Uzņēmēji atbalsta novadu apvienošanu

Iedzīvotāju skaita prognozes 2030. gadam liecina, ka jaunajā apvienotajā Ludzas novadā būs 17 468 iedzīvotāju. Attiecībā pret 2009. gadu skaits samazināsies par 19%. Uzņēmēji atbalsta novadu apvienošanos un uzskata, ka tas ir loģisks lēmums, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un iepriekšējā novadu reforma bija tikai lieka līdzekļu izšķērdība. Šobrīd būtu jācenšas saglabāt esošo iedzīvotāju skaitu, strādāt eksporta virzienā un atbalstīt vietējos ražotājus.

30-tajos gados radās depopulācijas draudi

Demogrāfijas pētnieks Pēteris Zvidriņš sniedz informāciju, ka vēsturiski dzimstības relatīvi zemāko līmeni un tā turpmāko straujo krišanos noteica sociālekonomiskie apstākļi. Līdz Pirmajam pasaules karam Latvijas teritorijā strauji attīstījās rūpniecība un auga iedzīvotāju skaits pilsētās. Urbanizācijas temps un līmenis bija visaugstākais cariskajā Krievijā. Rūpniecības attīstība veicināja arī sieviešu nodarbinātību rūpniecībā. Iedzīvotājiem Latvijas teritorijā bija augstāks izglītības līmenis nekā pārējās Krievijas guberņās. Dzimstības zemo līmeni veicināja tradīcija vēlu stāties laulībā. Zemo dzimstības līmeni var skaidrot arī ar tā laika lielāko Latvijas teritorijas etnosu – latviešu un vāciešu piederību pie luterāņiem. Luterāņiem bija daudz liberālāka attieksme pret laulības šķiršanu un abortiem nekā, piemēram, katoļiem vai pareizticīgajiem.

Īsi pirms Pirmā pasaules kara dzimstības līmenis Latvijas teritorijā bija par 10% zemāks, nekā šajā periodā bija nepieciešams pilnīgai paaudžu nomaiņai. Dzimstība turpināja pazemināties arī neatkarīgās Latvijas laikā, it īpaši 30-to gadu pirmajā pusē ekonomiskās depresijas gados, kad radās pat depopulācijas draudi, izņemot Latgali. Pēc tam dzimstības līmenis nedaudz palielinājās, īpaši 30-to gadu beigās, kad valdība veica speciālus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Līdz 1955. gadam bija spēkā abortu aizliegums.

Dzimstību veicina iebraucēju pieplūdums

Pēc Otrā pasaules kara Latvija piedzīvoja nelielu dzimstības pieaugumu. To sekmēja arī iebraucēju pieplūdums. Pēc tam iezīmējās jauna tendence – dzimstības samazināšanās, it īpaši 60-to gadu pirmajā pusē. 60-to gadu vidū summārais dzimstības koeficients samazinājās līdz 1,7, tas bija viens no viszemākajiem pasaulē.

Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, kā rezultātā 80-to gadu otrajā pusē dzimstības līmenis Latvijā bija nedaudz virs vidējā Eiropā. Summārais dzimstības koeficients, kas ilgu laiku svārstījās starp 1,7 un 1,9, 80-to gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0, kā rezultātā 1986. – 1988. gadā sasniedza maksimumu (vidēji 2,19).

Dzimstība samazinās kopš 90-tajiem gadiem

Tomēr 80-to gadu beigās dzimstības rādītāji nedaudz kritās. Kopš 1988. gada, kad aizsākās iniciatīva par migrācijas ierobežošanu, Latvijā sāka samazināties starptautiskās migrācijas saldo, kas 1989. gadā kļuva negatīvs. Vēl būtiskāk dzimstības līmenis saruka 90-to gadu sākumā. Politisko pārmaiņu dēļ pasliktinājās valsts un daudzu ģimeņu ekonomiskā situācija, kā arī psiholoģiskais noskaņojums daudzās ģimenēs, it īpaši etniski jauktajās. Iedzīvotāju atražošanā rādītāji līdz 1998. gadam katru gadu sistemātiski samazinājās. 1998. gadā summārais koeficients bija 1,11 jeb tikai puse no 1986. – 1988. gada līmeņa. 1998. gadā tas bija viens no zemākajiem lielumiem pasaulē. Tikai kopš 1999. gadā vērojams neliels dzimstības pieaugums, taču arī tas nav pietiekams depopulācijas pārvarēšanai.

Latvijā kopš 20. gadsimta 90-to gadu sākuma raksturīga sašaurināta paaudžu nomaiņa. Tās iemesls ir zema paaudžu vienkāršai nomaiņai nepietiekama dzimstība. Latvijā 20. gadsimta 90-tajos gados un 2008. – 2010. gada ekonomiskās krīzes periodā dzimstības un atražošanās rādītāji strauji pazeminājās līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Vēlāk, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, paaugstinājās arī iedzīvotāju atražošanās rādītāji.

Jākoncentrējas uz uzņēmumu atbalstu

Kārsavas novada uzņēmums SIA Latgales dārzeņu loģistika ir ar lielāko pievienoto vērtību novada lauksaimniecības nozarē. Valdes loceklis Edgars Romanovskis cer, ka jaunizveidotais Ludzas novads spēs draudzīgi sastrādāties, lai līdzsvaroti attīstītos visa novada teritorija, lai kāds nepaliktu pabērna lomā. Tiek sagaidīts, lai nepasliktinātos attieksme pret uzņēmējiem un attīstības jautājumiem.

Uzņēmējs Edgars Romanovskis uzskata, ka pašvaldībām, valsts institūcijām un uzņēmējiem jāstrādā kopā, lai novadu apvienošana sniegtu vēlamo attīstību.

Uzņēmumu attīstība un līdzekļi, ko dod uzņēmējdarbība ir ļoti būtiska, lai, pirmkārt, nesamazinātos iedzīvotāju skaits, kā arī virzītos uz ambiciozāku mērķi, lai tas pieaugtu. Cilvēkam no kaut kā ir jāpārtiek. Ja būs ģimenes, tad vairāk būs veiksmīgu uzņēmumu.

– Manuprāt, šobrīd ļoti nopietni jākoncentrējas uz ekonomiku. Viena lieta ir atbalsts, otra lieta ir, lai valsts institūcijas saprastu, ka uzņēmēja darbs nav vienkāršs. Vairāk sapratnes no kontrolējošo institūciju puses, it īpaši Covid-19 laikā tas ir īpaši būtiski, lai maksimāli saglabātu uzņēmējdarbību un iedotu nepieciešamo attīstības uzrāvienu,– uzskata uzņēmējs.

Digitalizācija var nākt par labu

Attieksmes jautājums neprasa līdzekļus. Pēc iespējas mazāka formāla pieeja no tiem pašiem cilvēkiem, kuri ir Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, prokuratūrā, ministrijās un pieņem atbildīgus lēmumus. Ja nebūtu cilvēku, kuri gatavi nākt un darīt, tad nekas netiktu sasniegts.

Nevajag personīgās politiskās ambīcijas jaukt ar novada attīstību. Jāapkopo, jākoncentrē spēki, mērķtiecīgi jāstrādā pašvaldībai, uzņēmējiem un valsts institūcijām kopā. Uzņēmējs cer, ka jaunais novads nevienu neatstums, kā rezultātā šī apvienošanās sniegs papildu stimulu attīstībai.
Skatoties plašāk, demogrāfija saistās ne tikai ekonomiku, bet arī ar dzīvesveida un prioritāšu maiņu. Diez vai atgriezīsimies pie tā, ka ģimenē augs 9 bērni, tāpēc esošajā situācijā jācenšas nezaudēt to, kas mums vēl ir, spriež E. Romanovskis. Digitalizācija var nākt par labu, jo cilvēks varēs vairāk strādāt attālināti un izvēlēties dzīvesvietu.

Nevajadzēja sadalīties

ZS Lūsēni īpašnieks Andris Ļubka uz novadu apvienošanu neraugās skeptiski, bet gan diezgan optimistiski.
– Būsim godīgi, parēķinot ierēdņu skaitu uz strādājošajiem, paveras ļoti skarba situācija. Ierēdnis ierēdņa galā uz pāris strādnieku mugurām. Nav mums tik daudz to cilvēku, ka būtu pārapdzīvotība, domāju, ka ir laiks to darīt,– uzskata A. Ļubka.
Viņš to teicis vēl pirms esošā sasaukuma. Nevajadzēja sadalīties pirms 10 gadiem – 2009. gadā –, lai pēc dažiem gadiem atkal kāds pārdalītu visu par jaunu. Jo lielāka sadrumstalotība, jo sliktāk iedzīvotājiem.

Optimistiski teritoriālās reformas virzienā skatās arī uzņēmējs Andris Ļubka.

Uzņēmējs atzīst, ka jau vairāk par 5 gadiem cīnās par to, lai līdz viņa ražotnei valsts noasfaltētu ceļu 700 metru garumā. Uzņēmums maksā pusmiljonu lielus nodokļus ik gadu, cilvēki pa šo ceļu dodas uz darbu, taču valsts nenāk pretī. Nebūtu slikti, ja uzņēmējiem tiktu piedāvāti papildu atbalsta mehānismi, jo viņi dod ekonomisku pienesumu novadam. Pašvaldībai nenāktu par sliktu, ja tiktu rasta dzīvojamā platība šeit strādājošajiem.

Ierēdņiem jāstrādā ar uzņēmējiem

A. Ļubkam patīk Zviedrijas valsts modelis, kur gan pašvaldības, gan uzņēmēji kopā iegulda līdzekļus. Mūsu ierēdņiem trūkst sadarbības ar uzņēmējiem. Nevajag, lai būtu labi tikai vienam, jābūt labi visiem, jābūt labumam gan pašvaldībai, gan uzņēmējam, gan iedzīvotājam, tikai tad būs harmonija un līdzsvars, uzsver uzņēmējs.

Viss atkarīgs no uzņēmēja, cik viņš būs apsviedīgs un laikā noreaģēs, jo nevienam galva nesāpēs, ja viņš neizķepurosies. Galvenais, lai būtu saprotoši ierēdņi, kuri domātu ne tikai par savu krēslu, bet arī par nākotni. Ja prātīgi strādātu, tad noteikti uzņēmējiem sliktāk nebūs.

Neapdomīgi tērēta nauda

Uzņēmumu SIA LAT Cosmetics un SIA Ludzas maiznīca valdes loceklis Jevģēnijs Lukašenoks uz reformu skatās pozitīvi. Viņaprāt, to vajadzēja darīt daudz agrāk, kā arī jau toreiz vēl pirms 11 gadiem nevajadzēja no Ludzas rajona atdalīt Ciblas un Zilupes novadus. Tika iztērēti milzīgi līdzekļi, lai izveidotu šos novadus un to administratīvos centrus, piemēram, Blonti, kas ir Ciblas novada centrs. Administratīvajam centram jābūt tādam, uz kuru plūst cilvēki. Ciblā atrodas skola, bērnudārzs, baznīca, bet kā novada centrs ir Blonti. Tas nav bijis apdomāts un līdz galam izsvērts lēmums, uzskata uzņēmējs.

Tuvāk realitātei pat bija kādreizējais Zilupes rajons un Kārsavas rajons, ko J. Lukašenoks atceras no savas bērnības dienām. 2009. gada reformas laikā neapdomīgi tika iztērēta nauda, piemēram, Felicianovā uzbūvējot sporta halli, kas paliek kā piemineklis, jo nav neviena, kam to izmantot. Būtu vairāk saprotams, ja kaut ko tādu uzbūvētu Ciblā.

Jāiegulda eksporta attīstībā

Tagadējā ATR nāk ar nokavēšanos, tomēr tā ir saprātīga. Savukārt ierēdņi tam pretojas, jo zina, ka tiks atņemtas darba vietas.

– Sen bija laiks, saku to, gan kā uzņēmējs, gan kā kādreizējais deputāts un goda pilsonis,– atzīst uzņēmējs.

Cilvēki ir atradinājušies no darba. Vismaz 10 – 15% Ludzas novada iedzīvotāju netaisās iet strādāt, jo var saņemt pabalstu, aiziet 10-to reizi uz tiem pašiem kursiem un saņemt stipendiju. Šobrīd pie mums ir izveidojušies spēcīgi zemnieki, kuri ir pārņēmuši un apgūst ēkas, kuras 20 gadus atradās tukšas, tagad tās izmanto kā noliktavas.

Turpmāk jāatbalsta uzņēmīgie uzņēmēji, kuri ir apņēmušies kaut ko panākt. Jāveicina cilvēku uzņēmība darboties un šodien uzņēmējam ir vajadzīga nauda. Arī Eiropas Savienības līdzekļi mērķtiecīgi jānovirza un jāiegulda eksporta attīstībā. J. Lukašenoks atzīst, ja iedotu pusmiljonu eiro, tad uzņēmējs tiektos uz eksportu.

Uzņēmējiem robežas nepastāv

Zilupes novada ZS Akmeņlauki saimnieks Boriss Veļičko uzskata, ka demogrāfiskā situācija pati par sevi liecina, ka laiks pienācis kaut ko mainīt, un 2009. gada reforma bija neapdomīgs solis. Noteikti nebūs sliktāk, jo uz vietas novadā neko nevar risināt, tāpat ir jābrauc uz Ludzu vai Rēzekni. Savukārt iedzīvotājiem nepieciešamas darba vietas, kuru šeit nav. Jāpieliek liels darbs, lai piesaistītu uzņēmējus un saglabātu darbaspēku, jo ārvalstu darbaspēkam Latvija nav galamērķis, viņi dodas tālāk uz Vāciju. Galvenais ir jāsamazina nodokļi uzņēmējiem un jāpalielina neapliekamais minimums.

Ludzas novada uzņēmējdarbības koordinators Jānis Romancāns administratīvi teritoriālās reformas sakarā stāsta, ka palielam mūsu nelielajā teritorijā uzņēmējiem robežas nav pastāvējušas, jo iedzīvotāju skaits nav liels. Gaidāmā reforma nav problēma, bet galvenais, lai sniegtie valsts pakalpojumi, kuri nepieciešami uzņēmējiem, būtu pieejami, lai šīs iestādes nepaliktu mazāk.

Jānis Romancāns aicina šajā laikā veicināt iekšējo ekonomisko apriti un iegādāties vietējo uzņēmēju ražoto preci.

Uzņēmējiem digitalizācijas laiks

Skaidrs, ka kopējais jaunā apvienotā Ludzas novada budžets izskatīsies lielāks, taču arī teritorija kļūs lielāka. Pašvaldībai būs sarežģīti atrisināt daudzus jautājumus, bet tajā pašā laikā būs gan atbalsts, gan pieeja uzņēmējiem. Uzņēmējdarbības koordinators pieļauj, ka tas pat palielināsies, jo tādu atbalsta mehānismu, kādi bija uzņēmējiem Ludzas novadā, nebija citās pašvaldībās, kuras pievienojas pie jaunā Ludzas novada. Šie atbalsta instrumenti, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, konkurss “Esi uzņēmējs Ludzas novadā” pēc apvienošanās būs pieejami visā apvienotajā novada teritorijā. Kādu naudas summu atvēlēt konkursam būs jālemj vadībai. Ludzas novadā atsaucība no uzņēmējiem ir liela, jo šogad konkursam bija divas kārtas. Viennozīmīgi arī ārpus tagadējā Ludzas novada uzņēmēji nav mazāk aktīvi, viņi ir tikpat aktīvi, taču nav šī atbalsta mehānisma. Novadiem apvienojoties, uzņēmējiem tas būs tikai pluss.

Ļoti zemā līmenī Latvijā kopumā ir digitalizācija, līdz ar to tirdzniecība pasaules lielajos tirgos arī ir ļoti zemā līmenī, uzskata J. Romancāns. Galvenais uzdevums uzņēmējiem ir mainīties un strādāt tieši uz pasaules tirgiem Eiropā un ASV. Citu variantu nav – vai uzņēmēji spēs pārkārtoties un iemācīties vai arī no tirgus “izkritīs”. Šāda tendence jau bija, taču Covid-19 infekcija to tikai pastiprināja. Tagad izaugsmi piedzīvos tas uzņēmējs, kurš padomās par savas produkcijas iegādi internetā un piegādi. Tagad nevar gaidīt to, ka klients atnāks pie uzņēmēja vai dzīvot ar cerību – kam vajadzēs, tas mani atradīs.

Jāatver robežas ārvalstu darbaspēkam

J. Romancāna skatījumā iepriekšējā 2009. gada reformas norisē pieļauta kļūda, taču par pieļautajām kļūdām neviens neatbild, tā ir viena no lielākajām vainām mūsu valstī. Pielaista ir globāla kļūda – izlietoti resursi, līdzekļi, cilvēkresursi, milzīgā apjomā mainītas kartes, nosaukumi, adreses, ieguldīta milzīga nauda –, un tagad pēc 10 gadiem atgriežamies atpakaļ. Ja ierēdņi un politiķi par savām kļūdām uzņemtos atbildību, tad tās netiktu pieļautas. Sociālantropologi jau bija skaidri paredzējuši, cik cilvēku būs Latvijā 2030. gadā, ja nekas netiks mainīts. Protams, arī esošā nedrošība par nākotni un bailes par veselību atspoguļosies negatīvi uz demogrāfisko situāciju.

Pienāks diena, kad vajadzēs atvērt robežas ārvalstu darbaspēkam. No tā nebūtu jābaidās, jābūt savas zemes patriotiem ar savu nacionālo pašapziņu, tad nebūs problēmu, ka šeit ierodas cilvēki, kuri šeit strādā, pelna un aizbrauc. Ja cilvēks ir svarīgs un vajadzīgs, lai viņš šeit paliek, apprecas un rada bērnus, bet audzina tos par Latvijas pilsoņiem. Aizbraucot uz Eiropu, nepastāv šādas problēmas. Nacionālistiskie saukļi neceļ mums godu, ekonomiku un neattīsta mūsu valsti, bet velk mūs atpakaļ.

Jāmācās valodas

Katram bērnam kopš mazotnes jāmāca vairākas valodas, jo šobrīd tiek runāts tikai par to, ka jāzina latviešu valoda. Piemēram, Nīderlandē ir pieņemta norma zināt vācu, angļu, holandiešu valodas. Arī valodu zināšanas ļauj attīstīties, būt konkurētspējīgiem un strādāt pa tiešo bez starpniekiem.

Ideālu apstākļu uzņēmējiem nekur pasaulē nav. Vienmēr ir kaut kāda veida ierobežojumi un problēmas, kas ietekmē biznesu – dārgs darbaspēks, sarežģīti klimatiskie apstākļi. Tomēr kaut kam pasaulē šie apstākļi, kuri valda pie mums var likties pat ļoti labi un pieņemami. Vajadzētu izcelties ar pieejamāku elektroenerģiju un digitalizāciju, taču pagaidām mēs nosacīti izceļamies ar lētu darbaspēku, jo darbaspēka nodokļi, kas jāmaksā darba devējam, ir ļoti lieli.

Uzņēmējdarbības koordinators atzīmē, ka mums būtu jābūt atvērtākiem, jo viss pārāk ātri mainās, lai varētu atļauties tādas kļūdas, kādas tiek pieļautas, īstenojot teritoriālās reformas. Šīs kļūdas maksā daudz.

Jāatbalsta vietējā produkcija

– Svarīgākais, ko katrs no mums var darīt, manā izpratnē, īstais patriots ir nevis tas, kurš novembrī ar karodziņu svin valsts svētkus, bet tas, kurš visa gada garumā pērk Latvijas, Latgales un sava novada ražotu preci. Tev var nepatikt tas uzņēmējs, bet pie viņa strādā cilvēki – tavi kaimiņi, draugi –, kuri saņem algu un to tērē pie kāda cita drauga autoservisā vai pasūta ēdienu. Tas ir atbalsts, kas rada šo ekonomisko apriti, iekšējo patēriņu. Šajā Covid-19 situācijā tas vispār ir pats svarīgākais, kas mums būtu jādara,– uzsver J. Romancāns.

Valdība aizņemas naudu, kura caur mūsu ekonomiku nonāk līdz katram no mums, ja to mēs izmantojam, pērkot ārvalstīs ražotu preci, tad nauda aizplūst projām no mūsu valsts ekonomikas. Arī tās pašas dāvanas varam iegādāties pie skolēnu mācību uzņēmumiem, kuri šogad Ludzā ir divi – SMU Putnu būda un SMU SoDaLiNa –, kas gatavoja Ziemassvētku dekorus, suvenīrus, atstarojošu bižutēriju, pērlīšu rotājumus. Viņiem šogad nebija iespējas piedalīties tirdziņos, bet tie ir bērni, kuri vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, tāpēc sākuši kā vietēji ražotāji. Nopirkt pie viņiem rotājumu ir mazākais, ko mēs varam izdarīt, lai atbalstītu jauno uzņēmēju centienus.

Ārējās migrācijas ietekme

Latvijas Universitātes profesore Zaiga Krišjāne norāda, ka Latvijas apdzīvojuma sistēma veidojusies ilgstošā laika posmā dažādu vēsturisko notikumu rezultātā. Apdzīvoto vietu tipoloģisko daudzveidību nosaka apdzīvojuma vēsturiskā attīstība Latvijā. Līdz ar iedzīvotāju skaita un izvietojuma izmaiņām ir mainījies iedzīvotāju blīvums.

Ievērojamākās pārmaiņas Latvijas apdzīvojuma sistēmu skāra pēc Otrā pasaules kara. Izmaiņas apdzīvojuma attīstībā noteica padomju industrializācijas politika un lauksaimniecības kolektivizācija centralizētās plānveida ekonomikas apstākļos. Rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumi tika izvietoti, nerēķinoties ar tirgus apstākļiem un ekonomisko izdevīgumu. Padomju periodā liela nozīme apdzīvojuma sistēmas attīstībā bija administratīvajām funkcijām. Straujāk attīstījās apdzīvotās vietas ar rajona centra statusu. Būtiska apdzīvojuma sistēmas izmaiņu īpatnība bija lielā ārējās migrācijas ietekme, kas bija galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma iemesls. Arī lielākajos lauku apdzīvojuma centros ne tikai kolektivizācijas, bet ārējās migrācijas ietekmē pieauga iedzīvotāju skaits.

Izzūd viensētas

Padomju periodā vairākkārt tika mainīts administratīvais dalījums. Pēc neatkarības atjaunošanas tika pieņemts jauns administratīvo teritoriju izveidošanas un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas regulējums. Tas neparedzēja padomju okupācijas laikā izveidoto pilsētciematu pastāvēšanu. Tādējādi to statuss atbilstoši pašvaldību lēmumiem un katras konkrētās apdzīvotās vietas lielumam tika pārveidots par pilsētas vai ciema statusu. No 1989. gadā pastāvošajiem 37 pilsētciematiem 90-to gadu sākumā šādu pilsētas statusu pieņēmuši 23 pilsētciemati. Pārējie kā lauku ciemi iekļāvās pagastu sastāvā.

Mūsdienu Latvijas apdzīvojumu veido dažāda lieluma pilsētas un lauku apdzīvotās vietas. Pēc neatkarības atjaunošanas notikušās politiskās un sociāli ekonomiskās pārmaiņas būtiski nav veicinājušas Latvijas lauku apdzīvojuma ievērojamu samazināšanos. Iepriekšējā perioda perspektīvie ciemati tagad lauku ciemu statusā turpina pildīt lauku pagastu centru funkcijas, īstenojot administratīvās pārvaldes un atsevišķu pakalpojumu funkcijas. Lauku novadu un pagastu administratīvie centri lielākoties izvietoti lauku apdzīvotajās vietās – ciemos. Ārpus ciemiem saglabājas viensētu tīkls, kas gan pakāpeniski sarūk, pieaugot neapdzīvoto viensētu skaitam. Nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija ir galvenais iemesls viensētu izzušanai.

Iedzīvotāju skaits turpinās sarukt

Kopš 20. gadsimta vidus stabila bija tendence, ka lielās lauku apdzīvotās vietas straujāk veidojušās Rīgas ietekmes zonā – aglomerācijas robežās. Rīgas un attālāku reģionu iedzīvotāji dzīvesvietas izvēlas sev pievilcīgā vidē ārpus galvaspilsētas, bet aktīvi iesaistās darba un mācību svārstmigrācijā uz to. Suburbanizācijas iezīmes ir raksturīgas arī citu Latvijas lielāko pilsētu apkārtnē.

Paredzams, ka līdz ar iedzīvotāju skaita sarukumu samazināsies arī iedzīvotāju blīvums valstī kopumā. Tāpat turpināsies iedzīvotāju koncentrācija valsts centrālajā daļā – Rīgā un tās apkārtnē.

Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Bankas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un EUROSTAT pēdējie publicētie prognozētā iedzīvotāju skaita vidējā varianta aprēķinu rezultāti liecina, ka līdz 2050. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits var samazināties līdz 1,5 – 1,7 miljoniem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Uzņēmēji atbalsta novadu apvienošanu” saturu atbild Ludzas Zeme.