Turpmāk Ludzā pārtrauks divus gadus ilgušo ūdens patēriņa starpības uzrēķināšanu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Atklājies, ka šos maksājumus ludzānieši varēja arī neveikt, kā to iepriekš pieprasīja gan Ekonomikas ministrija, gan vietēja vadība. Problēmas, kas rodas neuzskaitītā patērētā ūdens dēļ, tagad uzdots risināt pašvaldības daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas uzņēmumam, informē sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Sākot ar augustu, Ludzā, kur reģistrēti ap astoņiem tūkstošiem iedzīvotāju, jaunā domes vadība uzdevusi pašvaldības māju apsaimniekošanas uzņēmumam pārtraukt ūdens patēriņa starpības uzrēķināšanu daudzdzīvokļu mājās. Uzskaites sistēma šeit tika ieviesta pirms diviem gadiem. Tas nozīmē, ka turpmāk iedzīvotājiem vairs nebūs jāmaksā par ūdens starpību daudzdzīvokļu mājās, skaidro Ludzas novada domes vadītājs Edgars Mekšs:

“Ja ūdens piegādātājs un mājas pārvaldnieks ir viena un tā pati persona, tad nosacījumi, kas paredzēti Ministru kabineta noteikumos Nr.1013 nav obligāti piemērojami.”

Par šādām izmaiņām vietējie iedzīvotāji vēl nezina, jo jaunos rēķinus, kuros nebūs iekļauta maksa par neuzskaitītā ūdens starpību, saņems tikai septembrī.

Jāpiebilst, ka Ludzā no 110 daudzdzīvokļu mājām daļa ir tādas, kur ūdens starpība ir tikai 1%, bet citās tā pārsniedz pat 50%. Naudas ekvivalentā vienam dzīvoklim tas varētu būt papildus no nepilna eiro līdz pat septiņiem, deviņiem vai pat 12 eiro mēnesī.

Tagad domes vadītājs Edgars Mekšs, kurš pirms diviem gadiem ieņēma domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, atzīst, tolaik kaut kas nenostrādāja:

“Ekonomikas ministrijas viedoklis dažus gadus atpakaļ bija savādāks. Varbūt arī nesaņēmām to skaidrojumu, varbūt arī nebija uzdots jautājums tieši tādā situācijā, kāda mums ir, kad ūdens piegādātājs un mājas pārvaldnieks ir viena un tā pati persona.”

Divu gadu laikā, kamēr pilsētas iedzīvotāji maksāja dažādas summas par nepatērēto ūdeni, Ludzā nebija nevienas mājas, kurai būtu izdevies izvairīties no kaut nelieliem ūdens zudumiem.
Pērnā gada rudenī pašvaldība uzlika par pienākumu “Ludzas apsaimniekotājam” segt ūdens starpības zaudējumus, kas pārsniedz 10%. Tas nedaudz samazināja summas, ko maksāja iedzīvotāji, taču uzņēmumam mēnesī radīja vairāk nekā 2 000 eiro lielus zaudējumus.

Tagad, kad ar “Ludzas apsaimniekotāja” kapitāldaļu turētāja lēmumu maksa par ūdens starpību tika atcelta, uzņēmumam var draudēt pat bankrots, atzīst SIA “Ludzas apsaimniekotājs” vadītājs Andris Līpacis:

“Tas, ka uzņēmumam būs zaudējumi, tas ir viennozīmīgi. Es ceru, ka īpašnieki [pašvaldība] uzturēs ar līdzfinansējuma palīdzību. Ja pašvaldība nepalīdzēs ar dotācijām, tad uzņēmumam ir bēdīgas perspektīvas.”

Taču Ludzas mērs Edgars Mekšs pārliecināts, lēmums atcelt maksu par ūdens starpību – tieši otrādi – stimulēs uzņēmumu labāk strādāt, lai novērstu zaudējumus.

“Tas nenozīmē, ka apsaimniekotājam tagad nebūs jāstrādā pie ūdens starpības samazināšanas. Viņiem uzdots līdz 1. novembrim izstrādāt pasākumu plānu, sagatavot priekšlikumus un tehniskos risinājumus ūdens patēriņa starpības mazināšanai,” norāda Mekšs.

Ekonomikas ministrijā apstiprina, ka pašvaldība gan pirms diviem gadiem, gan tagad rīkojas saskaņā ar likumu.

Tikmēr „Ludzas apsaimniekotājam” līdz 1. novembrim uzdots sagatavot un iesniegt pašvaldības vadībai detalizētu pasākumu plānu un tehniskus risinājumus ūdens patēriņa starpības mazināšanai.