Teju par 60% mazāk ārzemju tūristu

Pandēmijas laikā Latviju apmeklēja uz pusi mazāks tūristu skaits, nekā tas bija pirms pandēmijas. Tie ir zemākie rādītāji pēdējo 10 gadu laikā. Tomēr Ludzas novadā tika rūpīgi strādāts pie arvien jauniem tūrisma piedāvājumiem, lai šis gads būtu tūristiem draudzīgs un interesants.

Uzņēmējiem bija jāpielāgojas

Latgales tūrisma asociācijas vadītāja Līga Kondrāte atzīst, ka tūrismā šobrīd pilnīgi viss ir mainījies, bet uzņēmēji cenšas pielāgoties. Pašmāju tūrisms pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis, un uzņēmēji, kuri spēja pielāgoties pandēmijas prasībām un pielāgot savu piedāvājumu, šobrīd ir vinnētāji. Ir uzņēmumi, kuriem apgrozījums pieauga pat vairākas reizes, un ir uzņēmēji, kam apgrozījums samazinājies vairākas reizes. Tas lielā mērā bija atkarīgs no uzņēmēju elastības, spējas pielāgoties, piedāvājuma kvalitātes un resursu izmantošanas.

Digitālo risinājumu nozīme pieaug arī tūrisma nozarē. Uzņēmējiem tika piedāvāts apgūt daudz dažādus kursus tūrisma jomā tieši digitālajā vidē, lai iemācītos taisīt e-pastus, mājaslapas, strādāt sociālajos tīklu Instagram un Facebook lapās, kā arī ne tikai norēķināties, bet arī radīt savus produktus, izmantojot digitālās platformas un digitālos instrumentus.

Līga Kondrāte uzsver, ka tūrismu ietekmēs uzņēmēju elastība un spēja pielāgoties.

Daudzi izglītojās un pilnveidojās

Protams, pandēmijas apstākļos samazinājās izklaides un pasākumu tūrisms, pilsētu tūrisms. Pieaudzis pieprasījums tieši aktīvajam tūrismam, dabas tūrismam, gājēju takām, velomaršrutiem, laivu maršrutiem un šķēršļu trasēm.

Kopējais tūristu skaits Ludzas novadā pērn ir nedaudz lielāks, bet apmēram līdzīgs, kā pērn. Dažiem uzņēmējiem tūristu skaits pērn pieauga pat 6 reizes un ir uzņēmēji, kuriem vispār tūristu skaits samazinājās vai nokritās līdz nullei, bet tas viss bija atkarīgs no pašiem uzņēmējiem.

L. Kondrāte atzīmē, ka tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji neviens nepārtiek tikai no tūrisma, jo tas nav iespējams. Bet, neskatoties uz to, ļoti daudzi uzņēmēji izmantoja šo laiku ne vien izglītojoties un pilnveidojot sava uzņēmuma tūrisma piedāvājumu, bet arī veica remontus un sakārtoja savu vidi. Tāpēc vienā ziņā tas bija labs laiks, jo lika uzņēmējiem kustēties un neļāva sēdēt pie tā, kas jau ir.

Jārēķinās ar individuālo tūristu interesēm

Tiem, kuri negrib pārveidoties nemaz, tendences taps arvien sliktākas, jo laiks rāda, ka tādas izmaiņas būs ikgadēja parādība. Izskatās, ka būs jāspēj nepārtraukti pielāgoties, jo arī tūrists šobrīd ir mainījies. Vairs neierodas tūristu grupas, pat ja tās ierodas, tad arī tās ir mainījušās – kļuvušas mazākas un citādākas pieprasījuma ziņā.

Pandēmijas ietekmē palielinājies ir individuālo tūristu skaits ar savām interesēm un prasībām – ģimenes, draugi. Tas nozīmē, ka uzņēmējam ir jāspēj piedāvāt viņam tieši to, kas katram tūristam individuāli ir vajadzīgs un interesē. Cilvēki šobrīd labprāt iet atpūsties dabā, pie ūdeņiem, netraucētā klusumā. Tur, kur viņus neviens neierobežo un pastāv izvēles brīvība. Palielinās pieprasījums pēc viegli atrodama, ērti sasniedzama kompleksa piedāvājuma – gataviem maršrutiem un brīvdienu piedāvājumiem.

Ņemot vērā situāciju valstī un tūrisma tendences, šis gads tūrismā tika veltīts dabas tēmai un galvenokārt aktivitātēm svaigā gaisā, izzinot Ludzas novada bagātības. Tika aktīvi strādāts pie daudzveidīgu gājēju maršrutu sagatavošanas, kas būtu aktuāli ne tikai ceļotājiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem.

Novadā divas jaunas dabas takas

Pērn tika izstrādāti tematisko brīvdienu piedāvājumi, lai iepazītu Ludzas novada unikalitāti Putnu dienā, Pļavu dienā, Ūdeņu dienā, Dzelzceļa dienā Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros un citās aktivitātēs. Pāri Mazajam Ludzas ezeram tika izbūvēts teju 300 metru gars pontona tilts, kas ir gan jauns tūrisma objekts, gan arī vērtīga vieta dabas vērotājiem un baudītājiem, jo šeit var sastapt un redzēt vairākas putnu sugas.

Pērn sadarbībā ar A/S Latvijas Valsts meži tika sperts nozīmīgs solis Filandmuižas Zilā akmens dabas takas labiekārtošanā 1,3 kilometru garumā un ar dzeltenu krāsu nomarķēta Kovšezera dabas taka Istras pagastā, kas visapkārt Kovšezeram nepilnu 4 kilometru garumā izvijas cauri skaistam mežam. Bet Pildas pagastā atklāts līdz šim neredzēts dižakmens. Kopā Ludzas novada apkārtnē jau ir 16 pastaigu takas.

Pērn tika atklāta Filandmuižas Zilā akmens dabas taka.

Pandēmijas ietekmē attīstās velomaršruti

Pēdējo gadu tendences tūrisma pieprasījumā un piedāvājuma attīstībā veicināja velotūrisma attīstību. Tieši tāpēc, piesaistot Eiropas Savienības un pašvaldību līdzekļus, kopīgi izstrādāti un nomarķēti vairāki vietējie un reģionālie velomaršruti, atbilstoši situācijai, tūristu un uzņēmēju interesēm, veidoti velonomas pakalpojumi, domājot par velotūristam un gājējam draudzīgiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu velotūrisma attīstību un piesaistītu reģionam lielāku tūristu uzmanību un plūsmu, Latgalē kopš 2019. gada, piesaistot ES fondu līdzekļus, tiek realizēts projekts “Velo tūrisma attīstība Austrumlatvijā, pieslēdzoties starptautiskajam Velomaršrutu tīklam”. Projektā darbojas Latgales partnerības, pašvaldības un tūrisma speciālisti Ludzas rajona partnerības vadībā. Sadarbības projekta mērķis – veicināt velotūrisma attīstību Austrumlatvijas reģionā, marķējot velomaršrutu “EuroVelo11”, popularizējot Austrumlatviju kā Eiropas velotūrisma galamērķi, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanos, ceļojot “zaļi” un sekmējot uzņēmējdarbības attīstību velomaršruta pieguļošajās teritorijās.

Par velomaršrutu EuroVelo 11

EuroVelo 11 Latgales posms ir īsākais ceļš Latvijas šķērsošanai kopējā Baltijas maršrutā, taču arī viens no velotūristiem saistošākajiem. Braukšanu rotaļīgu padara pēcledus laikmeta reljefa formas ar izteiksmīgiem pauguriem un gleznainiem ezeriem. Gluži kā Bavārija Vācijā, kurp citu starpā arī daudzi vietējie brauc ne tikai apbrīnot, bet arī svinēt “māju sajūtu”. Maršruta saturu piepilda senās baltu kultūras tradīcijas un Latvijas valsts nosaukuma rašanās stāsti, tipiskā lauku kultūrainava un savvaļas dabas teritorijas, ko papildina vācbaltiešu muižu mantojums un poliskās ietekmes katolicisma uzplaukums un izpausmes ikdienā. Pierobežas reģiona dzīve vienmēr bijusi mijiedarbībā ar kaimiņu tautām — krieviem, baltkrieviem, lietuviešiem, igauņiem, daudz liecību saglabājies no ebreju kultūras. Braukšanu komfortablu padara pilsētas maršrutā, kas ir lielākie pakalpojumu centri un koncentrētāk iekļauj arī 21. gadsimta apbrīna vērtus nācijas sasniegumus.

Atklāj peldbaseinu un kultūrvēstures centru

Aktīvās atpūtas cienītājiem pērn gada sākumā tika atklāts Ludzas peldbaseins, taču kopš savas atklāšanas tas strādāja ar lieliem pārtraukumiem. Plānotie izdevumi tā uzturēšanai bija 190 tūkst. eiro gadā, bet ieņēmumi normālos apstākļos tika prognozēti 60 tūkst. eiro gadā. Pandēmija ieviesa savas korekcijas peldbaseina attīstības plānos, kā rezultātā faktiskie ieņēmumi pērn ir sasnieguši tikai 14,5 tūkst. eiro. Visa nepieciešamā peldbaseina tehniskā uzturēšana notiek, jo darbinieki turpina strādāt, apkuri atslēgt nevar, tāpēc izdevumi joprojām palielinās. Pagaidām situācija izdevumu jomā sastāda ap 135 tūkst. eiro. Tā kā gads vēl nav beidzies, tad tie vēl pieaugs.

Pandēmijas ietekme nav traucējusi Kārsavā aizvadītās nedēļas nogalē atklāt savu kultūrvēstures centru, kurš varētu kļūt par vēl vienu tūristiem pieejamu apskates vietu Ludzas novadā. Ekspozīcijās par Kārsavas vēsturi apvienots senais ar moderno. Tāpat iecerēts, ka šeit varēs sanākt arī amatnieki ar savu ražoto produkciju. Tikai laiks rādīs, vai šī objekta pievienotā vērtība šajos apstākļos atmaksāsies.

Kļūst vairāk apskates saimniecību

Ludzas novada tūrisma piedāvājums pērn viennozīmīgi kļuvis daudzveidīgāks. Aizvadītajā gadā pieauga lauku labumu un apskates saimniecību skaits Ludzas novadā. Mežvidu pagasta dabas saimniecības “Ošumājas” saimnieki Artūrs un Renāte labprāt ļauj apskatīt savvaļas zirgus un pirmatnēja izskata liellopus ar milzīgiem ragiem, kā arī pastāstīs par retiem un aizsargājamiem augiem. Īpašumā atrodas arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi jeb tā, tautā dēvētie, bioloģiski vērtīgie zālāji.

Pieaug apskates saimniecību skaits, viena no tām dabas saimniecība Ošumājas.

Prom no pilsētas burzmas Mērdzenes pagastā atplaukst melnās pirts piedāvājums, kur pirtniece Ingūna Rauda ļauj piedzīvot tās dziednieciskās īpašības ar pirts rituālu palīdzību. Pie Ingūnas baudīt pirts rituālus brauc cilvēki no visiem Latvijas reģioniem, kā arī citu valstu iedzīvotāji. Pārstrādes uzņēmums SIA Organic Products ražo bioloģiskas garšvielas, tējas un sukādes un apskates laikā sniedz ieskatu ražošanas procesā. Interesantas alus degustācijas tūristiem var patikt alus darītavā “Žbans” Ludzā.

Savukārt Ilga Ivanova atklāj, ka pērn tūristi Zilupes puses tūrisma piedāvājumu vēlējās atklāt un izzināt vairāk nekā citus gadus. Protams, ka tās bija ģimenes ar bērniem vai individuāli tūristi, pārsvarā vietējie iedzīvotāji. Var teikt, ka tūristiem piekliboja pieklājības normas, jo, ierodoties bez brīdinājuma apskates saimniecībā, viņi var neiegūt vēlamo rezultātu no apmeklējuma, jo iepriekš jāpiesakās. Jāatzīmē, ka pieauga tūristu skaits tieši no Kārsavas, kuri vēlējās klātienē pārliecināties par lasīto un dzirdēto. Rezultātā viņi bija apmierināti. Šis gads bija citāds, tūrisma jomā šobrīd, cik iespējams, notiek pārorientēšanās uz digitālo vidi. Saimniecības savu produkciju šobrīd var virzīt caur sociālajiem tīkliem ar piegādi mājās, jo diemžēl tirgošanās klātienē iet secen.

Smagi ietekmēts kultūras tūrisms

Pēc Tūrisma informācijas centru datiem, Latgali 2021. gadā apmeklēja tikai ap 4500 ārzemju viesu, kas ir izteikts samazinājums (pat par 57% mazāk nekā 2020. gadā). Tāpat kā 2020. gadā, arī pērn ārvalstu viesu trūkumu vissmagāk izjuta lielās viesnīcas. Smagi tika ietekmēts arī kultūras tūrisms un lielākā daļa no visiem masu pasākumiem.

Pērn Latgalē vairums ārzemju viesu nāca no Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes, Ukrainas, Norvēģijas, un ASV, bet kopumā no 40 dažādām valstīm.

Objektu apmeklējumu tendences liecina, ka 2021. gadā ceļotāji vairāk nekā iepriekš apmeklē amatniekus, mājražotājus un dažādas darbnīcas, kā arī dabas objektus. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamentu jau kopš 2020. gadā ir uzsākta aktīva reģionu tūrisma piedāvājuma popularizēšana. Arī 2022. gadā gan Latgales Tūrisma asociācija, gan LIAA Tūrisma departaments plāno īstenot vairākas mārketinga kampaņas, kas balstītas tieši uz vietējā tūrisma piedāvājuma aktualizēšanu un tā ilgtspējīgu attīstību.

2022. gadā Latgalē ceļotājus sagaida vairāk nekā 900 dažādi tūrisma objekti, Latgale ir drošs tūrisma un atpūtas galamērķis ar daudzveidīgu un aizraujošu piedāvājumu ikkatram ceļotājam.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Šī gada tūrisma tendence – atrasties dabā” saturu atbild Ludzas Zeme