Remigrācijas procesā ir jāpiedalās visiem

Astrīda Leščinska jūtas lepna par savu darbu.

Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā

Pēdējā laikā jautājums par remigrāciju tiek apspriests ne tikai tautiešu vidū, kuri pašreiz dzīvo un strādā ārzemēs, bet arī valsts iestādēs, nevalstiskajā sektorā, remigrantu ģimenēs un draugu lokā.

Aptaujajot iedzīvotājus, laikraksta Ludzas Zeme redakcija pievērsa uzmanību tam, ka cilvēki bieži saka: “Daudzi aizbrauc uz ārzemēm, bet valsts neko nedara”. Tomēr, ņemot vērā to, ka gandrīz visās Latvijas pašvaldībās ir novērojams būtisks iedzīvotāju samazinājums, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsāka mērķtiecīgu darbu tautiešu remigrācijas veicināšanai. Tika analizēti remigrantu aptaujas rezultāti, kā arī pētījumi par pašvaldību politikas instrumentiem aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai. Kā rezultātā 2018. gadā VARAM īsteno pilotprojektu “Reģionālais koordinators reemigrācijas veicināšanai”, kā ietvaros katrā no pieciem Latvijas reģioniem tika izdeidots remigrācijas koordinatoru tīkls. 

Astrīda Leščinska pirms dažiem mēnešiem uzsāka darbu Latgales plānošanas reģionā kā reģiona remigrācijas projekta koordinatore, tāpēc nolēmām pajautāt par viņas darbu, iespaidiem un sasniegtajiem rezultātiem.

Interese ir liela

A. Leščinska pastāstīja, ka strādā par remigrācijas koordinatori kopš šī gada februāra beigām. Sazinās ar remigrantiem, kuri uzturas ārzemēs. Viņa atzīs, ka prombūtnes gadu spektrs ir ļoti plašs: kāds uz turieni ir devies nesen, savukārt cits tur dzīvo jau vairāk nekā 10 gadus. Kā Latgales remigrācijas koordinators Astrīda izzina remigrantu vajadzības un problēmsituācijas, kas kavē pārcelšanos atpakaļ uz dzimteni. Viņa atzīst, ka darba ir daudz, jo interese ir liela:
– Es aktīvi uzrunāju latgaliešus izskatīt iespēju atgriezties, sniedzu priekšlikumus kā risināt jautājumus, kas saistīti ar nodarbinātību, dzīvesvietu un izglītības iestādes izvēli viņu bērniem. Atrodos Latgales plānošanas reģiona Daugavpils birojā (Saules ielā 15), tomēr bieži vien esmu komandējumos pa Latgali, kur tiekos ar pašvaldību pārstāvjiem, sadarbības partneriem, veidojot tīklošanos. Dodos arī ārvalstu komandējumos, lai satiktos ar diasporu un sniegtu informāciju par Latviju un Latgali, dzīves apstākļiem, darba iespējām un izglītības iespējām.
26. septembrī A. Leščinska devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Utenas apriņķi Lietuvā. Lietuvas kolēģiem viņa sniedza informāciju par VARAM īstenoto pilotprojektu “Reģionālais koordinators remigrācijas veicināšanai” Latvijā, par sasniegtajiem rezultātiem, sadarbības izveidi ar valsts, pašvaldību un privātā sektora pārstāvjiem, tāpat tika apspriestas idejas remigrācijai veicināšanai abās valstīs. Lietuvā remigrācijas projektu īsteno Pašvaldību asociācija. Šobrīd tajā piedalās Utenas un Tauraģes apriņķi, kopumā aptverot 17 pilsētas.

Vēstniecības ir gatavas sadarboties

27. oktobrī A. Leščinska piedalījās Latvijas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un latviešu kopienas organizāciju Apvienotajā Karalistē pārstāvju darba sanāksmē Londonā, kur piedalījās organizāciju vadītāji un pārstāvji Lielbritānijā. Tika runāts par Latvijas pilsoņu tiesību nodrošināšanu Brexit kontekstā un remigrācijas iespējām un iniciatīvām Latvijā.
Protams, ka visiem ir interese par to, kas notiek Latvijā, jo daudzi ir prom vairāk nekā 10 gadus, stāsta A. Leščinska. Vēstniecība norādīja, ka tautieši interesējas par šo pilotprojektu un jautā koordinatoru kontaktus. Aizbraukušie atzīst par labu, ka beidzot ir cilvēki, kuriem pa tiešo var uzdot jautājumus un saņemt atbildes dažādās nozarēs. Klātesošie bija pārsteigti par pilsētu attīstību pēdējo gadu laikā, par piedāvātajiem pakalpojumiem. A. Leščinska atzīst, ka vēstniecības izprot atbalsta nepieciešamību no Latvijas valsts puses, ir gatavas sadarboties un palīdzēt tautiešiem sniegt informatīvo atbalstu remigrācijas jomā.
10. novembrī Latvijas vēstniecībā Dublinā notika Latvijas valsts iestāžu pārstāvju tikšanās ar vēstnieku Jāni Sīli. Informatīvajā sesijā par remigracijas iespējām un iniciatīvām Latvijā piedalījās VARAM, IZM, LIAA, NVA un Your Move pārstāvji, kā arī plānošanas reģioni, tostarp arī A. Leščinska. Tika pārrunātas sadarbības iespējas remigrācijas jomā. Lai veicas!

2018. gada 27. oktobrī tikšanās Londonā tika runāts par Latvijas pilsoņu tiesību nodrošināšanu Brexit kontekstā un remigrācijas iespējām un iniciatīvām Latvijā (no kreisas: Jolanta Ūzuliņa, Dace Ziediņa, Astrīda Leščinska, Kristīne Smilga, Liena Kazāka).

Rezultāti iedvesmo

Saziņu ar tautiešiem A. Leščinska veic lielā mērā izmantojot e-pastu un tālruni. Remigranti, viņu radi un paziņas atsaucas uz preses relīzēm un griežas pie koordinatora paši. Tomēr, lai sasniegtu maksimāli lielāku mērķa grupu, sociālo tīklu vietnē Facebook Astrīda izveidoja lapu “Es atgriežos Latgalē!”. Šeit – www.facebook.com/es.atgriezos.latgale/– tiek ievietota aktuālā informācija par atgriešanās iespējām dzimtenē. Aktīvi tiek apzināti latgalieši arī sociālo tīklu diasporu grupās.
Atsaucība no cilvēku puses ir liela, stāsta A. Leščinska, astoņu mēnešu laikā viņa sazinājusies ar vairāk nekā vienu tūkstoti remigrantu no Latgales.
– Pašreiz aktīvi darbojos ar 32 ģimenēm, kuras ir atgriezušās dažādos Latgales novados: Daugavpils, Rēzekne, Ludza, Līvāni, Krāslava, Balvi uc. Remigrantu intereses ir dažādas, dzīves situācijas arī. Katram ir individuāla pieeja un tiek sagatavots piedāvājums, rasti risinājumi, ņemot vērā vajadzības un pašvaldību pakalpojumu pieejamību.
Par savu darbu, par cilvēku likteņiem un vēlmi atgriezties tiek veidoti videostāsti, kas tiek ievietoti mājas lapās www.lpr.gov.lv, www.paps.lv un sociālajos tīklos Facebook un Youtube.

Skumst pēc tuviniekiem un latviskas vides

Pārsvarā visi aizbraukušie norāda, ka skumst un ilgojas pēc tuviniekiem, latviskas vides, kultūras dzīves. Kā arī sāk novērtēt Latvijas un Latgales dabu, ainavas, tīrību un ekoloģiju.
Pēc A. Leščinakas teiktā, atgriešanās TOP iemesli:
1) Skumjas pēc radiem un draugiem Latvijā;
2) Patriotisms pret savu valsti;
3) Bērniem jāuzsāk bērnudārza vai skolas gaitas izglītības iestādē;
4) Ģimenes izveide;
5) Biznesa idejas īstenošana;
6) Personīgi iemesli, piemēram, vecāku saslimšana, darba zaudēšana, šķiršanās uc.
Var secināt, ka aizbraukušajiem uz ārzemēm tomēr ir svarīgas ģimenes vērtības, kā arī piemīt patriotisms pret savu valsti.

Atgriešanos plāno mērķtiecīgi

Sazinoties ar daudziem tautiešiem, kuri vēlas atgriezties tuvāko mēnešu vai gadu laikā, A. Leščinska pārliecinās, ka viņi savu atgriešanos plāno mērķtiecīgi un laicīgi, pārdomājot katru soli. Interesi lielākoties izrāda ģimenes ar maziem bērniem pirmskolas vecumā:
– Vecākiem ir svarīgi tas, ka Latvijā bērniem ir pieejama kvalitatīva izglītības programma, turklāt daudzas pašvaldības skolēniem nodrošina bezmaksas pusdienas un sabiedrisko transportu. Bērniem ir iespēja apmeklēt dažādus interešu pulciņus par ļoti zemu samaksu vai pilnībā bez maksas.
Daļa no remigrantiem vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, idejas ir noskatījuši vai izlolojuši, atrodoties prombūtnē, piebilst Astrīda.

Atgriezties vēlas ģimenes

Aizbraukšanas iemesli katram ir individuāli, stāsta A. Leščinska. Jaunieši dodas pasaulē pieredzes un izglītības gūšanai. Savukārt ģimenes galvas bieži vien strādā Skandināvijas valstīs, aizbraucot uz diviem mēnešiem, savukārt Latvijā pavadot divas nedēļas.
– Bet būsim reāli, cik ilgi tas var turpināties?– retoriski jautā Astrīda. – Ģimenes šķiras, līdz ar to tiek pieņemts lēmums doties visiem reizē. Atstājot ģimenes pavardu astoņus un vairāk gadus, viņi tomēr izvēlas atgriezties, sākt visu no jauna.
Protams, ka atgriežoties viņus uztrauc darba vietas un atalgojums. Vecākiem ir bažas par bērnu adaptāciju izglītības iestādēs un vietējā sabiedrībā. Tāpēc atgriešanās ir iepriekš rūpīgi jāplāno, ir jābūt gataviem attālināti sazināties ar potenciālo darba devēju, meklēt mājokli, iekārtot bērnus bērnu dārzos, skolās, kā arī jāpārdomā par citiem sadzīves apstākļiem.
Astrīda Leščinska ir palīgs tā visa risināšanā, un viņa jūtas gandarīta par savu ieguldījumu un paveikto darbu: – Esmu lepna par tiem cilvēkiem, kuri uzdrošinās spert šo soli, zinot to, kā ārzemēs tiek negatīvi atspoguļota situācija mūsu valstī. Remigranti norāda, ka tas viss ir ļoti pārspīlēts un mākslīgi izveidots.
Protams, ka pirmo laiku nebūs viegli, bet tuvinieki un māju sajūta visu atsver, pārliecināta Astrīda.

Vēlas atgriezties laukos

Par nostrādāto laiku Astrīda saskata tendenci, ka remigrantu ģimenes Latvijā izvēlas dzīvot piepilsētā, laukos, bet strādāt un vest bērnus mācīties uz pilsētu, jo pēc ārzemēs piedzīvotiem attālumiem, ko cilvēki tur pavada braucot uz darbu, viņiem attālums, piemēram, no Krāslavas līdz Daugavpilij šķiet smieklīgs. Tāpēc vienā pašvaldībā ir iespēja dzīvot, bet citā strādāt. Pie tam mazākajos novados un pilsētās nav rindu bērnu dārzos, viss ir ar roku pieejams, visi viens otru pazīst un palīdz.
Domājams, daudzi no mums to pat nenovērtē…

Svarīga sadarbība

Jāatzīst, ka A. Leščinska, esot mediators starp cilvēku un pašvaldībām, palīdz savu iespēju robežās, tāpēc ir svarīga tīklošanās un sadarbība gan ar valsts iestādēm (NVA, LIAA, PMLP, utt.), gan privātajām iniciatīvām (Your Move, Latvija strādā, Ar pasaules pieredzi Latvijā, uc.). Nodarbinātības jomā A. Leščinska ļoti veiksmīgi sadarbojas ar NVA EURES konsultanti Agiju Mickeviču.
Taču reemigrācijas procesā ir svarīgs atbalsts arī trešo valstu pilsoņiem, jo interesi par atgriešanos Latvijā izrāda ģimenes, kuras viens no locekļiem ir trešo valstu pilsonis. Lai sniegtu atbalstu šādos gadījumos, Astrīda sadarbojas ar Informācijas centra iebraucējiem (ICI) Daugavpils biroja vadītāju Ilzi Čāmāni.

Cilvēki izvērtē savas iespējas nodarbinātībā

Protams, ka, domājot par atgriešanos, cilvēks uzreiz izvērtē savas iespējas nodarbinātībā un Latvijas darba tirgū. NVA mājaslapā www.nva.gov.lv ir ļoti daudz vakanču, it sevišķi lielākajās Latgales pilsētās. Mājaslapā ir iespēja izveidot un reģistrēt savu CV. Tur ir pieejamas arī darba tirgus prognozes, atalgojums. Tomēr A. Leščinska vienmēr aicina arī pašiem uzrunāt potenciālos darba devējus, būt aktīviem, piedāvājot pārrunas Skaipā.
Pārsvarā cilvēki vēlas atgriezties un strādāt savā profesijā un specialitātē. Vai arī saprot, ka ir jāapgūst jauns arods, jāiziet kursi. Daudzi uztraucas par diplomu pielīdzināšanu, transporta līdzekļu apliecību nederīgumu utt. Visus šos jautājumus palīdz izskatīt un kopīgi risināt Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore.

Remigrācijas procesā ir jāpiedalās visiem

Kaut gan remigrācijas veicināšanā būtiski ir pasākumi valsts un pašvaldību līmenī, tomēr A. Leščinska uzskata, ka remigrācijas procesā ir jāpiedalās visiem nevis tikai atsevišķām struktūrām, jo tas skar ļoti lielu iedzīvotāju daļu. Citādi mums jau aug liela “Skaipa” mazbērnu paaudze ārzemēs.
Šis remigrācijas projekts Latgalei ir ļoti nozīmīgs, uzskata A. Leščinska. Viņa pamana, ka ikviena pašvaldība ir gatava nākt pretī iedzīvotājiem, kuri vēlēsies atgriezties un dzīvot tās administratīvajā teritorijā, kopā celt reģiona labklājību un Latvijas tautsaimniecību. Ir jāpopularizē Latgales tēls, jāveicina lokālais patriotisms, uzskata A. Leščinska. Grūti viņai nepiekrist.
Varam piebilst, ka Latgales plānošanas reģiona mājas lapas www.lpr.gov.lv sadaļā “Remigrācija” ir pieejama aktuālākā informācija un atbildes uz remigrantu biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem